Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tas arī ir saistīts ar konceptuālo domāšanu, un tādēļ irto varbūt krietni grūtāk nekā iemācītiesapgūt nekā jaunus vārdus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aizverot ceļa somu Tāpat kā ainavists labāksmalkāk nekā citi atšķir zaļo toņu nianses koku lapotnēs vasarā, tāpat kā kabatzaglis labākcilvēku pūlī labāk nekā citi pamana neaizsargātas kabatas ar kārdinoši izvirzītām maka kontūrām, līdzīgitā arī noteiktāas dzimtās valodas lietotāji vairāk nekā citas valodas pārstāvji mēdz pievērst lielāku uzmanību noteikar dzimto valodu saistītām parādībām un kategorijām – gan fiziskām, gan abstraktām – vairāk uzmanības, nekā citas valodas pārstāvji, balstoties uz attiecīgās valodas kategorijām. Šo atšķirīgo uzmanību „ņemam līdzi”, runājot citā valodā, un dzimtās valodas kategorijas ne vien ļauj rastiesrada kļūdāmas, bet arī veicina to, ka runājot izvēlamies citas konstrukcijas un pat aktualizējam atšķirīgas lietas, pieminotu informāciju, kouru tie, kam mērķvalodas ir dzimtās valodas lietotāji, parasti izlaiž, vai otrādi, valodas apguvējs izlaižot informāciju, ko mērķvalodā parasti piemin.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
To rāda jau skaitliskiatspoguļo daudzi valodas apguves pētījumi dažādās valodās. TomērŠajā jomā daudz kas vēl darāms šajā laukā, un te ienākir pētāms, un parādās jaunas metodes, i. Izmantojot ne vien psiholoģiskos eksperimentus, bet arī acu kustību mērījumus un smadzeņu skenēšanu, lai redzētu tieši tovar atklāt, kā dzimtā valoda un citas valodas, kuras protam, ietekmē arī mūsu domāšanu, atmiņu, vizuālo un audiālo uzmanību, kā arī palīdz saprast to, kuros gadījumos citām valodām nav nozīmes, apgūstot kādu jaunu valodu.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
No šītā izriet, ka nākotnē valodniekiem, antropologiem, smadzeņu pētniekiem, psihologiem un citu nozaru speciālistiem būtu jāsadarbojas, lai, tā teikt, nevārītos savā sulā un lai nenonāktu pie nepareiziem secinājumiem.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Valoda tiek pielāgota spēlētāju kopuma valodas paradumiem. Šajā rakstā analizētajos teksta fragmentos vērojama koda maiņa – “„apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk – rakstītāja) tekstā” (Skujiņa 2007, 183).
1. Tehniskais noformējums;
Un, tTātad, 1998. gadā iedzīvotāju reģistrā bija iekļauti 69600 Jāņi (skaitļi izmantotajā publikācijā noapaļoti līdz simtiem), vairāk nekā trīsreiz (!) apsteidzot 20. gadsimta otru populārāko latviešu vīriešu vārdu Andris (21700); savukārt nesalīdzināmi mazāka ir sastopamības biežuma starpība starp otro un trešo populārāko vārdu (trešais ir Juris – 19400).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Apakšnodaļā “„Fonētiskā adaptēšana videospēļu valodā” norādīta ne tikai vārda rakstība angļu valodā, bet arī Oksfordas mācību vārdnīcās (Oxford Learner’s Dictionaries) fiksētā izruna, kas attēlota pilnā fonētiskā pierakstā un norādīta kvadrātiekavās.
1. Tehniskais noformējums;
Videospēļu ietekme uz spēlētājiem Videospēļu industrija ir strauji augoša nozare gan patērētāju skaita ziņā, gan tehnoloģiju attīstības ziņā, gan finansiāli.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Atklāts, ka daudzspēlētāju tiešsaistes lomu spēlēs (angļu val. massively multiplayer online role-playing games) spēlētāji bieži izvēlas tēlu, kuršam vēlētos atbilst viņiem reālajā dzīvē, un var izspēlēt kādas dzīvē neizspēlētas lomas, tādēļ reālajā dzīvē vēlāk jūtas vientuļi, nesaprasti, izjūt trauksmi (ibid.Quwaider 2019).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pretstatā latviešu valodai angļu valodā lietvārdiem nav dzimtes kategorijas, tāpēc adaptējot svarīgi piešķirt vārdiem dzimti un iekļaut tos noteiktā deklinācijā jeb locīšanas paraugā.
6.1. Saistāmība;
Rodas jautājums, vai šis process tikpat strauji un nemanāmi varētu skart arī citus valodas paveidus, kuros lietotāji ikdienā saskaras ar angļu valodu, un kā būtu iespējams īstenot prasību, lai kvalitatīva latviešu valoda pilnvērtīgi funkcionētu visās saziņas jomās.
7.2. Mazvārdība;
Priedēkļi kā internacionālismu “„nacionalizācijas” līdzekļi.
1. Tehniskais noformējums;
Sarunas laikā adresants dotd signālus adresātam par viņu savstarpējām attiecībām. Šādi signāli var būt gan lingvistiski, gan ekstralingvistiski.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Turpmākie pētnieki ir gan pārņēmuši, gan nolieguši, gan papildinājuši R. Brauna un A. Gilmana piedāvāto shēmu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kad runātājs ir dusmīgs uz adresātu, viņš, varēja izmantot tu, bet pēc tam atkal atgriezties pie vous (Fagyal 2006, 268).
5.2. Lieka pieturzīme;
Tā kā vous ir tik bieži lietots, lai pastiprinātu cieņas izrādīšanu, tam bieži pievieno arī citus uzrunas vārdus, piem.ēram, monseigneur ‘mans kungs’, monsieur ‘kungs’, madame ‘kundze’, vai mademoiselle ‘jaunkundze’ (Fagyal 2006, 287). Šāds stabils divu uzrunas formu lietojums saglabājās arī 18. gs.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tika izvirzīti gan lingvistiski argumenti (“„Mēs izšķiram trīs personas vienskaitlī un trīs daudzskaitlī, un, neievērojot šo noteikumu, fanātisma, lepnuma un feodālisma gars ir licis mums pieņemt ieradumu lietot daudzskaitļa otro personu, kad runājam ar vienu.”), gan apelēšana pie revolūcijas idejām un vērtībām.
1. Tehniskais noformējums;
Lai pasvītrouzsvērtu tomēr pastāvošo distanci, sāk izplatīties arī jau 17. gs. pazīstamā uzruna vsk. 3. personā no padoto puses, piem.ēram, Monsieur, veut-il me permettre de lui faire une observation? ‘Kungs, vai viņš atļaus man izteikt piezīmi?’ (Maley 1972, 1003).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Laikabiedri atzīmē, ka demokrātijas spiediena rezultātā T/V lietiojums vairs nenorāda uz stāvokļa vai vecuma atšķirībām, bet uz cilvēku savstarpējām attiecībām, pazīšanos.
9.1. Neuzmanības kļūda;