Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Tie balstās universālā cilvēku vēlmē iedalīt pasauli kategorijās, jo: 1) tas ir kognitīvi ekonomiski – ja grupa kategorizēta, nav jāvāc informācija par katru tās locekli,; 2) tas ļauj prognozēt indivīdu rīcību,; 3) dihotomija savs/svešs rada drošības izjūtu un vairo pašapziņu, tātad ir arī zināms pašaizsardzības mehānisms.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Lingvistiskie aizspriedumi visbiežāk saistās ar sociāliem signāliem, kas tiek uztverti saistībā ar kādas personas vai personas grupas lietoto valodu vai runu (akcents, vārdu krājums, sintakse u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Empīriskā/ zinātniskā daļa.
1. Tehniskais noformējums;
Vai valsts institūcijas un izglītības sistēmizglītības sistēma un valsts institūcijas ir izteikušas attieksmi pret negatīvajiem stereotipiem?
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība;
EFNIL dalībvalstu atbildes uz šiem jautājumiem tika apkopotas federācijas gada konferencē “„Stereotipi un lingvistiskie aizspriedumi Eiropā”, kas notika Varšavā 2016. gada septembrī.
1. Tehniskais noformējums;
Pētījumi būtu jāveic vairākos virzienos, nosakot attieksmi 1) pret valsti, kurā runā šo valodu, 2) pret attiecīgo nāciju vai etnosu, 3) pret valodu kā tādu, 4) pret valodas runātājiem, 5) pret valodas paveidiem (heterostereotipu vai autostereotipu aspektā), 6) pret variantiem visos valodas līmeņos (ietverot arī. priekšstatus par «„labu»” vai «„pareizu»” valodu).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pilnīgs stereotipu karšu apkopojums” (Tsvetkov 2016). Šādi materiāli, kas gan nebalstās uz nopietniem socioloģiskiem pētījumiem, tiešām ir uzjautrinoši, tomēr, kā ikvienā jokā, tajos ir daļa patiesības.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Varam saprast, kā veidojies priekšstats, ka Dānijā “„ikviens ir laimīgs”, ka Igaunija saistās ar IT industriju un Austrija ar klasisko mūziku, bet vismaz mums pašiem, kuru autostereotips ir kartupeļu ēdāji, izbrīnu var radīt asociācija ar Latviju: latvieši neēd (vai nevar ēst) kartupeļus!
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt multietniskas valstis ārvalstnieku skatījumā parasti tiek identificētas ar tās titulnāciju, kā Igaunija ar igauņiem vai Slovākija ar slovākiem.
7.1. Liekvārdība;
Jāatceras arī vārdi “„ierunāta tālāk reproducēta patiesība”.
1. Tehniskais noformējums;
Gan no no atsevišķiem pētījumiem (Liepa 2012,; Beitnere 2012,; Kļaviņš 2009 u. c. ), gan tīri intuitīvi zināms priekšstats ir gūstams.
1. Tehniskais noformējums;
Pie pozitīvajiem vai vismaz neitrāliem autostereotipiem varētu pieskaitīt bieži tiražētos apgalvojumus “„Latvija ir zaļākā valsts pasaulē”, “l„Latvieši ir dziedātāju tauta”, pie negatīvajiem – “„Latvija ir nabadzīga valsts”, “l„Latvieši ir skaudīgi un nesaticīgi”, “k„Kur divi latvieši, tur trīs partijas”, “l„Latvieši ir izēdāji”.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, savulaik apgalvojumi “„Latvija ir maza valsts”, “l„Latvieši ir sērdieņu tauta”, “l„Latvieši pārcietuši 700 verdzības gadus” varbūt arī ietvēra pozitīvu pašvērtējumu, bet pašlaik šo patiesībai neatbilstošo stereotipu ietekme uz tautas pašapziņu drīzāk ir negatīva.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Lai ilustrētu izteikto viedokļu atšķirību par valodu iezīmēm, piemēram aplūkosim kaut vai vienu kritēriju – valodas “„skaistumu”.
1. Tehniskais noformējums;
Valodu “„skaistuma” jeb labskanības vērtējums, kaut arī tajā var saskatīt zināmas eifoniskas likumsakarības, ir atkarīgs galvenokārt no subjektīviem faktoriem.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, par nelabskanīgākajāmo valodāmu interneta vietnē thetoptens.com, kur mēģināts ranžēt dažādu jomu parādības vai notikumus, atzītas amerikāņu angļu valoda, vietnē zankrank.com – vjetnamiešu, turku, ķīniešu, arābu, kazahu, vācu, volofu, somāliešu, zulu, valoda, vietnē youtube.com – vācu, korejiešu, japāņu, ķīniešu, vjetnamiešu, taju, ivrits, arābu, hindi, spāņu valoda.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sociolingvists Metjū. Dženkins (Jenkin 2014) norāda, ka līdz šim nav bijis iespējams atklāt kaut vienu neapšaubāmu kritēriju, kāpēc kāda valoda objektīvi būtu uzskatāma par skaistu vai neglītu, un ka nav neviena pētījuma par valodu pievilcību, kas neapstiprinātu tās ciešo saikni ar valodas runātāju sociālo novērtējumu, resp. to sociālo prestižu un valodas ekonomisko vērtību.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latviešu valoda ir viena no senākajām pasaules valodām. Viks.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un neaizmirsīsim, ka mūsu un leišu valodas ir vissenākās Eiropas valodas, ka pamatā visai indoeiropiešu valodu saimei, vērtība pasaules mērogā [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_ butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Šis apgalvojums būtu pieskaitāms pie pozitīvajiem vai vismaz neitrālajiem autostereotipiem, jo tā lietojuma konteksts liecina par mērķi stiprināt lepnumu par latviešu valodu.
1. Tehniskais noformējums;
Faktiski par latviešu valodu varam runāt tikai kopš mūsu ēras 5.- –7. gadsimta, kad baltu ciltis sašķēlās tagadējo latviešu un lietuviešu priekštečos, latviešu kā tautības valoda konsolidējās 10.-–12. gadsimtā, literārā valoda sāka veidoties 17. gadsimtā.
1. Tehniskais noformējums;