Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Raugoties uz to, kā tapis esošais latviešu vārdadienu saraksts kalendāros, jāteic, ka tas pamatos veidojveidojies, pamatojoties uz evaņģēliski luteriskāso tradīcijas ietvaros,u un pārņemot vāciski iespiesto kalendāru praksi.
6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēram, “„Dienas Lapas” 1902. gada 6. februāra laikraksta galviņā norādītas šādas rītdienas (proti, 7. (20). februāra) vārdadienas: Pareizticīgo: Partenijs; Luterāņu: Rikards; Katoļu: Romulda un Opata.
1. Tehniskais noformējums;
Pēc ievirzes līdzīga ir arī 1932. gada Zeltmata salīdzinājuma latviskā daļa, kurā līdztekus jau reāli lietotiem vārdiem ietverti arī vairāki ne pirms, ne pēc tam praksē gandrīz nesastopami (Lāsa, Lauka, Aiza, Potrimps) vārdi.
7.1. Liekvārdība;
Tomēr ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus par kopīgajām tendencēm: kopējais kalendārvārdu skaits pakāpeniski pieaudzis no tikai viena (un pat dažas dienas ar baznīcas gadā nozīmīgām dienām pat izlaižot) līdz maksimums piecpieciem vārdiem konkrētā dienā (piemēram, 14. septembrī), īpaši krasi pieaudzis sieviešu vārdu skaits; tika daļa vārdu palikusi nemainīga simts gadu laikā (kopš 1913. gada) kāsimts gadu laikā (kopš 1913. gada) nemainīga palikusi tikai daļa vārdu – Elīza, Beta, Regīna, Bruno, Albertīne u. c.; vairāki vārdi „pārceļojuši” no vienas dienas uz citu gan tajā pašā mēnesī (piemēram, Knuts no 24. uz 26. septembri), gan visa gada ietvaroslaikā (Zeltmatim Gundega bija 20. septembrī, bet jau 1942. gadā tā ir pašreizējā vietā 28. aprīlī, savukārt Balvām vārdadiena tagad tiek atzīmēta 23. decembrī); jaunu vārdu pievienošana jau esošajiem tikai daļā gadījumu saistīta ar kopīgu etimoloģiju vai skanējumu, dažkārt ievērots princips, apvienojot aizgūtu un latviskas cilmes vārdu (10. septembrī Jausma, Albertīne vai 27. datumā Ādolfs, Ilgonis), bet bieži vien ārēji viegli pamanāms princips paliek neskaidrs; nav vērojama tendence noteikt, ka katrā dienā būtu jābūt vismaz vienam vīriešu un sieviešu vārdam.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā var apgalvot, ka kalendārvārdu sistēmas vēsturiskā attīstība ir saistīta ar divām būtiskām tendencēm, proti, dot ieteikumus vecākiem labskanīgu un latvisku vārdu izvēlē (to pirmais mēģināja Auseklis) un vienlaikus iespēju robežās rast vietu populārākajiem praksē lietotajiem vārdiem.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Izvērstā skaidrojumā krājuma sastādītājs norādījais, ka gandrīz katrā kalendārā jaunie vārdi ielikti citā dienā, turklāt arī viena apgāda kalendārā tie mēdzot būt divās vai pat trijās dažādās dienās.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Aplūkojot esošos kalendārus, viņš secinājis, ka tajos vismaz trešā daļa vārdu netiekot lietoti, kā piemērus minot tāZeltmatis minējis tādus vārdus kā Noass, Lats, Ābrams, Jonatāns, Lebrehts, Pankrātijs, Sulpīcijs u. c. Uzskatot sevi par Ausekļa darba turpinātāju, viņš tomēr atteicās no dažiesm 1879. gada kalendārā ievietotajiem neveiksmīgi darinātiem un dzīvē nesastopamiem vārdiem (Dievdots, Nenoziedzis, Kaitekla, Pareģe), to vietā liekot citus jauki skanošus vārdus kā Balva, Glezna, Jausma.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pretstatā Auseklim viņš no saraksta izmetis tikai dažus mazāk izplatītus sveštautiešu vārdus (piemēram, Ērihs, Eižens, Kamilla, Hektors, Fanija, Justīne, Florentīne), bet populārākos vārdus (Ādolfs, Emīls, Arturs, Emma, Minna) Zeltmatis uzskatījis par vajadzīgu atstāt vismaz pagaidām atstāt.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Viņš aizstāvēja uzskatu par latvisku vārdu popularizēšanu, pārmezdams savas paaudzes tautiešiem, ka viņi nekritiski pārņemot ārzemnieciskus (vācu, skandināvu, krievu) vārdus.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Viņaprāt, agrākās paaudzes bijušas konsekventākas, jo svešos vārdus nevis burtiski pārņēmušas, bet adaptējušas, pārdēvējot Johanu par Jāni, Heinrihu par Indriķi, Margarētu par Madaļu jeb Madi; Adelheidu par Adaļu u. c. Savukārt rakstnieki un kalendārnieki esot ieteikuši vairākus glītus latviskus vārdus (Austra, Biruta, Milda, Laima), bet esot arī sadomāti un maz derīgi, piemēram, Ozols, Akots, Trimpus, Nāra.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai darītu galu šādai brīvai un nekonsekventai kalendāru izdevēju rīcībai, viņš ierosināja pie evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes veidot komisiju, kura tad sastādītu “„latviešu kristāmo vārdu” sarakstu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Nekāda komisija šai reizēgan netika izveidota netika, bet savdabīgu akcentu šai problemātikā ienesa 1923. gada 19. oktobrī publicētais iekšlietu ministra A. Birznieka rīkojums (Rīkojums 1923).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā viņš atbilstoši Lāčplēša kara ordeņa domes lēmumam, uzaicina kalendāru izdevējus pārcelt vārdu «Lāčplēsis” no 17. oktobra uz 11. novembri, kad dibināts Lāčplēša kara ordenis.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Viņš krasi vērsās pret daudzu Vecās derības cilmes vārdu esamību latviešu kalendārā (paplašinot šo izpratni pat līdz Jānim, Miķelim, Tomam, Jāzepam un Jēkabam), kā arī pret citiem, viņaprāt, vairs nelietotiem aizgūtiem vārdiem, kā Romāns, Silvestris, Minjona, Tusnelda, Bonifācijs, Ella (viņam tā asociējās ar elli), Ferdinands, Teodosija (Sanders 1932).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To vietā bijuši ieteikti daudzi veiksmīgi latviski atvasinājumi un aizguvumi no baltu mitoloģijas (Aina, Ausma, Mirdza, Velta, Maiga, Auseklis, Austris, Ziedonis), bet bijuši arī gluži dīvaini un citādi gluži nepieņemami vārdi (Vilkulauzis, Spēklauzis, Ragpūtis, Gaišreģis, Dzestra, Vargribis, Pikols, šai sarakstā minotēta arī Laumua, jo tā esot ļauna teiksmu būtne,).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viņaprāt, tas pa daļai skaidrojams ar to, ka eEvaņģēliski luteriskā baznīca kalendārā ievietoto vārdu sarakstam nekad nav piešķīrusi pienācīgu vērību.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Rezervi jaunu vārdu ievietošanai, lai nepieblīvētu kalendāru, viņš saskatīja iespējā atmest pēdējo gadu latviskos atvasinājumus un saīsinājumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pēc viņa ieceres katrā dienā vēlams tikai viens vārds, bet, lai izvēli atvieglotu, viņš rakstam pievienojis izvērstu tabulu, kurā sastatīdamjis nosacīti starptautiskos un baznīcas vārdus ar latviskajiem vārdiem (sk. 1. tabulu).
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 7.2. Mazvārdība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Pirmā reālā kalendārvārdu sakārtošanas komisija tika izveidota 1935. gada jūnijā pēc izglītības ministra Ludviga Adamoviča ierosinājumāa, lai latviskotu kalendāra vārdus (Rīts 1935).
6.1. Saistāmība;
Blese, kurš arī sniedza plašāku atskatu par tākomisijas darbību (Blese 1936).
7.3. Neiederīgs vārds;