Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
A. Veisbergs ir teicis: “„Vārdnīca ir valodas spoguļattēls. [..] Ja vārdnīca ir laba, tad [no tās] var gūt priekšstatu par valodas vārdu krājumu.” (Mieriņa 1) MLVV veidotāju mērķis ir padarīt vārdnīcu par šādu valodas spoguli.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr šādi jaundarinājumi ir īslaicīgi izteiksmes līdzekļi, kas saprotami tikai kontekstā (Jāņa Rozes grāmatnīcu reklāmas akcija notieka 2017. gada augustā, tātad mēnesi pirms 1. septembra – tradicionāli ikgadējā skolas/mācību laika sākuma).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Kā norāda D.valodniece Dite Liepa,: „Jaundarinājumu lietderīguma un funkcionāli semantiskās kvalitātes izvērtēšanai laika pārbaude nav vajadzīga.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Anitra ROZE "oze „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca"”: tradicionālais un jaunais T1997. gadā, tikai gadu pēc tam, kad tika publicēts „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (turpmāk LLVV) pēdējāais, 8. sējuma iznākšanas, 1997. gadās, Latviešu valodas institūta leksikogrāfi Ievas Zuicenas vadībā uzsāka darbu pie jaunas – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (turpmāk MLVV). Šajā vārdnīcā atspoguļots vārdu krājums, kas lietots mūsdienu latviešu valodā pēdējos 30 – –50 gadu laikāos (citviet norādīts laikposms pēdējoie 20–30 gadu laikāi, skat. Zuicena 2000, 124,; Zuicena 2002).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Līdzās mūsdienu leksikai vārdnīcā dotis arī dažineliels skaits novecojušiu vārdiu, galvenokārt tie ir vārdi, kurus mūsdienu autori lietojuši attiecīgā laikposma raksturošanai vai izteiksmes paspilgtināšanai (Zuicena 2007, 122), kā arī vārdi, ko valodas lietotāji varētu sastapt, piemēram, lasot latviešu literatūras klasiķu darbus, tautas pasakas, tautasdziesmas u. tml. Varētu jautāt, ar ko gan šī vārdnīca atšķiras no iepriekš tapušajām latviešu valodas skaidrojošajām vārdnīcām?
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ieskicēsim MLVV un apjoma (šķirkļu skaita) ziņā līdzīgās LLVV līdzīgkopējās iezīmes un būtiskākās atšķirības.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par šiem jautājumiem ticis rakstīts jau vairakkārt, taču šī raksta kontekstā ir ļoti svarīgi atšķirības īsumā, apkopotiīsā un apkopotā veidā kopīgo un atšķirīgo aplūkot vēlreiz.
8. Tekstveide;
Uz augu un dzīvnieku nosaukumiem attiecinātais savā veidā būtu minams arī attiecībā uz vārdnīcu sniegto ekstralingvistisko leksiku (piemēram., par krāsu nosaukumiem, skat. Roze 2015, 29; par garšas, ožas, taustes un dzirdes apzīmējumiem, skat. Bušs 2014).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Vārdnīcā ievietoti arī atsevišķi padomismi, resp., atsevišķi padomju laika leksikas piederumi, piemēram, aģitpunkts, pionieris (padomju laikā lietotajā nozīmē), oktobrēns, komjaunatne, kuri skaidroti, minot šo vārdu lietojuma laiku un vietu, piem.ēram, oktobrēns [..] Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS); partorgs [..] Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks (1933 – –1961).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930. –līdz 1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nav noliedzams, ka šādas stilistiskās norādes pievienojums tikai dažiem vārdiem, kas apzīmē padomju laika reālijas, nav īsti veiksmīgs un ienes zināmu devu subjektivitātes. Tāpat jJau minētajos piemēros redzams, ka nav konsekvences nozīmju skaidrojumos: dažviet iekavu tekstā dota norāde PSRS laikā, dažviet norādīts vienīgi laika periods, kurā vārds lietots, bet dažviet minēti abi rādītāji.
7.1. Liekvārdība;
Protams, atsevišķos gadījumos varam diskutēt par šo vārdu labskaņu vai oponēt, ka vārdnīcā iekļauts pārāk liels daudzums nelatvisku aizguvumu, tomēr vārdnīcas autoru nostāja ir, ka šie vārdi valodā tiek lietoti un, kamēr labāka vai atbilstošāka analoga konkrēto reāliju apzīmēšanai valodā nav, valodas lietotājiem ir nepieciešamība noskaidrot šo vārdu nozīmi un pareizrakstību, un labāk to darīt, ielūkojoties speciālistu veidotā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā, nevis izvēlēties variantu pēc katra paša gaumes no interneta vietņu piedāvātā daudzveidīgā klāsta.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Te gan jāpiezīmēJāpiebilst gan, ka saliktenis augšupejošs šobrīd abās vārdnīcās klasificēts kā īpašības vārds, (motivējot to tādējādi, ka latviešu valodā nav darbības vārda augšupiet, no kura būtu varējis veidoties divdabis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Formāli ģenitīveņi ir sastingušas lietvārdu formas, taču vārdnīcās tiem dots īpašības vārda skaidrojums, jo teikumā šiem vārdiem ir apzīmētājua funkcijas (skat., piem.ēram, zemledus ģen., nelok. ‘Ttāds, kas atrodas, noris zem ledus’.; LLVV 8, 606).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
MLVV arī sākotnēji ģenitīveņi tika doti ar norādi ģen. īp. nozīmē (resp. ģenitīvs, ģenitīvenis īpašības vārda nozīmē; šāds traktējums redzams arī pašreiz lietotājiem pieejamajā MLVV elektroniskajā versijā) (skat. Zuicena 2014, 179).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tādējādi lietotājam vieglāk atrodami attiecīgā vārda sinonīmi vai daļējie sinonīmi ar, piem.,ēram, ar atšķirīgu stilistisko konotāciju (ekspresīvo nokrāsu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Ar sar. nelit. vārdnīcā atzīmēti tādi vārdi, kā, piemēram, bardaks, bomzis, čalis, čoms, feins, kruts, ments, savukārt ar sar., piemēram, bleķis, duraks, džeks, skuķis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Augu un dzīvnieku nosaukumu papildinājums ar latīnisko nosaukumu u.  c. enciklopēdiskas iezīmes Augu un dzīvnieku skaidrojumi MLVV papildināti ar attiecīgās dzimtas, ģints vai sugas latīnisko nosaukumu kvadrātiekavās, piem.ēram, bruņurupucis -ča, dsk. ģen. -ču , v. lietv.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima]. Ķīmisko elementu nosaukumi papildināti ar to simboliskajiem apzīmējumiem kvadrātiekavās aiz vārda nozīmes skaidrojuma, piem.ēram, sudrabs [..] Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag]; sērs [..] Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S]. Šīs papildu norādes MLVV piešķir vairāk enciklopēdiskas iezīmes, nekā tas vērojams LLVV.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Pirmā no tām ir atsevišķiem vārdiem (pamatā svešvārdiem) pievienotā vārda cilmes norāde, piem.ēram, bomzis [..] Cilme: no krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства ‘bez noteiktas dzīvesvietas’; fondī [fon·dĩ] [..] Cilme: no franču fondue (fondre 'kausēt').
2.2. Saīsinājuma izveide;