Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
AplādesTā autore tiekas ne tikai ar valodniekiem, bet arī literātiem, žurnālistiem, skolotājiem, sociālo tīklu satura veidotājiem, tulkotājiem, mūziķiem, komunikācijas ekspertiem, politiķiem, ārzemniekiem, kuri runā latviski, un citu profesiju un amatu pārstāvjiem, kuri ikdienā izmanto valodu un interesējas par to.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Raidieraksta viesi bieži runā par literāro, tehnisko, kā arī mutvārdu tulkošanu, valodniecību, zinātniskajiem pētījumiem, iekļaujošo valodu, pareizrakstību, labskanīgu valodu, rakstniecību, valodas tehnoloģijām, dažādām valodām un citiem jautājumiem.
7.2. Mazvārdība;
Tas ir neatkarīgs raidieraksts, un tā veidošanai tiek ieguldīti autores privātie, kā arī uzņēmuma “„Pieturzīmes” finanšu līdzekļi.
1. Tehniskais noformējums;
Fīrekers bija dzejas lielmeistars, apveltīts ar lielisku ritma un valodas izjūtu, tomēr, manuprāt, vērtējot viņa tekstus, prātā paturami vēl daži aspekti, pirmkārt, 17. gadsimtas. vācu dzejas konteksti, kas rosināja pievērst uzmanību kā dzejas formai, tā izteiksmei, otrkārt, viņa paša pētījumi par latviešu valodu – kā zināms, K. Fīrekers strādāja pie latviešu valodas vārdnīcas un gramatikas un, treškārt, Fīrekera interese par latviešu garīgo pasauli, kuru apliecina viņa nelielais, tomēr nozīmīgais tautasdziesmu vākums, kā arī komentāri sava skolotāja Georga Manceļa vārdnīcā(Georg Manzel, Mancelius) vārdnīcā (Bērziņš 2007, 51–55).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 8. Tekstveide;
Jaunu plašu pētījumu vai monogrāfijas par K. Fīrekeru joprojām nav.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā nozīmīgākais vēl arvien minams Luža Bērziņa rūpīgais raksts, kas ietver arī Fīrekera dzejas analīzi, „Filologu biedrības Rakstu” VIII. izdevumā (1928).
5.2. Lieka pieturzīme;
Jaunākos laikos noskaidroti un precizēti daži viņa biogrāfijas fakti, kā arī atrastas iepriekš nezināmas publikācijas un publicēti manuskriptā palikuši materiāli (Draviņš 1944; Draviņš 1963; Fennell 1997–1998).
1. Tehniskais noformējums;
Kristofors Fīrekers ir dzimis Neretas mācītāja Kristiāna Fīrekera (Christian Fürecker) ģimenē.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība;
Tartu, Igaunija) ģimnāziju, viņš 1632. gada 15. maijā ir imatrikulēts universitātē, studējis teoloģiju un piedalījies divos disputos Kurzemes mācītāja, bet tobrīd jau Tērbatas universitātes profesora Georga. Manceļa vadībā 1633. gada 17. jūnijā un 12. augustā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Pēc tam K. Fīrekers no 1636. gada 6. oktobra vismaz līdz 1638. gadam, izmantojot arī baznīcas stipendiju, ir studējis Leidenes uUniversitātē. Un t (Tering). Tas ir visai interesants K. Fīrekera biogrāfijas fakts – pirmkārt, baznīcas stipendija norāda uz labiem panākumiem studijās Tērbatas laikā, otrkārt, iespējams, uz tuvām attiecībām ar Kurzemes hercogistes augstāko garīdzniecību, pieminēšanas vērts arī tas, ka hercogs Jēkabs pats 30(Jakob von Kettler) pats 17. gs. 30. gadu pirmajā pusē īslaicīgi Leidenē studējis tautsaimniecību un ģeogrāfiju.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Fīrekera studiju laiks – 17. gadsimtas. 30. gadi ir arī pirmās vācu poētikas autora Martina Opica (Martin Opitz) audzēkņa un sekotāja, dzejnieka Paula Fleminga (Paul Fleming) darbības laiks Baltijā. P. Flemings vairākus gadus uzturējies Tallinā, kur ne tikai mēģinājis dibināt ģimeni, bet arī atradis ieinteresētus sekotājus un izveidojis dzejnieku pulciņu. 1633. gadā viņš nepilnu mēnesi pavadījis Rīgā, tomēr nekādu sīkāku ziņu par tiešu viņa saskari ar Vidzemes latviešu daļas vai Kurzemes literātiem nav.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Iespējams, arī K. Fīrekeram M. Opica teorētiskie raksti un P. Fleminga netiešā klātbūtne devusi vienu otru poētisku impulsu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Dzejot, turklāt sillabotoniski, Fīrekers sāk Tērbatas uUniversitātes laikā, par to liecina pāris viņa dzejoļi, viens no tiem, tapis 1631. gadā vācu valodā, sacerēts aleksandriešos (Draviņš 1944, 125).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Domājams, lielāko daļu dzīves K. Fīrekers strādājis par mājskolotāju Kurzemē -– Pienavas muižā, dzīvojis arī Džūkstes pagastā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Lielāko daļu dziesmu K. Fīrekers atdzejojis no reformācijas laikmeta un 17. gadsimtas. sākuma vācu dziesmu grāmatām, starp tām arī Mārtiņa Lutera (Martin Luther) sacerēto luterāņu baznīcas himnu „Ein fester Burg ist unser Gott” („Dievs Kungs ir mūsu stipraā pils”).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Iespējams, ka baroka laikmeta vācu pamattekstu krāšņā valoda mazināja Fīrekera atdzejotāja fantāziju, ko savukārt bija veicinājuši iepriekšējā perioda rāmie un vienkāršie teksti. Bet iIespējams, jaunāku dziesmu latviskošanai Fīrekeram pietrūka laika, kā jau norādījis viņa kolēģis un Kurzemes baznīcas galva Heinrihs Adolfijs (Heinrich Adolphi), mūža pēdējos gadus Fīrekeru vajājušas slimības, kas laupījušas spēju nopietni strādāt. Šajā rakstā pievērsīšos trim Fīrekera dzejas aspektiem: pirmkārt, mēģinot ārdīt kādu nostiprinājušos mītu, skaidrošu, kāpēc Fīrekera dzejā ir tik daudz deminutīvu; otrkārt, pievēršot uzmanību skaniskajiem efektiem, īpaši reduplikācijai, viņa atdzejojumos, norādīšu uz saikni starp Fīrekera latviešu valodas un kultūras studijām un viņa latviski rakstīto dzeju, un visbeidzot, treškārt, analizējot kādā viņa dziesmas tulkojumā izmantoto bagātīgo un krāšņo sinonīmiju, ielūkošos latviešu aforistiskās dzejas sākotnē.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.1. Liekvārdība;
Pirmās baznīcas dziesmu grāmatas latviešu valodā, kā zināms, saglabājušās no 16. gadsimtas. beigām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ar reliģiskām tēmām saistītas aliterācijas dziesmu un sprediķu tekstos lietotas arī turpmāk: Dieva dēls, krusta koks, velna viltība, skaidra sirds u. tml. Dažviet atrodamas arī šķietamas atskaņas, kas radušās tuvu stāvošu vienādformas vārdu vārda formu dēļ: Sweetäs denäs Dewe warde walköth / ta buus töw töuwam Dewam kalpoth (Psalmen 1615, 63b).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinot 16. gadsimta,s., M. Lutera un viņa laikabiedru oriģinālus un pirmos dziesmu latviskojumus līdz Fīrekeram, viegli pamanīt, ka tieši ritms ir tas, kas tulkojumus padara tik atšķirīgus no pamatteksta.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī Luža. Bērziņa rūpīgā Fīrekera dzejas formas analīze, iedziļinoties viņa jambu, trohaju u. c. pēdu lietojuma īpatnībās, nav nekas cits kā atbilstošo vācu oriģinālstrofu latvisko transformāciju analīze (Bērziņš 1928, 37–43).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;