Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Valoda kā tautas un indivīda identitātes izpausme Ikvienam vispārīgās valodniecības, valodas kultūras, stilistikas un citu filoloģisku priekšmetu docētājam, gluži tāpat kā jebkuram dzimtās valodas skolotājam, nācies atbildēt uz mācēnu vai arī pašam sev uzdotajiem jautājumiem par vienota valodas paveida – literārās valodas jeb kopvalodas, jeb standartvalodas – nepieciešamību un izveides principiem.
1. Tehniskais noformējums;
Autors raksturo principus, kas tiek izmantoti terminradē (sistēmiskums, viennozīmīgums, semantiska precizitāte, īsums, labskanība u. c.) un uzsver, ka tos visus vienlaicīgi ievērot visbiežāk nav iespējams, tāpēc kādam vai kādiem no tiem jādod priekšroka: „Latviešu terminoloģijā pārlieka nozīmība tiek piešķirta precizitātei un visu jēdziena nianšu sablīvēšanai terminā – tas nenovēršami sagarina terminu.” (Veisbergs 2010, 84) Garu salikteņu un vārdkopterminu vietā dažkārt būtu iederīgi metaforiski termini vai pat motivēti aizguvumi, jo, kā rāda terminoloģijas vēsture, „nevajadzīgi, neizdevušies, ķēpīgi jaundarinājumi valodā parasti neiesakņojas un paliek viendieņi” (Veisbergs 2010, 81).
1. Tehniskais noformējums;
Pētīšanas vērti ir arī tādi daudzveidīgi leksiskas slāņi kā neoficiālie urbanonīmi – slengismi, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (Doniņa &, Balode 2015), un iesaukas (Zuģicka 2011).
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, vai konsekvents tehnisku rakstuzīmju, kā domuzīmes, defises un pēdiņu, lietojums ir tikai sīkums, vai tomēr ne?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tipografikas tradīcijas tāpat būtu uzskatāmas par vērtību, kas jāglabā un jākopj (Leikuma &, Andronovs 2015, 110).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tāpēc interesi un nopietnas pārdomas raisa arī Ievas Plēsumas un Laimutes Balodes raksts par retajiem personvārdiem latviešu valodā (Plēsuma &, Balode 2013).
1. Tehniskais noformējums;
Neparasts personvārds dažos gadījumos var sekmēt personisko pašpārliecinātību, bet biežāk gan tas var radīt psiholoģiskas problēmas saskarsmē ar apkārtējiem – cilvēki ar ļoti neparastiem vārdiem, kā arī tā vai tādiem vārdiem, ko viegli sagrozīt un izsmiet, mēdz ciest no kontaktēšanās grūtībām (Plēsuma &, Balode 2013, 56, 83).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā zināms, tradicionāli latviešu preskriptīvajā jeb normatīvajā gramatikā virkne internacionālu prefiksālu verbu (kā nofinišēt, nofokusēt, uzkomponēt u. c.) uzskatīti par „nepareiziem”, un „daudzi internacionālie priedēkļverbi nav reģistrēti vārdnīcās, bet tas nenozīmē, ka to nav un ka tie netiks atzīti par pilntiesīgiem vārdiem, jo to darināšanai izmantoti esošie vārddarināšanas līdzekļi un modeļi” (Horiguči 2014, 112).
1. Tehniskais noformējums;
Lasītāji tiek informēti arī par jaunām iespējām un metodēm valodas izpētē – līdzsvarota latviešu valodas korpusa izveidi un izmantošanas iespējām (Andronova &, Andronovs 2011), latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas projektu (Vanags 2014), kopīgo un atšķirīgo fonētisko parādību izpratnē Latvijā un pasaulē (Grigorjevs 2011). … un citi Šī apakšnodaļa nebūt nav veidota pēc pārpalikuma principa – te gribas pieminēt virkni interesantu atradumu, kas izdevumu padara krāsaināku un daudzveidīgāku.
1. Tehniskais noformējums;
Dažas „instrumentālā fonētiķa” atziņas no šīs diskusijas: „[..] zinātne patiesībā ir tikai prāta vingrošana, kam bieži vien ir visai attāls sakars ar objektīvo realitāti. [..] Cilvēks (it īpaši jau zinātnieks) tikai mēģina sev pieejamās informācijas druskas (kas bieži vien nebūt neraksturo visu kopumu) salikt noteiktā loģiskā sistēmā, jo mums ir tieksme skatīt pasauli un visu mums apkārt kā cēloņsakarību ķēdi.
1. Tehniskais noformējums;
Es to sauktu par pseidozinātni.” (Grigorjevs &, Andronovs 2014, 151) Publicēt diskusiju materiālus ir laba prakse (sk. arī diskusiju par vijolkoncertu vai vijoļkoncertu konsultāciju sadaļā devītajā laidienā), un tā būtu turpināma.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 13.–20. lpp. Druviete 2013 – Druviete, Ina.
1. Tehniskais noformējums;
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
ME atrodams “vārdadiena” ar atsauci uz “„Mājas Viesa Mēnešrakstu”, minot arī vārdkopterminu “vārda diena” un vācu valodas ekvivalentu “der Namenstag”.
1. Tehniskais noformējums;
Vārdadienu atzīmēšanas paradums ir viena no latviskajām tradīcijām, kura sakņojas pietiekami senā laikā un, pēc dažu etnogrāfijas pētnieku domām, to svinēšana XIX gs. bijusi krietni populārāka par dzimšanas dienām. Tolaik turklāturklāt tolaik vairums zemnieku kārtas latviešu nemaz precīzu savas dzimšanas dienas datumu neesot no galvas zinājuši (protams, baznīcas grāmatās tas bijis reģistrēts, taču arī tad daudz precīzāks bijis kristīšanas datums), bet teikuši, piemēram, “„dzimis ap Jurģiem” vai “„ap Andrejiem”.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Lai atminamies kaut vai gandrīz tikai Skrīveru apkārtnē lietoto formu “Jorģis” (kā pulkvedim Zemitānam vai vairākiem A. Upīša “„Zaļās zemes” tēliem) pretstatā daudz parastākajam un kopumā vispārlietojamajam Jurim vai Jurģim.
1. Tehniskais noformējums;
Tiesa, bijusi diezgan liela atšķirība starp gadskārtu ritumā nozīmīgām dienām (piemēram, Jurģu, Jāņu, Pēteru, Miķeļu u. c. vārdadienām), kas bija vispārēji atzīmējamas dienas un ar laiku kļuva par plašiem svētkiem, kuru nosaukumā bija personvārds daudzskaitļa formā (kā Mārtiņi, Andreji).
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi visus kalendāros vēsturiski iekļautos vārdus varam iedalīt vairākās grupās: ar tautas kopsvētkiem saistāmie personvārdi, kas nereti uzlūkojami par kopēju Eiropas tradīciju, kaut gan dažādās tautās un kultūrās to nozīmība ir atšķirīga. Tā, vVairums mūsdienu Latvijas iedzīvotāju ir kaut pa ausu galam dzirdējuši par Mārtiņu zosi, savukārt Silvestru karpa laikam jāuzskata par visai maz izplatītu apzīmējumu, kaut zivis Vecgada vakarā tiek liktas galdā itin bieži, bet, nepazīstot noteiktu Vācijas reģionu tradīcijas, tās visai reti saista ar attiecīgās dienas kalendārvārdu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Katras šādas dienas nozīmība turklāt mēdz arī mainīties dažādu apstākļu rezultātāietekmē, piemēram, plašāka Valentīndienas svinēšana ir pēdējo aptuveni 15-–20 gadu fenomens, kas savukārt cieši saistīts ar šo svētku komercializēšanu, bet ap 1990. gadu uzsāktā Lūcijas dienas svinēšana pēc īslaicīgas intereses dziļākas pēdas nav atstājusi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patrika dienas atzīmēšanau 17. martā atbilstoši īru tradīcijām cieši saistīta ar latviešu diasporas grupas rašanos Īrijas Republikā pēdējo 20 gadu laikā; par otro atzīmējamo dienu grupu galvenokārt interesējušies tautas tradīciju pētnieki, tādējādi, piemēram, “„Latviešu konversācijas vārdnīcā” vai P. Šmita apkopoto latviešu tautas ticējumu sējumos varam atrast virkni norāžu, ko mūsu senči mēdza darīt vai nedarīt noteiktās dienās, kādām dabas parādībām tad bija pievēršama īpaša vērība u. c. Visos šajos gadījumos līdzīgi pirmajai grupai attiecīgā vārdadiena kalendārā pastāv jau sen un ir cieši saistīta ar noteiktu datumu, kaut gan visai ticams, ka dažu laika novērojumu tradīcija iegājusies vēl laikā, kad Latvijas teritorijā bija spēkā juliāņu kalendārs; vairums mūsdienās lietoto vārdu, kas apritē ienākuši hronoloģiski vēlākā laikā (lielākoties pēdējo 120-–130 gadu laikā), nesaistās ar noteiktu visas tautas tradīciju, arī to saikne ar noteiktu datumu ir mazānav tik cieša un laika gaitā nereti mainījusies.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide;