Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Runātājam skaidrs runas iedalījums „ieviesīs kārtību domās un nodrošinās loģisku runas uzbūvi” (Mencels 2002, 12), savukārt klausītājiem ļaus uztvert runas plānveidību un mērķtiecīgi tai izsekot.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Otra prakse – atkārtot vienādu un to pašu virsrakstu vairākiem slaidiem pēc kārtas; tas noteikti ir ieteicamāk, nekā atstāt slaidu pavisam bez virsraksta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vēl cits paņēmiens ir aiz virsraksta iekavās, jau sākot ar 1. slaidu, likt numuru, kas „ziņo klausītājiem”us informē, ka šis apakštemats tiek izklāstīts vairākos slaidos.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja slaida galvenajā daļā ir teksts, tad prezentācijas veidotājam ir jāatceras, ka PowerPoint formātā vieglāk ir uztverams t. s,. plakātiskais teksts, par kuru jau tika runāts iepriekš, kuru; to ir ērti izkārtot nelielās vienībās, kas tiek nošķirtas ar aizzīmēm (angl.ļu bullets) vai cipariem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas nozīmeē, ka teksta sākumam jābūt loģiski saistītam ar katru turpinājuma daļu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Interpunkcijas jautājumi Analizētais praktiskais materiāls un vērojamā nekonsekvence pat viena autora darbā rāda, ka lielai daļai PowerPoint prezentāciju veidotāju trūkst pārliecības par pieturzīmju lietojuma specifiku slaidrādes tekstā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Galvenie principi, kurus iesaka ievērot PowerPoint prezentācijās no tekstveides viedokļa, ir šādi (Hofmanis [2005], 52): veidot īsus teikumus;, izmantot virsrakstus un mazāku sadaļu virsrakstus;, minēt tikai būtisko.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja slaida saturā ir jāievieto viens vai vairāki izvērsti izteikumi, kas nav pielīdzināmi virsrakstiem, cipars vai aizzīme nav vajadzīgsa. Šādos gadījumos beigu pieturzīme atbilstoši izteikuma komunikatīvajam tipam ir jālieto.
6.1. Saistāmība;
Lai norādītu uz cita autora teiktā samērā precīzu atkārtojumu, ir nepieciešamas pēdiņas vai to iespējamcits grafiskais aizstājējs datorrakstā –cēlums, piemēram, slīpraksts.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Iepriekšējā rakstu krājumāa „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” numurā tiekir izteikts aicinātjums piesardzīgi izturēties pret pēdiņu aizstāšanu ar kursivējumu: „Visai ierasts ir kursivēt piemērus valodnieku rakstos, bet izmantot kursivējumu īpašvārdu (piemēram, organizāciju nosaukumu) un citātu izcēlumam diez vai būtu saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām.” (Andronovs (Andronov), Leikuma 2015, 126–127) Ja citātā veido izlaidumu, to ataino ar divpunkti, plašāka izlaiduma gadījumā divpunkti liek kvadrātiekavās.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Interpunkcijas praksē pirmajā slaidā, tāpat kā pētnieciskua darbua titullapās, aiz vārdu savienojuma darba vadītājs vai zinātniskais vadītājs, kam seko vārds, uzvārds, mēdz lietot kolu vai domuzīmi. Šādā pozīcijā pielikums atrodas apzīmējamā vārda priekšā, tāpēc pieturzīme nav nepieciešama.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;
Raksta mērķis — aktualizēt latviešu grāmatrūpniecības tradīcijas dažu tipogrāfisko zīmju lietojumā, tām vairāk pievēršoties kā rakstu, nevis interpunkcijas zīmēm (kaut vairākas rakstu zīmes var izmantot polifunkcionāli).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Poligrāfijas jeb, kā šoreiz vairāk domāts, tipografikas, tradīcijas tāpat būtu uzskatāmas par vērtību, kas jāsaglabā un jākopj.
5.2. Lieka pieturzīme;
Patiesībā defise nav tikai uz pusi īsāka par domuzīmi (1969, 380) — ja vien šeit domāta pirmajā izdevumā lietotā īstā domuzīme, nevis pusgarā, uz kuru pāriets 2009. g.ada izdevumā. Šai o, — bet vēl vairāk īsa. Otrajā, pārstrādātajā, monogrāfijas izdevumā ieviestas alūzijas uz angļu terminiem: tiek apgalvots, ka domuzīme ir burta m platuma, bet defise — burta n platuma (2009, 379, 407).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Ne tikai A. Blinkenai, bet arī citiem autoriem gadās „nepamanīt“ rakstu zīmju grafiskā izskata maiņu, atkārtoti izdodot savus darbus.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Ir dīvaini, ka autoru rakstītie darbi, publicējot to jaunos izdevumus, nekļūstdarbu pārpublicējumi mūsdienās tehniskā noformējuma ziņā nekļūst kvalitatīvāki, bet bieži ir otrādi.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Jāteic arī, kaVērtējot kopumā, tā bez apdoma iegādātā „importa manta“, kas stipri nomākusi pašmāju ražojumu, — pusgarā domuzīme (–) — nav, laikam, pavisam atmetama: tā var būt noderīga, rādot intervālu starp skaitļiem (1–5; lietojama bez atstarpēm!). Šādi tiek praktizēts arvien biežāk, un, domājams, šis paņēmiens ir atbalstāms (tas ļautu arī diferencēt A. Blinkenas minētos „neērtos“ gadījumus, sal.: Rīt spīdēs saule un būs arī siltāks – 21–26 grādi (Blinkena 2009:, 386) un skaidrāku ..būs arī siltāks — 21–26 grādi).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Gan stūrainās atvērējpēdiņas, gan stūrainās aizvērējpēdiņas atrodas vienādā augstumā — («..» vai »..«), un šeit vienīgā lietojuma īpatnība praksē ir tāda, ka kādu laiku poligrāfijā tika izmantotas pēdiņas ar vērsumu uz ār„knābi“ uz iekšpusi — (»..«), sk.
7.3. Neiederīgs vārds;
Stūraino un apaļo pēdiņu izmantojuma dinamika folkloristikas apcerējumos. Īpaši plašumā sStūrainās pēdiņas plašumā gājušas pēckara gados krievu poligrāfijas iespaidā, tāpēc nav brīnums, ka dažā valodnieku darbā šādas pēdiņatās vēlāk rādītas jau kā vienīgās, sk., piem.ēram, Ceplīte, Ceplītis 1991, 181 (tās nav mainītas arī otrajā, pārstrādātajā, grāmatas izdevumā: Ceplīte, Ceplītis 1997, 174).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
A. Blinkena pēdiņas aplūko nodaļā „Interpunkcija un tradīcija“ (Blinkena 1969, 31; sal. 2009:, 33), un, lai cik dīvaini tas arī būtu, šeit pēdiņu formas (un arī to raksturojuma!) ziņā valda īsts haoss (nez cik tā ir pašas autores, cik izdevēju vaina) — sk. citātu 10. attēlā:. <...> (Blinkena 1969, 31, 32) <...> (Blinkena 2009, 33, 34) 10. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;