Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Pašreiz digitālajā vidē (piemēram, ziņu portālos, emuāru vietnēs, sociālajos tīklos u. c.) dominē vienas vai vairāku rindkopu teksti, kas ir vizuāli un saturiski ātri uztverami.
1. Tehniskais noformējums;
Arī logogrammu izmantošana liecina par tendenci ekonomēt valodas līdzekļus, jo vārda vai tā daļas vietā tiek lietots cipars vai kāds cits simbols, piemēram, 2diena (‘otrdiena’), 4tā reize (‘ceturtā reize’), 24/7 (‘nepārtraukti jeb katru dienu divdesmit četras stundas diennaktī’).
5.2. Lieka pieturzīme;
Digitālo tehnoloģiju noteiktā ekonomēšanas tendence rada jaunus paradumus pareizrakstībā, vārddarināšanā, sintaksē u. c. valodas jomās, un tas ir jāņem vērā valodas plānošanas un normēšanas procesā, kā arī to nevar ignorēt izglītībā un valodas apguves procesā.
1. Tehniskais noformējums;
Multimodāli teksti var iekļaut attēlus, grafiku, slaidrādes u. tml. vizuālus papildinājumus, tie var ietvert kinētisku kustību, piemēram, animācijas vai videomateriālus u. tml., tie var būt papildināti ar audiālu materiālu, piemēram, mūziku vai skaņu specefektiem.
1. Tehniskais noformējums;
Spilgts piemērs ir skolas mācību grāmatu noformēšanas attīstība pēdējo gadu desmitu laikā – mācību grāmatas ir kļuvušas krāsainas, atraktīvas, tās tiek papildinātas ar tabulām, attēliem, zīmējumiem, karikatūrām, komiksiem, mācību diskiem un citiem papildmateriāliem. Šo pašu tendenci var novērot arī digitālajā vidē – ekrānos ieraugāmā informācija ekrānos ir vizuāli krāšņa un krāsaina, papildināta ar kustīgiem un/vai skanošiem papildelementiem.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Interneta ziņu portālos paralēli rakstītajiem tekstiem aizvien biežāk parādās filmēti materiāli, un, nospiežot uz attiecīgās ikonas, var noskatīties attiecīgo uzrakstīto saturu varī mutvārdu noskatīties arī video formā.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Pašreiz multimodālu tekstu veidošana ir pieejama ikvienam, kurš lieto kādu digitālo ierīci, jo lietotāju rīcībā ir iespēja kombinēt tekstu ar attēlu, skaņu datnēm, dažādām animācijām u. tml. atkarībā no lietotāja prasmēm un iemaņām.
1. Tehniskais noformējums;
Ilustrācijai izmantots piemērs no mobilās lietotnes „WhatsApp”, kurā teksta autors savas vajadzības izteikšanai ir izmantojis vairākus informācijas demonstrēšanas veidus: gan uzrakstītu tekstu, gan fotogrāfiju, gan audiodatni, gan arī animāciju (sk. 3. attēls)u). 3. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Valodas demokratizācijas process ir vērojamsa gan mutvārdu, gan rakstu formā, un digitālās tehnoloģijas veicina šo procesu vairāku iemeslu dēļ: digitālā vide paredz daudz ātrākas datu apstrādes iespējas, tāpēc pēdējo gadu desmitu laikā publiskajā telpā ir daudzkāršojies pieejamo tekstu skaits, un tā aptver visu valodas paveidu izpausmes iespējas; izmantojot dažādas digitālās ierīces, mūsdienās ikviens sabiedrības loceklis neatkarīgi no viņa tekstveides prasmēm var kļūt par sociālās saziņas dalībnieku; virtuālajā vidē saziņas dalībnieks var būt anonīms vai arī veidot virtuālu viltus personību, līdz ar to mazinās indivīda atbildība par valodu, kuru viņš lieto šajā vidē; tiešo sociālo kontaktu vietā sāk dominēt virtuālie kontakti, taču kā kompensācija tiešo sociālo kontaktu trūkumam parādās indivīdu cenšanās pozicionēt plašākai sabiedrībai savu savpatību (piemēram, sociālo platformu konti, kuros privātpersonas dokumentē savu viedokli, savu ikdienas dzīvi u.  tml.); mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi daudz iecietīgāka pret dažādu emociju paušanu valodā, un tā arī ir viena no demokratizācijas izpausmēm valodā, jo indivīdam ir diezgan brīvas iespējas pozicionēt savu daudzveidīgo emociju gammu; mūsdienās cenzūras iespējas ir vājinājušās, un atbildība par teksta kvalitāti tiek atstāta indivīda ziņā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt to veicināja arī modernās tehnoloģijas, jo digitālā vide piedāvāja iespēju sarunāties ne tikai mutvārdos, bet arī rakstu formā, piemēram, interneta tērzētavās, publicistikas tekstu komentāru sadaļās, neformālajā sarakstē u. tml. Visuzskatāmāk demokratizācijas tendence bija vērojama leksikā, kurā vispirms plašāku lietojumu ieguva sarunvalodas vārdi, piemēram, čau, kreņķi, skāde, forši, pēc tam publiskajā vidē aizvien biežāk sāka parādīties vienkāršrunas vārdi, piemēram, maita, stulbenis, purns, vai vulgārismi, piemēram, dirst, bļin.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Trāpīgi šo procesu ir aprakstījusi Dite Liepa savā pētījumā “„Latvijas preses valoda” (2011), kur ir analizēta dažādu vienkāršrunas vārdu izplatīšanās un konotatīvā nivelēšanās dažu gadu laikā (sk.
1. Tehniskais noformējums;
Taču nepilnības juridiskajā ziņā neatbrīvo valodas lietotājus no atbildības, kas ir saistāma ar cita cilvēka radītu intelektuālu īpašumu, ciktāl tas ir aprakstīts pašreizējā likumdošanāos normatīvajos aktos.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl viena digitālajai videi specifiska pazīme ir hipertekstualitāte (Crystal 2011, 28), proti, tā ir iespēja vienā tekstā iekļaut tiešu elektronisko saiti uz citu tekstu, tādējādi radot saturiski pilnīgu tekstu kopumu, kas piedāvā teksta uztvērējam vienkopus iegūt optimālu informācijas daudzumu. Šis paņēmiens daļēji līdzinās tradicionālajai citēšanai, tomēr ir daudz ērtāks un precīzāks, jo ļauj precīzlabāk atspoguļot oriģinālu, kā arī nodrošina iespēju teksta uztvērējam pašam izvēlēties nepieciešamo papildinformācijas apjomu. Automatizācijas tendence valodā var izpausties arī citā veidā, piemēram, kā automātiska teksta nepilnību labošana.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažādos tehnoloģiskajos rīkos ir iestrādātas speciālas programmas, kas ļauj automātiski apstrādāt teksta kvalitāti, piemēram, labojot vārdu rakstību vai norādot uz iespēju labot gramatiskās konstrukcijas. Šādas programmas ir noderīgas, jo palīdz teksta veidotaājam ieraudzīt dažādas paviršības un nepilnības, kas radušās tekstveides procesā, t. Tomēr tajā pašā laikā teksta autoram ir jābūt ļoti uzmanīgam ar šādu programmu izmantošanu, jo: bieži šāda automātiska rediģēšana padara tekstu neskaidrāku, grūtāk uztveramu, jo automātiskā rediģēšanas programma pēc noteikta kvantitatīva algoritma mehāniski izvēlas izskaitļoto vārdu, kas ne vienmēr ir derīgs kontekstā gan no semantiskā, gan no stilistiskā viedokļa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdz ar to automatizētā tehnoloģiskā iespēja var nevis atvieglot, bet gan apgrūtināt teksta uztveri.
7.1. Liekvārdība;
Pēdējā laikā ļoti populāra kļuvusi mašīntulkošana, kas ir ļoti noderīga atbalsta iespēja digitālajā vidē, un pašreiz ir pieejami dažādi rīki automātiskai tekstu tulkošanai. Tomēr šo rīku lietotājiem ir jāapzInterese par šādas tulkošanas iespējām radās jau līdz ar pirmo datoru izveidi, un pirmā mašīntulkošanas programma tika izstrādāta 20. gadsimta 50. gados Džordžtaunas Universitātē ASV (Rudziša 2012, 87). Sākotnēji zinātnieki bija pārliecināsti, ka mašīntulkošanas kvalitāte ir diezgan nepilnīga un ar tās palīdzību var iegūt tikai vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, nevis kvalitatīvi iztulkotu materiālu (ļoti drīz cilvēka iesaiste tekstu tulkošanā vairs nebūs vajadzīga, tomēr mašīntulkošanas kvalitāte vēl aizvien nav sasniegusi tādu līmeni, lai pilnībā aizstātu profesionālu tulkotāju, kaut gan pēdējos gados vērojami dažādi inovatīvi risinājumi šai jomā. Izmantojot kādu mašīntulkošanas rīku, lietotājiem ir jāapzinās, ka tulkojums var piedāvāt vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, tomēr pagaidām mašīntulkošanas rīki nespēj noformēt pietiekami kvalitatīvu tekstu no semantiskā, stilistiskā un gramatiskā aspekta (sk. 4. attēlsu). 4. attēls.
8. Tekstveide;
P. S.
1. Tehniskais noformējums;
Paviršības tendence Visas iepriekš minētās tendences ir aktualizējušas vēl vienu latviešu valodas pārmaiņu virzienu, proti, valodas lietotāju nevērīgu attieksmi pret valodas lietojumu, piemēram, rakstītajā valodā tekstā parādās aizvien vairāk drukas kļūdu, ortogrāfijas un interpunkcijas normas tiek ignorētas, ir vērojama nemotivēta neskaidru aizguvumu izmantošana, aizvien biežāk sastopamas valodai neraksturīgas vai pat neloģiskas gramatiskās konstrukcijas, nekritiski tiek lietoti stilistiski pazemināti vārdi u.  c. Lai sazinātos ātrāk, vienkāršāk vai ekonomiski izdevīgāk, valodas lietotājs bieži vien kļūst paviršs un nekritisks valodas līdzekļu izvēlē, palaikam upurējot vienu no svarīgākajiem principiem saziņā – precizitāti un saprotamību.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Arī valodas normas (gan standartizētās, gan nestandartizētās) ir jāsalāgo ar tām attīstības tendencēm, ko nosaka digitālo tehnoloģiju specifika.
7.1. Liekvārdība;
Ilze Lokmane Valodas praktiķu un teorētiķu vērojumi un ieteikumi 12 gadu garumā „ – Vai dzīvē vispār kas ir pilnīgi skaidrs? – Kaut kas liekas skaidrs šobrīd, tas arī jāpieraksta, lai citi to pēc tam nokritizē un liek priekšā savu izpratni.” (nNo Jura Grigorjeva un Alekseja Andronova diskusijas krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 9. laidienā.) Periodiska zinātniska vai populārzinātniska izdevuma, tāpat kā katra atsevišķa pētnieka dzīvē pienāk brīdis, kad gribas pārskatīt izdarīto, novērtēt veiksmes un neveiksmes, apjaust perspektīvas un pārdomāt nākotnē darāmos darbus. Šī raksta mērķis ir atskatīties uz Latviešu valodas aģentūras veidotā izdevuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 11 laidienos (2005–2016) iekļautajām publikācijām.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;