Un neaizmirsīsim, ka mūsu un leišu valodas ir vissenākās Eiropas valodas, ka pamatā visai indoeiropiešu valodu saimei, vērtība pasaules mērogā [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_ butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Šis apgalvojums būtu pieskaitāms pie pozitīvajiem vai vismaz neitrālajiem autostereotipiem, jo tā lietojuma konteksts liecina par mērķi stiprināt lepnumu par latviešu valodu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Faktiski par latviešu valodu varam runāt tikai kopš mūsu ēras 5.- –7. gadsimta, kad baltu ciltis sašķēlās tagadējo latviešu un lietuviešu priekštečos, latviešu kā tautības valoda konsolidējās 10.-–12. gadsimtā, literārā valoda sāka veidoties 17. gadsimtā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Salīdzinājumam – piemēram, tamilu valoda izveidojās 3000 gadu p. m. ē., aramiešu – 1000 g.adu p. m. ē., korejiešu – 600 g.adu p. m. ē., armēņu – 450 g.adu p. m. ē.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Latviešu valoda ir maza valoda. “ „No mazas valodas pasaulē” [(http://www.la.lv/no-mazas-valodas-pasaule, 21.04.2015].) Pat tad, ja šo apgalvojumu izteiktu korektākā formā – “l„Latviešu valoda ir mazas tautas valoda”- –, tas neatbilst patiesībai.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Tikai 300 valodaās pasaulē runā vairāk nekā viens miljons cilvēku – un latviešu valoda ar apmēram 2, 3 miljoniem runātāju pašreiz apzināto 7099 valodu kopumā ir apmēram 200 - –250 “„lielākā” valoda.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Protams, mūsu galvenās konkurentvalodas – angļu un krievu valoda – pieder pie “„ļoti lielo” valodu grupas, tādēļ stingri jāšķir absolūtais un salīdzinošais valodas runātāju skaits.
1. Tehniskais noformējums;
|
Minētais apgalvojums nereti tiek izteikts ar konotātu “„tātad apdraudēta valoda” vai, vēl sliktāk, “„izzūdoša valoda”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Objektīvi latviešu valoda 2017. gadā “„Izvērstā ranžētā paaaudžu lingvistiskās pēctecības skalā” (EGIDS) (ethnologue.com) ierindota augstajā 1. līmenī – “„neapdraudēta, valodu lieto visas paaudzes”. Šādas pozīcijas, neskaitot 6 starptautiskās valodas, kas ir nulles līmeņa valodas, ir tikai 97 valodām jeb 1, 4 % no pasaules valodu kopuma.
1. Tehniskais noformējums;
|
Iespējams, ka daļa šī stereotipa uzturētāju to uztver kā pozitīvu zīmi (“„maza, tātad sargājama”).
1. Tehniskais noformējums;
|
Jāatceras, ka valodas vārdu kopumā tiek iekļautai ne tikai literārās valodas vārdi, bet arī izlokšņu vārdi, vietvārdi, internacionālismi un jaunvārdi, kuri rodas, ieviešot jaunās tehnoloģijas. Šie vārdi, kamēr mūsu rīcībā nav pilnīga latviešu valodas vārdu krājuma jeb teēzaura, var nebūt atrodami vienuviet, bet valodā tie ir, un tikai no katra runātāja – un sabiedrības pieprasījuma -– ir atkarīgs, vai tie tiks arī lietoti.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
6.1. Saistāmība;
|
Valsts vadošo personu runās un rakstos lietoto vārdu skaits, skolnieku un skolotāju vārdu krājums, visbeidzot katastrofāli nepareizā latviešu valoda šodienas plašsaziņas līdzekļos [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Latviešu valodā tik tiešām ir visdažādāko leksikas slāņu vārdi, kas lietojami atšķirīgu tipu tekstos, un atkal viss atkarīgs no runātāja izglītotības un valodas izjūtas.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Daces Strelēvicas-Ošiņas grāmatā “„Kāpēc mēs gribam, lai valoda ir pareiza?” (2011) vispusīgi analizēta sabiedrības pretrunīgā attieksme pret valodas “„pareizību”, kā arī koleģiālajām institūcijām, kas darbojas valodas standartizācijā.
1. Tehniskais noformējums;
|
No vienas puses, publiskajā telpā var izcelties pat neadekvāti plaša diskusija par kāda vārda vai formas lietojumu, no otras puses, pastāv tieksme protestēt pret jebkādiem norādījumiem it kā “„no augšas”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Varbūt būs cilvēki, kas, diendienā dzirdot runas par it kā “„mazu” un “„piesārņotu” valodu, saņemsies, lai visiem spēkiem pierādītu pretējo.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Un vai tikai arī te pie vainas nebūs “„maldīgie pieņēmumi”?
1. Tehniskais noformējums;
|
Pret tādiem stereotipiem, kas apdraud valsts un valodas politikas pamatus, tomēr ir jāvēršas skaidri un argumentēti,. Tradicionāli uzskati par valodu tātad ir nozīmīgs faktors lingvistiskās attieksmes veidošanā, un tā savukārt ietekmē valodas noturību.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Valodas situācija Latvijā: 2010-–2015.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tomēr jāatzīst, ka šie sānsoļi bieži ir bijuši literāri veiksmīgi, un kā apliecinājums tam ir 2016. gadā publicētā pirmā šādas ievirzes stāstu antoloģija “„Latviešu šausmu stāsti” (Zvaigzne ABC, 2016), kurā ievietotie stāstdarbi veido pamata materiālu, kas tiks apskatīnalizēts šajā rakstā.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ja tiek raisītas pienācīgās izjūtas, tad šāda “„virsotne” pati par sevi jāatzīst par īstu baiļu literatūru neatkarīgi no tā, cik prozaiski vēlāk izplēn tās atrisinājums.
1. Tehniskais noformējums;
|
Vienīgais īsteno šausmu pārbaudes kritērijs ir vienkāršs – vai lasītājam rodas baiļu sajūta līdz sirds dziļumiem un apjausma par saskari ar nezināmām pasaulēm un spēkiem. ([..)] Un, protams, jo pilnīgāk stāstā panākta šī atmosfēra, jo vērtīgāks ir mākslas darbs.” (Lovecraft). No visiem fantastiskās literatūras žanriem šausmu literatūra visvairāk cenšas panākt lasītāja maksimālu iejušanos tekstā. Šī iemesla dēļ autoru lietotajai valodai ir jābūt emocionāli uzlādētai un valodas līdzekļiem – izvēlētiem tā, lai lasītājs visa darba garumā tiktu virzīts uz konkrēto emociju izjušanu. Te jJāatzīmē arī, ka tieši šausmuīsā stāsta forma ir ļoti būtisks žanra paveids, jo stāsta koncentrētajā formā ir iespēja ļauj autorams radīt vēlamo emocionālo efektu bez “„pārrāvumiem”, proti, autorrakstniekam ir jāpanāk, lai lasītājs stāstu izlasa vienā paņēmienā (kas diez vai būtu iespējams, lasot romānu) un tātad ta, šī iemesla dēļ teksts atbilstoši jāstrukturē un “„jākodē” – galvenokārt arizmantojot valodas palīdzībuekļus. Šausmu literatūras leksika tradicionāli ir vienkārša, neizsmalcināta, tuva ikdienas valodas stilam – kas ir būtisks faktors, lai lasītājs spētu vēstījumā iejusties, identificēties ar vidi un varoņiem – , unbet vēstījuma intonācija atgādina reālisma detalizēto, dokumentālo vēstījuma veidu, “„kameras aci”, kas fiksē reāli iespējamas norises visos sīkumos –, protams, izņemot iracionālo faktoru, kas pārkāpj reālisma robežas. Šausmu žanra darbus raksturo emocionāli piesātināts vēstījuma tonis, svarīgi faktori ir pakāpeniska draudu atmosfēras radīsabiezināšana, bieži spriedzes radīšanai autori izmanto atsevišķu teksta elementu ritmiskas atkārtošanās mehānismu, kā arī “„kodēšanu, spriedzi, priekšnojautas, draudīgumu, pravietiskas norādes, dramatisko ironiju un darbības kāpinājumu.” (Schlobin, 1988). Grāmatas “„Šausmas: tematiska literatūras un kino vēsture” autors Derils Džonss (Daryl Jones) atzīmē, ka šausmu žanra valodas estētiku veido apraksti tādāmu fiziski sajūtamāmu niansēmšu apraksti, kas it kā atkailina cilvēku, padara to jutīgu, neaizsargātu pret apkārt notiekošo, – piemēram, tumsa, aukstums, slapjums, biedējoša mākslīga gaisma, novērošana no malas. (Jones: 2002), ļ. Ļoti izteikspilgts ir kontrasta princips, tekstā pretnostatot tādus jēdzienus kā nāvie un dzīvībua, agonijua un ekstāzie.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|