Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Ne viens vien jaunietis lepojas par savu izloksnes prasmi: „Es runāju kā kuru reizi, citreiz piedomāju, citreiz vispār nē un laižu vaļā ventiņu valodu un maucu visas galotnes visiem vārdiem nost, plus vēl ar uzsvaru.” „ Neteikšu, ka kaunos no šī runas veida, patiesībā, pat mazliet lepojos, jo bieži cilvēki no citām Latvijas pusēm prasa, vai māku, un tad es māku.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, kad esmu mājās, vai kā garšo!” Jo vairāk jauniešu novērtēs savu izloksni un to lietos, tā vēljo ilgāk tā pastāvēs.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Daudziem noteikti ir grūti iedomāties savu ikdienu bez viedtālruņa, viedpulksteņa, datora, planšetes, televizora vai kādas citas tehniskas ierīces, jo tās būtiski atvieglo sadzīvi, un pamazām kļūst par daļu no mūsu identitātes.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Moderno tehnoloģiju lietošanas biežums ir atkarīgs no dažādiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem apstākļiem, tomēr statistikas dati liecina, ka 2022. gadā apmēram 63,1 % pasaules iedzīvotāju veido t. s. digitālo sabiedrību (Statista 2022), proti, tā ir cilvēces daļa, kas izmanto dažādas digitālās iespējas ikdienā.
1. Tehniskais noformējums;
Tā praksē tikai ieviests termins, kas apzīmēja ciparu kodus informācijas apmaiņai.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārds „digitāls” nozīmē ‘skaitļos pārvērsts; tāds, kas izmanto skaitļus.’ (Tēzaurs 2022).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirība starp analogajām un digitālajām tehnoloģijām ir tāda, ka analogajās informācijas sistēmās dati tiek apstrādāti un pārraidīti secīgi pa vienam vienumam, līdz tie visi ir aptverti, savukārt digitālās tehnoloģijas darbojas, izmantojot divvirzienu pamatmetodi – digitalizētie dati tiek ierakstīti bināro ciparu 0 un 1 binārajā kodā, ko tehniskas ierīces izmanto, lai apstrādātu un pārsūtītu informāciju, tātad datu analīze notiek vienlaicīgi un nepārtraukti, izmantojot bināro principu, un šāda informācijas apstrāde ir ātrāka un precīzāka (Johnson 2021).
7.1. Liekvārdība;
Mūsdienās ir grūti iedomāties kādu jomu, kurā netiktu izmantotsa digitalizācijas princips, līdz ar to digitālās iespējas lielā mērā ietekmē sabiedrības sociālo, ekonomisko, politisko dzīvi.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ar terminu „digitālās tehnoloģijas” tiek apzīmēti visi elektroniskie rīki, sistēmas, ierīces un resursi, kas rada, glabā un apstrādā datus (Dictionary 2022; IGI Global 2022).
1. Tehniskais noformējums;
Sabiedrība diendienā izmanto digitālo tehnoloģiju iespējas – dažas pazīstamākās no tām ir sociālo mediju platformas (piemēram, „Facebook”, „LinkedIn”, „Twitter”, „Instragram”), neskaitāmas tīmekļa vietnes, robotika, mākslīgais intelekts, mašīntulkošana, e-grāmatas, 3D drukāšana, GPS ierīces – ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšana, tiešsaistes spēles u. c. (Johnson 2021).
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Viedpulkstenis skaita ne tikai laiku vai naudu, bet arī cilvēka sirdspukstus, dienā noietos soļus, mēra pulsu un citus veselības rādītājus, kā arī pēc noteikta algoritma var signalizēt par dažādām atkāpēm no izskaitļotā algoritma, liekot cilvēkam mainīt savus paradumus (sk. 1. attēlu).
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienās aizvien biežāk dominē uzskats, ka blakus jau zināmajiem informācijas izpausmes un nodošanas veidiem – audiālajai videi, kas paredzēta runātajai valodai; grafiskajai videi, kas paredzēta rakstītajai valodai; optiski kinētiskajai videi, kas paredzēta žestikulācijai un ķermeņa valodai – ir definējama ceturtā vide, ko var dēvēt par elektronisko jeb digitālo vidi (Crystal 2011, 16). Šo vidi raksturo vairākas specifiskas pazīmes, piemēram: dalības sinhronitāte vai tās trūkums (dalībnieki var piedalīties saziņā vienlaikus vai katrs atšķirīgā laikā), ziņojuma dalāmība (autoram ir iespēja informāciju pārraidīt pa daļām), informācijas mainīgā noturība (cik ilgi un kādā veidā informācija pastāv šajā vidē), ziņojuma izmēra ierobežojums (tas ir mainīgs, bet tomēr ierobežots, piemēram, e-pastā, telefona īsziņā u.  c.), saziņas kanālu daudzveidība (multimediālas iespējas), identitātes simulēšanas iespēja, iespēja ierobežot auditoriju, ziņojuma filtrēšana (atlase atbilstoši vēlmēm), ziņojuma citēšana un pārkopēšana, ziņojuma formāta regulēšana (Herring 2007).
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, Jānis Sīlis norāda, ka interneta vidē vērojama teksta “„ģenerētāja” (autora) un teksta “„patērētāja” (lasītāja) saplūšana vienā personā (Sīlis 2013, 370), līdz ar to ierastā dihotomija “„autors” vs. “„adresāts” vairs nav pietiekama mūsdienu saziņas izpratnē.
1. Tehniskais noformējums;
Ir nepieciešams pārdomāt, izpētīt, papildināt šo jēdzienu sarakstu, turklāt tajā, iespējams, būtu ietilpināmi arī citi funkcionāli sinonīmiski jēdzieni, piemēram, “„tekstapstrādes robots” vai “„avatārs”.
1. Tehniskais noformējums;
Elektroniskā vide ietekmē visas pasaules valodas, kas tiek izmantotas šajā vidē, turklāt šī ietekme īstenojas diezgan strauji. Šajā rakstā ir aplūkotas dažas aktuālas latviešu valodas attīstības tendences, kas ir vērojamas valodas līdzekļu lietojuma paradumu maiņā digitālo tehnoloģiju izmantošanas dēļ: ekonomēšanas tendence, multimodalitātes tendence, demokratizācijas tendence, automatizācijas tendence. Šīs tendences nav nekas jauns valodas attīstībā – tās ir bijušas un pastāv nepārtraukti, kamēr valoda funkcionē, tomēr pašreiz šīs tendencetās iegūst jaunas iezīmes digitālo tehnoloģiju ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā piektā ir pieminēta arī t. s. paviršības tendence, kas pašreiz, pēc autores domām, ir saasinājusies latviešu valodas lietojumā.
7.1. Liekvārdība;
Ekonomijas princips valodā īstenojas visos valodas paveidos un visos valodas līmeņos, piemēram, tas ir vērojams tādos valodas procesos kā redukcija, strupināšana, īsināšana, elipse u. c. Modernās digitālās tehnoloģijas ir aktualizējušas ekonomēšanas tendenci valodā, un tā ir atkarīga no vairākiem nosacījumiem.
7.1. Liekvārdība;
Digitālās ierīces piedāvā plašas funkcionālās iespējas, un to izmantošana ir ļoti laikietilpīga, tāpēc cilvēks iespēju robežās cenšas taupīt laiku iespēju robežās, un tas ietekmē informācijas apstrādes paņēmienu izvēli.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat digitālajām ierīcēm ir raksturīgs ierobežots ekrāna izmērs, kurā ir iespējams ietilpināt aktuālo informāciju, tāpēcun arī šī tehniskā īpatnība ietekmē informācijas noformēšanas paņēmienus valodā.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Piemēram, runātua tekstua izmantošana rakstītoa tekstua vietā ir viens no veidiem, kā taupīt vietu ekrānā.
6.1. Saistāmība;