Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Vēl viens interesants necenzētas leksikas lietojuma modelērķis ir valodas poetizācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daži balsojuma dalībnieki ieteikuši vārdus, kas nenesuriem nav lieluas simboliskoas slodzies, bet kas ir vienkārši jocīgi vai ārzemniekiem grūti izrunājami ārzemniekiem, piemēram, pretpulksteņrādītājvirzienā un šaursliežu dzelzceļš. Šis valodas aspekts ataino 21. gadsimta realitāti, kad gana daudz latviski runājošu cilvēku ilgstoši dzīvo citās valstīs, kur latviskums ir apzināta izvēle, kas jāuztur ar biedrību, skolu, grāmatu klubu, dziesmu un deju kolektīvu palīdzību. Šādā kontekstā latviskumu dažkārt mazāk izsaka vārdi, kas raksturo jebkuru valsti un tās piederīgos (daba, darbs, ģimene, mamma, mīlestība, tauta, valoda, zeme), priekšplānā izvirzot neparasti skanošus un dīvainus latviešu valodas vārdus (allaž, āreče!, āzis u. c.), kuri sarakstā parādās tikai vienreiz.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēram, sazagtā nauda tikusi dēvēta par "zvirbulēniem", bet nazītis, ar ko nodur cilvēku, saukts par "spalviņu" – pero.
1. Tehniskais noformējums;
Tas nāk no "spalvu nazīša" nosaukuma, taču šī nozīme jau sen ir aizmirsta, un palicis tikai pero, kas patiesībā ir diezgan romantisks apzīmējums – "putna spalva" (Черных 1999).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
No tulkotāju viedokļa tas ir ļoti svarīgs šī leksikas slāņa lietojuma modelis ir necenzēto vārdu lietošana, kas piešķir izteikumam lielāku poētismu. Te tiek izmantots tas, ka rs. Rupjības un necenzētie vārdi principā paši par sevi paredz diezgan lielu radošu brīvību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Lai gan viena funkcijas daļa, ko jau minēju, proti, parole, irno žargona funkcijām ir sava veida paroles lietojums noteiktā vidē. Tas ir diezgan konservatīvs valodas slānis, – tiklīdz kaut ko sajauksi, vari iekulties nepatikšanās, – t. Tam paralēli pastāv arī otrs slānis, kas sniedz diezgan augstu radošo brīvību.
6.6. Dalījums teikumos; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tieši tajā ir šī vārda vērtība. Pēdējais šajāVēl viens gadījums ķengu vārdu funkciju uzskaitījumā varētu būt emocionāloā afektua izpausmes modelis bez ar runu ritmizācijasējošu funkcijas, kas atšķirībā no šī ir diezgan neemocionāla darbībau vai bez tās – katrā teikumā sakot "fak, fak, fak" nekādas emocijas nepauž. E, runātājs ne vienmēr pauž konkrētas emocijas. No otras puses – emocionālua afektua izpausme iri tiek izmantota tādu vārdu lietošana, kas aizvieto visus citus iespējamos vārdus.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un viens no palīgiem, kas ļauj analizēt necenzēto leksiku, ir tas leksikas slānis, kas šobrīd ir viens no vislabāk izpētītajiem, – zagļu vai kriminālais argo krievu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā ir pietiekami noslēgta leksiska grupa, kas aplūkota gan specializētās un zinātniskās, gan vidusmēra lasītājam domātās vārdnīcās (Черных 1999).
1. Tehniskais noformējums;
Krievu kriminālajam argo fiksētos avotos ir vismaz pusotru gadsimtu senas tradīcijas, tās ir pietiekami nepārtrauktas un rūpīgi fiksētas. Runājot par k (Рубцов 2007). Kriminālajā argo funkcionalitāti, var atrast noteiktus modus, lietojuma modeļus, kāduros šie dažādie vārdi dažādās situācijās tiek lietoti, kāpēc tiek izvēlēts tas vai cits necenzēts vārds. Un tTo var mēģināt attiecināt arī uz citām leksiskām grupām, piemēram, skolēnu slengu, profesionālo žargonu, politisko žargonu, arī uz internetua lietotāju valodu.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viens no modeļtīviem, kas noteikti jāņem vērā, ir necenzēto vārdu lietojums savas identitātes pasvītrouzsvēršanai vai pat drīzāk – šīs identitātes izvēlēšanās.
7.3. Neiederīgs vārds;
Viņi vēlas iekļauties noteiktā cilvēku grupā, vēlas sevi identificēt sevi ar šo grupu un, tāpēc pieņem noteiktu vārdu lietojumu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Paroles tipa lietojuma modelis skaidri saskatāms ir "„Rīdzenes sarunās"”, kas fiksētas operatīvās izmeklēšanas laikā un publiskotas žurnālā "„Ir"” (Sarunas 2017).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Līdztekus sarunu saturam, viens no aspektiem, kas izraisīja lielu sabiedrības viļņošanos, ir sarunzraisīja tajās lietotie ķengu vārdi.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Lai atzīmēuzsvērtu savu piederību slēgtam, izredzētam sarunu vedēju lokam. ""Piemēram: Un tur bija zināms budžetiņš -– ne jau par skaistām acīm.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Te, starp citu, jāpievēŗrš uzmanība tam, ka tradicionālā lietojuma vidē lamu vārdi atražo zināmas formulas un ar tiem nevar īpaši daudz improvizēt.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana;
Tas ir 100 % mūsējais – nevis no Andra." (Sarunas 2017) No konteksta var secināt, ka tas tiek teikts atzinīgi – kā par cilvēku, kurš prognozējams kā agresīvs "„pareizās ideoloģijas"” paudējs laikraksta slejās.
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Trešais un ticamākais skaidrojums ir tāds, ka viņam ir vienalga, ko tieši viņš ir pateicis, svarīgi ir lietot ķengu vārdus kā maskēšanās tīklu vai kā apģērbu ar aizsargrakstu.
7.2. Mazvārdība;
Viens no gadījumiem, kad es nespēju latviskot izteicienu, kas lietots Ivana Viripajeva lugā "„Jūlijs"”, ir saistīts ar līdzīgu vārdu lietojuma improvizāciju, tikai tur. Darbā tā ir autora spēle, nevis varoņa neprasme lietot attiecīgu valodu.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Te parādās bezsoznanka kā "‘bez samaņas"’ un soznatsja – "‘atzīties"’ vai "‘dot liecību"’.
1. Tehniskais noformējums;