Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Materiālā ir reģistrētas arī ar slāvu cilmes piedēkļiem -ik-, -čik- darinātas bezgalotnes formas, kas nav adaptētas latviešu valodā: Čiļik (= „Čili pica”) Rg; Ķenčik (= Ķengarags) Rg; Mežik (= Mežciems) Rg; Stadik (= Sporta skolas stadions) Rz; Zolļik (= Zolitūde) Rg.
1. Tehniskais noformējums;
Jauniešu slenga vietvārdu darināšanā – līdzās morfoloģiskajam vārddarināšanas paņēmienam – metaforu lietojums ir izplatīts arī citu valstu – Somijas, Krievijas, Bulgārijas u.  c. – neoficiālajos urbanonīmos (Ainiala, Vuolteenaho 2008, 1031,; Васильева 2011, Влахова- Ангелова 2008).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Daudzas interesantas metaforas slenga vietvārdu darināšanā konstatētas arī citās aplūkotajās pilsētās, piem.ēram: Banāni (= ēka Purva ielā) V – ēkas izliekums līdzinās banānam; Bruklina (= daudzstāvu ēku kvartāls ap Stacijas ielu) V – analoģija ar Bruklinas rajonu Ņujorkā; Garāžas durvis (= veikals „Zelta apelsīns”) K – līdzība radusies veikala durvju īpatnējā dizaina dēļ; Karātavu laukums (= laukums pie Kuldīgas Centra vidusskolas) – laukumā esošās lampas pirms rekonstrukcijas atgādinājušas karātavu stabus; Pufaikciems (= Rumbas ciems) – metaforiskais nosaukums izskaidrojams ar to, ka Rumbas ciema ģeogrāfiskais novietojums jauniešiem varētu radīt asociācijas ar laukiem, nomaļu vietu; Putnu būris (= lapene pie Valmieras muzeja) V – vizuāla līdzība ar putnu būri; Šķūns (= veikals „Viss lauksaimniekiem”) K – līdzība radusies ēkas vizuālā izskata dēļ; Vatikāns (= vieta netālu no Rēzeknes 4. vidusskolas) – motivācija šādam nosaukumam nav skaidra.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Ieskats neoficiālo vietvārdu cilmē Visās aplūkotajās pilsētās slenga vietvārdi galvenokārt ir latviešu cilmes, bet Rīgā – līdzīgi kā Rēzeknē – līdzās latviskas cilmes urbanonīmiem sastopami arī daudzi slāvu cilmes vietvārdi, piem.ēram: Agarodi (= Rēzeknes mazdārziņu rajons) < krievu огород ‘sakņu dārzs’ Rz; Kraska (= Sarkandaugava) Rg < krievu красный ‘sarkans’; Ku-kuška (= Dzegužkalns) Rg < krievu кукушка ‘dzeguze’; Zaprovka (= degvielas uzpildes stacija Statoil) Rz < krievu заправить ‘uzpildīt’; Ž-deška (= Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija) < krievu железнодорожка ‘dzelzceļš’.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Latvijas neoficiālo jeb slenga vietvārdu vākums, anketējot citu pilsētu iedzīvotājus, kā arī jaunus respondentus, arī vecāko paaudžu pārstāvjus, noteikti vēl būtu papildināms. Interesanti būtu salīdzināt arī Latvijas neoficiālo vietvārdu veidošanas principus ar citu kaimiņvalstu slenga urbanonīmu pētījumiem.
7.2. Mazvārdība;
Ir vairāk nekā 24 miljonui nīderlandiešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju (2016. gada dati).
6.1. Saistāmība;
To būtu pareizāk lietot kā valodas oficiālo kopnosaukumu, apzīmējotkas ietver visus valodas variantus, arī flāmu.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Senākais rakstu piemineklis sennīderholandiešu valodā saglabājies no 1591. gada, De Wachtendonkse Psalmen izdevums, kurā iekļauti no latīņu valodas 9. vai 10. gadsimtā veikti psalmu tulkojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nīderlandē un Beļģijā ir šādi dialekti: centrālrietumu (CW) (; Ziemeļholandē, Dienvidholandē, Utrehtā, Gelderlandē un Zēlandes salās), ziemeļaustrumu (NE) (; Groningenā, Drentē, Overeiselē un Gelderlandes austrumos), centrāldienvidu (CS) (; Ziemeļbrabantē un tuvumā esošajās Limburgas daļās, Antverpenē, Austrumflandrijā un Flāmu Brabantē), dienvidrietumu (SW) (; Rietumflandrijā, Zēlandes Flandrijas rietumu daļā, arī (nedaudz) Francijas Flandrijā, starp Denkerku un Bajelu), kā arī dienvidaustrumu (SE) (, Limburgā gan Nīderlandes, gan Beļģijas teritorijā) (De Schutter 1994, 440–441). Nīderlandiešu valodai tuvu radniecīga ir afrikandu jeb būru valoda (Afrikaans) Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), ko runā arī Namībijā (apmēram 5pieci miljoni runātāju). Šī valoda ir radusies no 17. gadsimta nīderlandiešu pilsētnieku dialektiem, kurus sev līdzi atnesa pirmie Keiptaunas kolonizatori, un tai ir Malajas portugāļu un angļu valodas uzslāņojumi (Booij 1995:, 2).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nīderlandiešu valodā ir daudz vairāk skaņu nekā burtu (īpaši vokālismā, jeb patskaņu sistēmā), tāpēc var rasties priekšstats, ka rakstība neatbilst izrunai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daļa nosaukumu atrodami “„Lielajā pasaules atlantā” (Turlajs 2008), kur sniegtā atveide ir samērā konsekventa.
1. Tehniskais noformējums;
Skolēnu pārspriedumu korpusā visi teksti ir anonīmi, tie ir kodēti, lai atpazītu reģionu (r- – Rīga, l- – Latgale, k- – Kurzeme) un izglītības programmu (lvs- – latviešu mācību valodas vidusskola;, mts- – mazākumtautību skola;, vg- – valsts ģimnāzija).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
No kognitīvās perspektīvas argumentēto rakstīšanu autori piesaka kā problēmrisināšanas procesu, kurš ietver prasmi novērtēt informāciju no dažādiem avotiem, identificēt argumentus, integrēt tekstā tematam atbilstošu informāciju, izmantot zināšanas par teksta žanru un – svarīgākais – izpratni par tematu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No sociokultūras perspektīvas rakstīšana ir definēta “„kā semiotisks rīks, kas ir komunikācijas un sociālo attiecību pamatā” (Ferretti, Graham 2019, 1347). Šādā rakursā tiek uzsvērtas noteiktas situācijas, sociokultūras konteksti, konvencijas, kas, no vienas puses, ietekmē pašu rakstīšanas procesu, bet, no otras puses, arī rakstītāja iekļaušanos sociālajos kontekstos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dažreiz pēc teksta valodas ir nojaušams, ka pārspriedumu ir rakstījuši jaunieši, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda (ir tādas gramatikas kļūdas kā neprecīza vārdu saskaņošana, nomeniem nepareizi lietotas galotnes, burtiski tulkotas vārdu nozīmes no krievu valodas latviešu valodā u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Pat, ja tas ir subjektīvs vai emocionāli ekspresīvs viedoklis, tomēr rakstītājs ir paudis savu nostāju, attieksmi, cenšoties to arī pamatot: Un, manuprāt, daudzi darbi, kurus mums liek lasīt, ir gaužām nenozīmīgi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un arī, ja piešķiram grāmatām lielu varu, tad šāds stāsts var kādu ietekmēt nepareizi. (klvs) Argumentu un pretargumentu izpēti iespējams veikt, arī, izmantojot valodu korpusosu piedāvātās iespējas, piemēram, vidusskolēnu pārspriedumu korpusā meklējot teikumus ar pakārtojuma saikļiem lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Minot konkrētus faktus, to izklāstā un valodas noformējumā bija vērojamas šādas nepilnības (sk. pasvītrotās vietas): 1) neprecīzi vai aplami nosaukti fakti (Kā piemēru var minēt grāmatu “„Virsnieku sievas”, ko sarakstījusi Andra Manfelde.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Kara filmām pozitīvais ir tas ka viņas var izmantot kā mācību avots vēstures stundas. (klvs)); 3) kļūdas personu vārdu, daiļdarbu, notikumu pareizrakstībā (Mihaels Bugākovs; Nora Ikstēna; Aspāzijas “„Medīja” un daudzi citi darbi; “„Ezera Sonāte”; “„Svina Garša”; Reģines Ezeres romāns “„Aka” u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Nodaļas noslēgumā vēlētos piebilst, ka pārspriedumos par tematu “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu” labākā argumentācija ir izmantota darbos, kuru autori patiešām skatās caur savu personīgo prizmu un runā par savu pieredzi, proti, par savu gadsimtu. Šajos darbos ir precīzi nosaukti kultūras notikumi, izdevumi vai norises, kuras raksturotas caur teksta autora pieredzi, emocijām, izjūtām un atklāsmēm.
1. Tehniskais noformējums;