Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Bet kā ar gadījumiem, kad objekts joprojām ir tikai viens, toties kļuvis ļoti plaši pazīstams (kā tas notika ar "„Internetu"”, resp., internetu)?
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Un vai tas ir pietiekams iemesls, lai degradētu nosaukumu/onīmu/ jeb onīmu, jeb īpašvārdu līdz vienkāršam lietvārdam?... Šie nav vienīgie jautājumi, kas nāk prātā saistībā ar FB saukšanu vārdā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skaitļa vārdu iedalījums pēc struktūras Pilnu simtu un tūkstošu nosaukumi var būt apzīmēti divējādi – gan ar salikteni, gan ar skaitļa vārdu savienojumu, piem.ēram, divsimt kilometru // divi simti kilometru, piectūkstoš iedzīvotāju // pieci tūkstoši iedzīvotāju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī šie skaitļa vārdi var būt gan salikteņi, gan vārdu savienojumi, piem.ēram, piektdaļa ienākumu // piektā daļa ienākumu // viena piektā daļa ienākumu, divi ar pusi gadu // divarpus gadu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Skaitļa vārdam trīs un saliktajiem skaitļa vārdiem, kas beidzas ar trīs, atšķirīgas formas sieviešu un vīriešu dzimtē ir tikai datīvā un lokatīvā: trijiem zēniem – trijām meitenēm, divdesmit trijos dzīvokļos – divdesmit trijās mājās (sk. 3. tabulu). b) Tikai sieviešu dzimte ir skaitļa vārdiem nulle, viena puse un visiem tiem, kuru pēdējais komponents ir vārds daļa, piem.ēram, viena trešdaļa iedzīvotāju, divas piektdaļas ienākumu. c) Tikai vīriešu dzimte ir skaitļa vārdiem desmits, simts, tūkstotis, miljons, miljards, piem.ēram, Piekrastē riņķoja simtiem kaiju.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Atšķirīga ir veselo skaitļu apzīmējumu un daļu skaitļu apzīmējumu locīšana. a) Pārskats par veselo skaitļu apzīmējumu vārdu locīšanu.
7.1. Liekvārdība;
Skaitļa vārdu savienojumos, kas beidzas ar vārdiem no viens līdz deviņi, loka tikai pēdējo komponentu atbilstoši šī vārda locīšanas paradigmai, piem.ēram, divi simti piecdesmit divi kilometri, divi simti piecdesmit divu kilometru, divi simti piecdesmit diviem kilometriem, divi simti piecdesmit divus kilometrus utt. Ja skaitļa vārdu savienojums apzīmē pilnus desmitus, simtus, tūkstošus, miljonus, miljardus (divi desmiti, pieci simti, septiņi miljoni), loka savienojuma abus komponentus, piem.ēram, pieci simti klausītāju, pieciem simtiem klausītāju, piecos simtos klausītāju. b) Skaitļa vārda trīs locīšana ir atšķirīga.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir norādīts, ka decimāldaļu skaitļa vārdi ir gan lokāmi, gan nelokāmi atkarībā no pēdējā komponenta lokāmības vai nelokāmības, piem.ēram, viens, komats, divdesmit pieci ir lokāms skaitļa vārds, bet viens, komats, divpadsmit – nelokāms.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pret šādu lietojumu nebūtu pamats iebilst, un tātad decimāldaļu skaitļua vārdu locīšana var būt divējāda: vārdu savienojumā var locīt tikai pēdējo komponentu, bet var arī locīt visus lokāmos komponentus atbilstoši to locīšanas tipam.
4.1. Lietvārds;
Pie nelokāmajiem skaitļa vārdiem pieder: skaitļa vārdi no vienpadsmit līdz deviņpadsmit un visi vārdu savienojumi, kuru pēdējais komponents ir kāds no šiem skaitļa vārdiem, piem.ēram, pieci simti divpadsmit, seši tūkstoši divi simti piecpadsmit; skaitļa vārdi desmit, simt, tūkstoš, kā arī visi salikteņi un vārdu savienojumi, kuru pēdējais komponents ir kāds no šiem skaitļa vārdiem, piem.ēram, divdesmit, septiņsimt, trīstūkstoš, pieci simti divdesmit, seši tūkstoši divsimt.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Apzīmējot desmitus, simtus un tūkstošus, vienu un to pašu jēdzienu var izteikt gan ar lokāmu, gan ar nelokāmu skaitļa vārdu, piem.ēram, jānobrauc divi simti // divsimt kilometru; laukumā bija apmēram trīs tūkstoši // trīstūkstoš cilvēku.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Atsevišķos gadījumos nelokāmie skaitļa vārdi var iegūt lokāmas formas, piem.ēram, pulksteņa laika apzīmējumos: Veikals atvērts no desmitiem līdz astoņpadsmitiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ar lietvārdu saskaņojas arī skaitļa vārdu savienojumi, ja to pēdējais komponents ir kāds no iepriekš minētajiem skaitļa vārdiem, piem.ēram, divdesmit četri gadi, divdesmit četrus gadus, septiņdesmit sešas mājas, septiņdesmit sešās mājās.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Par skaitļa vārda trīs saistījumu ar lietvārdiem sk. 3. tabulu. b) Ja skaitļa vārdi divi, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi ir saistīti ar vīriešu dzimtes lietvārdu, kurš apzīmē laiku, mēru, svaru, tilpumu un līdzīgas dimensijas, tad lietvārds kopā ar skaitļa vārdu parasti ir daudzskaitļa akuzatīvā, piem.ēram, Māsa dzīvo Itālijā jau divus gadus. Ķirbis bija gandrīz astoņus kilogramus smags.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Mūsdienās tā joprojām ir atzīta un lietojama. Šāds paralēlformu lietojums ir raksturīgs gadījumos, kad skaitļa vārds un lietvārds saistīts ar īpašības vārdiem vecs, ilgs, dziļš, plats, šaurs, garš, liels, smags, augsts u. tml., piem.ēram, piecus gadus vecs bērns // pieci gadi vecs bērns, divus metrus dziļa aka // divi metri dziļa aka, simt piecdesmit četrus metrus plats kanāls // simt piecdesmit četri metri plats kanāls .
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Aizvien biežāk tradicionālo mediju saturu, šādos gadījumos, veido tieši tvītos publicētā informācija un attēli.
5.2. Lieka pieturzīme;
Skaitļa vārdiem, kas ar pirmo komponentu pus- darināti no kārtas skaitļa vārdiem trešais, ceturtais, nav nominatīva formas; tos lieto, sākot ar ģenitīvu pustreša, pusceturta, un ar lietvārdu tie saskaņojas visos locījumos, piem.ēram, Atšķirībā no daudzām citām tautām latviešu garīgajai izpausmei nebija atvēlēts ilgs laiks —– tikai pustreša gadsimta [..]. (www.news.lv/Briva_Daugava) . Salikteņi ar pus- un skaitļa vārdiem piektais, sestais utt. mūsdienu latviešu valodā nav raksturīgi. e) Decimāldaļu skaitļa vārdu un lietvārdu saistījums ir atkarīgs no skaitļa vārdu savienojuma pēdējā komponenta, kurš piesaista lietvārdu atbilstoši attiecīgo lokāmo vai nelokāmo skaitļa vārda likumībām (sk. nodaļu par decimāldaļu skaitļa vārdu locīšanu).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Valsts valodas (to sauc arī par oficiālo valodu, mūsdienās citās Eiropas un pasaules valstīs to sauc arī par nacionālo valodu) un citu valodu attieksmes sabiedrībā veido valodas situāciju jeb valodu funkcionēšanas apstākļu kopumu (Baltiņš, Druviete 2017, 161), kas ir cieši saistīts un atrodas savstarpējā mijiedarbībā ar citiem šī kopuma elementiem, piemēram, lingvistisko attieksmi, valodu statusu, valodu lietojumu u.  c. Jeb pavisam vienkārši – tā ir valodas dzīve sabiedrībā un sabiedrības dzīve valodā, kas ir arī galvenais sociolingvistikas izpētes priekšmets, un regulāra šīs dzīves novērošana ļauj konstatēt valodas situācijas dinamiku un attīstības virzienus, kas ir pamatā prognozēm par būtisko turpmākās valodas politikas izstrādē valstī. Īpaši ņemot vērā šī rakstu krājuma populārzinātnisko raksturu, arīTāpat norises valodā ir interesantas un noteikti pamanāmas ikvienam valodas runātājam un sabiedrības loceklim, ne tikai tiem, kas profesionāli iesaistīti valodas pētniecībasā, mācīšanasā, lietošanasā u.  c. jomās.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Tieši tāpēc šajā populārzinātniskajā rakstā, balstoties uz jaunāko datu analīzi, no sociolingvistikas perspektīvas ir sniegts pārskats par galvenajām valodas situācijas tendencēm, kas rodas, atspoguļo un mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmēs mūsdienu pasaulē.
7.2. Mazvārdība;
Tas nozīmē un izskaidro arī to, ka ne vienmēr būs atrodami skaidri un viennozīmīgi risinājumi, uzdevumi vai darbības virzieni gan valodu saglabāšanai, gan attīstībai, gan noturībai u.  tml., t Tajā pašā laikā valodas situācijas izpēte palīdz atklāt daudzveidīgo faktoru un apstākļu iespējamo ietekmi uz to, izprast valodu lomu sabiedrībā, arī noskaidrot, kā valodu konkurence ietekmē kādas valodas pozīcijas sabiedrībā un daudzus citus aspektus.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;