Un neviena latvieša tiesības nezināt krievu valodā nebūs apdraudētas,"” šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "„100. pants"” trešdienas vakarā pauda Rīgāas mērs Nils Ušakovs, kurš uz raidījumu bija uzaicināts skaidrot savu dalību parakstu vākšanā par oficiālu divvalodību Latvijā.” (http://www.delfi.lv/news/national/politics/usakovs-aicina-noteikt-krievu-valodai-nacionalas-minoritates-valodas-statusu.d?id=41639365) “„Žanna Kulakova, Daugavpils domes priekšsēdētāja: "„Mēs nešaubīgi esam par vienu valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Un vēl un vēl jāskaidro -– kāpēc vienīgās valsts valodas statuss latviešu valodai ir tik būtisks?
1. Tehniskais noformējums;
|
Latvijas situācijā, runājot par latviešu, krievu un angļu valodu, nav iespējams neviens no šiem hipotētiskajiem nosacījumiem. Šoreiz nerunāsim par otras valsts valodas ieviešanas tehniskajiem, administratīvajiem un finansiālajiem aspektiem, jo runa nav par naudu, bet vārda tiešā nozīmeē par tautas dzīvību.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Turpmāk daudz vairāk visai sabiedrībai daudz vairāk būs jāpiedomā, lai latviešu valoda būtu vienīgā valsts valoda ne tikai juridiski, bet arī faktiski.
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
|
AbreviatūraTās saglabā to pašu nozīmi, kāda ir pilnajām struktūrām.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Agrīnajos latviešu tekstos līdz 19. gs. vidum tās praktiski neeksistēja (Bergmane 1986, 205), bettās ir kultūrvalodas īpatnība, kas aizgūta pēc citu valoda piemērarauga.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Abreviatūru lietojumam ir tendence augtpalielināties (Veisbergs 2013, 17).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par to liecina arī A.ndreja Bankava (2003) s„Saīsinājumu vārdnīca” (Bankavs 2003), kas satuietver vairāk nekā 1000 veidojumu. Dažādāsu valodās dažādosu tekstos abreviatūras var sasniegt pat ļoti biežu lietojumu (5-–10 % teksta), piemēram, laikrakstu ziņās, specializētos medicīnas vai militāros tekstos (Crystal 2004,; Dent 2006, 140,; Alberti 2008,; Cartier 2009,; Elsen 2011, 109).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
To, kuras abreviatūras ltietok tulkotā, kuras nemainītā formā, nosaka veidojumaas, nosaka to nozīmīgums,ba un lietojuma biežums, specifiski vēsturiskie apstākļi, kad tās aizgūtas vai izveidotas, starpniekvalodu ietekme un atveides ērtums.
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Tā, piemēram, ANO ir UNO tulkojums, bet NATO aizgūta nemainīgā formā(angļu United Nations Organization) tulkojums, bet NATO aizgūta kā netulkota abreviatūra (angļu North Atlantic Treaty Organization).
8. Tekstveide;
|
Nereti abreviatūras izpratnēvietā lieto vārdu ”saīsinājums”.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izšķirami vairāki abreviatūru paveidi: iniciālismi, akronīmi, grafiskās abreviatūras vai /saīsinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
|
Vairumu salikteņveida abreviatūru veido divi (27 %), trīs (40 %), vai četri (17 %) burti (Bankavs 1997:, 11).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Tradicionāli abreviatūrām būtu jābūt samērā viegli izrunājamām un arī lietojumā vieglām unrakstāmām, kā arī atmiņā paliekošām, taču realitāte nereti ir atšķirīga.
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Vairumu iniciālismu arī izrunā neatšifrētā veidā, bet dažus galvenokārt pilnā veidārunā lieto pilna nosaukuma formā, piemēram, LR (Latvijas Republika), RS (Rakstnieku savienība, SIA Rīgas sSatiksme), VW (Volkswagen).
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Akronīmi ir salikteņabreviatūras, ko izrunājam kā pilnu kā vārdu: KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), ANO (Apvienoto nNāciju oOrganizācija), LOK (Latvijas Olimpiskā komiteja), VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika), HES (hidroelektrostacija), TEC (termoelektriskā ostacija), SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību), LITTA (Latvijas iInformācijas tehnoloģijuas un telekomunikāciju apvienība).
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Arī starp plaši lietotajiem akronīmiem ir gan daudz tulkoto aizguvumu gan tulkotā formā: ANO (Apvienoto nNāciju oOrganizācija, United Nations Organization, UNO), CIP (Centrālā Izlūkošanas pārvalde, Central Intelligence Agency, CIA), gan netulkotā formāo abreviatūru: NATO (North Atlantic Treaty Organization, Ziemeļatlantijas līguma organizācija), OPEC (Organization of the Petroleum Exporting Countries, Naftas eksportētājvalstu organizācija), NAFTA (North American Free Trade Agreement, Ziemeļamerikas bBrīvās tirdzniecības līgums), ISO (International Standards Organisation, Starptautiskā Standartu organizācija), UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, Apvienoto nNāciju iIzglītības, zinātnes un kultūras organizācija), SAS (Scandinavian Airlines (System), Skandināvu Aijas aviolīniju sistēma (Sas, vārds sistēma pēdējā laikā ir atmesta) s), HIV (human immunodeficiency virus, cilvēka imūndeficīta vīruss).
2.3. Sākumburti;
4.3. Īpašības vārds;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Dažreiz aizgūtā abreviatūra sakrīt ar nosaukuma latvisko atveidi: PIN (personal identification number -, personīgais identifikācijas numurs), ECB (European Central Bank -, Eiropas Centrālā banka).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
No izrunas viedokļa akronīmi parasti vairāk atbilst ierastām latviešu valodas fonētiskām struktūrām, taču tie ne vienmēr tie ir ērti, īsi un skanīgi (Marchand 1969:, 452):, piemēram, RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija), VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), RSEBA(A) (Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola)RSEBA(A) (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola) vai VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), kas asociējas ar verba varēt daudzskaitļa 1. personas formu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
To, vai abreviatūra kļūst partiek veidota kā iniciālismus vai akronīmus, nosaka dažādi apstākļi, piemēram, abreviatūras garums.
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|