Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Komisijas darbs galvenokārt fokusējās uz „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēm”, mediju valodas jautājumiem (subtitrui un balss ieskaņojumui ārzemju filmās).
6.1. Saistāmība;
Un tas notika laikā, kad valsts krīzes situācijā bija atradusi līdzekļus kursiem bezdarbnieku valodas prasmju celšanais kursiem.
6.1. Saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
KomisijaVVK bez panākumiem centās šo jautājumu risināt ar vairākām atbildīgajām institūcijām, kamēr beidzot Pprezidents sasauca tās kopā sēdē Pilīuz sēdi un paziņoja, ka šai sēdē risinājums būs jāatrod.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc ģeopolitiskajām nobīdēm, kas sākās pēc Gruzijas (2008), un īpaši Ukrainas (2014), konfliktiem, Eiropas attieksme pret Krieviju un pret tās uzbrukumiem Baltijas valstu valodas politikai kļuva skeptiskāka, pārmetumu un aizrādījumu apjoms kritās. 2009. gadā turpinājās diskusija par mazoajām skolu jautājumu unām un to likvidēšanas ietekmi uz latviešu valodas vidi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
KomisijaVVK arī atbalstīja jaunās tehnoloģijas kā inovatīvu nozari, kurā Latvijā ir izcilības potenciāls. Šī joma palīdz latviešu valodas jautājumu risināšanā Eiropas SavienībasS mērogā, izmantojot Eiropas SavienībasS finansējumu (latviešu valodas korpusa izveide, CLARIN projekts).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Komisija norādīVVK paziņoja, ka realizēt šo plānu var tikai izdarot izmaiņatad, ja tiek mainīts Imigrācijas likumās un 733. noteikumos,i Nr. 733, kas nozīmētu atceļolt latviešu valodas prasmes nepieciešamību un, tā sagraujot rūpīgi izveidoto valsts valodas aizsardzības sistēmu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
KomisijaVVK norādīja, ka valodas jautājums šī plāna sakarā nekad netiek aplūkots un pieminēts. 2010. gadā turpinājās darbs ar likumvides jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Augstākās izglītības likums bija iestrēdzis, bet Kkomisija izteicās par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPL) nepilnībām.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība;
Izskatot EPL likuma redakciju pirms trešā lasījuma un ņemot vērā, ka likums būs būtisks valodas situācijai Latvijā un valsts valodas statusam nākotnē (to nostiprinot vai vēl plašāk paverot durvis krievu valodai un Krievijas informatīvajai telpai), KomisijaVVK secina, ka likums esošajā formā nevis stiprina, bet gan vājina valsts valodas pozīcijas elektroniskajos medijos.
2.2. Saīsinājuma izveide;
VVK uzskatīja, ka likuma tekstā nepieciešamas vairākas izmaiņas un precizējumi par televīzijas raidījumu svešvalodās nodrošināšanu ar subtitriem vai sinhrono tulkojumu latviešu valodā, latviskās produkcijas apjomu, izvairīšanos no neskaidriem formulējumiem par ES dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem, kur viegli iespraukties Krievijas medijiem, u. c. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tika pieņemts 2010. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Tika runāts arī par Saeimas deputātu valodas prasmēm (deputāta Valērija Kravcova sakarā), zināmā veidmērā atgriežoties pie viena no Kkomisijas izveides iemesliem. 2011. gadā valstī sākās diskusija par mazākumtautību skolu speciālā valodas režīma maiņu, proti, pilnīgu pāreju uz latviešu valodu skolās.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Augstākās izglītības jautājumi un latviešu valodas loma tajaugstākajā izglītībā palika dienaskārtībā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tieslietu ministrijai vajadzētu analizēt situācijuas tiesiskumu gadījumos, kad intervija tiek atteikta, ja runātājs atsakās runāt krieviski. Šāda situācija bija visai izplatīta arī valsts TVtelevīzijas un radio kanālos. 2011. gadā par Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš (2011-–2015), kas valodas jautājumu neuzskatīja par prioritāru.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Drīz vien nāca kritiskais moments – referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu.
7.1. Liekvārdība;
Sabiedrībā bija iestājies zināms apjukums, daudzi, tostarp Pprezidents, uzskatīja šo jautājumu par absurdu un tāpēc par ignorējamu. Šāda nostāja varēja novest pie bēdīga rezultāta, vai vismaz divdomīgas interpretācijas gadījumā, ja divvalodības piekritēji nobalsotu par, bet pretējais viedoklis paliktu mazākumā (pat ja balsotāju skaits būtu nepietiekams referenduma leģitimitātei). 2012. gada sākum Kā komisija pakāpeniski pielauzārliecināja prezidentu mainīt savu nostāju, un nāca klajā ar VVK paziņojumu: „Valsts Vvalodas komisija uzskata, ka Latvijas Republikas Satversmes 4. pants: " – „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."” – ir viena no Satversmes kodola normām, kas pamato Latvijas valsts pastāvēšanu un identitāti, Latvijas tautas saliedētību un latviešu valodas kā valstsnācijas valodas loģisko statusu.
2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Jaunās tehnoloģijas (80 % skolnieku jau bija viedtālruņi) lika domāt par digitālām mācību bibliotēkām, attālināto apmācību un nepieciešamajām skolotāju prasmēm, atšķirīgo skolu aprīkojumu un latvisko saturu.
1. Tehniskais noformējums;
Tika apspriesti arī valodas apmācības un apguves jautājumsi diasporās, ar ko arvien aktīvāk nodarbojās Latviešu valodas aģentūra (LVA).
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds;
Pēcreferenduma atbalsis izpaudās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā “„Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas veidošanu”, kur tika liktie priekšā Kpiedāvāti, komisijas uzskatā, kļūdaini priekšlikumi saliedēšanu veiktt sabiedrību, vairāk uzmanības piešķirvēršot krievu valodā runājošiem un stiprinot vietējos krievvalodīgos medijus.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Lieta norima, bet sabiedriskajā apziņībā atkal tika sētas šaubas.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
VVK atkal rosina veikt āja analizpēti par mazākumtautību skolās realizētajiemos izglītības modeļiemus. 2017. gadā KomisijaVVK tikās ar Nacionālās enciklopēdijas galvenaiso redaktoru Valteru Ščerbinski, apsprieda enciklopēdijas tapšanas gaitu, darba metodiku, redakcijas struktūru un funkcijas, kā arī pārraudzības un finansēšanas problemātiku.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;