Jāatzīmē, ka 2002. gada jūnijā Saeima izmainīja Vēlēšanu likumu, tā atbrīvojot ceļu uz NATO.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
|
Uzrunā komisijas atklāšanas sēdē Pprezidente to arī norādīja -– tagad ir brīdis, kad politiķi vai nu patiesi, vai varbūt liekulīgi ir ļoti norūpējušies par valodu un tad, tāpēc, lūdzu, piedāvāsim viņiem konkrētus risinājumus, un skatīsimies, kā viņi tos pieņems un kā rīkosies.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vēl kāda tā laika īpatnība bija tāda, ka Latvijā jau bija visai daudz valsts iestāžu, kas kaut kādā mērā nodarbojās ar valodas politikas īstenošanu, bet nebija veidojumainstitūcijas, kas situāciju pārrauga kopumā, veido tālāku redzējumu un stratēģisku analīzi.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmā komisija bija šādā sastāvā: Māra Zālīte (rakstniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda loc., Latvijas Autoru apvienības prezidente) Ludmila Azarova – -Vāciete (rakstniece, LZA goda locekle) Maija Baltiņa (Dr. philol., Ventspils Augstskolas asoc. prof., LUatvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece) Māris Birzgalis (Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas vadītājs, jurists) Roalds Dobrovenskis (rakstnieks) Ina Druviete (Dr. habil. philol., LU profesore, LZA koresp. loc., Valsts Valodas centra Latv. val.ondētājlocekle, VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas priekšsēdētāja) Dzintra Hirša (Dr. philol., LU Latviešu valodas institūta (LU LVI) pētniece) Nora Ikstena (rakstniece) Ivars Kalviņš (Dr. habil. chem., LZA akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā) Lidija Kravčenko (Rīgas Ukraiņu skolas direktore, IZM konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos priekšsēdētāja) Janīna Kursīte (Dr. habil. philol., LU profesore, LU Filoloģijas fakultātes dekāne) Ilmārs Mežs (Dr. hist., Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs) Valdis Rūmnieks (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs) Jānis Sīlis (Dr. philol., Ventspils Augstskolas asoc. prof., Tulkošanas studiju fakultātes dekāns) Valentīna Skujiņa (Dr. habil. philol., LZA īst. loc., LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, Liepājas PAedagoģiskās augstskolas profesore) Jānis Stradiņš (Dr. habil. chem., Dr. hist. h.c., LZA prezidents) Jānis Valdmanis (Dr. habil. philol., LU profesors, LZA koresp. loc.ondētājloceklis, LU LVI direktors) Andrejs Vasiļjevs (SIA “„Tilde” programmu izstrādes direktors) Andrejs Veisbergs (Dr. habil. philol., LU profesors, LU Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs, Eiropas SavienībasS sertificēts tulks) Laika gaitā – ar katru jaunu prezidenta termiņu -– sastāvs nedaudz mainījās, šķiet, vienīgie, kas bijuši visos, ir Andrejs. Vasiļjevs un Andrejs. Veisbergs.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Komisija visā savāas pastāvēšanas laikā darbojās uz sabiedriskiem pamatiem, bez atalgojuma. A, tika algota tikai atbildīgā sekretāre.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Pirmajā gadā tika atvēlēta sēklas nauda dažiem maziem projektiemdažiem maziem projektiem tika atvēlēts starta kapitāls 20 000 Lslatu apmērā -– valodas vortāla izveidei, divu studiju kursu izstrādei, Terminoloģijas komisijas publikācijām un informatīva izdevuma “„Valodas Latvijā” sagatavošanai 6sešās valodās.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas ir pieejams vēl šodien, un ir plaši izmantots - (ap 5pieciem miljoniem apmeklētāju.). 2. attēls. Portāls „Valsts valoda – latviešu valoda” (www.vvk.lv) Komisija visai ātri apzināja situāciju, izstrādāja detalizētus ieteikumus un aptuveno nepieciešamo finansējumu to realizācijai. Šis plāns saņēma atbalstu no daudzām organizācijām, piemēram, Rakstnieku Ssavienības Rrezolūcijā (Rezolūcija 2002).
2.3. Sākumburti;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
8. Tekstveide;
|
Otrkārt, šāda koleģiāla institūcija nevar koordinēt valsts institūciju darbu un dalīt līdzekļus. Šeit varēja saskatīt arī iespējamu interešu konflikta iespēju, jo pilnīgi dabiski, ka Kkomisijas vai apakškomisiju locekļi nereti bija vienīgie, kas varēja realizēt iecerēto, piemēram, lasīt kādus kursus augstskolās vai izstrādāt vārdnīcas.
2.3. Sākumburti;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
|
Tā pakāpeniski veidojās doma, ka nepieciešama valsts institūcija – Valsts valodas aģentūra -(VVA) –, kas varētu nodarboties tieši ar projektu realizāciju. PŠis priekšlikums tika virzīts un saņēma valdības atbalstu. 2003. gadā tika apgūti 100 000 Lsapspriešanai valdībā un saņēma tās atbalstu. 2003. gadā vairāk nekā 20 projektu izpildei tika izmantoti 100 000 latu, tostarp bija Eiropas valodu portfelis vidusskolēniem un pieaugušajiem, dokumentālā filma “„Latvietis runā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” tālākizstrāde, dokumentālā filma “„Latgales valoda”, papildfinansējums vairāku grāmatu un vārdnīcu izdošanai, jaunu studiju kursu izveidei, Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas elektroniskās versijas pilnveidei, Latviešu valodas seno tekstu korpusa papildināšanai.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
No 2004. gada projektus administrēja jaundibinātā Valsts valodas aģentūraVA un VVK vairāk pievērsās dažādu pasākumu organizēšanai, skaidrošanas darbam.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Komisijas paspārnē tika izdotas vairākas grāmatas un brošūras. Šaijā gadā arī tika izveidota VVK Rakstu redakcija un izlaisti pirmie Komisijas RVVK raksti.
4. Formveidošana;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
VVK arī palīdzēja VVA aģentūrai sagatavot politikas plānošanas dokumenta “„Valsts valodas politikas programma 2005.–2009. gadam” projektu.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Komisija arī turpināja darbu pieskaidrot valodas jautājuma skaidrošanaus ārzemju auditorijai un laida klajā informatīvu izdevumu “„Latviešu valoda” 4četrās valodās (krievu, angļu, vācu, franču valodā).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
KomisijasVVK pārstāvji ar svešvalodās izdotajiem materiāliem tika pārstāvēta Expolingua izstādē/konferencēpiedalījās izstādē „Expolingua” Parīzē. ITika izdots statistiskas informācijas krājums par latviešu valodu angliski. 2006. gadā blakulīdzās jau ierastajām konferencēm un semināriem darbu klāstā parādījās jauna darba forma –, proti, notika 6sešas publiskas diskusijas: publiskā diskusija ar skolotājiem “„Latviešu valodas mācīšanas kvalitāte”, „Latviešu valodas stratēģiskā attīstība”, publiskā diskusija ar Vēsturnieku komisiju “„Valoda.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valodas jautājums Vairas. Vīķes-Freibergas prezidentūru laikā bija viens no centrālajiem Latvijas politikas dienaskārtībā. 3. attēls. 2007. gada izdevums „Latviešu valoda 15 neatkarības gados. Lingvistiskā situācija, attieksme, procesi, tendences” Jaunais prezidents Valdis Zatlers (2007-–2011) atjaunoja VVK un enerģiski sāka darbību ar lielu uzsvaru uz latviešu valodas stāvokli.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
KomisijaVVK, būdama EFNIL (Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) dalībniece, piedalījās Rīgā rīkotā kongresa organizēšanā un norisē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Taču 2008. gadā nāca krīze, beidzās ”„treknie gadi”, un praktiski visi finansējamie pasākumi tika atcelti uz labākiem laikiem.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Komisija šai sakarā norādīja, ka šajos priekšlikumos slēpjas lielas briesmanopietns apdraudējums valodas politikai: „Valsts valodas komisija, izskatot ierosinājumu apvienot valodas institūcijas, norāda, ka esošais apvienošanas plāns IZM paspārnē apdraud valsts valodas un valodas politikas ilgspēju.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Apvienošana vienā institūcijā būtu pieļaujam,a tikai gadījumā, ja šī jaunā institūcija būtu neatkarīgā statusā MK pakļautībā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Taču arī šādā gadījumā būs nepieciešams atvērt vairākus likumus, tai skaitā Valsts valodas likumu, kas pašlaik ir ļoti nevēlams.
6.1. Saistāmība;
|