Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
ME atrodams “vārdadiena” ar atsauci uz “„Mājas Viesa Mēnešrakstu”, minot arī vārdkopterminu “vārda diena” un vācu valodas ekvivalentu “der Namenstag”.
1. Tehniskais noformējums;
Vārdadienu atzīmēšanas paradums ir viena no latviskajām tradīcijām, kura sakņojas pietiekami senā laikā un, pēc dažu etnogrāfijas pētnieku domām, to svinēšana XIX gs. bijusi krietni populārāka par dzimšanas dienām. Tolaik turklāturklāt tolaik vairums zemnieku kārtas latviešu nemaz precīzu savas dzimšanas dienas datumu neesot no galvas zinājuši (protams, baznīcas grāmatās tas bijis reģistrēts, taču arī tad daudz precīzāks bijis kristīšanas datums), bet teikuši, piemēram, “„dzimis ap Jurģiem” vai “„ap Andrejiem”.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Tiesa, bijusi diezgan liela atšķirība starp gadskārtu ritumā nozīmīgām dienām (piemēram, Jurģu, Jāņu, Pēteru, Miķeļu u. c. vārdadienām), kas bija vispārēji atzīmējamas dienas un ar laiku kļuva par plašiem svētkiem, kuru nosaukumā bija personvārds daudzskaitļa formā (kā Mārtiņi, Andreji).
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi visus kalendāros vēsturiski iekļautos vārdus varam iedalīt vairākās grupās: ar tautas kopsvētkiem saistāmie personvārdi, kas nereti uzlūkojami par kopēju Eiropas tradīciju, kaut gan dažādās tautās un kultūrās to nozīmība ir atšķirīga. Tā, vVairums mūsdienu Latvijas iedzīvotāju ir kaut pa ausu galam dzirdējuši par Mārtiņu zosi, savukārt Silvestru karpa laikam jāuzskata par visai maz izplatītu apzīmējumu, kaut zivis Vecgada vakarā tiek liktas galdā itin bieži, bet, nepazīstot noteiktu Vācijas reģionu tradīcijas, tās visai reti saista ar attiecīgās dienas kalendārvārdu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Katras šādas dienas nozīmība turklāt mēdz arī mainīties dažādu apstākļu rezultātāietekmē, piemēram, plašāka Valentīndienas svinēšana ir pēdējo aptuveni 15-–20 gadu fenomens, kas savukārt cieši saistīts ar šo svētku komercializēšanu, bet ap 1990. gadu uzsāktā Lūcijas dienas svinēšana pēc īslaicīgas intereses dziļākas pēdas nav atstājusi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patrika dienas atzīmēšanau 17. martā atbilstoši īru tradīcijām cieši saistīta ar latviešu diasporas grupas rašanos Īrijas Republikā pēdējo 20 gadu laikā; par otro atzīmējamo dienu grupu galvenokārt interesējušies tautas tradīciju pētnieki, tādējādi, piemēram, “„Latviešu konversācijas vārdnīcā” vai P. Šmita apkopoto latviešu tautas ticējumu sējumos varam atrast virkni norāžu, ko mūsu senči mēdza darīt vai nedarīt noteiktās dienās, kādām dabas parādībām tad bija pievēršama īpaša vērība u. c. Visos šajos gadījumos līdzīgi pirmajai grupai attiecīgā vārdadiena kalendārā pastāv jau sen un ir cieši saistīta ar noteiktu datumu, kaut gan visai ticams, ka dažu laika novērojumu tradīcija iegājusies vēl laikā, kad Latvijas teritorijā bija spēkā juliāņu kalendārs; vairums mūsdienās lietoto vārdu, kas apritē ienākuši hronoloģiski vēlākā laikā (lielākoties pēdējo 120-–130 gadu laikā), nesaistās ar noteiktu visas tautas tradīciju, arī to saikne ar noteiktu datumu ir mazānav tik cieša un laika gaitā nereti mainījusies.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide;
Raugoties uz to, kā tapis esošais latviešu vārdadienu saraksts kalendāros, jāteic, ka tas pamatos veidojveidojies, pamatojoties uz evaņģēliski luteriskāso tradīcijas ietvaros,u un pārņemot vāciski iespiesto kalendāru praksi.
6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēram, “„Dienas Lapas” 1902. gada 6. februāra laikraksta galviņā norādītas šādas rītdienas (proti, 7. (20). februāra) vārdadienas: Pareizticīgo: Partenijs; Luterāņu: Rikards; Katoļu: Romulda un Opata.
1. Tehniskais noformējums;
Pēc ievirzes līdzīga ir arī 1932. gada Zeltmata salīdzinājuma latviskā daļa, kurā līdztekus jau reāli lietotiem vārdiem ietverti arī vairāki ne pirms, ne pēc tam praksē gandrīz nesastopami (Lāsa, Lauka, Aiza, Potrimps) vārdi.
7.1. Liekvārdība;
Tomēr ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus par kopīgajām tendencēm: kopējais kalendārvārdu skaits pakāpeniski pieaudzis no tikai viena (un pat dažas dienas ar baznīcas gadā nozīmīgām dienām pat izlaižot) līdz maksimums piecpieciem vārdiem konkrētā dienā (piemēram, 14. septembrī), īpaši krasi pieaudzis sieviešu vārdu skaits; tika daļa vārdu palikusi nemainīga simts gadu laikā (kopš 1913. gada) kāsimts gadu laikā (kopš 1913. gada) nemainīga palikusi tikai daļa vārdu – Elīza, Beta, Regīna, Bruno, Albertīne u. c.; vairāki vārdi „pārceļojuši” no vienas dienas uz citu gan tajā pašā mēnesī (piemēram, Knuts no 24. uz 26. septembri), gan visa gada ietvaroslaikā (Zeltmatim Gundega bija 20. septembrī, bet jau 1942. gadā tā ir pašreizējā vietā 28. aprīlī, savukārt Balvām vārdadiena tagad tiek atzīmēta 23. decembrī); jaunu vārdu pievienošana jau esošajiem tikai daļā gadījumu saistīta ar kopīgu etimoloģiju vai skanējumu, dažkārt ievērots princips, apvienojot aizgūtu un latviskas cilmes vārdu (10. septembrī Jausma, Albertīne vai 27. datumā Ādolfs, Ilgonis), bet bieži vien ārēji viegli pamanāms princips paliek neskaidrs; nav vērojama tendence noteikt, ka katrā dienā būtu jābūt vismaz vienam vīriešu un sieviešu vārdam.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā var apgalvot, ka kalendārvārdu sistēmas vēsturiskā attīstība ir saistīta ar divām būtiskām tendencēm, proti, dot ieteikumus vecākiem labskanīgu un latvisku vārdu izvēlē (to pirmais mēģināja Auseklis) un vienlaikus iespēju robežās rast vietu populārākajiem praksē lietotajiem vārdiem.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Aplūkojot esošos kalendārus, viņš secinājis, ka tajos vismaz trešā daļa vārdu netiekot lietoti, kā piemērus minot tāZeltmatis minējis tādus vārdus kā Noass, Lats, Ābrams, Jonatāns, Lebrehts, Pankrātijs, Sulpīcijs u. c. Uzskatot sevi par Ausekļa darba turpinātāju, viņš tomēr atteicās no dažiesm 1879. gada kalendārā ievietotajiem neveiksmīgi darinātiem un dzīvē nesastopamiem vārdiem (Dievdots, Nenoziedzis, Kaitekla, Pareģe), to vietā liekot citus jauki skanošus vārdus kā Balva, Glezna, Jausma.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pretstatā Auseklim viņš no saraksta izmetis tikai dažus mazāk izplatītus sveštautiešu vārdus (piemēram, Ērihs, Eižens, Kamilla, Hektors, Fanija, Justīne, Florentīne), bet populārākos vārdus (Ādolfs, Emīls, Arturs, Emma, Minna) Zeltmatis uzskatījis par vajadzīgu atstāt vismaz pagaidām atstāt.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Viņš aizstāvēja uzskatu par latvisku vārdu popularizēšanu, pārmezdams savas paaudzes tautiešiem, ka viņi nekritiski pārņemot ārzemnieciskus (vācu, skandināvu, krievu) vārdus.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Lai darītu galu šādai brīvai un nekonsekventai kalendāru izdevēju rīcībai, viņš ierosināja pie evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes veidot komisiju, kura tad sastādītu “„latviešu kristāmo vārdu” sarakstu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Nekāda komisija šai reizēgan netika izveidota netika, bet savdabīgu akcentu šai problemātikā ienesa 1923. gada 19. oktobrī publicētais iekšlietu ministra A. Birznieka rīkojums (Rīkojums 1923).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā viņš atbilstoši Lāčplēša kara ordeņa domes lēmumam, uzaicina kalendāru izdevējus pārcelt vārdu «Lāčplēsis” no 17. oktobra uz 11. novembri, kad dibināts Lāčplēša kara ordenis.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Viņš krasi vērsās pret daudzu Vecās derības cilmes vārdu esamību latviešu kalendārā (paplašinot šo izpratni pat līdz Jānim, Miķelim, Tomam, Jāzepam un Jēkabam), kā arī pret citiem, viņaprāt, vairs nelietotiem aizgūtiem vārdiem, kā Romāns, Silvestris, Minjona, Tusnelda, Bonifācijs, Ella (viņam tā asociējās ar elli), Ferdinands, Teodosija (Sanders 1932).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To vietā bijuši ieteikti daudzi veiksmīgi latviski atvasinājumi un aizguvumi no baltu mitoloģijas (Aina, Ausma, Mirdza, Velta, Maiga, Auseklis, Austris, Ziedonis), bet bijuši arī gluži dīvaini un citādi gluži nepieņemami vārdi (Vilkulauzis, Spēklauzis, Ragpūtis, Gaišreģis, Dzestra, Vargribis, Pikols, šai sarakstā minotēta arī Laumua, jo tā esot ļauna teiksmu būtne,).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;