Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Pēdējo pārdesmit gadu laikā jau ir bijis ne mazums pētījumu dažādās valodniecības nozarēs par dažādām ar interneta lietošanu saistītām valodas parādībām. Šoreiz pievērsīsimies tematam, kas galvenokārt saistās ar socioonomastikas jomu – citiem vārdiem sakot, ir analizējams gan no onomastikas, gan sociolingvistikas skatpunkta. (Te jJāpiebilst, ka digitālās vides onomastiskie pētījumi, kā novērots, biežāk saistās ar virtuālajiem antroponīmiem, resp., personvārdiem, – t.i. dažādiem tiešsaistē izmantotajiem lietotājvārdiem (usernames).
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Savukārt šī raksta uzmanības centrā ir, metaforiski izsakoties, virtuālie toponīmi, resp., vietvārdi.) Turklāt šis temats ir saistīts arī ar datorlingvistiku, terminoloģiju, stilistiku u. c. valodniecības nozarēm. Neliels papildkomentārs – lLai arī ikdienas sarunvalodā ir pierasts runāt vienkārši par "sociālajiem tīkliem" (social networks) vai saīsināti par "soctīkliem", ar to domājot tādas interneta vietnes kā "„Facebook"”, "„Twitter"” vai "„Draugiem.lv"”, eksperti uzsver, ka tas nav precīzi.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, Jānis Buholcs norāda, ka "„jēdziena lietojums šādā nozīmē jauc komunikācijas rīku ar komunikācijas procesu"” (Buholcs 2018).
1. Tehniskais noformējums;
Tādēļ korekts šī jēdziena apzīmējums (vismaz oficiālā tekstā) ir "sociālo tīklu vietne" (social networking site) vai "sociālo tīklu platforma" (social networking platform).
5.2. Lieka pieturzīme;
Pie sociālajiem medijiem pieskaitāmi arī blogi (interneta dienasgrāmatas), forumi (diskusiju vietnes) u. c. (vairāk par to skat.:. Buholcs 2020). Šobrīd viena no pasaulē populārākajām un izplatītākajām sociālo tīklu vietnēm neapšaubāmi ir Marka Cukerberga (Mark Zuckerberg) dibinātais "„Facebook"” (turpmāk tekstā – FB).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tā nosaukums daudziem no mums ir kļuvis par mūsu ikdienas diskursa neatņemamu daļu, jo FB mēs gan pavadām laiku un veicam dažādas darbības, gan arī bieži to pieminam, aprakstot tur piedzīvoto vai arī atsaucoties uz tur uzzināto.
7.1. Liekvārdība;
Vispirms jāprecizē, kurai no onomastikas apakšnozarēm pieder interneta vietņu nosaukumiu un jo īpaši sociālo tīklu vietņu nosaukumiu pētniecība.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
No visiem onīmu veidiem, kādus pazīst un analizē mūsdienu onomastika, visatbilstošākais šai parādībai šķiet ergonīma jēdziens. Neliela atkāpe – terminsJāpiebilst, ka ergonīms ir viens no tiem Padomju Savienībā darināradītajiem valodniecības terminiem, kurus Rietumu pasaulē pazīst salīdzinoši maz un lieto galvenokārt bijušā t. s.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Austrumu bloka valstu valodnieki. (Kā šī termina pirmavotu parasti min 1978. gadā izdoto Natālijas Podoļskas (Наталья Подольская) sastādīto onomastikas terminu vārdnīcu.) Taču nenoliedzami taergonīms ir ērts un ietilpīgs apzīmējums uzņēmumu, iestāžu u. c. nosaukumiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pirmkārt, iemesls tam ir psiholoģisks – sociālo tīklu vietnes, kaut arī virtuālas, tomēr tiek uztvertas līdzīgi kā reālās pasaules vietas un/vai telpas, nevis vienkārši kā saziņas instruments.
7.1. Liekvārdība;
Tā, piemēram, šī raksta tapšanas laikā FB norisinājās pakāpeniska pāreja no iepriekšējā saskarnes dizaina uz jaunu, par ko daudzi FB lietotāji bija un joprojām ir vīlušies un neapmierināti. (Tas ir saprotami, it īpaši ņemot vērā statistikas datus, ka FB lietotāju vidū arvien pieaug vecākās paaudzes pārstāvju skaits un samazinās pusaudžu un jauniešu skaits (Aboulhosn 2020).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Citiem vārdiem sakot – mēs, FB lietotāji, kļūstam arvien "„pieaugušāki"” un zināmā mērā konservatīvāki, tādēļ arvien nelabprātāk pieņemam tehniskas izmaiņas un jauninājumus, ja pēc tiem nav īpašas praktiskas nepieciešamības.) Otrkārt, arī valodnieciskā ziņā interneta vietņu nosaukumi piedzīvo līdzīgus procesus kā toponīmi – vismaz latviešu valodas lietotāju vidē un neformālā saziņā (ko sīkāk aplūkosim mazliet vēlāk).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Saskaņā ar latviešu valodas tradīciju un arī spēkā esošajām likuma normām, citvalodu toponīmi tiek transkribēti jeb atveidoti pēc izrunas un pielāgoti latviešu gramatikai un ortogrāfijai.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Piemēram, 2012. gadā pieņemtie Ministru Kkabineta (MK) “„Vietvārdu informācijas noteikumi"” nosaka: “„Ārvalstu vietvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām un citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (norādījumiem par citvalodu īpašvārdu atveidi un pareizrunu latviešu literārajā valodā)”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Tāda pati prakse attiecas uz citvalodu personvārdiem – saskaņā ar 2004. gadā pieņemtajiem MK “„Noteikumiem par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, tos “„latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā ([..)] un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā”.
1. Tehniskais noformējums;
Atsevišķos gadījumos ir oficiāli nostiprinājušies arī daļēji vai pilnībā tulkoti toponīmi – piemēram, New Zealand > Jaunzēlande, Crna Gora > Melnkalne u. c. Savukārt ar citvalodu ergonīmiem rīkojas dažādi – tos mēdz gan pilnīgi vai daļēji tulkot un/vai transkribēt (piemēram, World Bank > Pasaules bBanka, University of Cambridge > Kembridžas uUniversitāte), gan arī atstāt oriģinālformārakstībā (piemēram, Tour de France).
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, 2000. gadā pieņemtie MK “„Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu” nosaka, ka Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, uzņēmumu u. c. nosaukumus “„veido un raksta saskaņā ar latviešu valodas normām”.
1. Tehniskais noformējums;
Citās valstīs dibināti uzņēmumi (pie kādiem pieder arī FB īpašnieks – korporācija "Facebook, Inc.") un to nosaukumu lietošana šajos noteikumos nav minēta.
1. Tehniskais noformējums;
Arī “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”ā, kas pieņemts 2010. gadā, runāts tikai par Latvijas teritorijā dibinātiem plašsaziņas līdzekļiem vai programmām un pieprasaīts, lai to nosaukumi atbilstu Valsts valodas likuma prasībām.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt “„Preču zīmju likums”, kas pieņemts 2020. gadā, valodiskus aspektus tikpat kā vispār nepiemin.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;