Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 4četras desmitgades pēc K. Fīrekera nāves Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas ievadā Kurzemes superintendents Aleksandrs Grēvens (Alexander Gräven) atzīst: „Kad es 1699. gadā strādāju Codes, drīz pēc tam Lambārtu draudzē, vēlāk kopš 1713. gada Salgalē, tad Sēlburgā un Sunākstē, visās vietās es iepazinu nabaga ļaužu trūcīgās kristīgās zināšanas.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.4. Īpašvārdu atveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Precīzākas terminoloģijas sākumi datējami ar senākajiem (XVI16. gs. beigu un XVII17. gs.) iespieddarbiem, tomēr šai laikā grūti nospraust robežu, kad tur lietotais vārds uzskatāms par vispārlietojamās leksikas daļu, bet kad – par terminu (Baltiņš 2013b).
1. Tehniskais noformējums;
|
No šī laikmeta bieži citēts „Augstas gudrības grāmatas” (1796) fragments par grūtībierobežotām iespējām aprakstīt iepriekš neaplūkotus jautājumus kaut ko vēl līdz tam no, ko izjutis autors, Gotfrīdas Friīdrihas Stenderas (Vecā Stendera) pietnas grūtības Stenderam radās, aprakstot joais Stenders), gadījumos, kad vēstījuma teksts prasīja lielāku terminoloģisko precizitāti.
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
XXVII nodaļas noslēgumā viņš atzina, ka „nabaga Latviešu valodai vārdi trūkst, no augstām garīgām lietām samanīgi rakstīt”, bet uzskatīja to par pārejošu, jo, līdz ar tautas izglītības līmeņa celšanos, „arīdzan augstāki un skaidrāki gudrības vārdi rasies” (Stenders 1988).
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Stendera tradīcijas laicīgās literatūras ziņā turpināja Matiāss Stobe, izdodot žurnālu ar daudzpusīgu tematiku "„Latviska Gada Grāmata"” (1797-–1798).
1. Tehniskais noformējums;
|
Tiklīdz avīzē parādījās ziņas par krievu-turku karu 1828.-–1829. gadā, tā aprakstos par tāšī kara norisi skaidroti vārdi adjutants, aubice, brigāde, divizione u. c. (Ošs 1935).
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savukārt drīz pēc tam, kad arī zemniekiem kļūst pieejami banku finanšu pakalpojumi, parādās izvērsti (kaut no mūsdienu skatījuma dažkārt panaivi) šīs nozares terminu skaidrojumi (P. 1846): „Original ir Latieneru vārds un iezīmē tādu rakstu, kas nav no cita raksta norakstīts, bet kas ir pirmais raksts.. [..]. Tos augļus, ko nauda ienes, sauc vāciski: interessen jeb cins, un tos papīrus, kas apzīmē, cik augļu gaidām: cins-kupon; mēs to vārdu cins-kupon esam latviski pārcēluši: augļu-izrādītājs.” Kaut gan vairumā gadījumu tikai transkribēti vācu vārdi, tomēr dažkārt (līdzīgi minētajam augļu-izrādītājam) ieteiktas pietiekamiitin veiksmīgas latviešu atbilsmes, piemēram, ciltsmuiža (vācu Majorat), gruntes-nauda (vācu Antritts-Summe), kredit-biedrība, obligaciones jeb naudas-ķīlas zīmes (vācu Sandbrief).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Laikrakstā "„Mājas Viesis"”, kurš tā pastāvēšanas pirmajos gados sevi pozicionēja kā "„laicīgu lapu"” un kļuva par nosacītu opozīciju konservatīvu mācītāju vadītajām "„Latviešu Avīzēm"” (Līgotņu Jēkabs 1934; von Hehn 1938), atrodami vairāki plaši raksti par laikmeta aktualitātēm. Šai laikā sāka straujāk attīstīties populārzinātniskās literatūras žanrs, kurš ne tikai sniedza derīgus padomus ikdienas dzīvei, bet pirmām kārtām apmierināja lasītāja intelektuālās vajadzības.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Spilgts piemērs šai ziņā ir 1857. gadā publicētais dabas zinātnēm veltītais Krišjāņa Valdemāra raksts, kura ievaddaļā teikts, ka „latviešu valoda tādiem stāstiem [proti, dažādu tehnikas jēdzienu izskaidrošanai – M. B.] vēl nav diezgan ielocīta, vārdu pietrūks, un būs jātaisa jauni latviski vārdi, vai jāpieņem sveši skunstes vārdi, it kā citas tautas mēdz darīt.” (Valdemārs 1936).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
No minētajiem terminiem svarīgākie ir matērija (vācu Materie), elementi jeb gruntslietas, vienkārtīgas lietas (vācu einfache Stoffe), metāli, ķīmnieki (vācu Chemiker, t. i., ‘tie, kas ar ķīmijas skunsti nodarbojas’).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Valdemārs, „lai pierādītu, cik bagāta latviešu valoda šinī lietā ir”, cenšas atvedināt izvērstu terminu sistēmu, piemēram, skābums (vācu Säure), oksīds (vācu Oxyd) jeb skābeklis vai oksiduls (vācu Oxydul) jeb paskābeklis.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Savukārt krājuma "„Sēta, daba, pasaule"” 1. sējuma rakstā par telegrāfu skaidrota elektrības būtība un Voltas staba uzbūve (Alunāns 1860), lietojot tādus apzīmējumus kā vadītājs, pozitīvīga jeb pastādama elektrība (kas pievelk), negatīvīga jeb navināma elektrība (kas atstumj), slēdzamās drātes, elektrīga gaisma, sabiezināts šķirams ūdens (vācu Scheidewasser), magnetīgs poluss (griežamais gals), aptīstītas drātes (= tinumsmūsu dienās: tinums – M. B.), magnietināšana (vācu Magnetirsieren), straumes apturētājs (= slēdzismūsu dienās: slēdzis – M. B.), pārlabotas iegrozīšanas (=laikam papildierīces? – M. B.), tāļrakstītavnieks.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Rakstā "„Par latviešu valodas turpmāko attīstību"” viņš uzskatīja šo rakstu vērrtēja kāpar nopietnu, bettomēr ieteica atturēties no valodas taisīšanas (vācu Sprachmacherei), bet domāt vienīgi par tās attīstīšanu (vācu Fortbildung) (Bielenstein 1863).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tādēļ Biezbārdis pilnībā noraida anonīma "„Mājas Viesa"” autora izteikumu, ka „vārdu dzemdēšana latviešiem ļoti skādīga”, jo jaunvārdi vajadzīgi: „1) tādām lietām, kam vēl pavisam nav apzīmējumu; 2) to vārdu vietā, kas acīmredzot nelatviski” (Biezbārdis 1871a).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Vienlaikus vērojama tendence vairīties no svešvārda termins lietojuma,: šādā nozīmē bieži tiek lietojoti vārdusi apzīmējums un nosaukums vai tos abus blakus.
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Nevar apgalvot, ka trūktu labas gribas vai kompetences, taču, kā norādījais dzejnieks Apsesdēls, ierobežotību radīja tieši šī procesa individuālais raksturs (Apsesdēls 1921): "„Tautas atmodas laikmetā valodu, kurā gribēja radīt un radītās vērtības sniegt tautai, uzlūkoja kā šo sava laikmeta darboņu privātlietu un kā privātļaudis tā laika darbinieki arī ķērās un radīja viņu – savām vajadzībām.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Nedaudz vēlāk, 1916. gada aprīlī, laikrakstos parādās Maskavas latviešu studentu uzsaukums (Uzsaukums 1916): „Ikviens, kas strādājis, mēģinājis strādāt mūsu zinātnes neizkoptajā laukā, uzdūries uz latviešu zinātniskās valodas nepilnīgumu un trūcīgumu.
7.1. Liekvārdība;
|
Bet viņu liktens atkarājas no latviešu zinātnes uzplaukšanas. [..] ..laiks reiz ķerties pie to zinātnisko terminu vākšanas, sakopošanas un caurskatīšanas, kas līdz šim izkaisīti rakstos gan atsevišķās grāmatās, gan laikrakstu un žurnālu slejās, kā arī pie trūkstošo terminu jaunradīšanas, lai varētu izdot sistemātiski sastādītu latviešu zinātnisko terminu vārdnīcu.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Bleses vārdiem (Blese 1923), bija sākās tā dēvētais „komisiju laikmets”.
7.1. Liekvārdība;
|
Jau kopš savas darbības sākuma Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija centās iesaistīt savā darbā pēc iespējas plašu personu loku, tādēļ 1919. gada 1. oktobrī publicētajā aicinājumā teikts (Izglītības ministrija.. 1919): “„Izglītības ministrijas terminoloģijas komisija, stājoties darbā, griežas pie sabiedrības, valdības iestādēm un atsevišķām personām ar uzaicinājumu: iesūtīt komisijai ziņas, materiālus, vārdus un vārdu kopojumus, kuri atrodas viņu rīcībā; paziņot komisijai visus jaunākos vārdus, kas jau atvasināti un ieviesti, vai tiek vēl tikai projektēti; griezties pie komisijas ar pieprasījumiem un aizrādījumiem visos gadījumos, kur jēdziena apzīmēšanai trūkst latviskā vārda; ņemt tiešu un dzīvu dalību komisijas un viņas sekciju darbībā."” (Izglītības ministrija [..]1919) Terminoloģijas komisijas darbs apstājās 1921. gada aprīlī, kad taupības režīma apstākļos tika pārtraukta tās finansēšana, bet formāli to likvidēja ar 1921. gada 15. septembra rīkojumu, nododot visus materiālus zZinātņu komitejai.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
|