Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
No latviski transkribētās formasotā varianta feisbuks tiek atvasdarinātas arī saīsināta formajums feisis un tās deminutīvs feisītis. (Jāpiebilst, ka jauniešu slengā sastopams arī gandrīz identisks vārds feiss resp., deminutīvā feisiņš, taču tā etimons ir angļu vārds face '‘seja'’ un arī latviešu sarunvalodā tas apzīmē seju.) Ievadot vārdu feisītis meklētājprogrammā "„Google"”, lielākā daļa atrasto rezultātu ir no ierakstiem "„Twitter"” vietnē.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kāda lietotāja savā ierakstā rezignēti apcer dzīvi FB un lieto ne tikai neformālo nosaukumu Feisītis, betkā arī atvasina abstraktu lietvārdu feisība kā stāvokļa apzīmējumu (iekļaujot arī alūziju uz Milana Kunderas slavenā romāna "„Nepanesamais esības vieglums"” nosaukumu): "Nepanesamais feisības vieglums. ([..)] Nobildējām olu. "„Brokastīs ēdu olu."” Ielaikojām cita brokastis. ([..)] Garlaicīgs tas Feisītis palicis, nav tā, kā 2015.–2016. gadā. ([..)] Mēs zinām, ka Feisītis ir ļaudīm gados.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vairums no tiem ir kalki, kur burtiski iztulkotas abas salikteņa Facebook daļas, bet izmantoti stilistiski atšķirīgi vārda face latviešu ekvivalenti – gan neitrālais seja, gan arī stilistiski ekspresīvāki sinonīmi ģīmis, mūlis un purns.
7.2. Mazvārdība;
Kalkētajiem FB nosaukumiem mēdz būt arī īsinājumi resp.un atvasinājumi – mūlene, purnene u. c. Interesanti, ka stilistiskās variācijas ar dažādu leksisko slāņu elementiem galvenokārt novērotas salikteņa pirmajaiā daļaiā, bet ļoti reti – otrajaiā.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā vienu no retiem izņēmumiem var minēt piemēru mūļbībele (savulaik pamanīts kādā FB lietotāja komentārā 2018. gadā), kur gan "seja", gan "grāmata" aizstātas ar tēlainiem sinonīmiem.
1. Tehniskais noformējums;
Otrāds risinājums, kur tulkota pirmā, bet transkribēta otrā daļa, konstatēts tikai vienreiz – vietnē „Jautajums.lv” kādā komentārā pieminēts ģīmju buks (Jjautajums.lv 06.02.2017.).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā, piemēram, kāda blogere savā virtuālajā dienasgrāmatā raksta: "([..)] izrādās, ka tavs pienākums, ir būt pārstāvētam vispasaules sejugrāmatā aka facebook vai draugiem.lv lielā māsa". (crgdays.wordpress.com, 11.01.2009, izcēlumi mani).) Līdzīgā veidā arī kāds "„Twitter"” lietotājs apzīmē FB kāpar latviešiem tolaik pazīstamākās sociālo tīklu vietnes „Draugiem.lv” līdzinieku jeb "angļu draugiem.lv" (Twitter, 10.01.2013.). 3.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Secinājumi. Daudzu šai rakstā aplūkoto FB nosaukuma variantu pamatā ir kādas normas (gramatiskas, ortogrāfiskas, stilistiskas, translatoloģiskas utt.), kuras ir vai ir bijušas spēkā šādos vai līdzīgos gadījumos, tādēļ valodas lietotāji apzināti vai neapzināti tās izmanto. (Juridisku normu, kas regulētu FB nosaukšanu latviešu tekstā, pagaidām vēl nav.) Daļa no nosaukumiem savukārt iecerēta kā radoša normu pārkāpšana un iešana pret straumi jeb meinstrīmu – tādējādi paužot savu vēlamo oriģinalitāti ne vien valodas lietojumā, bet arī ar atteikšanos sekot vispārējai modei.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Tas atgādina parsauc atmiņā franču sociologa Pjēra Burdjē (Pierre Bourdieu) savulaik teikto par "„vārddošanas varu"” (le pouvoir de nomination; angļu tulkojumos parasti atveidots kā the power of naming) kā simbolisku varas izpausmi (Bourdieu 1986 etu. c.).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Loģiski būtu, ka tas notiek tad, kad ar sākotnējā unikālā objekta vārdu sāk apzīmēt arī citus līdzīgas kategorijas objektus.
7.2. Mazvārdība;
Un vai tas ir pietiekams iemesls, lai degradētu nosaukumu/onīmu/ jeb onīmu, jeb īpašvārdu līdz vienkāršam lietvārdam?... Šie nav vienīgie jautājumi, kas nāk prātā saistībā ar FB saukšanu vārdā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skaitļa vārdu iedalījums pēc struktūras Pilnu simtu un tūkstošu nosaukumi var būt apzīmēti divējādi – gan ar salikteni, gan ar skaitļa vārdu savienojumu, piem.ēram, divsimt kilometru // divi simti kilometru, piectūkstoš iedzīvotāju // pieci tūkstoši iedzīvotāju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī šie skaitļa vārdi var būt gan salikteņi, gan vārdu savienojumi, piem.ēram, piektdaļa ienākumu // piektā daļa ienākumu // viena piektā daļa ienākumu, divi ar pusi gadu // divarpus gadu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Skaitļa vārdam trīs un saliktajiem skaitļa vārdiem, kas beidzas ar trīs, atšķirīgas formas sieviešu un vīriešu dzimtē ir tikai datīvā un lokatīvā: trijiem zēniem – trijām meitenēm, divdesmit trijos dzīvokļos – divdesmit trijās mājās (sk. 3. tabulu). b) Tikai sieviešu dzimte ir skaitļa vārdiem nulle, viena puse un visiem tiem, kuru pēdējais komponents ir vārds daļa, piem.ēram, viena trešdaļa iedzīvotāju, divas piektdaļas ienākumu. c) Tikai vīriešu dzimte ir skaitļa vārdiem desmits, simts, tūkstotis, miljons, miljards, piem.ēram, Piekrastē riņķoja simtiem kaiju.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Atšķirīga ir veselo skaitļu apzīmējumu un daļu skaitļu apzīmējumu locīšana. a) Pārskats par veselo skaitļu apzīmējumu vārdu locīšanu.
7.1. Liekvārdība;
Skaitļa vārdu savienojumos, kas beidzas ar vārdiem no viens līdz deviņi, loka tikai pēdējo komponentu atbilstoši šī vārda locīšanas paradigmai, piem.ēram, divi simti piecdesmit divi kilometri, divi simti piecdesmit divu kilometru, divi simti piecdesmit diviem kilometriem, divi simti piecdesmit divus kilometrus utt. Ja skaitļa vārdu savienojums apzīmē pilnus desmitus, simtus, tūkstošus, miljonus, miljardus (divi desmiti, pieci simti, septiņi miljoni), loka savienojuma abus komponentus, piem.ēram, pieci simti klausītāju, pieciem simtiem klausītāju, piecos simtos klausītāju. b) Skaitļa vārda trīs locīšana ir atšķirīga.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir norādīts, ka decimāldaļu skaitļa vārdi ir gan lokāmi, gan nelokāmi atkarībā no pēdējā komponenta lokāmības vai nelokāmības, piem.ēram, viens, komats, divdesmit pieci ir lokāms skaitļa vārds, bet viens, komats, divpadsmit – nelokāms.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pret šādu lietojumu nebūtu pamats iebilst, un tātad decimāldaļu skaitļua vārdu locīšana var būt divējāda: vārdu savienojumā var locīt tikai pēdējo komponentu, bet var arī locīt visus lokāmos komponentus atbilstoši to locīšanas tipam.
4.1. Lietvārds;
Pie nelokāmajiem skaitļa vārdiem pieder: skaitļa vārdi no vienpadsmit līdz deviņpadsmit un visi vārdu savienojumi, kuru pēdējais komponents ir kāds no šiem skaitļa vārdiem, piem.ēram, pieci simti divpadsmit, seši tūkstoši divi simti piecpadsmit; skaitļa vārdi desmit, simt, tūkstoš, kā arī visi salikteņi un vārdu savienojumi, kuru pēdējais komponents ir kāds no šiem skaitļa vārdiem, piem.ēram, divdesmit, septiņsimt, trīstūkstoš, pieci simti divdesmit, seši tūkstoši divsimt.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Apzīmējot desmitus, simtus un tūkstošus, vienu un to pašu jēdzienu var izteikt gan ar lokāmu, gan ar nelokāmu skaitļa vārdu, piem.ēram, jānobrauc divi simti // divsimt kilometru; laukumā bija apmēram trīs tūkstoši // trīstūkstoš cilvēku.
2.2. Saīsinājuma izveide;