Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Taču nepilnības juridiskajā ziņā neatbrīvo valodas lietotājus no atbildības, kas ir saistāma ar cita cilvēka radītu intelektuālu īpašumu, ciktāl tas ir aprakstīts pašreizējā likumdošanāos normatīvajos aktos.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl viena digitālajai videi specifiska pazīme ir hipertekstualitāte (Crystal 2011, 28), proti, tā ir iespēja vienā tekstā iekļaut tiešu elektronisko saiti uz citu tekstu, tādējādi radot saturiski pilnīgu tekstu kopumu, kas piedāvā teksta uztvērējam vienkopus iegūt optimālu informācijas daudzumu. Šis paņēmiens daļēji līdzinās tradicionālajai citēšanai, tomēr ir daudz ērtāks un precīzāks, jo ļauj precīzlabāk atspoguļot oriģinālu, kā arī nodrošina iespēju teksta uztvērējam pašam izvēlēties nepieciešamo papildinformācijas apjomu. Automatizācijas tendence valodā var izpausties arī citā veidā, piemēram, kā automātiska teksta nepilnību labošana.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažādos tehnoloģiskajos rīkos ir iestrādātas speciālas programmas, kas ļauj automātiski apstrādāt teksta kvalitāti, piemēram, labojot vārdu rakstību vai norādot uz iespēju labot gramatiskās konstrukcijas. Šādas programmas ir noderīgas, jo palīdz teksta veidotaājam ieraudzīt dažādas paviršības un nepilnības, kas radušās tekstveides procesā, t. Tomēr tajā pašā laikā teksta autoram ir jābūt ļoti uzmanīgam ar šādu programmu izmantošanu, jo: bieži šāda automātiska rediģēšana padara tekstu neskaidrāku, grūtāk uztveramu, jo automātiskā rediģēšanas programma pēc noteikta kvantitatīva algoritma mehāniski izvēlas izskaitļoto vārdu, kas ne vienmēr ir derīgs kontekstā gan no semantiskā, gan no stilistiskā viedokļa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdz ar to automatizētā tehnoloģiskā iespēja var nevis atvieglot, bet gan apgrūtināt teksta uztveri.
7.1. Liekvārdība;
Pēdējā laikā ļoti populāra kļuvusi mašīntulkošana, kas ir ļoti noderīga atbalsta iespēja digitālajā vidē, un pašreiz ir pieejami dažādi rīki automātiskai tekstu tulkošanai. Tomēr šo rīku lietotājiem ir jāapzInterese par šādas tulkošanas iespējām radās jau līdz ar pirmo datoru izveidi, un pirmā mašīntulkošanas programma tika izstrādāta 20. gadsimta 50. gados Džordžtaunas Universitātē ASV (Rudziša 2012, 87). Sākotnēji zinātnieki bija pārliecināsti, ka mašīntulkošanas kvalitāte ir diezgan nepilnīga un ar tās palīdzību var iegūt tikai vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, nevis kvalitatīvi iztulkotu materiālu (ļoti drīz cilvēka iesaiste tekstu tulkošanā vairs nebūs vajadzīga, tomēr mašīntulkošanas kvalitāte vēl aizvien nav sasniegusi tādu līmeni, lai pilnībā aizstātu profesionālu tulkotāju, kaut gan pēdējos gados vērojami dažādi inovatīvi risinājumi šai jomā. Izmantojot kādu mašīntulkošanas rīku, lietotājiem ir jāapzinās, ka tulkojums var piedāvāt vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, tomēr pagaidām mašīntulkošanas rīki nespēj noformēt pietiekami kvalitatīvu tekstu no semantiskā, stilistiskā un gramatiskā aspekta (sk. 4. attēlsu). 4. attēls.
8. Tekstveide;
P. S.
1. Tehniskais noformējums;
Paviršības tendence Visas iepriekš minētās tendences ir aktualizējušas vēl vienu latviešu valodas pārmaiņu virzienu, proti, valodas lietotāju nevērīgu attieksmi pret valodas lietojumu, piemēram, rakstītajā valodā tekstā parādās aizvien vairāk drukas kļūdu, ortogrāfijas un interpunkcijas normas tiek ignorētas, ir vērojama nemotivēta neskaidru aizguvumu izmantošana, aizvien biežāk sastopamas valodai neraksturīgas vai pat neloģiskas gramatiskās konstrukcijas, nekritiski tiek lietoti stilistiski pazemināti vārdi u.  c. Lai sazinātos ātrāk, vienkāršāk vai ekonomiski izdevīgāk, valodas lietotājs bieži vien kļūst paviršs un nekritisks valodas līdzekļu izvēlē, palaikam upurējot vienu no svarīgākajiem principiem saziņā – precizitāti un saprotamību.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Arī valodas normas (gan standartizētās, gan nestandartizētās) ir jāsalāgo ar tām attīstības tendencēm, ko nosaka digitālo tehnoloģiju specifika.
7.1. Liekvārdība;
Ilze Lokmane Valodas praktiķu un teorētiķu vērojumi un ieteikumi 12 gadu garumā „ – Vai dzīvē vispār kas ir pilnīgi skaidrs? – Kaut kas liekas skaidrs šobrīd, tas arī jāpieraksta, lai citi to pēc tam nokritizē un liek priekšā savu izpratni.” (nNo Jura Grigorjeva un Alekseja Andronova diskusijas krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 9. laidienā.) Periodiska zinātniska vai populārzinātniska izdevuma, tāpat kā katra atsevišķa pētnieka dzīvē pienāk brīdis, kad gribas pārskatīt izdarīto, novērtēt veiksmes un neveiksmes, apjaust perspektīvas un pārdomāt nākotnē darāmos darbus. Šī raksta mērķis ir atskatīties uz Latviešu valodas aģentūras veidotā izdevuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 11 laidienos (2005–2016) iekļautajām publikācijām.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Valoda kā tautas un indivīda identitātes izpausme Ikvienam vispārīgās valodniecības, valodas kultūras, stilistikas un citu filoloģisku priekšmetu docētājam, gluži tāpat kā jebkuram dzimtās valodas skolotājam, nācies atbildēt uz mācēnu vai arī pašam sev uzdotajiem jautājumiem par vienota valodas paveida – literārās valodas jeb kopvalodas, jeb standartvalodas – nepieciešamību un izveides principiem.
1. Tehniskais noformējums;
Autors raksturo principus, kas tiek izmantoti terminradē (sistēmiskums, viennozīmīgums, semantiska precizitāte, īsums, labskanība u. c.) un uzsver, ka tos visus vienlaicīgi ievērot visbiežāk nav iespējams, tāpēc kādam vai kādiem no tiem jādod priekšroka: „Latviešu terminoloģijā pārlieka nozīmība tiek piešķirta precizitātei un visu jēdziena nianšu sablīvēšanai terminā – tas nenovēršami sagarina terminu.” (Veisbergs 2010, 84) Garu salikteņu un vārdkopterminu vietā dažkārt būtu iederīgi metaforiski termini vai pat motivēti aizguvumi, jo, kā rāda terminoloģijas vēsture, „nevajadzīgi, neizdevušies, ķēpīgi jaundarinājumi valodā parasti neiesakņojas un paliek viendieņi” (Veisbergs 2010, 81).
1. Tehniskais noformējums;
Pētīšanas vērti ir arī tādi daudzveidīgi leksiskas slāņi kā neoficiālie urbanonīmi – slengismi, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (Doniņa &, Balode 2015), un iesaukas (Zuģicka 2011).
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, vai konsekvents tehnisku rakstuzīmju, kā domuzīmes, defises un pēdiņu, lietojums ir tikai sīkums, vai tomēr ne?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tāpēc interesi un nopietnas pārdomas raisa arī Ievas Plēsumas un Laimutes Balodes raksts par retajiem personvārdiem latviešu valodā (Plēsuma &, Balode 2013).
1. Tehniskais noformējums;
Neparasts personvārds dažos gadījumos var sekmēt personisko pašpārliecinātību, bet biežāk gan tas var radīt psiholoģiskas problēmas saskarsmē ar apkārtējiem – cilvēki ar ļoti neparastiem vārdiem, kā arī tā vai tādiem vārdiem, ko viegli sagrozīt un izsmiet, mēdz ciest no kontaktēšanās grūtībām (Plēsuma &, Balode 2013, 56, 83).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā zināms, tradicionāli latviešu preskriptīvajā jeb normatīvajā gramatikā virkne internacionālu prefiksālu verbu (kā nofinišēt, nofokusēt, uzkomponēt u. c.) uzskatīti par „nepareiziem”, un „daudzi internacionālie priedēkļverbi nav reģistrēti vārdnīcās, bet tas nenozīmē, ka to nav un ka tie netiks atzīti par pilntiesīgiem vārdiem, jo to darināšanai izmantoti esošie vārddarināšanas līdzekļi un modeļi” (Horiguči 2014, 112).
1. Tehniskais noformējums;
Lasītāji tiek informēti arī par jaunām iespējām un metodēm valodas izpētē – līdzsvarota latviešu valodas korpusa izveidi un izmantošanas iespējām (Andronova &, Andronovs 2011), latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas projektu (Vanags 2014), kopīgo un atšķirīgo fonētisko parādību izpratnē Latvijā un pasaulē (Grigorjevs 2011). … un citi Šī apakšnodaļa nebūt nav veidota pēc pārpalikuma principa – te gribas pieminēt virkni interesantu atradumu, kas izdevumu padara krāsaināku un daudzveidīgāku.
1. Tehniskais noformējums;
Dažas „instrumentālā fonētiķa” atziņas no šīs diskusijas: „[..] zinātne patiesībā ir tikai prāta vingrošana, kam bieži vien ir visai attāls sakars ar objektīvo realitāti. [..] Cilvēks (it īpaši jau zinātnieks) tikai mēģina sev pieejamās informācijas druskas (kas bieži vien nebūt neraksturo visu kopumu) salikt noteiktā loģiskā sistēmā, jo mums ir tieksme skatīt pasauli un visu mums apkārt kā cēloņsakarību ķēdi.
1. Tehniskais noformējums;
Es to sauktu par pseidozinātni.” (Grigorjevs &, Andronovs 2014, 151) Publicēt diskusiju materiālus ir laba prakse (sk. arī diskusiju par vijolkoncertu vai vijoļkoncertu konsultāciju sadaļā devītajā laidienā), un tā būtu turpināma.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 13.–20. lpp. Druviete 2013 – Druviete, Ina.
1. Tehniskais noformējums;