Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Atsevišķos gadījumos nelokāmie skaitļa vārdi var iegūt lokāmas formas, piem.ēram, pulksteņa laika apzīmējumos: Veikals atvērts no desmitiem līdz astoņpadsmitiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ar lietvārdu saskaņojas arī skaitļa vārdu savienojumi, ja to pēdējais komponents ir kāds no iepriekš minētajiem skaitļa vārdiem, piem.ēram, divdesmit četri gadi, divdesmit četrus gadus, septiņdesmit sešas mājas, septiņdesmit sešās mājās.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Par skaitļa vārda trīs saistījumu ar lietvārdiem sk. 3. tabulu. b) Ja skaitļa vārdi divi, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi ir saistīti ar vīriešu dzimtes lietvārdu, kurš apzīmē laiku, mēru, svaru, tilpumu un līdzīgas dimensijas, tad lietvārds kopā ar skaitļa vārdu parasti ir daudzskaitļa akuzatīvā, piem.ēram, Māsa dzīvo Itālijā jau divus gadus. Ķirbis bija gandrīz astoņus kilogramus smags.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Mūsdienās tā joprojām ir atzīta un lietojama. Šāds paralēlformu lietojums ir raksturīgs gadījumos, kad skaitļa vārds un lietvārds saistīts ar īpašības vārdiem vecs, ilgs, dziļš, plats, šaurs, garš, liels, smags, augsts u. tml., piem.ēram, piecus gadus vecs bērns // pieci gadi vecs bērns, divus metrus dziļa aka // divi metri dziļa aka, simt piecdesmit četrus metrus plats kanāls // simt piecdesmit četri metri plats kanāls .
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Aizvien biežāk tradicionālo mediju saturu, šādos gadījumos, veido tieši tvītos publicētā informācija un attēli.
5.2. Lieka pieturzīme;
Skaitļa vārdiem, kas ar pirmo komponentu pus- darināti no kārtas skaitļa vārdiem trešais, ceturtais, nav nominatīva formas; tos lieto, sākot ar ģenitīvu pustreša, pusceturta, un ar lietvārdu tie saskaņojas visos locījumos, piem.ēram, Atšķirībā no daudzām citām tautām latviešu garīgajai izpausmei nebija atvēlēts ilgs laiks —– tikai pustreša gadsimta [..]. (www.news.lv/Briva_Daugava) . Salikteņi ar pus- un skaitļa vārdiem piektais, sestais utt. mūsdienu latviešu valodā nav raksturīgi. e) Decimāldaļu skaitļa vārdu un lietvārdu saistījums ir atkarīgs no skaitļa vārdu savienojuma pēdējā komponenta, kurš piesaista lietvārdu atbilstoši attiecīgo lokāmo vai nelokāmo skaitļa vārda likumībām (sk. nodaļu par decimāldaļu skaitļa vārdu locīšanu).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Valsts valodas (to sauc arī par oficiālo valodu, mūsdienās citās Eiropas un pasaules valstīs to sauc arī par nacionālo valodu) un citu valodu attieksmes sabiedrībā veido valodas situāciju jeb valodu funkcionēšanas apstākļu kopumu (Baltiņš, Druviete 2017, 161), kas ir cieši saistīts un atrodas savstarpējā mijiedarbībā ar citiem šī kopuma elementiem, piemēram, lingvistisko attieksmi, valodu statusu, valodu lietojumu u.  c. Jeb pavisam vienkārši – tā ir valodas dzīve sabiedrībā un sabiedrības dzīve valodā, kas ir arī galvenais sociolingvistikas izpētes priekšmets, un regulāra šīs dzīves novērošana ļauj konstatēt valodas situācijas dinamiku un attīstības virzienus, kas ir pamatā prognozēm par būtisko turpmākās valodas politikas izstrādē valstī. Īpaši ņemot vērā šī rakstu krājuma populārzinātnisko raksturu, arīTāpat norises valodā ir interesantas un noteikti pamanāmas ikvienam valodas runātājam un sabiedrības loceklim, ne tikai tiem, kas profesionāli iesaistīti valodas pētniecībasā, mācīšanasā, lietošanasā u.  c. jomās.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Tieši tāpēc šajā populārzinātniskajā rakstā, balstoties uz jaunāko datu analīzi, no sociolingvistikas perspektīvas ir sniegts pārskats par galvenajām valodas situācijas tendencēm, kas rodas, atspoguļo un mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmēs mūsdienu pasaulē.
7.2. Mazvārdība;
Tas nozīmē un izskaidro arī to, ka ne vienmēr būs atrodami skaidri un viennozīmīgi risinājumi, uzdevumi vai darbības virzieni gan valodu saglabāšanai, gan attīstībai, gan noturībai u.  tml., t Tajā pašā laikā valodas situācijas izpēte palīdz atklāt daudzveidīgo faktoru un apstākļu iespējamo ietekmi uz to, izprast valodu lomu sabiedrībā, arī noskaidrot, kā valodu konkurence ietekmē kādas valodas pozīcijas sabiedrībā un daudzus citus aspektus.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Rakstā apkopoti daži pēdējās LVA veiktās valodas situācijas izpētes (LVA aptauja 2019) dati, kuri parāda galvenos Latvijas valodas situācijas raksturlielumus, piemēram, latviešu valodas prasmi, citu valodu prasmi, valodu lietojumu dažādās jomās, kas to ietekmē, u.  c. Tas arī noteica raksta struktūru, kur mēģināts sniegt atbildes uz pamatjautājumiem, par ko, starp citu, LVA nereti tiek saņemti jautājumi gan no žurnālistiem, gan visas sabiedrības.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
LVA izpētes dati papildināti ar citu datu avotu krātuvēs atrodamo informāciju par Latvijas iedzīvotāju valodu prasmēm, lietojumu u.  c. aspektiem, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), citu pētījumu un statistikas dati.
1. Tehniskais noformējums;
Pašlaik jaunākie dati, kas sniegti 2021. gadā pasaules valodu datubāzē Ethnologue, rāda, ka tikai 200 pasaules valodas ir dzimtās valodas 88 % pasaules iedzīvotāju, vēl daudzi simti miljonu runā tajās kā svešvalodās, tikai 23 pasaules valodas ir dzimtās valodas vismaz 50 miljoniem runātāju katrai no tām un apmēram 4četriem miljardiem pasaules iedzīvotāju dzimtā valoda ir kāda no šīm 23 valodām (dati: Ethnologue 2021, sk. 1. att.).
1. Tehniskais noformējums;
Vērtējot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju izmaiņas (sk. 2. att.) gan vēsturiski, gan pašlaik, apmēram pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu garumā, jāņem vērā, ka šķietami latviešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju īpatsvars pieaug, tomēr līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos tas pieaug pavisam nedaudz, turklāt skaitliski tas arvien samazinās.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dati: CSP IRE010 Pašlaik, turpinoties Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumam gan migrācijas, gan negatīva dabiskā pieauguma ietekmē, latviešu īpatsvars attiecīgibā pret citu tautību skaitu pieaug, tādējādi arī pieaugot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju īpatsvaram.
Savukārt latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju vecuma struktūra rāda, ka visbiežāk dzimtātieši jaunākiem cilvēkiem latviešu valoda ir jaunākiem cilvēkiemdzimtā valoda: apm. 69 % līdz 24 gadiem, 64,5 % no 25 līdz 34 gadiem, 60,6 % no 35 līdz 44 gadiem, 58,7 % no 45 līdz 54 gadiem, 53,5 % no 55 līdz 64 gadiem, 55,8 % no 65 gadiem un vecākiem cilvēkiem (Valodas situācija Latvijā 2021, 58).
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Nozīmīgs rādītājs valodas noturībai ir visis rādītājs ir valodas kolektīva dalībnieki, arī tie, kam tā nav dzimtā valoda.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tātad Latvijā latviešu valodas runātāju skaits samērā tuvu sakritīsīt (konkrētu valodas runātāju skaitu, kā jau minēts iepriekš, noteikt ir gandrīz neiespējami) ar Latvijas iedzīvotāju skaitu (sk. 3. att.).
6.5. Izteicēja izveide;
Vēl vienu būtisku latviešu valodas runātāju daļu veido arī diasporas latvieši, kur latviešu valodas runātāju skaitu ir noteikt ir vēl sarežģītāk, ņemot vērā kaut vai tokaut tādēļ vien, ka nav iespējams precīzi noteikt, cik liela ir Latvijas diaspora kopumā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dati, kas precīzāk aprakstīti jaunajā LVA valodas situācijas izpētes izdevumā (Valodas situācija Latvijā 2021, 148–178), atklājrāda vairākas tendences latviešu valodas prasmes un lietojuma pārmaiņās diasporā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas iezīmē gan vispārīgas tendences etniskā mantojuma, kultūras un valodas saglabāšanā diasporā, kur saikne ar izcelsmes kultūru samazinās līdz ar paaudžu nomaiņu (Spolsky 2017, 3), gan mūsdienu transnacionālā dzīvesveida ietekmētos migrācijas procesus, kā rezultātā, visdrīzāk, kvantitatīvie dati par labu latviešu valodas labu prasmi diasporā pēdējo piecu sešu gadu laikā ir strauji pieauguši (sk. 5. att.). 5. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;