Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Valsts valodas politikas virsmērķis 2015.–2020. gadam ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas SavienībasS oficiālās valodas – ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē. Problēmu formulējums: latviešu valodai nelabvēlīga valodu konkurence; latviešu valodas vides nepietiekama un nevienmērīga latviešu valodas vides paplašināšanās; iespējama Satversmes 4. panta iespējama pārkāpšana; latviešu valodas kultūrvides sašaurināšanās Latvijā un diasporā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Latviešu valodas prasmes uzlabošanās mazākumtautību pārstāvjiem ir būtisks Latvijā īstenotās valodas politikas sasniegums, tomēr turpmāk pievēršama uzmanība: valsts valodas lietošanas palielināšanai; un valsts valodas statusa stiprināšanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Politikas rezultāts: Atbalstīta un sekmēta latviešu valodas attīstība un popularizēšana ar literatūras un mākslas līdzekļiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Analizēt Latvijas valodas situāciju un lingvistiskāso attieksmesi teritoriālā, demogrāfiskā, sociālā aspektā un citu valstu pieredzi valodas politikas īstenošanā.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;
Veicināt latviešu valodas, t. sk. latviešu valodas apguves un latviešu valodas, zinātnisku izpēti, latviešu valodas pētījumu rezultātu publiskošanu un normu avotu pieejamību. Nodrošināt mācību metodikas pPilnveidiot latviešu valodas apguvēes mācību metodiku un sniegt atbalstu valodas prasmes vērtēšanā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Nodrošināt latviešu korpuslingvistikas attīstību, sekmēt vispārīga līdzsvarota latviešu valodas (tekstua un runas) elektroniskā korpusa izveidi.
4.1. Lietvārds; 7.1. Liekvārdība;
Nākamajos septiņos gados svarīgi ir attīstīt sabiedrības iesaistesi un informēšanas,u un valodas politikas popularizēšanas virzienu.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
To nodrošinās pētījumu projekti valsts pētījumu programmā “„Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” un pasākumi korpuslingvistikas prasmju attīstīšanai dažādām mērķa grupām, lai latviešu valodas resursus varētu pilnvērtīgi izmantot gan Latvijā, gan visā pasaulē.
1. Tehniskais noformējums;
Problēmu formulējums: nepietiekami augsts latviešu valodas prestižs atsevišķās sociolingvistiskajās grupās un jomās; latviešu valodas lietojumam nepietiekama valodas vide – novēršamas padomju okupācijas sekas sabiedrības lingvistiskajā uzvedībā, t. sk. krievu valodas nepamatota pieprasīšana darba ņēmējiem (īpaši uzņēmumos, kuros ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļas), kas rada lingvistisko diskrimināciju darba tirgū; nepietiekams finansiāls atbalsts latviešu valodniecības jomu ilgtspējai un konkurētspējai; mainoties tautskaites principiem un pārejot uz datu ieguvi no valsts reģistriem, vairs netiek uzkrāta vēsturiskā statistika par latviešu valodas izplatību un valsts iedzīvotāju dzimto un/vai citu valodu prasmi visā Latvijas teritorijā, līdz ar to jānodrošina normatīvā bāze un jārod tehniski risinājumi, lai netiktu pārtraukta regulāra šo aktuālo datu regulāra ieguve un pilnvērtīgi varētu vērtēt un salīdzināt dinamikā valsts valodas izplatību Latvijā; nacionālā līmenī nav novērtēta valodas resursu nozīme valodas tehnoloģiju izstrādē, nepietiekami finansēta tās kritiskā pamatkomponente – lielie dati; vāja valodas pedagogu, latviešu valodas akadēmiskā, zinātniskā personāla ataudze; valsts valodas politikas un pamatnostādņu īstenošanā aktīvāk jāiesaistās sabiedriskajiem medijiem; straujā angļu valodas straujā izplatība daudzās sabiedrības dzīves jomās pasaulē un Latvijā, sabiedrības un indivīdu pārliecība par angļu valodas nepieciešamību (īpaši tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība, zinātne, augstākā izglītība), angļu valodas valdošās pozīcijas interneta vidē ietekmē jauniešu komunikācijas paradumus un mazina latviešu valodas lietojuma un apguves pievilcību; nesistemātisks atbalsts latgaliešu rakstu valodas izpētei un attīstībai; neregulārs atbalsts lībiešu valodas attīstībai; nepietiekami attīstīta un pieejama latviešu zīmju valoda. 3 VIRZIENI virziens ATTĪSTĪBA un DROŠUMSPĒJA virziens RESURSI un ILGTSPĒJA virziens SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA un ATBILDĪBAAttīstība un drošumspēja Resursi un ilgtspēja Sabiedrības līdzdalība un atbildība Politikas rezultāts: Pieaugusi zinātniskā izcilība un ilgtspēja latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā Politikas rezultāts: Latviešu valodas apguves un pilnveides iespēju daudzveidība Politikas rezultāts: Latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanās 14 UZDEVUMI Nodrošināt zinātniskos un praktiskos resursus latviešu valodas izpētes ilgtspējai – jaunu pētnieku grupu izveide latviešu valodniecībai svarīgās nozarēs.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Atbalstīt latviešu valodas speciālistu karjeras izaugsmi, t. sk. modernizējot filoloģijas un starpnozaru studiju programmas.
1. Tehniskais noformējums;
Vai latviešu valodas vieta pasaules valodu kopumā ir garantēta uz visiem laikiem, un mēs mierīgi varam nodoties valodas izteiksmes līdzekļu bagātības vairošanai un tās resursu digitalizēšanai? Šķiet, ikviens no mums vēlētos, lai tā būtu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Trīsdesmit gadu laikā ir panākts daudz, bet radušās arī līdz šim nebijušas grūtības; no melnbaltā skatījuma mums palīdz izvairīties “Latviešu valodas aģentūras” sociolingvistiskās situācijas pētījumi, soli pa solim sekojot valodas dzīvei noteiktā laikposmā.
1. Tehniskais noformējums;
Arī jaunākais, 2020. gada, pētījums apstiprina latviešu valodas situācijas galvenās iezīmes: Latvijas mazākumtautību valodas prasme aizvien pieaug, tomēr vēl nesasniedzot valsts valodai nepieciešamo zināšanu līmeni, bet valodas lietojumā, īpaši neformālajā saziņā, liels progress nav vērojams.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Var jau būt, ka pārliecība, ka – Latvijā vienmēr un visur (izņēmumi būs, bet tie tikai apstiprinās normu) mums ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums runāt latviski, – ir pieskaitāma pētnieka aizspriedumiem, kas vismaz deklarējami.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Un te rodas jautājums, uz kuru pagaidām nav atbildes, – kāpēc tik daudzi latvieši –, arī t. s. lēmumu pieņēmēji -, atteikšanos no valodas lietojuma gan neformālās situācijās, gan plašsaziņas līdzekļos neuzskata par problēmu, un daudzos gadījumos reducē šādu sarunu uz valodas kvalitātes apspriešanu?
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Nepārpratīsim – valodas kvalitāte ir ļoti svarīga. Šajā jēdzienā ietverama valodas bagātību apzināšana un papildināšana, īpašu vērību gan vispārlietojamajā valodā, gan terminoloģijā veltot savlaicīgai latvisko analogu izveidei jaunāmu reālijāmu nosaukšanai.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu kopvalodas – literārās valodas – normu standartizācijai un kodifikācijai jābūt nepārtrauktam valstiski atbalstītam procesam, lai gan nodrošinātu gan vienotas un precīzas izteiksmes iespējas, gan atvieglotu latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi.
6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Saskaņā ar Latvijā pieņemto tradīciju valodas zinātniska izpēte un standartizācija piederīga valodas politikas lingvistiskajam virzienam (“Valsts valodas politikas pamatnostādnēs” – valsts valodas izpēte un attīstīšana).
5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt izglītības sistēmai jānodrošina gan valodas apguve augstā līmenī, gan izpratne par latviešu valodas lietojuma un simbolisko vērtību, kas nav iespējams, ja kaut uz laiku atstājam novārtā valodas politikas juridisko virzienu, tātad valsts valodas, precīzāk, tās lietojuma, tiesisko aizsardzību.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pat ja teorētiski pieņemam, ka par valsts prioritāti kļūst atbalsts latviešu literatūrai un tulkojumiem, valodas izpētei un terminoloģijas attīstībai, un ir izdevies nodrošināt sabiedrības iesaisti tiktāl, ka ikviens valodas lietotājs ir motivēts nepārtraukti izkopt savu latviešu valodas prasmi, tas negarantēs latviešu valodas noturību.
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;