Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Pirmkārt, jau to pašu prūšu vārdprūšu nosaukumu pārņēma viņus iekarojusiī Vācu ordeņa valsts, kas pēc sekularizācijas 1525. gadā kļuva par Prūsijas Hhercogisti, bet šejturienes vāciešius ar laiku jau tisāka dēvēti par prūšiem.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvieši sākotnēji bija latgaļu sinonīms, viņu apdzīvotā teritorija bija Daugavas labajā krastā, vēlāk ar to sāka apzīmēt arī kreisā krasta iedzīvotājus no Kurzemes, Zemgales, Sēlijas (visus latviešus apzīmējošais etnonīmsetnonīms, kas apzīmē visus latviešus, parādījās vientikai 17. gs.adsimtā, bet Latvijas kā visas latviešu apdzīvotās teritorijas apzīmējums – 19. gadsimtā). 13. gs.adsimtā izveidojusies Lietuvas valsts līdz 15. gs.adsimtam kopā ar lietuviešiem “„iekausēja” arī kuršu, zemgaļu, sēļu, jātvingu daļas; sāka veidoties mūsdienīga lietuviešu tauta, taču vārdi “Lietuva” un “lietuvietis” līdz pat 19. gs.adsimtam nebija viennozīmīgi – ar tiem varēja apzīmēt arī milzīgo Lietuvas Dižkunigaitijas teritoriju un tajā dzīvojošās dažādās tautas, arī slāviem piederīgās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Būtībā austrumbaltu ciltis un to valodas, kas atradās tuvāk Baltijas jūrai, bez pēdām nepazuda, t. Tēlaini izsakoties, tās kā dažādu šķirņu sēklas sakrita trijos laukos (Livonija, Lietuva, Prūsija), kuros izauga trīs raibas pļavas – latviskā un divas lietuviskās, k. Katrā no tām ar laiku sāka ieviesties noteicošie kultūraugi, mauriņš (literārās valodas), taču noteiktos stūros pat līdz pat mūsdienām palikauši arī krāsainie savvaļas augi (seno baltu cilšu substrātiskās pazīmes dialektos).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tiesa, labi kultivēto lietuviešu pļavu Prūsijā 19. gs.adsimtā arvien straujāk sāka nomākt vāciskie kultūraugi, un tās paliekas tika uzartas 1945. gadā pēc padomju karaspēka ienākšanas. 1994. g.adā Viļņas Universitātes Lituānistikas centra vestibilā tika atklāts kenotafs (‘tukšais kaps’), kas veltīts visām pazudušajām baltu ciltīm;: kapā nav ķermeņamirstīgo atlieku, bet ir ierakstīti tautu nosaukumi un vārdi. Šī marmora. Šī grīdā iebūvētā marmora plāksne ir tikai viena no telpas sastāvdaļām – vestibilā ir velves, kas izgreznotas ar tā paškenotafa autora Petra Repša (Petras Repšys) radītām freskām, kurās attēloti dažādu gadalaiku sižeti ar lietuviešu (patiesībā – baltu) paražām, v. Visas maģiskās ainavas vieno dzīvības koka zari un lapotne.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Freskas tiek uzskatītas par izcilu lietuviešu vizuālās mākslas darbu, tās ir tik apburošas, ka šajā telpā apmeklētāji staigā, pacēluši galvasu, un kapu dažreiz pat nepamana, i. Ir bijuši arī kuriozi gadījumi, kad cilvēki uz grīdas izciļņa pakrīt.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Patiesībā Lietuvā šādas vietas ir divas – otrāa atrodas Lietuviešu valodas institūtā, kur ierīkots muzejs “„Lietuviešu valodas pavards”.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Tas ir vienīgais interaktīvais Lietuvas muzejs, kurā lietuviešu valodai var “„pieskarties ar rokām”, salikt izlokšņu vārdu vai karšu mozaīku jeb tā dēvēto puzli, uzzināt par jaunākajiem valodniecības sasniegumiem.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Muzejs parasti asociējas ar pagātni, eksponāti ir mirstošou vai mirušou reāliju liecinieki.
4.3. Īpašības vārds;
Bet šis muzejs ir aktīvi funkcionējoša institūta daļa, tās eksponāti top mūsdienās.
6.1. Saistāmība;
Arī minētais baltu cilšu kaps atrodas vestibilā, kas savieno divas Viļņas Universitātes katedras – Baltistikas katedru un Lietuviešu valodas katedru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Laiks, kad jau bija pievērsta uzmanība lietuviešu valodas arhaiskumam, kad jau tika publicēta A.ugusta Šleihera (August Schleicher) lietuviešu valodas gramatika (1856), apmēram sakrīt ar 1864. gadā izsludināto un 40 gadus ilgušo lietuviešu drukas aizliegumu un valodas izstumšanu no skolām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā laikmeta gaišie prāti ne pa jokam bijabija nopietni noraizējušies par lietuviešu valodas likteni.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nākamās inteliģentu paaudzes bija no dzimtbūšanas atbrīvoto lietuviešu zemnieku bērni, kuri pirmoreiz pasaulē izgāja ar apziņu, kāa tautas būtība un dvēsele ir dzimtā valoda.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nacionālā atmoda Lietuvā nerisinājās paralēli ar Latviju, kultūrvēstureiē svarīgi notikumi (piemēram, pirmā laikraksta, pirmā romāna izdošana, pirmie dziesmu svētki) šeit Lietuvā aizkavējās par 20 gaduiem un vairāk – tāas būtu vismaz par vienasu paaudzes starpībai.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Toties viena no specifiskām lietuviešu atmodas iezīmēm –ir tā, ka arvien skaidrākas aprises ieguva pretpolisks noskaņojums, lēnām tika sarautas saites, kuras bija izveidojušaās vairāku gadsimtu kopvalsts pastāvēšanā un katoļu ticības kopībā, t. Tas bija jūtams pat sadzīves līmenī, piemēram, ap 1910. gadu vairākās divvalodīgās draudzēs nereti notika lietuviešu un poļu kautiņi cīņā par dievkalpojumu valodu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Bet šī abu tautu attālināšanās nebija cara administrācijas darbības rezultāts, kā tas bija sākotnēji bija paredzēts, liedzot lietuviešiem izdot grāmatas ar poļu burtiem.
6.4. Vārdu secība;
Tā bija daļa no neapstādināma tautu pašnoteikšanās procesa, kas pārņēma Eiropu 19. gadsimta otrajā pusē un plašumā izvērtās 20. gadsimta sākpārņēma Eiropu un 20. gadsimta sākumā izvērtās plašumā.
6.4. Vārdu secība;
Tautu pavasari piedzīvojušās nācijas bija izsalkušas, savrupas, neatlaidīgas, neapzinātou instinktu pilnas un tāpēc kritiskos momentos savstarpēji naidīgas.
6.1. Saistāmība;
Pirmā pasaules kara beigās tās stāvēja uz neatkarībuas starta līnijas kā nevienādu svara kategoriju cīnītājas.
4.1. Lietvārds;
Taču pamatstudijas notika latīņu, poļu, un krievu valodā, kamērlīdz 1832. gadā universitāte tika slēgta.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;