Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Līdz ar to jau minētais profesora GĢiedrjus Subačaus apgalvojums, ka baltu valodām apdraudējumu var radīt vienīgi kāda no fatālajām pasaules katastrofām – pasaules karš, Tobas vulkāns vai Čiksulubas asteroīds, –, ir pārdrošs. Avoti un literatūra: Archyvai 2020 – Virtualios parodos.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Vārddarināšanai kā valodnieciskajai nozarei piemērojot jēdzienu „brīvība”, vārda darināšanas brīvība ļauj runātājiem izmantot vārddarināšanas līdzekļu potenciālu un atvasināt vārdus attiecīgā saziņas situācijā.
8. Tekstveide;
Vārddarināšana ir process, kur, „izmantojot vārdu krājumā esošos vārdus un vārdu celmus, ar vārddarināšanas līdzekļiem darina jaunus vārdus atbilstoši vārddarināšanas paņēmieniem un tipiem” (VPSV 2007, 429) Par g. Galvenajiem vārddarināšanas līdzekļiem latviešu valodā var nosauktir priedēkļusi un piedēkļus, respektīvii, tātad vārdus visbiežāk darina ar prefiksācijau un sufiksācija ir vārddarināšanas paņēmieniu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārddarināšanas tips, piemēram., ir tādua darbības vārdu grupa kā ielikt, ieiet, ierakstīt, kur vārdi ir apvienojami ar priedēkļa ie- izteikto kopīgo nozīmi „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt uz vārddarināšanas tipa pamata veidojas vārddarināšanas modelis : priedēklis ie- ar nozīmi „‘iekšā”’ + darbības vārds.
1. Tehniskais noformējums;
Vārddarināšana notiek pēc vārddarināšanas modeļiem, balstoties uz valodā jau esošāsu sistēmas ietvarosu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet pats vārddarināšanas modelis aiz- ar refleksīvo elementu -s „‘aizrauties, kaut ko darot”’ ir valodas lietotāju kolektīvam kopīgais mantojums, ko šis runātājs izmantojis, lai apmierināīstenotu savu valodisko vajadzību.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Internacionālie priedēkļverbi bieži tiek lietoti ar interpunkcijas zīmēm, piem., pēdiņām.
7.2. Mazvārdība;
Ja vārdnīca ir viena no mērauklām, kas nosaka, vai vārds ir „parasts” vai „neparasts”, vai ja, izsakoties stingrāk, „pareizs” vai „nepareizs”, var teikt, ka „tas ir nepareizs un šādua vārdua nav, jo to nevar atrast vārdnīcās”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos;
Latviešu valodas jautājumos viens no tšādu spēku izpausmes piemēriem ir valodas kultūra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā redzams zemāk,turpmākajos piemēros, t. s. lieko priedēkļau lietojums konstatēts arī visdažādākajos teksta žanros.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirību nosaka fakts, ka pamatverbā saskatāmā pabeigtības nozīme ir atkarīga no katra verba unverba leksiskās nozīmes, turklāt ne visi perfektivējošie priedēkļi tiek kritizēti. Īstenībā nav tik vienkārši izvērtēt pamatverba nepabeigtības vai nepabeigtības nozīmi.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Noteiktos gadījumos toabu veidu verbus var lietot pamīšus (Staltmane 1958, 192). Ar šo opozīciju saistīta arī cita semantiska opozīcija konkrēts / /vispārīgs (Kalnača 2004, 19).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Otrkārt, tiem verbiem, kuru leksiskā nozīme ir grūti asociējama ar ilgstošu darbību (tātad, tie drīzāk uztvertami kā pabeigtā veida verbi), konteksts ļauj funkcionēt kā nepabeigtā veida verbiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Treškārt, pamatverba veida vērtējums ne vienmēr sakrīt pētnieku vidūētnieki nav vienisprātis par pamatverba veida vērtējumu (par nocitēt sk. Šmidebergs 2008, 105-–106), kas atkal liecina par verba veida nozīmes noteikšanas grūtībuām.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Starp citu, pamatverba veida nozīmes noteikšana ir atkarīga ne tikai no katra darbības vārda un runātāja, bet arī no katras valodas.
7.2. Mazvārdība;
Piemēram, poļu valodā internacionālie darbības vārdi tiek uztverti kā nepabeigtā veida verbi, un tie ar priedēkļa palīdzību gandrīz automātiski tiek perfektivēti. VispārKopumā poļu valodā perfektivācijēšana notiek aktīvāk nekā krievu valodā (Guiraud-Weber 1998, 74-–76). Pat ja latviešu literārajā valodā nav tendences perfektivēt verbu, pieņemot notiekošo – lai gan pagaidām perifēro – parādību kā tādu, dDomājams, ka pamatverbus būtu vienkāršāk novērtēt par veidamuzskatīt par neitrālajiem jeb bezveida verbiem, kuriem runātājs ar priedēkli viennozīmīgi parāda pabeigtības nozīmi. Arī ar augšāk minētajveida ziņā. Runātājs ar priedēkli šādiem verbiem piemesliem varētu apgalvot, ka teorētiski darbību var uztvert un apzīmēt divos veidos un attiecīgi sniegt ne jau pozitīvu, bet kaut vai neitrālu vērtējumu perfektīvajiem atvasinājumamšķir pabeigtības nozīmi (plašāk sk.
8. Tekstveide;
Pievienojot perfektivējošo priedēkli, runātājs varētu pa norādīt savu attieksmi pret notikumu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, ka perfektivētie priedēkļverbi biežāk tiek lietoti sarunvalodā, ir skaidrojams ar to, ka tajā ir iespējama lielākā mērā individualizēta izteikšanāssme un savas subjektīvās attieksmes izpaušana.
3. Vārddarināšana;
Skaitliskie dati ir saskaitīņemti no rakstiem, kuri tikas publicēti līdz 2012. gada 13. februārim.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;