Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Tevis piedāvātais apraksts balstās instrumentālās fonētikas pētījumos, kas, no vienas puses ir labi, bet, no otras puses, neļauj saskatīt latviešu valodas principiālo specifiku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrkārt, instrumentālās fonētikas pētījumiem pēc būtības piemīt kontinuitāte, tajos nav diskrēto robežu, jo to objekts ir kontinuāls akustisks signāls vai tik pat nepārtrauktas runas orgānu kustības; par robežu starp tādām kategorijām, kā līdzskaņi un patskaņi, mēs varam tikai vienoties, tā neizriet objektīvi no akustisko vai artikulāro pētījumu rezultātiem (šādā ceļā nevar arī noteikt, cik sonoritātes pakāpju valodā ir, jo tās pakāpes nav nekādi pakāpieni, bet gan vairāk vai mazāk līdzens kāpums, „slīidkalniņš”).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodā ir citādāk —i – vienādi funkcionē (šķir zilbes intonācijas) zilbes ar garo patskani un tikai tādas slēgtās zilbes, kurās aiz īsa patskaņa seko skanenis.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Krievu valodā ir vēl citādāk —i – nav īso un garo zilbju atšķirības, resp. VC(C) tipa savienojumi neveido nekādas valodas vienības —– tie ir vienkārši skaņu savienojumi, un viss.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Katrā ziņā izlasīt Tavu tekstu bija interesanti.
3. Vārddarināšana;
Instrumentālais fonētiķis —– papīra fonologam (2013. g. 18. janvārī) Sveiks, godātais kolēģi!
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Jāsāk jau būtu ar pašu pamatu —– zinātne patiesībā ir tikai prāta vingrošana, kam bieži vien ir visai attāls sakars ar objektīvo realitāti.
1. Tehniskais noformējums;
Jāpiekrīt Xfailiem —– „The truth is out there...”.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Arī dzīvniekiem, pat augiem ir sava „valoda”.
1. Tehniskais noformējums;
Ja visi cilvēki (rupji ņemotvispārīgi raugoties) anatomiski ir līdzīgi, kāpēc pastāv dažādas saziņas sistēmas?
7.3. Neiederīgs vārds;
Patiesībā, par šo slēgto sistēmu izcelsmi mēs neko nezinām.
5.2. Lieka pieturzīme;
Mēs varam konstatēt kaut kādus objektīvus faktus, piem., ka noteikta runas vienība sastāv no tādām un tādām skaņām, bet mēs īsti nespējam izskaidrot —– kāpēc?
1. Tehniskais noformējums;
Pat skaņu secībai zilbēs ir fizioloģiski noteikts pamats —– to nosaka vai nu artikulārie vai perceptīvie mehānismi (retāk —– psihiski emocionālie, piem., labskaņa).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valodu individualitāte balstās psihiskos procesos, bet tos mēs nespējam izskaidrot... Apgalvojumiem, ka instrumentālās fonētikas pētīšanas objekts pēc būtības nav diskrēts un neļauj saskatīt valodas vienību robežas, es varu piekrist tikai daļēji, jo robežas starp dažādām skaņu kategorijām tomēr izriet gan no artikulāriem, gan akustiskiem datiem. „Slidkalniņš” ir vērojams tikai kategoriju iekšienē un retos gadījumos starp akustiski un auditīvi tuviem divu kategoriju locekļiem (piem., /l/ un /u/).
7.1. Liekvārdība;
Labākajā gadījumā tas varētu būt kādas grupas konvencijas rezultāts.
4.3. Īpašības vārds;
Mans uzskats, ko gribēju paust —– katrā zilbē tās kodolu veido visskanīgākā/sonorākā skaņa, tāpēc, piem., vārdos kakls vai ministrs beigu zilbes kodolu veidos skanenis, bet vārdos kalns un man —– tikai patskanis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tu raksti, ka latīņu valodā funkcionāli ekvivalentas bija zilbes ar garo patskani un slēgtās zilbes ar īso patskani, bet kas no tā būtu secināms?! Tikai tas, ka akcents tika likts uz temporāli garākajām zilbēm, kuru garumu noteica nevis pēc zilbes kodola garuma, bet zilbes kopējā garuma. :) Kas attiecas uz zilbes intonācijām, tās vispār ir „slidena” tēma, lai uz viņtām atsauktos!
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par divskaņiem mēs varētu plaši diskutēt vēl atsevišķi, jo manas domas arī te atšķiras. Bez tam,Turklāt sanāk, ka arī Tu uzskati, ka diftongiskie savienojumi un vismaz arī [aj] uzskatāmi par divskaņiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr negribu, lai mans darbs izskatītos pēc dažu paradigmu reformatoru darbiem, par kuriem jādomā —– kāda jēga reformēt veco un pierasto, ja jaunā sistēma neliek neko labāku vietā?! Laikam jau būs jātaisagatavo fonētikas un fonoloģijas grāmata profesionāļiem, kur tad varēs kārtīgi aprakstīt un pamatot (diskutējot ar tradicionālajām teorijām) manis piedāvātās izmaiņas dažādu jēdzienu interpretācijā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Papīra fonologs —– instrumentālajam fonētiķim (2013. g. 18. janvārī) Sveiks, kolēģi!
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;