Tā bija daļa no neapstādināma tautu pašnoteikšanās procesa, kas pārņēma Eiropu 19. gadsimta otrajā pusē un plašumā izvērtās 20. gadsimta sākpārņēma Eiropu un 20. gadsimta sākumā izvērtās plašumā.
6.4. Vārdu secība;
|
Tautu pavasari piedzīvojušās nācijas bija izsalkušas, savrupas, neatlaidīgas, neapzinātou instinktu pilnas un tāpēc kritiskos momentos savstarpēji naidīgas.
6.1. Saistāmība;
|
Pirmā pasaules kara beigās tās stāvēja uz neatkarībuas starta līnijas kā nevienādu svara kategoriju cīnītājas.
4.1. Lietvārds;
|
Taču pamatstudijas notika latīņu, poļu, un krievu valodā, kamērlīdz 1832. gadā universitāte tika slēgta.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Lietuviešu valodai tā netika atvērāsta arī pēc atjaunošanas poļu pārvaldītajā Viļņā 1919. gadā ‒ tā bija izteikti poliska augstskola. PSavukārt pagaidu galvaspilsētā Kauņā 1922. gadā tika dibināta Lietuvas Universitāte. 1930. gadā, par godu Ddižkunigaiša Vītauta 500 gadu nāves jubilejai tā tika pārdēvēta par Vītauta Dižā Universitāti (starp citu, gandrīz visi tajā gadā dzimušie zēni tika nosaukti par Vītautiem) – t. Tas bija lepnuma akts, atceroties reibinošos pagātnes sasniegumus, un solījums celt un nezaudēt pašapziņu nākotnē.
2.3. Sākumburti;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Lietuviešu sabiedrībai, kura Nneatkarības sākumā dzīvoja galvenokārt laukos, bija neparasts uzdevums – lietuviskot pilsētas, ieskaitot Kauņu, jo ne vienmēr pat valsts iestādēs varēja sarunāties lietuviski (p. Piemēram, pirmajās 1918. gada pagaidu galvaspilsētas vēlēšanās poļu pārstāvji izcīnīja 30 vietu, ebreju – 22, lietuviešu – 12, vāciešu – 6, vietas, bet krievu – 1 vietu. 1920., 1921. un 1924. gadā Kauņas pilsētas padomes vēlēšanās lietuvieši tā arī neieguva vairākumu, to izcīnīja tikai pēc likuma izmaiņām 1931. un 1934. gadā) (Archyvai 2020).
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Taču pirmās neatkarības 20 gados paveiktie darbi bija paliekoši – izveidots labs skolu tīkls, izglītota, lasošītspējīga sabiedrība, inteliģence, kas guvusi pieredzi Eiropas universitātēs, arī lietuviešu valodas pārsvars publiskajā apritē. Starp jJauniešiemos, kas nojauta un redzēja nemierīgou laiku tuvošanos, dominēja apziņa, ka izglītība un valoda ir svarīgākais lietuviskuma garants jebkuros vēstures apstākļos. 1939. gada septembrī Padomju Savienība okupēja Polijas austrumu daļu un ar sev izdevīgiem nosacījumiem piedāvāja Lietuvai pārņemt Viļņu un tās apgabalu. Ļoti zīmīgi, kāa Lietuvas valdība, pieņemot šo piedāvājumu un ielaižot valstī padomju armijas daļas valstī, valsts institūcijas uz Viļņu tā arī nepārcēla.
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Taču izdarīja kādu pārdrošu soli, kura sekas redzam arī mūsdienās, – nekavējoties uz Viļņas Universitāti pārvietoja Vītauta Dižā Universitātes Humanitāro un Juridisko fakultāti ar 1000 studentiem un profesūru.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Pēc kara tā atjaunojās kā lietuviska universitāte (jāievēro. Būtisks arī fakts, ka Viļņā gandrīz pilnībā bija nomainījās arīies iedzīvotāju nacionālais sastāvs: apmēram 30 % ebreju kopienas vācu laikā tika iznīcinātai, liela daļa poļu piecdesmito gadu beigās aizbrauca uz Poliju, to īpatsvars no pirmskara 65 % saruka līdz apmēram 15 % mūsdienās; uz Viļņāu, bēgotdami no darba kolhozos, pārcēlās tūkstošiem lietuviešu, viņi pašlaik veido vairāk nekā 65 % no pilsētniekiem).
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas, kādā veidā padomju okupācijas gados auga lietuviešu īpatsvars, noturējās komunisma ideoloģija ar lietuviskuma elementiem un pat tika piekopts tautiskā romantisma gars, būtu atsevišķa tēma, taču tā sekas –. Taču sekas ir tādas, ka Lietuva ir nacionālajāā sastāva ziņā ir diezgan monolītāa valsts: 2018. gadā tajā dzīvoja 86,8 % lietuviešu, 5,6 % poļu, 4,6 % krievu, un apmēram 2 % citu tautību cilvēku (skat. VLE 2020).
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Ja nacionalitātesālo viendabību varētu uzskatīt par tautas un tās valodas drošības rādītāju, lietuviešu īpatsvaru varētu uzskatīt par tuvu ideālajam.
3. Vārddarināšana;
|
Noteiktos apstākļos (Nneatkarības gadios) bijis arī uzplaukums.
2.3. Sākumburti;
6.1. Saistāmība;
|
Kas ir izaugsmes klātesošais elements un dzinējspēks?
7.1. Liekvārdība;
|
Lietuviešiem tas ir bijis ne vien lingvistiskais, bet arī eksistenciālais, izdzīvošanas jēdziens, kas kopš drukas aizlieguma palicis asinīs.
4.3. Īpašības vārds;
|
Tas izskaidro to, kādēļ Filoloģijas fakultāte Viļņā ir atrodama kopā ars blakus rektorātuam un kādēļ pirmajos atjaunotās Nneatkarības gados, esotkad bija nabadzībai un gandrīz tukšams valsts budžetams, tika uzcelta milzīga Lietuviešu valodas institūta ēka,; kāpēcdēļ likumi, kas saistīti ar valsts valodas statusa izmaiņāmu par labu lietuviešu valodai, tika pieņemti jau 1988. gada rudenī, paejot vienkad bija pagājuši tikai četriem mēnešiem pēc kopš nacionālās kustības darbības sākuma, bet vēlāk, laikā no 1997. līdz 2019. gadam, Valsts valodas komisijas akceptēto un Valsts valodas inspekcijas uzraudzīto valodas normu pārkāpums, līdzīgi kā sīkais huligānisms, varēja tikt administratīvi sodīts.
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Padomju laikmeta otrajā pusē iestāties Filoloģijas fakultātē bija ļoti grūti, tā vilināja skolu beidzējus kā medus bites, konkursi bija milzīgi, koridoros, gaidot rezultātus, jaunieši pulcējāspulcējās jaunieši un nebija ar ko elpot.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Baltistu kongress vienmēr bijais pasākums ar spriedzes pilnām diskusijām, kuraās radījavērojām izcilāko valodnieku zinātnisko ideju sadursmes, un pati baltistika izaudzināja pašmāju baltistu zelta paaudzi, tā uzplauka un sāka piedzīvot ziedu laikus jau divus gadu desmitus pirms nacionālās atmodas.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Daudzi trimdas rakstnieki deklarēja –: rakstīt lietuviski un rakstīt labā valodā – tas ir pienākums.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Grāmatnīcas bija pilnas, rindas bija pat lielgarākas nekā maiznīcās. BijaIr bijuši dažādi laikposmi, bet paradigma tā pati – rūpes vai uztraukums par dzimto valodu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valoda un ar to saistītaā pasaule (grāmatas, skola, augstskola) bija kā rezistencepretošanās veids, tā vilināja kā neizsmeļams garaspēka avots absurda un bezspēcības apstākļos, vienoja un iedrošināja atgūt brīvību.
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|