Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tomēr nolikums paredzēja, ka inspekcijas vadītāja iecelšana amatā ir valsts ministra, nevis Valsts valodas centraVC direktora atbildība.
7.1. Liekvārdība;
Līdztekus šiem inspektoriem vairākās pašvaldībās (tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā) darbojaās arī pašvaldību valodas inspektori, kuru galvenais uzdevums darbā ar sabiedrību bija Valodu likuma normu skaidrošana, jo viņiem nebija deleģētas tiesības piemērot administratīvos sodus.
6.5. Izteicēja izveide;
Jau 1992. gada 17. un 18. decembrī Rīgā notika pirmā starptautiskā valodas politikai veltītā konference, kurasu organizatori bija Valsts valodas centrs un Latvijas Zinātņu akadēmija, kurā galvenā vērībaēja VVC un LZA. Tā galvenokārt bija veltīta situācijas analīzei Baltijas valstīs.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tikai 2011. gadā tika veikti grozījumi, kas paredzēja vērst sankcijas pret juridiskām personām gadījumos, ja publiski demonstrētām kinofilmām nav veikta ieskaņošana, dublēšana vai subtitrēšana valsts valodā (201.32 pants) vai ja nav ievēroti noteikumi par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanu, tostarp arī par preču marķējuma un lietošanas instrukciju neesamību (201.35 pants).
7.1. Liekvārdība;
Administratīvo pārkāpumu kodeksam bija lemts kļūt par visilgmūžīgākou tiesību aktu, kas tiešā veidā noteica valodas kontroles funkcijas saturu un iespējas sodīt vainīgos, jo bija spēkā līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad to procesuālajā daļā nomainīja Administratīvās atbildības likums, bet materiālo tiesību daļā – "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā". Ņemot vērā izklāstītās problēmas ar atbildības subjektiem, šī likuma IV nodaļā, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, gandrīz visos pantos paredzētas sankcijas kā fiziskām personām (dažos gadījumos atsevišķi vēl citāda atbildība amatpersonām), tā juridiskām personām.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Vienīgie panti, pēc kuriem sodāmas vienīgi fiziskas personas, ir 19. pants (valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā) un 20. pants (klaja necieņa pret valsts valodu), jo šīie pārkāpumi pēc to būtības ir individuāla rakstura.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas darbotos uz Latviešu valodas institūta bāzesā un veiktu Valsts valodas centraVC pasūtījumu, sniedzot praktiskus padomus valodas jautājumos (Grīnberga 1992a). "„Bez šāda konsultāciju centra nevaram runāt par pareizas latviešu valodas ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tās darbības aktualitāti sākotnēji noteica sabiedrībā valdošās domstarpības rakstības jautājumos, it īpaši starp Latvijā dzīvojošajiem speciālistiem un trimdas tautiešiem, proti, vai pieturēties starpkaru periodā ievērotajiem rakstības principiem un 1942. gada pareizrakstības vārdnīcasi vai tomēr ņemt vērā (neatkarīgi no to vērtējuma) notikušās pārmaiņas valodā.
6.1. Saistāmība;
Kopējo nostāju labi raksturoja komisijas vadītāja (Druviete 1993): "..„[..] nevaram automātiski pārņemt 20.-–30. gadu oficiālajos dokumentos lietoto rakstību, jo latviešu valoda šajos gados ir attīstījusies.
1. Tehniskais noformējums;
Reizē ar Latviešu valodas ekspertu komisiju tika izveidota arī Valsts valodas centraVC Vietvārdu komisija (tagad – Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija), lai sakārtotu padomju okupācijas laikos daudzkārt sagrozīto toponīmu rakstību un vērstos pret patvaļīgu vēsturisku vietvārdu nomaiņu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Neatkarīgi no komisijas statusa to no tās dibināšanas līdz savai pāragrajai nāvei 2017. gadā vadīja Ojārs. Bušs, bet pašlaik – Anta Trumpa. Šajā apakškomisijā kopīgu darbu veic valodnieki, kurui specializējušies toponīmikā, un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar kartogrāfijas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
No 2003. līdz 2009. gadam Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvā darbojās Latgaliešu ortogrāfijas (pareizrakstības) komisija Lidijas Leikumas vadībā, izstrādājot 2007. gada 18. oktobrī laikrakstā "„Latvijas Vēstnesis"” publicētos "Latgaliešu rakstības noteikumus".
1. Tehniskais noformējums;
Ar nosaukumu "Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija” tā atsāka darbu 2013. gadā Annas Vulānes vadībā. Ja iIepriekš minētās komisijas darbojas pastāvīgi, tadbet periodiski (vienreiz trijos vai četros gados) tiek sasaukta Kalendārvārdu ekspertu komisija, kura izskata priekšlikumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kā latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, tā arī paplašinātajā vārdadienu sarakstā.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pēc pārraudzības maiņas centrs mainīja arī savu atrašanās vietu, no Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36 pārejot uz Rīgas Latviešu biedrības namu (kreisā spārna 4. stāvā) Merķeļa ielā 13. Šajā laikā centra galvenās prioritātes bija valodas prasmes atestācijas organizēšana un kontroles funkciju īstenošana saistībā ar pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomāpārkāpumiem.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To iespējams skaidrot ar daudzu latviešu pārsteigumu, ka valsts valodas statuss "„dod tiem ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus"”, tādēļ viņi nereti "„aizrāvušies ar naudas pelnīšanu, [..] centās uzvelt [Valsts valodas centram] savas ekonomiskās problēmas (vienīgais traucēklis Valodu likums) un bija gatavi no valodas atteikties, lai tikai ātrāk tiktu uz zaļa zara"” (Birzgalis 1999).
1. Tehniskais noformējums;
Rezultātā Ministru kabineta noteikumu Nr. 296 precizēšana kļuva Centra darbībaspar VVC ilgtermiņa prioritāti.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Būtiska funkciju pārdale notika 2000. gadā, kad pēc Centrapēc VVC sagatavotā konceptuālā ziņojuma "„Par valsts valodas prasmes pārbaudes turpmāko attīstību"”, ko valdība akceptēja 2001. gada decembrī (Hirša 2007).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
No argumentiem, kas pamatoja šādas rīcības racionalitāti, minami vairāki: (1) tika likvidēta atestācijas komisiju dubultā pakļautība CentramVVC un pašvaldībai; (2) Izglītības un zinātnes ministrijasZM pārziņā jau tā bija vairums ar valsts valodas apguvi saistīto funkciju, tostarp Latviešu valodas apguves valsts programma; (3) Izglītības satura un eksaminācijas centrā bija izveidota nepieciešamā metodiskā bāze, un; (4) tika lemts, ka nebūtu labi vienā iestādē apvienot prasmes pārbaudi un valodas lietojuma kontroli, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem gadījumos, kad valsts valodas inspektors būtu agrāk piedalījies atestācijā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Pēc tiešiem šīs komisijas locekļu ieteikumiem 2003. gada beigās tika izveidota Valsts valodas aģentūra (kopš 2009. gada – Latviešu valodas aģentūra) Izglītības un zinātnes ministrijasZM padotībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Reizē ar šīs aģentūras izveidi Izglītības un zinātnes ministrijaZM tika noteikta par galveno atbildīgo par valsts valodas politikas izstrādi, izveidojot tās centrālajā aparātāē un tika radītas attiecīgas struktūrvienības, kuru statuss un pakļautība laika gaitā vairākkārt mainījusies. Jau 2004. gada sākumā uz jaundibināmotajai aģentūruai tika pārnesievienots Valodas konsultāciju dienests.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.2. Darbības vārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;