Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Manuprāt, jau zinātnes princips ir —– no faktiem uz vispārinājumiem, nevis otrādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Citādi sanāk —– izdomā kaut kādu teoriju un tad meklē kaut ko, kas to apstiprinātu reālajā dzīvē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jau iepriekš pārrunājām, cilvēka runas spēja un runātaā saziņa ir vispārcilvēciska, nevis raksturīga tikai kādai cilvēku grupai (ciemam, tautai utt.), tāpēc tā pamatos balstās uz vispārīgiem likumiem.
4.2. Darbības vārds;
Ja kāds mēģina izdomāt, ka viņa ciema iedzīvotāji ir kas unikāls uz pasaules fona un nepakļaujas vispārīgām likumībām, viņš kļūst smieklīgs, jo vienīgā unikalitāte ir konkrētā ciema iedzīvotāju veiktā saziņas līdzekļu un tos normējošo likumu atlase no globāli iespējamajiem.
4.3. Īpašības vārds;
Līdz ar to —– kā Tu vari pamatot, ka tas, ka коров beigās dažkārt izrunā [f] norāda uz „funkcionālu pārošanosi”, kādas nav latviešu valodā vārdā Afganistāna?
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet vispār man ir sajūta, ka Tu un Tavi kolēģi, interpretējot mūsdienu latviešu valodas parādības, gribat pamatā balstīties uz pirmskara latviešu valodniecības teorijām pirms 2. pasaules kara, neņemot vērā gan valodas, gan valodnieciskās domas attīstību Latvijā pēckara periodā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdu sadurā tiešām darbojas līdzīgie fonoloģiskie procesi.
4.3. Īpašības vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Diemžēl, cik zinu, latviešu valodas fonētikas aprakstos skaņu pārmaiņas uz vārdu robežu sadurām nav detalizēti aprakstītas.
6.1. Saistāmība;
Tāda būtu drīzāk gaidāma nevis starp patstāvīgiem vārdiem, bet starp kliītiku un patstāvīgou vārdu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.3. Īpašības vārds;
Diemžēl fonoloģijas jomā tskā doma Latvijā kopš Annas Ābeles tikpat kā nav attīstījusies (es runāju tieši par fonoloģiju, nevis par citām fonētikas nozarēm!).
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bet mūs, kā vispārīgās valodniecības piekritējus, interesē arī tas, kā principā var aprakstīt šādu, vai citādu situāciju (jo gan tāda, gan citāda var gadīties pasaules valodās).
7.1. Liekvārdība;
Taču pašlaik pastāv grupa lībiešu pēcteču, kas no vecvecākiem, kursos vai pašmācībāas ceļā visai pilnvērtīgi apguvuši valodu un spēj tajā sazināties. Šādu lībiešu valodas lietotāju varētu būt aptuveni 15.” (LSM 2013). Šī ziņa ir kā nekrologs Baltijas krastos dzīvojušai senai somugru tautai.
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču tā neparastsavdabīgi atgādina kādu līdzīgu ziņojumu no 18. gadsimta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otrā (rediģētā) 1545. g.ada prūšu katehisma titullapā (grāmatas eksemplārs atrodams Sanktpēterburgā) kāds ar roku apmēramtuveni 1700. gadā bija ierakstījis: “„Šī vecā prūšu valoda tagad ir pilnīgi aizgājusi mūžībā. 1677. gadā vienīgais šoīs valoduas pratušaisējs, vecītis, kas dzīvodamsja Kuršu kāpās, nomira, taču tādiem tur vēl vajadzētu būt.” (Mažiulis 1966, 25, sal.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Apjomīgākie no tiem – 3trīs iespiestie katehismi un divas ar roku rakstītās vārdnīciņas, kas kopš 19. gs. tie pievērsaadsimta piesaistījušas lielu valodnieku uzmanību.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Pēdējā laikā intensīvi tiek pētīti arī prūšu vietvārdi, kurus dažādos laikposmos atnācēji vācieši, lietuvieši un poļi bija pielāgojuši savai izrunai.
7.1. Liekvārdība;
Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistē slāviskotie toponīmi arvien turpina skanēt kā dzīva prūšu pagātnes atbalss, taču Krievijai piederošās Austrumprūsijas ziemeļu daļas (Kaļinņingradas apgabala) vietu vārdi 1946.–1950. gadā bijtika pilnībā iznīcināti, nomainot tos pret krieviskajiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Par tām liecina pat ne pēdas, bet tikai to ēnas – dažādas arheoloģiskās kultūras, saglabājušies ūdenstilpņu vārdi, ar baltu valodām, iespējams, saistītie aizguvumi (piem.ēram, somu, un mordviešu valodā).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Vairāk ir paveicies baltu ciltīm un valodām, kas bijušas mūsu Baltijas reģionā, lai arī daudzām no tām ir saglabājies pavisam skops lingvistiskais materiāls – galvenokārt senajās hronikās uzrakstītie vietvārdi un personvārdi.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Taču – neparastun tas ir ārkārtīgi svarīgi – ir pieminēti cilšu un to daļu nosaukumi.
7.3. Neiederīgs vārds;