Ir nācies saskarties ar dažiem reāliem gadījumiem, kad tika “„noķerts” lietuviešu valodas un lietuviešu identitātes nāves fakts.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Piemēram, 1994. gadā, vācot lietuviešu valodas materiālu Baltkrievijasā Pelesas apkaimē, Leļušu ciemā bija izdevies atrast pēdējo lietuvieti, vārdā Magdalena, kas jaunībā bija ieprecējusies no netālās Pavalakes. RKamēr runājotām ar veco sievieti, viņas mazbērns baltkrievu valodā, garām ejot visu laiku iejaucās un baltkrievu valodā diezgan agresīvi atgādināja: “„Bāba, ko tu te muldi savā nesaprotamajā valodā, izbeidz!” Pēc dažiem gadiem atkārtotā vizītē iekšā vairs netikām ielaisti, parunājām ārā. Šī teicēja bija vērtīga, jo netieši apliecināja, ka Pelesas lietuviešu sala kādreiz bijausi lielāka, līdz Otrajam pasaules karam tā bijausi pussala, jo saskarāārusies ar galveno areālu Lietuvā. 2002. gadā cita Pelesas teicēja jau pabrīdināja, ka tur doties nav vērts, tante nomirusi.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
|
Taču vēl piebilda, ka pirms kara Leļuši bijuši vislietuviskākais ciems ne tikai Pelesas draudzē, bet arī varbūt visā Grodņas apgabalā: mājas vissakoptākās, saimniecības visbagātākās, jaunie vīrieši bijauši visdedzīgākie patrioti, paslepus no poļiem ierīkojuši pat “„Svētā Kazimira” biedrības lietuviešu lasītavu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Ekspedīcijās uz Pelesas apkaimi Baltkrievijāē noskaidrojās arī pretējā tendence – lietuviešu valodu vislabāk bija saglabājuši tieši teicēji ar zemākāu prestižau un izglītības teicējiu.
6.1. Saistāmība;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Turklāt daži cilvēki, kuri, kas dzīvoja apsūbējušās bijušajās dūmistabās, bez jebkādas izglītības, runāja pat ar neparasti arhaiskām fonētiskajām īpatnībām, ko pirms simt gadiem Eduards Volters raksturoja kā viduslaiku prūšu pārbēdzēju valodas substrāta pazīmes.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Vai šis pagātnes atgadījums ar Leļušu ciemuā nav stāsts par līdzīgiem notikumiem, kas no 17. līdz 20. gadsimtam risinājušies daudzās Viļņas apgabala apdzīvotajās vietās? Šķiet, pat šādu minikopienu gadījumā var saskatīt korelāciju starp sociālo hierarhiju un valodas noturību.
4.2. Darbības vārds;
6.1. Saistāmība;
|
Arī 20. gs.adsimtā pēc inerces vēl bija dzīvs uzskats, ka lietuvieši ir zemnieki.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Lietuviešu valodas aizvietojumsstāšana ar poļu/ vai baltkrievu valodu tajā laikā pat nebija īstāa identitātes maiņa – tikai stāvokļa uzlabojums.
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Turklāt vairākus gadsimtus arī tautas koncepts bijis cits – valstiskais lietuviskums pirmām kārt,ām nozīmēja pilsonisku piederību Lietuvas Dižkunigaitijai un Abu Tautu Republikai.
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Būt par “„lietuvieti” varēja ne tikai lietuvietis, bet, piemēram, arī baltkrievu augstmanis vai sīkais bajārs – kopumā lemttiesīgu Lietuvas Dižkunigaitijas bajāru izcelsmes lemttiesīgu LDK pilsoņu no visa iedzīvotāju skaita bija ap 10 %.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
|
Paradoksāli un neticami, bet, sastatot Lietuvas poļu valodas izplatības karti un lietuviešu dialektu karti, noskaidrojas, ka tie ir vieni un tie paši areāli, uz kuru dialektālā pamata 16.–17. gadsimtā bija veidojušās divas vēlāk zaudētās lietuviešu rakstu valodas – centrālās Lietuvas žemaišu valoda ap KĶēdaiņiem un lietuviešu valoda ap Viļņu. Šim aspektam, šķiet, līdz šim neviens nav pievērsis uzmanību.
2.4. Īpašvārdu atveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Vai var pieļaut domu, ka, piemēram, 1595. g.ada Mikaloja Daukšas (Mikalojus Daukša) katehisma vai 1605. gada anonīmā Jakuba Ledesmas (Jakub Ledesma) katehisma lasītāju pēcteči bija tie, kas ātrāk nekā citur ļāva slāvu valodai nomainīt lietuviešu valodu?
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.4. Īpašvārdu atveide;
|
Tam vajagir nepieciešams vairāk pierādījumu, bet nevar atmest iespēju, ka tipisks polonizācijai pakļautais (precīzāk – izlēmis pakļauties) lietuvietis bija jau dažās paaudzēs vairāk izglītots nekā citos Lietuvas reģionos – lasītspējīgs, prata vismaz divas valodas, zināja vairāk par notikumiem, kas pārsniedz draudzes robežas, varbūt pat bija valsts patriots, līdzgribēja izjust kopības sajūtu ar mācītāju, vai bagātāku kaimiņu gribēja izjust kopības sajūtu.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
To īpaši vairoja spēja sarunāties poliski, kas bija kultūras valoda, vai tai tuvākā vienkāršā baltkrievu valodā.
7.1. Liekvārdība;
|
Drošības un nākotnes labad zemnieks poliski izglītoja bērnus, nākot svaigāmjaunai modēmei, precības bija vairāk vēlamas ar “„poliski” runājošu nekā ar lietuviešu meiteni (piezīme: vēl pēdējos gados ir dzirdētas atmiņas no Širvintu apkaimes poļiem, ka rietumu un ziemeļu pusē atradusies sliktmazāk izglītotā “„tumšā Lietuva”, (poliski – ciemna Litwa).
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Poļu valoda līdz atmodas laikiem bija kā uz plašo pasauli izcirsts logs, cerība uz labāku dzīvi, dzīves veids vienotā sabiedrībā. 16.–17. gadsimtā Lietuvas Dižkunigaitijā drukātais vārds (pirmā grāmata iespiesta 1595. g.adā) vismaz draudžu līmenī veicināja etniskās lietuviešu sabiedrības izaugsmi, taču arī pat tad ne mirkli tā nebija aizgājusi no poļu valodas ēnas (tkurai bija daudz dziļākāas tradīcijas, jo pirmā drukātā grāmata paradījās gandrīz gadsimtu agrāk – 1508. g.adā).
4.3. Īpašības vārds;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kad pēc 17. gadsimta vidus postošā kara lietuviešu izdevniecībgrāmatu izdošanas tradīcijas sabruka, aktīvākās lasošās lietuviešu sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanu klusām un nesāpīgi pārņēma poļu grāmatniecība.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tajā brīdī īpaši pastiprinājās polonizācijas procesi, un lietuviešu valodas areāls ap Viļņu un KĶēdaiņiem sāka zīmīgi samazināties.
2.4. Īpašvārdu atveide;
|
Dīvainā kārtaā lasītspējas veicināšana īsajā lietuviešu zelta laikmetā vēlāk pagriezvērsās pret pašu lietuviešu valodu. Šāda lietuviešu valodas izstumšanas interpretācija ir jāpārbauda ar daudziem faktiem un viedokļiem, par to ir jādiskutē.
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Komunicēšana ar pasauli pati par sevi kļuvusir nenoliedzami augstākāa vērtība par tonekā tas, kādā valodā tā notiek.
4.3. Īpašības vārds;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|