Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Kristas Betijas romāns „Kima – mana neveiklā dzīve” veidotas kalendārā laika grafikā, aprakstot četrpadsmitgadīgās meitenes Kimas dzīvi vienaā semestra laikāī – no 1. septembra līdz 28. decembrim –, un to var dēvēt par visai tipisku meiteņu grāmatu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Jaunā rakstniece iepazīstina arīgan ar galveno varoni Kimu, gan pārējiem romāna tēliem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kima slikti fotografē, vienos naktī sūta smieklīgus video, ir visnotaļ komunikabla un atšķirībā no „Ūdenstorņa” varones viņai alternatīvā – sava – pasaule nav tik aktuāla: “„Ja iesāksi ar viņu diskusiju par kādu filmu, gatavojies saņemt eseju, trīs domrakstus un prezentāciju par tēlu izaugsmi, aktiermākslas prasmēm, sižeta pakāpeniskumu un skaņu efektiem.” (Krista Betija 2021, 12) Stāstījums „es” formā, izcēlumi Bold’treknrakstā, dialogi, šriffonta maiņa, melnbaltās ilustrācijas grāmatu vizuāli padara dinamiskāku, tomēr sīkais katras dienas apraksts, neraugoties uz autores cenšanos hiperbolizēt piedzīvoto, vietām sāk garlaikot.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tajā ir kojas, vešalkas, ko dažkārt nofenderēja, neredzīgie vecāki, lamu vārdi (pizģec u. c.), ko lieto pieaugušie, žargonismi (bračka, sūdabrāļi, nerubī, bļin u. c.), barbarismi (karoče, tolks, muterīte, kruta u. c.), vulgārismi (krupis – Jēkabu tā dēvē ome).
1. Tehniskais noformējums;
Kristas Betijas romānā „Kima – mana neveiklā dzīve” ir daudz dialogu, īsas teikuma konstrukcijas, laikmeta zīmes un salīdzinoši maz jauniešu ikdienas leksikai raksturīgā, tipiskā.
7.1. Liekvārdība;
Tekstā jaunā autore ir centusies veidot situāciju komikai atbilstošas epizodes, bet romāna valoda ir "kārtīga" – tai nav emocionālās nokrāsas, nav arī valodas komikas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlaikus lakoniskie teikumi slinkam vai steidzīgam lasītājam varētu atvieglināt lasīšanas procesu slinkam vai steidzīgam lasītājam, tomēr, pavirši „pārskrienot” ar acīm pāri tekstam, tas arī paliks nesaprasts.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vītiņa daudz lieto „es” formu, bet – šajā gadījumā tā nav stilistiska neveiklība, bet akcentē subjektīvo pārdzīvojumu un attieksmi akcentējošs elements.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pat rakstot par iespaidiem skolā (tā gan nav dominējošā vieta tekstā), autore neizmanto slengu, žargonus, bet uzsver skolas radītās emocijas un sajūtas: „Skolā jādomā par citaām lietām.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jārisina uzdevumi, kaut kas jāiegaumē, jāpiņķerējas ar vienādojumiem, līdz sāk sāpēt pirksti, vai jāmet cietas bumbas vēsā sporta zālē, kur smird pēc zeķēm.” (Vītiņa 2021, 8) Precīzi jaunajai rakstniecei izdevies raksturot absolventa izjūtas skolas izlaidumā, kas, šķiet, notiek nebeidzami ilgi, kurā visi ir sasvīduši, „Mmazliet laimīgi un mazliet nelaimīgi” (Vītiņa 2021, 119).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vītiņas teikums ir semantiski ietilpīgs, vietām tie ir atdalīti viens no otra ar lielākām atstarpēm un, ņemot vērā pašas kā ilustratores pieredzi, atgādina miniatūru gleznu: „ (--)[..] Koki šalkoja – ššš. (--)[..] Gar upi aug sašķiebusies papeļu aleja.
1. Tehniskais noformējums;
Vītiņas grāmatas atradīsim vai visus pusaudžu leksikas slāņus: žargonu, necenzēto leksiku, barbarismus, anglicismus, saīsinājumus.
3. Vārddarināšana;
Vienlaikus dzejoļos iepludinātas alūzijas, folkloras, R.ūdolfa Blaumaņa „Tālavas taurētāja”, Ausekļa, Kronvaldu Ata ideju motīvi, kas lasītājam atgādina par latviešiem nozīmīgu kultūras mantojumu, ko iespējams aktualizēt arī 21. gadsimtā novatorā un gana atraktīvā formātā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Dzejoļi, kā jau tas dažādu autoru kopkrājumā mēdz būt, ir dažādi, bet konceptuāli vienoti, un, kā teikts Kirila Ēča atzinumā: „Ja visi dzejoļi būtu interesanti cilvēki saietu sviestā un sāktos kodolkarš.” (Netikumīgie 2021, 37) Arī interpunkcijas un ortogrāfijas normu neievērošana kaā māksliniecisks paņēmiens vairākos dzejoļos, kas ir gana ierasts latviešu mūsdienu lirikā, varētu piesaistīt pusaudžu uzmanību un, piemēram, literatūras stundās reflektēt par pareizrakstības un pieturzīmju jēgu un pielietojuma atšķirībām ikdienas rakstu valodā un literārajos darbos, turklāt skatot konkrētos dzejoļus salīdzinājumā ar tiem, kur pieturzīmju lietojums atbilst visām gramatiskajām normām.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdi cits ar citu rīvējas, atsijājot tos, kuri paliks kā sava laika zīme.” (KursīteGrīnuma 2001). Arī minētajos tekstos izmantotā jauniešu leksika nav autoru pašmērķis, izpatikšana lasītajam, – tā reprezentē savu laiku, tādējādi parādot 21. gadsimta pirmās puses jaunieša identitātes veidošanos, iekļaušanos pieaugušo pasaulē un pašam/ pašai savas pasaules radīšanu. Avotu un literatūras saraksts Avoti Bugavičute-Pēce 2019 – Bugavičute-Pēce, Rasa.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 8. Tekstveide;
Un visus šos jautājumus, kā definēt ģimeni un cik tālu veikt izmaiņas likumdošanā, šī darba grupa analizē, balsoties uz Latvijas konstitūcijā noteiktajām normām un uz Eiropas cCilvēktiesību konvencijas pamata.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai varētu lūgt Tevi izteikt savu viedokli par manu diftongisko savienojumu interpretāciju, ko konspektīvi izklāstu zeīšu turpmāk?
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atbilstoši sonoritātes teorijai zilbes kodolu veido sonoritātes virsotne, t. i., zilbes skaņa ar vislielāko sonoritāti, bet zilbes sākumā skaņas izkārtojas sonoritātes pieauguma secībā (no kreisās uz labo pusi) un zilbes beigās —– sonoritātes samazināšanās secībā (Markus 2000, 9; Roca and Johnson 2000, 255).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Papīra fonologs —– instrumentālajam fonētiķim (2013. g. 17. janvārī) Sveiks, dārgais kolēģi!
1. Tehniskais noformējums;
Universālas, protams, var būt (un pieēc tā vajag tiekbūtu jātiecas) fonoloģisko pētījumu metodes, principi.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;