Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tātad no terminavārdam, kas nosauc jēdzienu, saistītu ar nozīmīgiem tautas notikumiem saistītu jēdzienu, ir izveidojusies pārnestā nozīme, kas izceļ ilgstošuma un varonības aspektu kādā notikumā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt MLVV šķirklī epopeja šī samērā nesen leksikogrāfiski aprakstītā nozīme skaidrota šādi – ‘savā starpā saistītu notikumu virkne’ –, no visiem iepriekšminētajiem variantiem atmetot gan norādi par saistību ar varoņdarbiem, gan norādi par pārnesto nozīmi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bezgaldaudzie vārdlietojuma piemēri, kā koku epopeja, rēķinu epopeja, banku epopeja, e-klases epopeja, krievu valodas epopeja, zīmīgo datumu epopeja, kukuļdošanas epopeja, vafeļu epopeja u. c., rosina domāt, ka jebkura problēmsituācija, par kuru plašsaziņas līdzekļos runāts vairāk nekā vienu reizi, ir tiesīga iegūt epopejas vārdu, dažkārt radot komisma (pat parodijas) pieskaņu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdzās jaunu svešvārdu ienākšanai leksikā dominējošās kontaktvalodas ietekmē ļoti aktīvi notiek arī jau zināmu vārdu lietojums jaunā komunikatīvajāsaziņas situācijā, veidojoties jaunām nozīmju niansēm, pārnestajām nozīmēm, atvasinātajām nozīmēm, kas agrāk vai vēlāk atspoguļojas arī leksikogrāfijā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunās funkcionāli semantiskās iezīmes ne reti kā pirmās atspoguļo nevis vispārlietojamās leksikas skaidrojošās vārdnīcas, bet tieši svešvārdu vārdnīcas, jo tās jūutīgāk reaģē uz valodu kontaktu radītajām semantiskajām pārmaiņām.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Publicistikas valoda un morfostilistika.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Otrais, labotais un papildinātais izdevums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kaut gan „Latviešu valodas gramatika” ir zinātniska jeb akadēmiska tipa gramatika, būtu maldīgi domāt, ka tā paredzēta tikai akadēmiskās vides filologiem. Tā, pProtams, tā nav valodas prakses rokasgrāmata, kas sniedz konkrētus padomus komatu lietošanā vai vārdu pareizrakstībā, (to recenzijā labi akcentējusi Sanda Rapa (Rapa 2014, 56))dažādos valodas prakses jautājumos, taču gramatikas teorētiskums un akadēmiskais raksturs nekādā ziņā nav šķērslis tās izmantošanai ikdienā, un adresātu loks var būt visai plašs – studenti, skolotāji, žurnālisti, visi kultūras cilvēki, kuru darbs vai intereses ir saistītas ar latviešu valodas izpēti, lietojumu un arī ar valodas prakses jautājumiem. Arī gGramatikas apjoms – ar pielikumiem vairāk nekā tūkstoš lappušu – nekādā ziņā nedrīkstētu biedēt lasītāju, jo detalizēti izstrādātais un pārskatāmi strukturētais satura rādītājs bez grūtībām ļauj sameklēt kādu konkrētu tēmu vai jautājumu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir gaidāms, un tas ir gluži dabiski, ka jaunā gramatika tiks salīdzināta ar savu pusgadsimtu veco priekšteci, Rūdolfa Grabja redakcijā izstrādāto „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatiku” (MLLVG), un tiks vērtēta gan no teorētiskā un zinātniskā viedokļa, gan arī citos aspektos, un tas arī ir saprotams, jo pēckara latviešu valodnieku paaudzei MLLVG ir kļuvusi gandrīz vai par tādu kā kanonu.
7.2. Mazvārdība;
Tā kā gramatikas autori pārstāv dažādas lingvistiskās skolas un uzskatus, teorētiskās bāzes izmantojumā ir jūtamas atšķirības: dažādās morfoloģijas daļās un nodaļās ārzemju teoriju īpatsvars ir dažāds.
7.1. Liekvārdība;
Arī darbības vārdu laika formu un konjugāciju aprakstos var saskatīt vēsturisku pieeju (LVG 2013, 472– 473; 545– 548).
1. Tehniskais noformējums;
Autoru kā radošu personību noteiktas atšķirības izpaužas arī morfoloģijas daļu tekstveidē: atšķiras autoru stils, teorijas izklāsta paņēmieni, apraksta veids u.  tml. Kā vērtēt šādu dažādību?
1. Tehniskais noformējums;
Ir pieņemts, ka gramatikā var atrast atbildes uz visiem problēmjautājumiem un norādes, ko valodas lietotāji „drīkst” un ko „nedrīkst”, kas ir „pareizs” un kas „nepareizs”. Šajā ziņā jaunās gramatikas morfoloģijas daļa, iespējams, var sagādāt vilšanos, jo daudzos problēmgadījumos nav dots viens noteikts risinājums vai viena atbilde. Šāda pieeja jau noteikta gramatikas koncepcijā, akcentējot, ka zinātniskās gramatikas prioritāte nav normatīvais aspekts: „Kopumā jaunajai latviešu valodas zinātniskajai gramatikai ir nosacīti normatīvs raksturs, proti, normu noteikšana nav šīs gramatikas pašmērķis vai galvenais uzdevums. [..] gramatikā tiek iezīmētas normu pārmaiņas vai to attīstības tendences.” (Koncepcija 2008, 14–15) Valodas normatīvajāu sakarā morfoloģijas daļā daudzu tēmu aprakstosizklāstā ir atspoguļota reālā situācija pašreizējā latviešu valodas funkcionēšanas periodā – gramatisko formu svārstības un gramatisko variantu lietošanas iespējas.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunās gramatikas teorijā šīs parādības ir analizētas, un pamatoti pieļauta iespēja atsevišķos gadījumos lietot formas kā ar noteiktajām, tā ar nenoteiktajām galotnēm, īpaši locījumos, kuros ir tā saucamās garās jeb paplašinātās noteiktās galotnes, jo teksti ar šādām īpašības vārdu vai divdabju vārdformām mēdz būt smagnēji un stilistiski neveikli (LVG 2013, 397–402).
4.3. Īpašības vārds;
Valodas kultūras aspektā šīs formas var vērtēt dažādi, bet ar tām ir jārēķināskritiski, bet ikdienas saziņā tās funkcionē, un gramatikā Ttās nav ignorētas.
2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds;
Gramatisko formu svārstības atspoguļotas arī lietvārdu dzimtes un deklināciju aprakstos. (LVG 2013, 336; 360–361). Šajā sakarāTādējādi gribas pieminēt vairākus gadu desmitus garās debates par lietvārda sāls dzimti.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, atgriezenisko darbības vārdu semantisko grupu aprakstā analizētas tādas atgriezenisko darbības vārdu konstrukcijas, kā, piem.ēram, diski pārdodas, māja ceļas, vārdi uzrakstījās, mums gulējās labi u.  c., uzsverot, ka literārajā valodā tās nav vēlamas (LVG 2013, 514–515).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Darbības vārda izteiksmju aprakstā ir akcentēta izteiksmju loma tādu semantisku kategoriju kā modalitāte un evidencialitāte izteikšanā (LVG 2013, 498–502).
1. Tehniskais noformējums;
Un, tTātad, 1998. gadā iedzīvotāju reģistrā bija iekļauti 69600 Jāņi (skaitļi izmantotajā publikācijā noapaļoti līdz simtiem), vairāk nekā trīsreiz (!) apsteidzot 20. gadsimta otru populārāko latviešu vīriešu vārdu Andris (21700); savukārt nesalīdzināmi mazāka ir sastopamības biežuma starpība starp otro un trešo populārāko vārdu (trešais ir Juris – 19400).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Savukārt 20. gs. latviešu sieviešu personvārdu līderis joprojām ir bijusi Anna, taču vārda īpašnieču skaits – 18700 (1998. g.) ir mazāks pat nekā trešajam biežākajam vīriešu vārdam, par Jāni nemaz nerunājot (vīriešu un sieviešu personvārdu proporcionālo popularitāti varam nosacīti salīdzināt, ņemot vērā, ka parasti dzimst nedaudz vairāk zēnu nekā meiteņu, savukārt starp vecāka gadagājuma cilvēkiem vairāk ir sieviešu, bet kopskaitā novirze no attiecības 50:50 nepārsniedz dažus procentus; piemēram., pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012. gada sākumā Latvijas iedzīvotāju kopskaitu – noapaļojot līdz tūkstošiem – veidojuši 933 000 jeb 45,7% %vīriešu un 1109000 jeb 54,3 % sieviešu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;