Bet skaudīgie bāliņi aklo temīdu ar diženās galvas cērtošo zobenu pamazām vien aizvadījuši arī līdz turienei. (D 2010.12.07)., 12.07.2010.) Šeit teksta ironiskais skanējums panākts, gan ar vārdu izvēli, gan autoram variējot funkcionālos stilus, proti, sarunvalodas stila vārdus kontrastējot ar poētiskiem literārās valodas vārdiem. Piemēram, sSarunvalodas vārdi un frāzes – pabāzties, šņirkt, galvu nost, elpot ar pilnu krūti, šaut ’doties’- – rada disonansi ar daiļliteratūrā lietotajiem vārdiem – censonis, brīvestība, dižens. Sarunvalodas stilam kontrastējot ar tautas poētismam piemītošo pozitīvo emocionālo ekspresiju, tiek paspilgtināts paustās domas iedarbīgums.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
|
Tekstam krāsainību piešķir arī arhaiskā frāze divi pasaules, atvedinot lasītāja atmiņā Viļa Plūdoņa poēmubalādi „Salgales Mada loms”. Vēl piemērs: Vēl latvietim ir ļoti svarīgi, ko par viņiem domā citi.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kad vagari tiek baronu kārtā, tikai tad tu sāc saprast, ko īsti nozīmē elle un ekspluatācija. (Kolbergs 2012:, 49) Piemēri no dažādos laikaposmos publicētajiem rakstiemLai lasītājam nerastos priekšstats, ka šādam vārda lietojumam ir gadījuma raksturs, tad analīzē minētie piemēri izvēlēti no vairākos laikrakstos ilgākā laika posmā publicētajiem tekstiem. Aprakstītais materiāls ietver periodu no 2010. līdz 2015. gadam, un šie laikrakstos (i ir „Diena”, „Latvijas Avīze (LA)”, „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai (NRAL) 2010., 2011., 2013., 2015. gads): 1)”. Piemēram – tautas skaitīšana tika izsludināta latviešu un krievu valodā, kaut likums nosaka, ka valsts institūcijas lieto vienīgi valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tie krievi, kas būs par miljonu pilsonību nopirkusši, būs lojāli pret Latviju – krievus labi pazīstu, esmu bijis Sibīrijā izsūtīts, Krievijā strādājis, vēl tagad brauc draugi no Maskavas.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tiesa gan, tad tauta varētu arī sadusmoties un sarīkot kādas nebūt ārkārtas vēlēšanas, bet Vienotība tad varētu izzaudēt savu lielisko reitingu un doties pa to taku, kurā smaržo skujas. (Diena, 2010. 16. 10.) 8, 16.10.2010.) Spekulāciju aizstāvji demagoģiski biedē iedzīvotājus – sētniekus, vannasistabu sienu flīzētājus, atkritumu aizvācējus un citus, ka, lūk, šo ”jauko” kārtību atceļot, viņiem vairs nebūšot darba, tas būšot jāmeklē ārzemēs. Īpašumu spekulāciju pārtraukšana būšot smags sitiens valsts ekonomikai, tostarp būvniecībai – jaunas mājas nebūvēs un neremontēs, jo, lūk, nebūšot ne kam tajās dzīvot, ne kam būvēt.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tomēr analizējpārskatot šos kontekstus, radās vēl viena doma – proti, par tovar konstatēt, ka šāds ironisks vārda lietojums atstājis zināmu iespaidu arī uz tā jēdzieniskā satura izpratni.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
It īpaši, ja šo vārdu lieto tādos savienojumos kā latvju bāleliņi, mūsu bāleliņi, pašu bāleliņi, pastalainie bāleliņi dažādos kontekstos, kur latviešu cilvēki parādās kā tādi lētticīgi, neattapīgi, neizdarīgi ļautiņi.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Nepārprotama virzība uz latviešu valodas statusa konstitucionālu nostiprināšanu iezīmējās jau Atmodas sākumposmā kā reakcija uz XX20. gs. 60. gados iezīmējušos tendenci aizvien vairāk ierobežot latviešu valodas lietojuma sfērasu, to pakāpeniski izspiežot no rūpniecības, zinātnes un valsts pārvaldes (Blinkena, Hirša, Veisbergs 2007).
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vienlaikus darbojās darbojas Ministru Ppadomes Valodu likuma izpildes nodrošināšanas komisija, kurai bija jāgādā par valsts valodas ieviešanas jautājumu kompleksuiem (rakstāmmašīnas, tulkošanas iekārtas, mācību līdzekļi, nauda utt.) un jāpārrauga, kā likums tiek īstenots (Klišāns 1989).
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pēc jauna Augstākās Ppadomes sastāva ievēlēšanas un 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas Valodu komisija tika izveidota no jauna, sašaurinot tās sastāvu līdz 18 personām un par tās priekšsēdētāju ieceļot Daini Īvānu un par viņa vietnieci – Ainu. Blinkenu (Izveidota.. Literatūra un Māksla 30.06.1990.).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
|
Augstākās Ppadomes 1991. gada 19. novembra sēdē par valsts lietu ministru tika apstiprināts Jānis Dinēvičs, nododot viņa pakļautībā Ministru Ppadomes tieši pārraudzītās struktūras (Egle 1991).
2.3. Sākumburti;
|
Tajā pašā dienā Augstākās Ppadomes pPrezidija sēdē tika reorganizēta Latvijas valodu komisija, kuras darbs līdz tam bijis visai neregulārs, samazinot tās skaitlisko sastāvu un pārdēvējot to par Valsts valodas komisiju.
2.3. Sākumburti;
|
Kopējās pūles bija saistītas ar Valodu likuma spēkā stāšanās datumu 1992. gada 5. maijā, jo joprojām nebija paveikti visi vajadzīgie priekšdarbi, lai pēc šī termiņa visas likuma normas patiesi būtu iedzīvinātas, nevis formāli pastāvētu tikai formāli.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Pēc viņas skaidrojuma (Kudapa 1992): "„Atestācijas komisija tiek veidota Izglītības ministrijā, jo tieši tur ir viss nepieciešamais: speciālisti, metodiskie materiāli, mācību programmas.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Inspekcija, domājams, būs Valsts kontroles komitejas sastāvā, bet visu šo darbu koordinēs Valsts valodas centrsVC.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Pēc ilgākas kavēšanās tikai 1992. gada 25. maijā Ministru Ppadome apstiprināja Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu (Valsts valodas..Grīnberga 1992a), kurā gan precīzi definētas gan atšķirīgās prasības dažādiem valodas prasmes līmeņiem, gan noteikta valodas atestācijas komisiju hierarhija (sākot ar galveno komisiju pie Valsts valodas centraVC, kuras pārraudzībā līdztekus darbosies ministriju, pašvaldību un uzņēmumu atestācijas komisijas) un to izveides principi.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
|
Vēlāk komisiju protokoli ar atestācijas rezultātiem un izsniegto valsts valodas prasmes apliecību numuriem tika iesniegti uzglabāšanai Valsts valodas centrāVC.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
No 1992. gada maija līdz 15. decembrim prasmes pārbaude tika veikta tikai tiem valsts iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju darbiniekiem, kuru darba pienākumos ietilpa saskare ar iedzīvotājiem (darbs ar klientiem) vai lietvedības kārtošana. Šajā laikā pašvaldību vai nozaru ministriju izveidotajās atestācijas komisijās bez maksas valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 personu. Šī posmaajā laikā bija vērojami iebildumias sūdzības, ka atestācijai tiek pakļauti arī tie cittautieši, kuri valodu prot un lieto, tādēļ vairākkārt presē parādījās iebildumi, ka tādējādi pret viņiem tiekot pausta nelabvēlīga attieksme, kas gandrīz jāuztverot kā ņirgāšanās (Kļockins 1992).
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanas jomā veica Valsts valodas centraVC sastāvā ar Ministru Ppadomes 1992. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 282 izveidotā Valsts valodas inspekcija, kuras darbību reglamentēja Ministru Ppadomes apstiprināts “Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas nolikums”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
|
Koncepcijas duālismu atspoguļo fakts, ka 1992. gada 22. jūlijā Ministru Ppadomue apstiprināja atsevišķu Valsts valodas inspekcijas nolikumu, kurā gan skaidri norādīts, ka minētā inspekcija nav atsevišķa iestāde, bet atrodas Valsts ministra aparāta Valsts valodas centraVC sastāvā.
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|