Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Biedrības vācu valodai vietnē 13.03. norādīts, ka pašlaik visvairāk tiek runāts par Coronavirus vai īsi – par Corona (GFDS). Savukār, bet Kuzbasa vietnē krievu valodā 21.04. publicētā koronaslenga aprakstā teikts: kоронарка, корона, коронка – saīsināti koronavīrusa nosaukumi, kuri tiek izmantoti internetā (Мемы и сленг). Krievu lingvists Maksims Krongauzs (Максим Кронгауз) to skaidro šādi: jo svarīgāks mums ir vārds, jo vairāk izredžu, ka to saīsināsim (Кронгауз).
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Citi varianti – īsina nosaukumu, paturot skaitli.
7.2. Mazvārdība;
Runājot par vīrusu, varianti sastopami pat vienas personas ierakstos, tajā pašā dienā: jo neba viens Korona var tapt letāls //; Es domāju, ka mums tā Korona jau diezgan plaša... (abi C 03.03.).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Speciālā leksika, barbarismi un negatīva konotācija Sākotnējās bailes no nezināmā nomainījis konkrēts ienaidnieks, ar kuru jācīnās, svarīga ir arī noteikumu ievērošana, bet dažādu nozaru (sevišķi medicīniskā, militārā, ekonomiskas, ekonomikas un militārā) speciālā leksika kļūst vispārlietojama.
3. Vārddarināšana;
Daļa no tajās iekļautajiemšo vārdnīcu šķirkļu vārdiem apzīmē universālas reālijas un sastopami teju katrā tādā vārdnīcāno tām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arīgan šajā rakstā aplūkotajā laikā (2020. gada februārī–augustā) oficiālijanvārī–novembrī) Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, cilvēki pievēršas arī šai tēmaicovidbrīvnākotnei (kom. 12.05), diskutē par jauno, skaisto, zaļo pēckoronahistērijas ekoloģiju (C 04.05.).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Liela daļa šajā situācijā latviešu valodā lietotās leksikas ir kopīga ar citām valodām, atspoguļo universālas reālijas, taču konstatētas arī specifiskas valodas parādības (piemēram, skorbul(i)s, dažādas “„ēnas” un vārdu spēles).
1. Tehniskais noformējums;
Tātad terminu no parasta vārda (vai vārdu savienojuma) atšķir gan semantiskāka, gan funkcionēšana noteiktu tipu tekstos, ko īsāk varētu nosaukt par semantisko funkcionalitātei.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mūsdienu leksikogrāfijas prakse rāda, ka vispārlietojamās leksikas skaidrojošās vārdnīcas nav viendabīgas, tajās apvienoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. arī termini. Un nNe vienmēr ir skaidri saprotami atlases kritēriji, pēc kuriem skaidrojošajās vārdnīcās tiek ievietota un marķēta informācija par terminiem. (Helviga 2015). Vārda leksiskā nozīme un termina jēdzieniskā nozīmeais saturs prasa atšķirīgu skaidrojumu un definējumu, kaut arī robeža starp vispārlietojamo leksiku un speciālo leksiku ne vienmēr ir stingri nosakāma.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visbiežāk jautājumā par terminu un vispārlietojamās leksikas semantiskajām attieksmēm jārunā, skarot tādas sabiedrībā bieži apspriestas tēmas kā politika, ekonomika, finanses, medicīna, meteoroloģija, māksla, kultūra, literatūra, mūzika, kino, teātris, sports, jo tieši šo jomu termini daudz biežāk nekā citu zinātņu nozaru (piemēram, ķīmijas, fizikas, astronomijas, ģeoloģijas u. c.) zinātņu nozaru termini nonāk vispārlietojamās leksikas vārdnīcās.
6.4. Vārdu secība;
Savulaik A. Blinkena, aprakstot metaforizējušos terminus, minējusi, ka šis process visbiežāk skāris matemātikas, bioloģijas, fizikas, arī militāros terminus, kas šādā determinoloģizācijas ceļā nonākuši ne tikai publicistikā un daiļliteratūrā, bet arī sarunvalodā, radot ironisku vai vienkāršrunas pieskaņu, piemēram, kultūras kopsaucējs, zinātnes orbītā u. c. (Blinkena 1973, 107).
7.2. Mazvārdība;
Mūsdienu valodā mazāk runā par terminu metaforizāciju, bet vairāk aktualizējams jaunu, neterminoloģisku nozīmju (arī citu pārnesto nozīmju, ne tikai metaforu) rašanās jautājums.
7.2. Mazvārdība;
Lai atklātu determinoloģizācijašos komplicētos procesus valodas praksē, bez leksikogrāfiskā materiāla izmantoti valodas piemēri no plašsaziņas līdzekļiem pēdējo desmit gadu laikā: periodikas izdevumiem (Diena, Ir, Neatkarīgā u. c.), raidošajiem medijiem (lsm.lv, skaties.lv u. c.) un interneta vietnēm (delfi.lv, tvnet.lv, la.lv, jauns.lv u. c.), jo tajos šīs valodas pārmaiņas atklājas visspilgtāk.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
LLVV vārdam drāma ir skaidrotas četras nozīmes: pirmās trīs saistītas ar literatūru, teātri un skatuves uzvedumiem, tātad – terminoloģiju, bet ceturtā nozīme norādīta šādi – ‘ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums’ (LLVV II 1973, 386). Šis skaidrojums attiecināts arī uz īpašības vārdu dramatisks un apstākļa vārdu dramatiski, bet darbības vārdā dramatizēt aprakstīta tikai viena nozīme – ‘pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu’ (LLVV II 1973, 387), tātad vārdāam dramatizēt norādīta tikai saistība ar terminu drāma.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Līdzīgu ainu var redzēt arī 1987. gada vārdnīcā (LVV 1987, 192–193), bet LVV (2006) darbības vārdā dramatizēt jau parādās arī ar literatūras procesu nesasistītas darbības skaidrojums, otrā nozīme – ‘pārspīlēt (grūtu situāciju, nepatīkamu notikumu)’ (LVV 2006, 255).
9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt MLVV vārds dramatizēt ar nozīmi ‘iztēlot (piemēram, situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski’ skaidrots kā vārda pamatnozīmes nianse, turklāt ar norādi uz sarunvalodu; jāpiebilst, ka iepriekšējās vārdnīcās šādas norādes nav bijis. Šajā gadījumā redzams, ka jauna atvasinātā (neterminoloģiskā) nozīme leksikogrāfijā sākotnēji parādās lietvārdā un īpašības vārdā (arī apstākļa vārdā), bet pēc tam turpina aktivizēties un pāriet arī uz darbības vārdu – pavisam piesardzīgi, to iezīmējot ar pārnesto nozīmi, ar sarunvalodas stilistiku, tātad ar ierobežotu lietojuma sfēru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, ka tas saistīts ar šī vārda determinoloģizēšanās procesā izveidojušos semantisko uzslāņojumu par kaut ko sliktu, kas valodas lietotāju apziņā ir nostabilizējies ne mazāk (varbūt pat stiprāk) kā terminoloģiskās leksikas vienība ar savu jēdzienisko saturu.
7.1. Liekvārdība;
Vārds leģenda LLVV netiek marķēts kā literatūrzinātnes termins, bet skaidrojums nepārprotamiā ietvertā norādae uz šo piederībufolkloru un literatūru nepārprotami saista šī vārda saturu ar terminoloģijaiu – ‘teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā – sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika’ (LLVV IV 1980, 630).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Terminoloģiskajā leksikā dažādu vārdšķiru modifikācijasvārda modifikācijas (jeb lietojums citā vārdšķirā) jēdzieniskajā ziņā ir savā starpā cieši saistītas, piemēram, leģendārs ir tāds, kas ar leģendu saistīts vai uz leģendu attiecināms, bet no tikko aplūkotā piemēra redzams, ka ārpus terminoloģiskās leksikas vārda nozīmes attīstās pēc citiem lingvistiskajiem likumiem.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiemin vēl kāds pavisam svaigs piemērs, kurā vārds leģenda lietots gan metaforiskā, gan terminoloģiskā nozīmē, bet uzmanību piesaista tā paārlieku lielcīgais sablīvējums. 2019. gada augustā Rīgas svētku programmas informācijā un reklāmā vārds leģenda izmantots tik daudz reižu (apmēram 15), ka lietojums balansē uz bezgaumības robežas – „Kur mājo Rīgas stāsti un leģendas”, „Esmu Rīgas leģenda”, „Rīgas senās leģendas”, „Ienākam rīdzinieku gadsimtu leģendās”, „Jūgendstila leģendas 2000 soļos”, „Gabaliņš Latvijas.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;