Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Antropoloģijas studentiem būtu ko pasvīst, sākot ar skaidrojošo vārdnīcu, virzoties pie morāles vērtībām, sadzīves ieradumiem un tā brīža tautsaimniecības raksturojumu – to visu var šeit atrast.” (Adamaite 2010) Savukārt 90. gados, 20., 21. gs.adsimtu mijā ar savu literāro veikumu interesi raisīja Aivars Kļavis, Māris Rungulis, Valdis Rūmnieks, Juris Zvirgzdiņš u. c., vēlāk, 21. gadsimtā, arī jaunie autori: Linda Nemiera (Dreimane), Ieva Melgalve, Laura Dreiže, Kārlis Vērdiņš, Luīze Pastore u. c.. 90. gados rakstnieki grāmatu nosaukumos nereti iekļāva apakšvirsrakstus vai skaidrojumus, savā ziņā paratekstus saviem stāstiem vai romāniem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Rūmnieka romāna „Ozola grāmata” (1998) apakšvirsraksts ir „Fantastisks detektīvs ar pakaļdzīšanos”, bet Aijas Osmanes stāstu „3:0 mūsu labā” (1995) un „Hei, vecās mizas!“ (1996)” apakšvirsraksti – „Detektīvi tīņiem”.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Izvērtējot detektīvlīniju un tematiku 20. gadsimta 90. gadu un 21. gadsimta sākuma latviešu bērnu un pusaudžu prozā, var secināt, ka priekšplānā noteikti ir ģimenes attiecību tēlojums un sadzīvisko noziegumu tēlojumi (A. Osmanes stāstos „3:0 mūsu labā” un „Hei, vecās mizas!”), uzmanība tiek pievērsta piedzīvojumiem ārpus skolas (Laimoņa. Vāczemnieka detektīvstāstā „Jefiņa glābšanas biedrība” (1991) u.  c.), nozīmīgu vietu ieņem „fantastiskie detektīvi”, kuros detektīvintriga vairāk kalpo lasītāju uzmanības piesaistīšanai un noturēšanai līdz grāmatas beigām.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Lai uzrakstīto tuvinātu mērķauditorijai, autori vairāk vai mazāk pievērš uzmanību valodai, piešķirot tēliem iesaukas, iekļaujot laika zīmes, bet jauniešiem raksturīgo slengu izmanto dialogos. Šādas laikmetīguma izpausmes rezultātā stāsti, romāni ir saistoši tikai attiecīgā laika posma pusaudžiem un drīz vien zaudē savu aktualitāti, jo jauniešu dzīvesstils, intereses, tekstu uztvere, „gadžeti”, mode, sociālie tīkli, iecienītākās mūzikas grupas, ikdienas komunikācijas veidi un valoda pēdējās desmitgadēs mainās ļoti strauji un rakstnieki, ja cenšas to iekļaut savos darbos, ne vienmēr tiek visam līdzi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Nenoliedzami, liela nozīme ir rakstnieka talantam un meistarībai, „mūžīgo” tēmu, jauniešu (pusaudžu) problēmu izklāstā meistarprasmīgi izmantojot minētos laikmetīguma komponentus. Šajā ziņā zīmīgs ir J.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir vēstījums par galvenā varoņa, 5. klases skolēna Daumanta Zīles, pirmo „parasto” skolu (līdz tam zēns pēc avārijā iegūtās traumas ir mācījies vairākās palīgskolās, turklāt avārijā viņš zaudējais abus vecākus – pasaules bērnu literatūrā visai plaši izmantots motīvs), pirmo futbola turnīru, kurā divus vārtus izcīnīja Daumants), par pirmo kompāniju, kuras raksturojumā izmantotas iesaukas: („ „[..] mūsu kompānija: Valdis (kādreiz saucām par goliātu), Resnais (patiesībā Andris), Skelets (īstajā vārdā Tālis), Profesors (viņu sauc Uldis), Mērkaķis (patiesībā viņa vārds ir Māris), jokdaris Raimonds, kurš kaut kā iztika bez iesaukas…” (Zvirgzdiņš 2015, 25), par pirmajām romantiskajām jūtām.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Tas bieži vien atbilstošāks būtu 7. vai 8. klases skolēnam, ne piektklasniekam; p. Protams, Daumants pēc rakstnieka ieceres nav „vidusmēra” puika, acīmredzot tādēļ autors atteicies no šim vecumam vēl raksturīgās bērnišķības, un to paspilgtina vēstījums 1. personā.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Gandrīz mīlas stāsts” mazliet atgādina tipiskas amerikāņu filmas ar laimīgajām beigām (kāds izgāztuvē kāds dzīvojošais atrod Ludolfa Liberta, Kārļa Padega u. c. gleznas, ko kopā ar zēniem atdod muzejā un uzrīko lielas svinības.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
No vienas puses, šis ir klasisks stāsts pusaudžiem, kurāa darbības vieta ir Latvija un kurā vērojamas no pasaules literatūras aizgūtās tendences – galvenais varonis bārenis, kam vecāki gājuši bojā autokatastrofā, viņam jāiziet nosacītai iniciācijai – sevis apliecināšanas procesam u.  c., no otras puses, neraugoties uz angļu valodas lietojumu grāmatas nosaukumā un vietumis tekstā, tā ir visnotaļ latviska – ar mums atpazīstamiem kultūras un sadzīves kodiem (tostarp „zaļā domāšana”, atkritumu šķirošana) un socializēšanās problemātiku. (Rinkeviča 2017) Runājot par personāžu vārdiem un iesauku izvēli, jāpiemin arī 2003. gadā izdotā Māra Runguļa divu stāstu grāmata jauniešiem „Divdabis un Stulbcepure”, kur iesaukās ir ietvertas raksturīgākās tēlu rakstura vai ārējā izskata iezīmes. Ārpus stāsta konteksta šie vārdi šķiet dīvaini un dažkārt pat neizprotami, piemēram, iesauku Stulbcepure meitene ieguva sava ārējā izskata dēļ, jo citiem stulba likās viņas cepure, savukārt vārdā Divdabis atklājas Zigmāra duālais raksturs.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Minētās grāmatas guvušas ganne tikai atzinību, ganbet arī transformāciju citos mākslas veidos: L. V.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vītiņas „Ūdenstornis” šogad, 2022. gadā, saņēma Latvijas literatūras gada balvu (LALIGABA) bērnu literatūras kategorijā, grāmata tika nominēta arī starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai kā labākā bērnu un jauniešu grāmata 2021. gadā, turklāt autore pati ir arī ilustratore.
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Savukārt desmit autoru kopdarbs – dzejoļu krājums „Netikumīgie” – tapis režisores Kristas Burānes dokumentālajai dzejas izrādei (teātrī „Dirty Deal Teatro”), kuras mērķis, kā minēts uz krājuma vāka, ir „radīt 21. gadsimta Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Izrāde saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā 2019./ 2020. sezonas labākā izrāde pusaudžiem un gada sasniegums oriģināldramaturģijā.
1. Tehniskais noformējums;
Romāns mākslinieciskās kvalitātes ziņā nevar sacensties ar pārējiem rakstā aplūkotajiem jaunākās literatūras piemēriem, bet tēmas kontekstā ir interesants kā jaunas autores darbs jauniešiem par jauniešiem.
7.1. Liekvārdība;
Bugavičutes-Pēces darbu „Zēns, kurš redzēja tumsā” literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova atzīmē, ka šis romāns ir visu paaudžu lasāmviela, ka tas efektīvi atklāj, cik ,,krāsaina ir šī pasaule, kuru mēs ikdienā pat nepamanām” (Silova 2020).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Es esmu ar vienu kāju tornī.” (Vītiņa 2021, 22) Tieša, provocējoša un vienlaikus pārliecinoša ironija rodama dzejoļu krājumā „Netikumīgie”, ko var uzskatīt par 21. gadsimta trešās dekāsmitgades Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā, kurš likumsakarīgi ir tik dažāds: jūtīgs, lecīgs, spurains, nesaprasts, infantils, sirsnīgs, provocējošs, tiešs, destruktīvs, gudrs, dumjš, vientuļš.
7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt pirmo reizi latviešu bērnu un jauniešu literatūras vēsturē tapis dzejoļu krājums, kas iederas tieši pusaudžu lasāmvielas plauktā (j. Jācer gan, ka ne tikai plauktā: „Latviešu valodas un literatūras 49. olimpiādes 8. un 9. klases izglītojamiem ieteicamie literatūras darbi ir: Luīzes Pastores piedzīvojumu stāsts „Laimes bērni” un Kristas Burānes dokumentālās dzejas izrādē „Netikumīgie” (Dirty Deal Teatro) izmantotās dzejas apkopojums „Netikumīgie” (dzejnieki – Marija Luīze Meļķe, Kirils Vilhelms Ēcis, Raimonds Ķirķis, Agnese Krivade, Kārlis Vērdiņš).
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vāka atvērumā lasītājs tiek detalizēti iepazīstināts ar tā tapšanu, prototipiem, kuri dēvēti par „ķērpīšiem” – kādas Latvijas skolas astotās „ā un bē klases” skolēniem, veicot pat tādu kā kvalitatīvo pētījumu – ķērpīši vēroti trīs mēnešu garumā – sarunās, stundās, brīvajā laikā. „Viņi paši apgalvo, ka labākais par viņu vecumu ir tas, ka nav atbildības, un sliktākais ir pumpas.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus, reizēm šķiet, ka visiem – skolotājiem, vecākiem, politiķiem – ir bail no dzejniekiem un no tā, kas notiks ar nevainīgajām ķērpīšu domām un pasaulēm, ja tās satiksies ar nepareizo dzejnieku. (--)[..] Ar likuma spēku noteikts, ka skolās ķērpīši drīkst iepazīties tikai ar tikumīgiem mākslas darbiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Galarezultātā autori ir radījuši formā un saturā dažādus, bet konceptuāli vienotus dzejoļus par un ap „kķērpīšiem”, dažādība izpaužas arī todzejoļu izvietojumā – kājām gaisā, šķībi – greizi – nepareizi, iesnieguma formātā u. tml. Teksta salikumā izmantoti burtveidoli u. c. oriģināli paņēmieni. Neierasti ir arī tas, ka dzejoļu piederību konkrētajam autoram var sameklēt tikai pēc krājuma beigās ietvertā satura rādītāja.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;