Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Nosaukuma saglabāšana vien ļauj izdarīt pieņēmumu, ka angļu valoda ir “„seniskāka” par franču, kuru valodu, kuru tikai 9. gadsimtā baznīca atzina par atsevišķu romāņu valodu;, tai pašā laikāurpretim angļi var lepoties ar savu valodu, kura turpināsas pastāv jau nokopš 5. gadsimta.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt emigrācija samazinās (piezīme: kopš 2018. g.ada iebraucēju ir pat ir vairāk nekā izbraukušo, tiesa, lielou daļu no tiem veido personas no trešajām valstīm).
2.2. Saīsinājuma izveide; 4. Formveidošana; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Taču noteikti vajadzīgs arī paskaidrojums, kādā veidā šis pārsteidzošais pieaugums rodas – var manīt, ka sarakstu katru gadu papildina reģionālās valodas vai dialekti (piem.ēram, latgaliešu, žemaišu valoda), minoritāšu lokalizētie varianti (piem.ēram, Baltijas romu valoda), kurlmēmo valodas (piem.ēram, latviešu un lietuviešu žestu valoda), revitalizētas valodas (piem.ēram, prūšu valoda, kuras kartē ir nokļuvusi Polijas teritorijā).
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā argumentu tam, ka bailes nav pamatotas, Gnepamatotām bailēm Ģ. Subačus apgalvmin to, ka angļu valoda kā pasaules komunikācijas līdzeklis nav starp tām politiski spēcīgāko kaimiņu valodām (poļu, krievu, vācu), kas tradicionāli konkurējaušas ar autohtono lietuviešu valodu, turklāt Lietuvas tuvumā nav nevienas angliski runājošāas valsts.
2.4. Īpašvārdu atveide; 4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Ja cilvēks iemācās angliski, tas nenozīmē to, ka aizmirsīs runāt lietuviski.
7.1. Liekvārdība;
Komentējot sūdzības par to, ka arvien vairāk vārdu tiek pārņemts no angļu valodas un cīņa pret tiem daudziem izskatotieās pēc īstāas lietuviešu valodas glābšanas misijas, valodnieks pievērš uzmanību tam, kauz to, ka ne jau vārdi navir tas valodas slānis, kura dēļ tiek viegli izkustināti valodas pamati.
3. Vārddarināšana; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet varam pāršķirstīt daudzas lappuses, kamērlīdz atradīsim mums zināmu vai saprotamu dzimtās valodas vārdu.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tātad mēs pazīstam ap 2 % vārdu no “„Lietuviešu valodas vārdnīcas”, bet tas nenozīmē, ka lietuviešu valoda iznīkst.
1. Tehniskais noformējums;
Valodas sienas izjuktu tad, ja izšķīstu vārdus savienojošie valodas slāņi:tie valodas slāņi, kas vārdus savieno, – skaņas, galotnes, to izkārtojums.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Tā ir viena no dzīvīgākajām valodām gan Eiropā, gan pasaulē, tās izzušana nav paredzēta arī pēc simt gadiem, ja nu vienīgi iejauktos kāds forsmažors: pasaules karš, Tobas vulkāns vai Čiksulubas asteroīds.
7.2. Mazvārdība;
Pirmkārt, dialekti ir savdabīgie seno valodu turpinājumi, un izlokšņu īpatnību izzušana nozīmē arī šo turpinājumu beigas.
4.3. Īpašības vārds;
Daudzasu senāso baltu ciltisšu izmiršana beidz mirtas 21. gadsimtā. Ar bBioloģijas terminiemos runājot, augu daudzveidība ir zudusi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pretējā gadījumā vājākās sugas var vieglāk izstumt spēcīgākie (piemēram, invazīvie) augi. Līdzību vVar saskatīt arīlīdzību ar valodām: to valodu, kurai nav vairs nav strukturētu reģionālo paveidu, noteiktos kritiskajos brīžos vieglāk varētu nomainīt agresīvākāa un lielākāa valoda.
4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Var uzskatīt, ka tajā laikā lietuviešu etniskais areāls abās valstīs piedzīvoja lielāku vai mazāku kultūras uzplaukumu, savus zelta laikus, kurus pat būtu iespējams sastatīt ar mūsdienu situāciju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Taču ap laiku, kad noiznīka šīs divas rakstu valodas, LDKietuvas Dižkunigaitijā parādījās jauns – trešais – lokalizētais rakstu valodas variants, kas bija balstīts uz dialektu no paša Lietuvas ziemeļrietumu stūra –. 1759. gadā iznāca pirmā grāmatāa īstajā žemaišu valodā, kas atbilst ziemeļžemaišu Kretingas izloksnes īpatnībām. Šī valoda pārsvarā funkcionēja visu 19. gs.adsimtu līdz 20. gs.adsimta sākumam, ieskaitot vēsturnieka Simona Daukanta (Simonas Daukantas) un Žemaites (Žemaitė) darbības gadus, tā tiek kopta arī mūsdienās atsevišķu rakstnieku daiļradē tā tiek kopta arī mūsdienās.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Bija garš laika posms, īpaši 19. gs.adsimta pirmajā pusē, kad vairums darbu tika radīti un publicēti galvenokārt žemaišu rakstu valodā (šo mūsdienām neparasto situāciju var iztēloties apmēram tā, it kā latviešu valodu ilgu laiku pārstāvētu latgaliešu rakstu valoda).
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Otrā spārna – Mazās Lietuvas lietuviešu valodas – pozīcija ģermanizācijas dēļ stipri novājinājās 19. gs.adsimta otrajā pusē, īpaši pēc Vācijas apvienošanās, bet plašais lietuviešu areāls, galvenokārt pēc mēra epidēmijām, bija sācis sarukt jau agrāk.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds;
Daži lietuviešu domātāji, starp citu, brīvprātīgās trimdas ceļus bija saplānojuši: 19. gadsimta otrajā pusē Andrjus Vištelis-Višteļausks (Andrius Vištelis-Višteliauskas) aicināja Lietuvu pārcelt uz Argentīnu (jau bija nopircis tajāur salu, bet tā applūda), 20. gs.savukārt 20. gadsimta 30. gados Kazis Pakšts (Kazys Pakštas) visai nopietni meklēja lietuviešiem piemērotāas teritorijas Madagaskarā, Kanādā, bet par vienu no labākajām vietām mērenā klimata dēļ bija atzinis Angolu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Pienāk brīdis, kad runātājs izvēlas vairs nerunāt senču valodā, tiesa, tas brīdis un momentsā nav sekunde, mēnesis vai gads – valodas nāve parasti ir mērāma paaudzēs.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
SociolingvistValodnieks Deivids Kristals (David Crystal), kurš savā grāmatā “„Valodas nāve” (Language Death) izsmeļoši paskaidroja dažādus valodu iznīkšanas aspektus un to glābšanai piedāvāja valodu ekoloģijas teoriju, ir ieminējies par to, ka valoda parasti netiek “„nogalināta”, bet tai„valodas pašnāvību” apzināti “izdara pašnavību” pats runātājs (Crystal 2005, 92–93).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;