Piemēram, poļu valodā internacionālie darbības vārdi tiek uztverti kā nepabeigtā veida verbi, un tie ar priedēkļa palīdzību gandrīz automātiski tiek perfektivēti. VispārKopumā poļu valodā perfektivācijēšana notiek aktīvāk nekā krievu valodā (Guiraud-Weber 1998, 74-–76). Pat ja latviešu literārajā valodā nav tendences perfektivēt verbu, pieņemot notiekošo – lai gan pagaidām perifēro – parādību kā tādu, dDomājams, ka pamatverbus būtu vienkāršāk novērtēt par veidamuzskatīt par neitrālajiem jeb bezveida verbiem, kuriem runātājs ar priedēkli viennozīmīgi parāda pabeigtības nozīmi. Arī ar augšāk minētajveida ziņā. Runātājs ar priedēkli šādiem verbiem piemesliem varētu apgalvot, ka teorētiski darbību var uztvert un apzīmēt divos veidos un attiecīgi sniegt ne jau pozitīvu, bet kaut vai neitrālu vērtējumu perfektīvajiem atvasinājumamšķir pabeigtības nozīmi (plašāk sk.
8. Tekstveide;
|
Pievienojot perfektivējošo priedēkli, runātājs varētu pa norādīt savu attieksmi pret notikumu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas, ka perfektivētie priedēkļverbi biežāk tiek lietoti sarunvalodā, ir skaidrojams ar to, ka tajā ir iespējama lielākā mērā individualizēta izteikšanāssme un savas subjektīvās attieksmes izpaušana.
3. Vārddarināšana;
|
Skaitliskie dati ir saskaitīņemti no rakstiem, kuri tikas publicēti līdz 2012. gada 13. februārim.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kaut gan tehnisku iemeslu dēļ šajos datos nav atšķirti priedēkļi un cirkumfiksi (priedēkļi kopā ar refleksīvo -s, kas kopā pārstāv vienu vārddarināšanas modeli) un nav vērā ņemti gadījumi, kad priedēkļi neperfektivē pamatverbu, bet vienkārši maina verba nozīmi un noteiktos gadījumos arī sintaktiskoās attieksmies (fantazēt par ko, bet izfantazēt ko, tetovēt/notetovēt kādu, bet uztetovēt/ietetovēt attēlu), priedēķlkļa no- aktivitāte pretlietojuma biežums kopā ar internacionālajiem verbiem ir nenav noliedzamas.
4. Formveidošana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Cirkumfikss „‘aizrauties, kaut ko darot”’ arī ir diezgan plaši sastopams (aizfantazēties), kā arī aizdriblēties, aizfilozofēties, aizmuzicēties, aizimprovizēties.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Pēdējo minēto nozīmi var novērot it īpaši ar radošāmu darbībāmu saistītos verbos: apkomponēt, apmuzikalizēt, appoetizēt, apmuzicēt.
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
|
NemazsSvarīgu vietu priedēkļa nozīmēs ieņem „‘pamatverba apzīmētās darbības pretējs rezultāts”’ (atprivatizēt) : atkodēt, atšifrēt, athipnotizēt, atinstalēt, atkolektivizēt, atmagnetizēt, atbloķēt, atpakot un citi.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Mani šeit atkomandēja pēc kara kopā ar vīru. (NRA: ,10.05.2008.) Bet vai tiešām arī ar mūsdienu datu bāzēm būtu grūti atrast (atfiltrēt) šoferus ar vismaz 10 gadu (bez incidentiem) stāžu (…)[..]? (LA:, 02.10.2012.) Atprivatizēt privatizēto. (D:, 14.12.2005). Pēc telpiskās nozīmes monolīts p.) Priedēklis ie- izsaka telpisku nozīmi – virzienu „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Priedēķlkļa nozīmei sakrītot ar darbības asociējamu virzienu, priedēklis tīripilnībā perfektivē verbus (iebalzamēt, iekonservēt, iedresēt).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Konstatēts cirkumfikss „‘pozitīvi intensīva darbība”’ (izkonservēties).
1. Tehniskais noformējums;
|
Viņam ir tiesības savā dzīvojamajā platībā iemītniekus gan piedeklarēt, gan izdeklarēt. (BRD:, 19.01.2012.) Kad sula ieskābusi, to izfiltrē (caur vairākkārtīgi salocītu marli). (D:, 16.04.2013.) Jānis Lūsis nekad neies un neteiks, lai viņa kausu izcīņu kaut kā īpaši izceļ, izreklamē, izskandina sporta portālos utt. (NRA:, 28.06.2013.) Kūti rūpīgi izhlorējām, izbalsinājām un šogad cālīšus nopirkām atkal. (PL:, 22.07.2013.) Esmu izkonservējusies visu iespējamo, ko vien var konservēt (…)[..]. (NRA:, 04.08.2001.) Priedēklis pa- izsaka „‘darbības mazumu”’, un vēl plašāk – runātāja subjektīvo vērtējumu paret pašu darbību vai ar to saistītām parādībām (papiketēt, parotēt, papremjerēt, padaivingot).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Priedēklis salīdzināms ar deminutīvua izskaņu, kas pamatā apzīmē priekšmeta mazumu, bet arī izpauž visvar paust dažādākāas konotatīvas nozīmes (Horiguči 2013, 51-–53).
1. Tehniskais noformējums;
4. Formveidošana;
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Telpiskās nozīmes „‘zem”’ un „‘garām”’ nav sastopamas.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Dārziņš kaut ko piespēlēja, pieimprovizēja klāt. (LML:, 11.04.2002.) (…)[..] šo projektu jebkurā gadījumā ir nepieciešams papildināt (pieprojektēt trūkstošos metrus) (…)[..]. (DZ:, 04.08.2011.) Mēs jau nepagriezīsim sabiedrību par 180 grādiem, bet varam to piestutēt, piebalansēt, dot kādu pozitīvu akcentu. (NRA:, 24.07.2006.) Mazākumtautību kultūras diena izvērtās par svētkiem arī Liepājas bezpajumtniekiem – viņi varēja ne vien piedegustēt pilnu vēderu, bet arī izdancoties. (NRA:, 12.07.2001.) Arī citiem, kas domā, ka tur var "piedegustēties", nav jēgas uz daudz ko cerēt (…)[..]. (LA:, 16.07.2007.) Priedēklis sa-, otrais aktīvāks biežāk lietotais priedēklis pēc no-, uz sākotnējās telpiskās nozīmes „‘kopā”’ pamata (sabrošēt) sazarojies vairākaās nozīmeēs – pirmām kārtām „, ‘objektu vai subjektu daudzums”’ un „‘augsta darbības intensitāte”’ (saklasificēt, sanumurēt, saprivatizēt).
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Arī monolītā plātne visam tiltam bija uzbetonēta, tai ir noteikts biezums. (KR:, 26.04.2008.) Tā The Face, kā jau Apvienotās kKaralistes produkts, virs vāka meitenes uzdizainējis tikko jaušamu Lielbritānijas karogu. (…) [..]. (D:, 24.05.2001.) Viņai bieži vien kaut ko uzkomponēju, iedodu dziesmu ierakstus gan ar bērniem, gan pieaugušajiem (…)[..]. (NRA:, 19.06.2010.) Aizsūtījām demo, viņš mājās tad arī uzkomponēja to savu slāni virsū. (NRA:, 30.05.2013.) (…)[..] pa ceļam apstājušies Ozolnieku ezeriņā "uzveikot" (pabraukt ar vējdēli) (…)[..]. (RB:, 22.07.2005.) Internacionālo verbu prefiksācija ir nebeidzamis radošs process, kurā iesaistīts katrs cilvēks, ja vien viņš runā valodu un ikdienā veic savu valodisko darbību.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Varbūt rīt mēs sagaidīsim līdz šim neredzētpazīstamu priedēkļverbu, kuram līdzīgu mēs zinām, lietojam vai kaut kur esam dzirdējuši, varbūt jau tagad kāds no lasītājiem apņemsies izdomāt atbilstošu kontekstu un darināt jaunu priedēkļverbu?
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izņēmums nav arī valoda, kurā – kopā ar jaunajām reālijām – gan ienākuši gan jauni nosaukumi, gan jaunas nozīmes ieguvuši jau zināmi vārdi, vārdkopas, metaforas, tiek veidotas dažādas vārdu spēles.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu: Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Termini un to pvaralēlformasianti No valodas viedokļa šā perioda sākumu iezīmē VVC informācija, kā pareizi jāsauc vīruss un tā izraisītā slimība (10.03., 16.03.) un LVA konsultācija (bez datuma norādes) par terminu ārkārtējā situācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
|