Saeimas priekšsēdētāja S.olvita Āboltiņa bija spiesta aizrādīt: Lūdzu, ievērojiet pieklājības normas! (LR1 Ziņas 31.05.2012.) Necieņa, negatīva attieksme pret izteikuma priekšmetu tiek izteikta ar virkni aizgūto slengismu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Lai paustu savu negatīvo attieksmi vai atgādinātu sabiedrībai par kādu nosodāmu darbību vai faktu atsevišķu personu dzīvē, publiskajā telpā lieto nenormētās ikdienas saziņas valodas leksiku, kas jēdzieniski un kontekstuāli saistāma ar šo personu vērtību sistēmu. Žurnālists R.olands Tjarve: Ja kāds ir sašmucējies, kā saka mūsu radioklausītāji, tad viņš [politiķis] atkāpjas [negaidot tiesas spriedumu]. (LR1 21.07.11. Krustpunktā.) Latvijas Radio klausītāji, negatīvi vērtējot deputāta Dzintara Zaķa rīcību nodokļu jautājumā, raksturo viņu (LR1 Krustpunktā. 05.07.2012. ) kā šeftmani. Žurnāliste A.nita Daukšte par deputāta Dz. Zaķa („Vienotība”) rīcību saistībā ar automašīnas iegādi, un izvairīšanos no nodokļu nomaksas atgādina, ka: Savulaik viņi [„Vienotības” deputāti] aizmirsa Kampara [....] latus no tumbočkas.( (LR1 19.07.2012.) Interneta komentētāji visai skarbi izsakās par toreizējo prezidentu Valdi Zatleru, kurš devies uz Olimpiskajām spēlēm Pekinā un tādējādi neizrādot lielu interesi par notikumiem Gruzijmilitāro konfliktu Gruzijas pierobežā, lai gan raksta nosaukums Zatlers sekojot līdzi notikumiem Gruzijā liecina par pretējo: Diemžēl ļaunākā šī ārsta politiskā diagnoze ir apstiprinājusies -– bezmugurkaulnieks, zicpriekšsēdis... :( Jāņem vērā, kaKā norāda Ruta Veidemane, „ikdienišķu sarunvalodas vai vienkāršrunas vārdu, barbarismu un žargonismu lietošana parasti rada iespaidu, ka tiek runāts par kaut ko nesvarīgu, notiek kaut kādu faktu, kaut kādu vērtību piezemēšana, šķiet autors augstu nevērtē cilvēkus, par kuriem raksta, vai vismaz cenšas radīt iespaidu par brīvām attiecībām ar viņiem.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tātad šo vārdu izmantojums tikai nominatīvā, nosaucošā nozīmē, liek vārdatiem zaudēt savu sākotnējo stilistiski iezīmēto identitāti.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Autori īstenībā piespiež (vai vismaz mēģina to darīt) ignorēt vārdos ietvertās stilistiskā vērtējuma nianses un lietot vārdus kā stilistiski neitrālas zīmes.” (Veidemane 2008, 24). Nivelējot, vienveiādojot kādas reālijas nosaukumus, nesaglabājot to stilistiskās atšķirības, mēs noplicinām savu valodu, jo daļa vārdu kļūst nevajadzīgi, lieki, bet atsevišķi vārdi kā medūzas izplešas un pārklāj teikumus, pildot tikai teikumu locekļu funkcijas un kļūstot jēdzieniski un stilistiski tukši.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Slengismu apzināta lietošana bez noteikta stilistiska nolūka, neizmantojot piemērotākus sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus, ir valodas kultūrai bīstamāka, jo valodu noplicina. (Stengrevica 2006, 42). Publiskajā telpā raksturīgs slengismu lietojums, lai izteiktu nozīmi, kuru mutvārdu runā visbiežāk vai salīdzinoši bieži apzīmē ar neliterāru vārdu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Neformālās situācijās daudzi latviešu valodas lietotāji diezgan regulāri lieto noteiktu aizgūto slengismu sortimenklāstu. Šāda veida slengismu noturīgumu latviešu valodā daļēji var izskaidrot ar inerci: tādu vārdu ir diezgan daudz, tie tiek lietoti salīdzinoši bieži.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
A. Veisbergs raksta: „Sarunvalodā ir daudz aizguvumu un modes vārdu, kas neasociējas ar normatīvajos priekšstatos atzīto.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Dzirnaviņu diametrs -– 7 cm, garums -– 42 cm. (teksts kolektīvās iepirkšanās portālā, 2012) Kā norāda A. Veisbergs, „mutvārdu runas ignorēšana, uzskatot rakstu valodu par vienīgo, ar kuru vērts nodarboties (tātad abu valodas formu pretstatījuma absolutizācija), grauj valodas integritāti”. (Veisbergs 2006/1, 27). Vēl jo vairāk – izvairīšanās no aizguvumiem, kas raksturīgi sarunvalodai, rada hiperkorektu attieksmi arī pret rakstu valodā iepriekš atzītiem terminiem, tiek veidoti un lietoti it kā latviskāki termini – garas un grūti izrunājamas vārdkopas salikteņu vietā.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Tā 2012. gada 30. vasaras olimpisko spēļu laikā radio runātajos tekstos, interneta tekstos u. c. tika lietoti trīs apzīmējumi viena un tā paša sporta veida apzīmēšanai: barjerskrējiens, šķēršļu skrējiens, kavēkļu skrējiens, kas klausītājam radīja neizpratni – vai tie būtu trīs dažādi sporta veidi, par kuriem tiek runāts un kuros Londonā piedalās arī Latvijas sportisti?
1. Tehniskais noformējums;
|
Sirmajam viss vēl priekšā. (LR1 radiospēle Piramīda 11.08.2012.), uz dullo `‘bez apdomāšanās, uz labu laimi`’ Vienkārši tā uz dullo miniet? (turpat), savārīt ziepes `‘nepareizi rīkojoties sagādāt nepatikšanas sev vai citiem`’ Ja mēs paši nesavārīsim kādas ziepes un to planētu neuzlaidīsim gaisā. (turpat).
1. Tehniskais noformējums;
|
Specifiska un slengismu aktīva lietotāja nominatīvā funkcijā ir sporta joma, tā žurnālists T.ālis Eipurs no Londonas priecīgi ziņo: Jaņos neesam, ir bronza. (LR Ziņas 09.08.2012.1) Samērā jauna tendence, kas līdz ar vārda dižķibele lietojumu iezīmējas jo spilgtāk, ir tādu nestandartam tuvu (vai gluži otrādi – pāri, virs standarta esošu) vārdu lietojums publiskajā telpā, kuru nozīmes papildkomponents, stilistiskā nokrāsa vai lietojuma ierobežotība dažādās latviešu vārdnīcās tiek raksturots ar norādi pārn., novec., apvidv., folkl., poēt. u. tml. Par vārdu dižķibele jau rakstījusi valodniece Ā.Ozola (Ozola 2012)Ā. Ozola, kura secina, ka – vienam un tam pašam vārdam doto norāžu neviendabība dažādās vārdnīcās liecina, ka „visai grūti ir noteikt, vai vārdam dižs piemīt kāds nozīmes papildkomponents, un liela nozīme te ir arī subjektīvajam faktoram” (Ozola 2012).
1. Tehniskais noformējums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Gluži to pašu varētu teikt par šādu vārdu nozīmes papildkomponentu vai lietojuma ierobežojuma marķējumu vārdnīcās: neba, teju, bažas, arīdzan, pikts, tālab u. c. Jo aktīvs, neierobežots to publisks lietojums rosina domāt par šo vārdu nozīmes un lietojuma paplašināšanās cēloņiem.
1. Tehniskais noformējums;
|
Radiožurnāliste E.vija Unāma: Neba jau tas ir vienīgais tilts, un visi kā viens smilkst pēc uzlabojumiem, un mūsu „zelta tilts”. (LR1 Preses apskats. 20.07.2012.) Ir vārdi, piemēram., teju, kuriem šādas nozīmes papildkomponentu raksturojošas norādes vārdnīcās dotas nav, tomēr tie īsti neiederas plašsaziņas līdzekļu informatīvajā, lietišķajā stilā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Runājot par pašiem lasītājiem, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, skolotāja Anita Vanaga uzskata: „Tas, ka jaunieši mūsdienās vairs nelasa, ir mīts, toties bieži vien patērētais saturs ir svešvalodā, jo jauniešiem nav savu izdevumu, literatūras latviešu valodā.” (Vanaga 2022) Literatūras trūkums latviešu valodā gan nav izteikts, drīzāk varētu diskutēt par izdoto grāmatu māksliniecisko kvalitāti un vērtību.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Runājot par literatūras ietvaru, jāteic, ka gan bērnu, gan jauniešu literatūras jēdziens ir visai relatīvs tieši mērķauditorijas dēļ.
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Nereti autori neorientējas uz kādu konkrētu auditoriju, citi to dara (tas gan uzreiz nenozīmē, ka iecerētā auditorija grāmatu arī pieņems), dažkārt autors/ autore/ izdevēji vāka atvērumā dod norādi "„bērniem un vecākiem"” u. tml. Savukārt apzīmējums "„jauniešu literatūra"” it kā ir precīzs un vienlaikus nēe.
1. Tehniskais noformējums;
6.3. Noliegums;
|
Ja skatāmies formāli, Latvijas Jaunatnes likums nosaka, ka mūsu valstī jaunietis ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem (Jaunatnes likums 2008) (Saeima šogad ir nobalsojusi par grozījumiem likumā, ka nu jau līdz 30 gadiem).
1. Tehniskais noformējums;
|
Protams, trīspadsmitgadnieks un jau pat par 5pieciem gadiem vecāks ir "„citas pasaules"”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Grīziņa stāsts ir vēsturisks, pretenciozs, bet interesants literatūras fakts, ko tā adresāts – lasītājs – var interpretēt no cita skatpunkta gadsimta pieredzes garumā. Neraugoties uz nepārprotamo strādniecības diskursu, stāsts piedāvā iepazīt reālistiski, detalizēti un vienlaikus poētiski aprakstītu Rīgas nomali 20. gadsimta pirmajā pusē, ko rakstnieks centies veidot kā bērnu pilsētas redzējumus, protams, nespēdams izvairīties no pieaugušā attieksmes un pozīcijas, un subjektīviem interpretējumiem.Stāstā nepārtraukti mijas bērnu, ne gluži vēl pusaudžu, piedzīvojumi un nerātnības ar autora pašpuikas stilā ieturētajiem komentāriem un viedokli, kurā dominē sava laika pilsētas vāciski krieviskais žargons (feirāms ‘darba beigas’, žļobene ‘veca cepure’, nofangot ‘noķert’, anštalte ‘iestāde’, beštimt ‘noteikti’, plažierēt ‘mocīties’, maķene ‘māte’, oķiks ‘tēvs’, norežīt ‘nogriezt’ utt.). Tā autors noformulē to, kas jaunajai paaudzei ir pats par sevi saprotams kopš dzimšanas, proti, ka pastāv divas Rīgas – proletāriskā Rīga un „otra Rīga, mantraušu un lišķu pilsēta”. (Grīziņš, 1999, 118) Padomju laikā, 60. – –70. gados, arī vēl 80. gados, jaunieši bija iecienījuši Zentas Ērgles, un Ilzes Indrānes prozu ar savam laikam raksturīgajām padomju reālijām un ideoloģisko fonu, savs lasītāju loks bija arī Laimoņa Vāczemnieka un citu autoru grāmatām.
8. Tekstveide;
|
Z. Ērgle nenoliedzami bija tā laika populārākā pusaudžu rakstniece (lasītāju atmiņās nodēvēta par tipisku pubertitātes perioda rakstnieci), kura mērķtiecīgi strādāja tieši šai auditorijai, turklāt padomju konjunktūras ietvarosā, aktualizējot minētajam vecumposmam „mūžīgās” tēmas, problēmas, nevairījās apkopot un vēstījumā izmantot tā laika jauniešu slengu (2010. gada izdevumā, kurā iekļautas arī padomju laikā nepublicētās nodaļas un atjaunoti izņemtie fragmenti, ievietota skaidrojošā vārdnīca, kas mūsdienu lasītājam skaidro gan leksiku, gan citas laikmeta zīmes). „Zentu Ērgli 70. un 80. gados ļoti lasīja, bibliotēkās notika visdažādākās pārrunas, rīkoja literārās tiesas, grāmatas kāri tvēra bērni un jaunieši, nolasīja tiktāl, ka zuda lapas un vāki,” saka Ligita Popsujēviča, ilggadēja Lutriņu bibliotēkas vadītāja (Krauja 2020).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|