Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Poļu valoda līdz atmodas laikiem bija kā uz plašo pasauli izcirsts logs, cerība uz labāku dzīvi, dzīves veids vienotā sabiedrībā. 16.–17. gadsimtā Lietuvas Dižkunigaitijā drukātais vārds (pirmā grāmata iespiesta 1595. g.adā) vismaz draudžu līmenī veicināja etniskās lietuviešu sabiedrības izaugsmi, taču arī pat tad ne mirkli tā nebija aizgājusi no poļu valodas ēnas (tkurai bija daudz dziļākāas tradīcijas, jo pirmā drukātā grāmata paradījās gandrīz gadsimtu agrāk – 1508. g.adā).
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad pēc 17. gadsimta vidus postošā kara lietuviešu izdevniecībgrāmatu izdošanas tradīcijas sabruka, aktīvākās lasošās lietuviešu sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanu klusām un nesāpīgi pārņēma poļu grāmatniecība.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tajā brīdī īpaši pastiprinājās polonizācijas procesi, un lietuviešu valodas areāls ap Viļņu un KĶēdaiņiem sāka zīmīgi samazināties.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Dīvainā kārtaā lasītspējas veicināšana īsajā lietuviešu zelta laikmetā vēlāk pagriezvērsās pret pašu lietuviešu valodu. Šāda lietuviešu valodas izstumšanas interpretācija ir jāpārbauda ar daudziem faktiem un viedokļiem, par to ir jādiskutē.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Komunicēšana ar pasauli pati par sevi kļuvusir nenoliedzami augstākāa vērtība par tonekā tas, kādā valodā tā notiek.
4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz ar to jau minētais profesora GĢiedrjus Subačaus apgalvojums, ka baltu valodām apdraudējumu var radīt vienīgi kāda no fatālajām pasaules katastrofām – pasaules karš, Tobas vulkāns vai Čiksulubas asteroīds, –, ir pārdrošs. Avoti un literatūra: Archyvai 2020 – Virtualios parodos.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Vārddarināšana ir process, kur, „izmantojot vārdu krājumā esošos vārdus un vārdu celmus, ar vārddarināšanas līdzekļiem darina jaunus vārdus atbilstoši vārddarināšanas paņēmieniem un tipiem” (VPSV 2007, 429) Par g. Galvenajiem vārddarināšanas līdzekļiem latviešu valodā var nosauktir priedēkļusi un piedēkļus, respektīvii, tātad vārdus visbiežāk darina ar prefiksācijau un sufiksācija ir vārddarināšanas paņēmieniu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārddarināšanas tips, piemēram., ir tādua darbības vārdu grupa kā ielikt, ieiet, ierakstīt, kur vārdi ir apvienojami ar priedēkļa ie- izteikto kopīgo nozīmi „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt uz vārddarināšanas tipa pamata veidojas vārddarināšanas modelis : priedēklis ie- ar nozīmi „‘iekšā”’ + darbības vārds.
1. Tehniskais noformējums;
Vārddarināšana notiek pēc vārddarināšanas modeļiem, balstoties uz valodā jau esošāsu sistēmas ietvarosu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet pats vārddarināšanas modelis aiz- ar refleksīvo elementu -s „‘aizrauties, kaut ko darot”’ ir valodas lietotāju kolektīvam kopīgais mantojums, ko šis runātājs izmantojis, lai apmierināīstenotu savu valodisko vajadzību.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Internacionālie priedēkļverbi bieži tiek lietoti ar interpunkcijas zīmēm, piem., pēdiņām.
7.2. Mazvārdība;
Ja vārdnīca ir viena no mērauklām, kas nosaka, vai vārds ir „parasts” vai „neparasts”, vai ja, izsakoties stingrāk, „pareizs” vai „nepareizs”, var teikt, ka „tas ir nepareizs un šādua vārdua nav, jo to nevar atrast vārdnīcās”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos;
Latviešu valodas jautājumos viens no tšādu spēku izpausmes piemēriem ir valodas kultūra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā redzams zemāk,turpmākajos piemēros, t. s. lieko priedēkļau lietojums konstatēts arī visdažādākajos teksta žanros.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirību nosaka fakts, ka pamatverbā saskatāmā pabeigtības nozīme ir atkarīga no katra verba unverba leksiskās nozīmes, turklāt ne visi perfektivējošie priedēkļi tiek kritizēti. Īstenībā nav tik vienkārši izvērtēt pamatverba nepabeigtības vai nepabeigtības nozīmi.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Noteiktos gadījumos toabu veidu verbus var lietot pamīšus (Staltmane 1958, 192). Ar šo opozīciju saistīta arī cita semantiska opozīcija konkrēts / /vispārīgs (Kalnača 2004, 19).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Otrkārt, tiem verbiem, kuru leksiskā nozīme ir grūti asociējama ar ilgstošu darbību (tātad, tie drīzāk uztvertami kā pabeigtā veida verbi), konteksts ļauj funkcionēt kā nepabeigtā veida verbiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Treškārt, pamatverba veida vērtējums ne vienmēr sakrīt pētnieku vidūētnieki nav vienisprātis par pamatverba veida vērtējumu (par nocitēt sk. Šmidebergs 2008, 105-–106), kas atkal liecina par verba veida nozīmes noteikšanas grūtībuām.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Starp citu, pamatverba veida nozīmes noteikšana ir atkarīga ne tikai no katra darbības vārda un runātāja, bet arī no katras valodas.
7.2. Mazvārdība;