Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Es esmu ar vienu kāju tornī.” (Vītiņa 2021, 22) Tieša, provocējoša un vienlaikus pārliecinoša ironija rodama dzejoļu krājumā „Netikumīgie”, ko var uzskatīt par 21. gadsimta trešās dekāsmitgades Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā, kurš likumsakarīgi ir tik dažāds: jūtīgs, lecīgs, spurains, nesaprasts, infantils, sirsnīgs, provocējošs, tiešs, destruktīvs, gudrs, dumjš, vientuļš.
7.3. Neiederīgs vārds;
Galarezultātā autori ir radījuši formā un saturā dažādus, bet konceptuāli vienotus dzejoļus par un ap „kķērpīšiem”, dažādība izpaužas arī todzejoļu izvietojumā – kājām gaisā, šķībi – greizi – nepareizi, iesnieguma formātā u. tml. Teksta salikumā izmantoti burtveidoli u. c. oriģināli paņēmieni. Neierasti ir arī tas, ka dzejoļu piederību konkrētajam autoram var sameklēt tikai pēc krājuma beigās ietvertā satura rādītāja.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kristas Betijas romāns „Kima – mana neveiklā dzīve” veidotas kalendārā laika grafikā, aprakstot četrpadsmitgadīgās meitenes Kimas dzīvi vienaā semestra laikāī – no 1. septembra līdz 28. decembrim –, un to var dēvēt par visai tipisku meiteņu grāmatu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Jaunā rakstniece iepazīstina arīgan ar galveno varoni Kimu, gan pārējiem romāna tēliem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kima slikti fotografē, vienos naktī sūta smieklīgus video, ir visnotaļ komunikabla un atšķirībā no „Ūdenstorņa” varones viņai alternatīvā – sava – pasaule nav tik aktuāla: “„Ja iesāksi ar viņu diskusiju par kādu filmu, gatavojies saņemt eseju, trīs domrakstus un prezentāciju par tēlu izaugsmi, aktiermākslas prasmēm, sižeta pakāpeniskumu un skaņu efektiem.” (Krista Betija 2021, 12) Stāstījums „es” formā, izcēlumi Bold’treknrakstā, dialogi, šriffonta maiņa, melnbaltās ilustrācijas grāmatu vizuāli padara dinamiskāku, tomēr sīkais katras dienas apraksts, neraugoties uz autores cenšanos hiperbolizēt piedzīvoto, vietām sāk garlaikot.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kristas Betijas romānā „Kima – mana neveiklā dzīve” ir daudz dialogu, īsas teikuma konstrukcijas, laikmeta zīmes un salīdzinoši maz jauniešu ikdienas leksikai raksturīgā, tipiskā.
7.1. Liekvārdība;
Tekstā jaunā autore ir centusies veidot situāciju komikai atbilstošas epizodes, bet romāna valoda ir "kārtīga" – tai nav emocionālās nokrāsas, nav arī valodas komikas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlaikus lakoniskie teikumi slinkam vai steidzīgam lasītājam varētu atvieglināt lasīšanas procesu slinkam vai steidzīgam lasītājam, tomēr, pavirši „pārskrienot” ar acīm pāri tekstam, tas arī paliks nesaprasts.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vītiņa daudz lieto „es” formu, bet – šajā gadījumā tā nav stilistiska neveiklība, bet akcentē subjektīvo pārdzīvojumu un attieksmi akcentējošs elements.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pat rakstot par iespaidiem skolā (tā gan nav dominējošā vieta tekstā), autore neizmanto slengu, žargonus, bet uzsver skolas radītās emocijas un sajūtas: „Skolā jādomā par citaām lietām.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jārisina uzdevumi, kaut kas jāiegaumē, jāpiņķerējas ar vienādojumiem, līdz sāk sāpēt pirksti, vai jāmet cietas bumbas vēsā sporta zālē, kur smird pēc zeķēm.” (Vītiņa 2021, 8) Precīzi jaunajai rakstniecei izdevies raksturot absolventa izjūtas skolas izlaidumā, kas, šķiet, notiek nebeidzami ilgi, kurā visi ir sasvīduši, „Mmazliet laimīgi un mazliet nelaimīgi” (Vītiņa 2021, 119).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vītiņas teikums ir semantiski ietilpīgs, vietām tie ir atdalīti viens no otra ar lielākām atstarpēm un, ņemot vērā pašas kā ilustratores pieredzi, atgādina miniatūru gleznu: „ (--)[..] Koki šalkoja – ššš. (--)[..] Gar upi aug sašķiebusies papeļu aleja.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus dzejoļos iepludinātas alūzijas, folkloras, R.ūdolfa Blaumaņa „Tālavas taurētāja”, Ausekļa, Kronvaldu Ata ideju motīvi, kas lasītājam atgādina par latviešiem nozīmīgu kultūras mantojumu, ko iespējams aktualizēt arī 21. gadsimtā novatorā un gana atraktīvā formātā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vārdi cits ar citu rīvējas, atsijājot tos, kuri paliks kā sava laika zīme.” (KursīteGrīnuma 2001). Arī minētajos tekstos izmantotā jauniešu leksika nav autoru pašmērķis, izpatikšana lasītajam, – tā reprezentē savu laiku, tādējādi parādot 21. gadsimta pirmās puses jaunieša identitātes veidošanos, iekļaušanos pieaugušo pasaulē un pašam/ pašai savas pasaules radīšanu. Avotu un literatūras saraksts Avoti Bugavičute-Pēce 2019 – Bugavičute-Pēce, Rasa.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 8. Tekstveide;
Vai varētu lūgt Tevi izteikt savu viedokli par manu diftongisko savienojumu interpretāciju, ko konspektīvi izklāstu zeīšu turpmāk?
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atbilstoši sonoritātes teorijai zilbes kodolu veido sonoritātes virsotne, t. i., zilbes skaņa ar vislielāko sonoritāti, bet zilbes sākumā skaņas izkārtojas sonoritātes pieauguma secībā (no kreisās uz labo pusi) un zilbes beigās —– sonoritātes samazināšanās secībā (Markus 2000, 9; Roca and Johnson 2000, 255).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Papīra fonologs —– instrumentālajam fonētiķim (2013. g. 17. janvārī) Sveiks, dārgais kolēģi!
1. Tehniskais noformējums;
Universālas, protams, var būt (un pieēc tā vajag tiekbūtu jātiecas) fonoloģisko pētījumu metodes, principi.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Tevis piedāvātais apraksts balstās instrumentālās fonētikas pētījumos, kas, no vienas puses ir labi, bet, no otras puses, neļauj saskatīt latviešu valodas principiālo specifiku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrkārt, instrumentālās fonētikas pētījumiem pēc būtības piemīt kontinuitāte, tajos nav diskrēto robežu, jo to objekts ir kontinuāls akustisks signāls vai tik pat nepārtrauktas runas orgānu kustības; par robežu starp tādām kategorijām, kā līdzskaņi un patskaņi, mēs varam tikai vienoties, tā neizriet objektīvi no akustisko vai artikulāro pētījumu rezultātiem (šādā ceļā nevar arī noteikt, cik sonoritātes pakāpju valodā ir, jo tās pakāpes nav nekādi pakāpieni, bet gan vairāk vai mazāk līdzens kāpums, „slīidkalniņš”).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;