Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Sadaļa Periodika veido 60 % no visa korpusa, un tajā proporcionāli ir iekļauti gan nacionālie, gan reģionālie laikraksti, gan arī speciālā un populārā periodika. Atšķirībā no 1918. gada preses LVK2018 atrodams ļoti plašs dažādu periodisko izdevumu klāsts, tādēļ rakstā nav uzskaitīti konkrēti mūsdienu preses izdevumi. No 1918. gada laikrakstiem tika atlasīti fragmenti, kuros minēti lietvārdi latvietis (biežākās vārdformas izveidotajā korpusā – latviešu, latvieši), latvis (biežākā vārdforma – latvju) un īpašības vārds latvisks. Vārds latviskums šī perioda laikrakstos netika atrasts. Šie paši vārdi un to apkaime analizēta arī LVK2018 periodikas sadaļā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Korpusos nav veikta salīdzinoša statistiskā analīze, jo tie nav samērojami pēc apjoma, tāpēc raksts tikai sniedz ieskatu vārda apkaimes un semantikas pārmaiņās 100simts gadu laikā.
1. Tehniskais noformējums;
Turpretim “„Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, “„Latviešu valodas vārdnīcā” un “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” elektroniskajā versijā šķirkļa vārds latvji ir dots daudzskaitlī (LLVV 4. sēj., 610; LVV, 582; MLVV). Šāds risinājums, visticamāk, izvēlēts tāpēc, ka arī latvieši kā šķirkļa vārds minētajās vārdnīcās ir daudzskaitlī, jo par vārda pamatnozīmi atzīta tauta vai nācija kā veselums.
1. Tehniskais noformējums;
Tikai divos, bet zīmīgos piemēros konstatēts vārdkopas latvju tauta lietojums teikuma predikatīvajā kodolā teikuma priekšmeta funkcijā: Īsā laikā mūsu mazā latvju tauta ir tik neizsakāmi daudz cietuse; sirds gandrīz izsāpējuse [..]; [..] latvju tauta varēs vienotiem spēkiem izkopt un attīstīt savu kulturelo un nacionālo īpatnību.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas liecina, ka semantiskās diferencēšanās process, iespējams, ir jau aizsācies un jaunu reāliju nosaukumi tiecas kombinēties ar vārdformu latviešu, nevis latvju.
3. Vārddarināšana;
Izrādās, ka jau 1918. gada presē minētas dažas – gan pozitīvas, gan negatīvas – latviešu rakstura iezīmes: [..] Latvieši – latvieši – tie esot, kas 1905. gadā revolūciju taisījuši.
1. Tehniskais noformējums;
Latvji 2018. gada preses korpusā LVK2018 kopumā vārds latvis dažādās formās atrasts 484 reizes, bet periodikas sadaļā – tikai 39 reizes, turklāt, izņemot vienu lietojumu (Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “„Latvis”), vienīgi daudzskaitļa ģenitīva formā.
1. Tehniskais noformējums;
Protams, arī daiļliteratūrā dominē daudzskaitļa ģenitīva forma (283 reizes), bet tāpat sastopama gan vienskaitļa ģenitīva (Kā var ienaidnieku atšķirt no īsta latvja?), gan citu vienskaitļa locījumu formas, izņemot lokatīvu (Es kā latvis neesmu izdevies; Kas pat lika dažam labam latvim aiz pārsteiguma saķeŗrt galvu [..]; Es vēlētos, lai mans dēls uzaug par īstu LATVI!), gan arī citi daudzskaitļa locījumi (Mēs, latvji, esam visvairāk cietusī tauta pasaul's vēsturē!; Latvjiem jācīnās un jāuzvar!; Un vāczemnieki spieda latvjus, un krievzemnieki un poloņi, un pat lielie ziemeļnieki spieda un spieda latvjus; Šodien es sākšu apgrozīties latvjos [..]).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Latvijas valsts himnas teksta citējumos vai pārfraāzējumos parādās arī latvju dēli un latvju meitas. Šādā lietojumā vārdu latvji tik tiešām var uzskatīt par poētisku.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Taču stilistiski paaugstinātus valodas līdzekļus, kā zināms, iespējams izmantot arī ironiski, respektīvi., pilnīgi pretējā nozīmē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā braši mīlas kontrolieri, koncertšovā viņi dziedās skaistākās dziesmas par godu Latvijas sieviešu skaistumam un vīriešu varēšanai. [..] "sieviešu iesaistīšana fiktīvajās laulībās kļuvusi lētāka arī ārzemniekiem, jo pieeja upurim norisinās tiešā veidā sociālajos tīklos, latvju bāleliņu starpniecību nemaz neizmantojot .[..]. Dzintaru koncertzālē notiks interesants pasākums – Dīvu nakts, kuras laikā uz skatuves kāps astoņas latvju daiļavas, kas sevi skaļi pieteikušas uz mūzikas skatuves.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par izteikti negatīvu attieksmi pret teikumā raksturoto situāciju liecina vārdformas latvju kombinācija ar citiem emocionāli un stilistiski ekspresīviem vārdiem: Ja nu vienīgi tas varētu būt aktuāli līdz absurdam plašajā nominācijā Gada dziesma – tajā vienā toverī samesta vai visa latvju mūzikā pieejamā veša. [..] pie Briseles parlamenta durvīm uz ceļiem nometušies Latvijas deputāti cienā visus ar Latvijas pienu, žēlīgi lūdzot iešķiebt kādu naudiņu Krievijas apbižotajiem latvju zemniekiem… Tejāteris.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai vispārīgi analizētu latviešu raksturojumu mūsdienu periodikā, tika meklēts, kāds latvietis ir (vaicājums “„latvietis, būt” visās vārdformās, kopā 68 piemēri).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vairākos piemēros, izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus, plaši aprakstīta latviešu nenovīdība: Latviešiem ir ļoti raksturīgi visu laiku skumt par to, kā viņiem nav, un vērot, vai tikai kaimiņam sētā zāle nav zaļāka un kabatā par pieciem latiem vairāk.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kādam šķiet, ka [..] latvieši ir sašļukuši un atslābuši pret pozitīvām domām, bet režisors Viesturs Kairišs novēl: latviešiem ir jābeidz būt tik izteiktām Laimdotām un jāizbeidz sevi un valsti asociēt tieši ar šo tēlu.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas tā nozīmi skaidro šādi: ‘tāds, kas raksturīgs latviešu valodai, kultūrai, paražām’ (LVV, 582); ‘tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā, raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs latviešiem’ (LLVV, 610). “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam minētas divas nozīmes: 1) ‘raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai’, 2) ‘tāds, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši’ (MLLV). 1918. gada periodikas materiālos latvisks parādās 14 reizes.
1. Tehniskais noformējums;
Dažos piemēros vārds latvisks norāda uz latvietim raksturīgām īpašībām: [..] atturīgi latviskajai, pie klusinātiem toņiem radušajai domāšanai sākumā visa kā likās par daudz .[..]. [..] īpaši par aktuālas tēmas izvēli un radošiem meklējumiem latviskā “„sirdsšķīstā” cilvēka atklāsmē.
1. Tehniskais noformējums;
Nobeigumam Kaut arī analīzei izvēlētie preses tekstu korpusi nav statistiski salīdzināmi, tomēr ceram, ka aplūkoto leksēmu apkaimes raksturojums ir sniedzis kaut nelielu priekšstatu par to, ko pirms simt gadiem un gluži nesenā pagātnē esam uzskatījuši par latvisku, Latvijai un latviešiem piederīgu un svarīgu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpēc raksta nobeigumā teksta fragments no LVK2018, kurā ne tikai visnotaļ saskanīgi apvienojušies visi iepriekš aplūkotie vārdi, bet kas arī saturiski norāda uz Latvijai tik būtisko nākotnes dimensiju: Lai arī Latvija savas pastāvēšanas 90 gados ir ļoti mainījusies, tās himna ir tāda pati kā pirmsākumos.
7.2. Mazvārdība;
Te gan jāpiebilst, ka pēdējos desmit gadu laikāos laiku pa laikam Latvijā ir publicēti padomi šī mūsdienīgā saziņas veida izpratnē un uzlabošanā: tie ir gan pašmāju autoru darbi, piem.ēram, etiķetes meistaru Aijas Strautmanes („Rokasgrāmata lietišķajā etiķetē” Rīga : Jumava, 2007; „Etiķetes grāmata” Rīga : Jumava 2009) un Aijas Odiņas darbi („Etiķete un protokols” Rīga : Zelta grauds 2009un Aijas Odiņas darbi (sk. lit. sarakstu!), gan tulkojumi, piem.ēram, britu autores Šērlijas Teilores „Lietišķo vēstuļu, e-pasta un citu lietišķo dokumentu paraugi” (plašāks virsraksts „Visaptverošs lietišķās sarakstes ceļvedis” Rīga : Zvaigzne ABC, 2006).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;