Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
No vērienīgākajiem rakstiem, kas sniedz paIzvērstu un plašu rakstu par šo tematu 2013. gadā veidomjus netiķetē, minamsi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra galvenās bibliotekāres Māras Jēkabsones 2013. gadā publicētais raksts „Konsultācija par e-pasta etiķeti”, kas lasītājiem pieejams tīmeklī (sk. literatūras sarakstu).
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Arī Māra. Jēkabsone sava raksta atziņās citējusi un atsaukusies uz pašmāju un ārzemju autoriem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā kā Lkonsultācijās pa tālruni latviešu valodas aģentūras konsultantēm, zvanot pa konsultāciju tālruni, tiek uzdoti jautājumi arī par elektronisko saziņu, var secināt: valodas lietotājiem rūp savas izteikšanās prasmes: korekts izteiksmes veids, ortogrāfijas normu ievērošana un stilam atbilstošs konstrukciju lietojums.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Domājot par zināmām iestrādnēm un jau nostiprinātām un izkoptām lietišķo rakstu tradīcijām, jāpiemin vēl pavisam nesenās pagātnes mantojums 20. gs. 90. gados, kad par savdabīgiem „ceļvežiem” latviešu valodas lietišķajos rakstos kļuva Rūtas Kolužas „Palīdzi, māsiņ!” (Rīga : Zvaigzne ABC, 1995) un ilggadējās LZA TK priekšsēdētājas Valentīnas Skujiņas padomi.
1. Tehniskais noformējums;
Bieži vien lietotāji nešķiro tīmeklī iespējamos saziņas veidus – neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota emuāru vietne, tērzēšanas kanāls, forums, vēstkopa, diskusiju grupa u.  c. vai sūtīta īsziņa, vai rakstīta elektroniska vēstule, tiek uzskatīts, ka saziņas noteikumi ir universāli un tajos – atšķirībā no lietišķās starppersonu komunikācijas pieļaujauma brīvāka, demokrātiskāka attieksme un daudzas atkāpes.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču, izrādās, ka katra elektroniskās saziņas veida lietotāji ir izstrādājuši (vai cenšas to darīt) savus noteikumu kopumus, lai savstarpējās saziņas formu padarītu vairāk vienotāku un saprotamāku, kas palīdzētu arī izvairīties no pārpratumiem.
4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēram, „Īsziņu vārdnīcas” (Rīga : Avots, 2002) ievadā teikts: „Īsziņām ir sava gramatika un īpaša etiķete – uzvešanās veids, kas veidojosies ar e-pasta un čata starpniecību, tādēļ īsziņās nelieto lielos burtus – to uzskata par kliegšanu, un citi domās, ka esi varen rupjš!” (ĪV 2002, 6) Tāpēc priekšstats, ka netiķete ir brīvs, alternatīvs jaunās 21. gs. saziņas saziņas veids, kurā nav nekādu noteikumu, ir maldīgs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tos citējusi etiķetes speciāliste Aija. Odiņa, pastarpināti atsaucoties uz Virdžīnijas Šeijas formulētajiem uzvedības noteikumiem: „cilvēciskuma un morāles princips.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Sabiedrībā šādu savstarpējo attiecību noteikumu kopumu saucam par etiķeti, savukārt elektroniskajā saziņā, raksturojot šīs normas, arvien biežāk tiek minēts no angļu valodas aizgūtais interneta etiķetes jeb netiķetes vārds (Nnetwork etiquette vai saīsinājumā netiquette – angļu val.).
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Ja jJūs uz sevi varat attiecināt vairāk nekā divas no tām, arī jums nepieciešama palīdzība darbā ar e-pastu un tāpēc padomi ir paredzēti arī jums (Teilore 2006, 47).
2.3. Sākumburti;
Institūciju, organizāciju, iestāžu u. c. darbavietu adreses ir paredzētas tikai un vienīgi darba, nevis personiskajai sarakstei: jJūsu elektroniskā saziņa darbavietā veido ne tikai personisku, bet arī uzņēmuma virtuālo tēlu.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Ja tas nav jJūsu mērķis, darbavietā jābūt nepārprotami sevi identificējošai adresei – parasti tas ir vārds vai vārds un uzvārds.
2.3. Sākumburti;
Taču arī darbavietā adreses var būt vairākas, piem.ēram, ja darbavietā esat atbildīgā persona par kāda pasākuma norisi, šādu pienākumu veikšanu varat atvieglot, izveidojot īpašu adresi, piem.ēram, konkursam, pasākumam (konferencei, semināram u. tml.).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Konkrētam mērķim paredzēta e-adrese palīdzēs organizēt elektroniskā pasta plūsmu un veiksmīgāk plānot savu darbu, turklāt veiksmīgi un racionāli veikta vēstuļu atlase palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem, kaut ko aizmirstot vai palaižot garām, tādējādi atbrīvojot jJūs no lieka stresa.
2.3. Sākumburti;
Vēstuļu plūsma Korekta adreses izvēle palīdzē regulēt vēstuļu plūsmu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču šad un tad arī jāpārbauda Junknevēlamie sūtījumi Junk, dēvēti arī par mēstulēm, kurā, lai gan pēc filtrācijas iekrīt surogātpasts, dažkārt atrodamas arī nejauši noklīdušas, taču itin vērtīgas un tieši jums paredzētas ziņas. Žurnālists un publicists Pauls Raudseps norāda: „E-pasts aprij laiku un nomāc garu. [..] E-pasts ir viens no modernās dzīves Sīzifa akmeņiem.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Cīnāmies izlasīt, atbildēt, deleģēt, noglabāt. Šķiežam dārgo laiku, lai iztīrītu pastkastīti un atslogotu sirdsapziņu, taču pietiek uz īsu brīdi novērst uzmanību, un akmens jau atkal ripo lejā no kalna un tā ceļu iezīmē jauns, bieziem, melniem burtiem noklāts, garš neatvērto vēstuļu strēķis.” (Raudseps 2014, 52) Tehnoloģiju tirgus pētniecības firma „Radicati Group” lēš, ka ik dienu tiek izsūtīti 182 miljardi e-pastu – aptuveni 25 uz katru cilvēku pasaulē jeb 75 uz katru cilvēku ar pieeju internetam. „McKinsey Global Institute” izpētījis, ka intelektuālā darba darītāji pavada gandrīz 30 % sava laika, tiekot galā ar e-pastkastīti.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Katru vēstuli lasiet tikai vienu reizi, pieņemot lēmumu: izmest, atbildēt vai ielikt arhīvā.
6.5. Izteicēja izveide;
Netērējiet laiku, sūtot atbildes uz e-pastievēstulēm, kuruas kāds cits ir atsūtījis tāpat vien, lai izteiktu savas domas vai dalītos pārdomās.
Norādi – nav jāatbild – var ierakstīt temata jeb tēmas (Subject) lauka rindā.
7.2. Mazvārdība;