Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Sasteigtas atbildes vietā nosūtiet ziņu, ka drīzumā nosūtīsiet pilnīgāku atbildi!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja vēstule prasa ilgāku sagatavošanos, uzrakstiet, ka sūtījums ir saņemts un paplašināta atbilde uz e-pasta vēstuli būs, piem.ēram, 3 dienu laikā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kad rakstāt e-pastu Visbeidzot: cieniet savu kolēģi, kas, saņēmis atļauju ienākt Jūsu darba vietā un nostājies pie Jūsu darba galda, vēlas Jums uzdot kādu jautājumu.
3. Vārddarināšana;
Tas ir signāls dialoga uzsākšanai, jo Jūs taču uz jautājumu „Vai drīkst?” neesat atbildējis noliedzoši.
1. Tehniskais noformējums;
Taču ... Jūs, acis nepacēlis, turpināt klikšķināt taustiņus, sakot „Es klausos, klausos, Tu vari runāt!” vai „Es patiešām dzirdu, ko Tu runā, Tu vari turpināt, es patiešām varu darīt vairākus darbu reizē!” (Tātad tā jau ir kļuvusi par sistēmu!) Kaut arī jJūs uzskatāt, ka jJums piemīt fenomenālas darba spējas un jJūs patiešām varat darīt trīs vai vairākus darbus vienlaikus, šāda attieksmeizturēšanās liecina par attieksmi un cieņu pret kolēģi.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādās reizēs ir vērts padomāt, vai jJūs vēlētos, lai tā izturētos pret jJums?
2.3. Sākumburti;
Iespējams, tomēr tūlītēja saruna tomēr ir jāatsaka, piem.ēram, „Mazliet pagaidi, jo jāpabeidz vēstule” vai „Man jāpieliek punkts svarīgam ziņojumam, ienāc pēc 10 minūtēm”, vai, ļaunākajā gadījumā, „Atliekam šo sarunu uz vēlāku laiku”.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Katrai iestādei kopumā un katram tās darbiniekiem pašam būtu jādomā par korektu un kvalitatīvu elektronisko saziņu: netiķetes ievērošana līdzīgi kā profesionālās darba ētikas normu ielāgošana raksturo iestādes darba stilu un tās darbinieku profesionāluo tēlu.
6.1. Saistāmība;
Tas daļēji atkārtots apakšvirsrakstā Land Rover Discovery Sport Īīstiem piedzīvojumiem aprīkots ar visu nepieciešamo. (Klubs, 09.2017., 5). ElipsesTeikuma aprāvuma izmantojums dod vietu fantāzijai gan sievietēm, gan vīriešiem adresētajās reklāmās.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Acīmredzot šis frazeoloģisms, kas latviešu valodā ir kalkots no angļu valodas, ir spamanāms jauninājums latviešu valodā, ja jau izpelnījies kariķējumu.
3. Vārddarināšana;
Tātad „tauriņi vēderā” dzīvo latviešu valodā neatkarīgi no manas lingvistiskās gaumes, subjektīvajiem priekšstatiem par labu un pareizu valodu un vēlmes kritizēt šāda veida aizguvumus kā svešķermeņus (t. i., sveškukaiņus) latviešu valodā.
7.2. Mazvārdība;
Just tos taureņus. (psiholoģe LR1 Kā labāk dzīvot 09.04.2012.) Tauriņi sitas pa vēderu. (žurnālists V.Krauze LR1 Kā labāk dzīvot 09.04.2012.LR1) Tauriņi sitas pa vēderu. (LR1) Publiskajā telpā (radio, TV, internetā) lietotās leksikas izvēle mutvārdu un rakstu valodā apliecina valodas pārmaiņu, proti, leksikas jauninājumu, tendences, par kurām vairākkārt rakstījis valodnieks A.Andrejs Veisbergs (Veisbergs 2006/1, 2006/2), arī valodnieces M.Maija Brēde (Brēde 2006), D.aina Nītiņa (Nītiņa 2004, 2006, 2008, 2012), I.lze Lokmane (Lokmane 2011), Ā.rija Ozola (Ozola 2012), D.ace Strelēvica-Ošiņa (Strelēvica-Ošiņa 2006,10 un 2011), valodnieki O.Ojārs Bušs (Bušs 2005), J.ānis Sīlis (Sīlis 2011).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Ikdienas valodas lietotājs līdz ar sarunvalodas elementiem rakstu valodā pārnes arī tās vērtību sistēmu – valodas normas variantus, valodas jaunradi, valodas līdzekļu neierobežotu lietojumu un daudzveidību, bez kuras nav iedomājama valodas attīstība. VLiterārā valoda īpaši tiek sargāta no kļūdām – nenormētās nestandarta (tātad – nepareizās) leksikas – citvalodu aizguvumu un slenga leksikas lietojuma. Šāda valodas glābšana nereti saistīta ar pārmērīgu valodas kontroli.
7.2. Mazvārdība;
Ja gramatiskās kļūdas norāda uz valodas lietotāja lingvistisko zināšanu trūkumu, tad vārda nepareiza lietojuma gadījumā runājam par leksiskām kļūdām, bet stilam neatbilstošs vārdu lietojums norāda uz leksikostilistiskām kļūdām. (sal. ar Rozenbergs 1995, 203). A. Blinkena, runājot par valodas kultūru, par vienu no svarīgākajiem faktoriem min stila izjūtu (Blinkena 1968:, 21.-–22.).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
A. Veisbergs, runājot par šodienas valodas kultūru, vērš uzmanību uz stilu sajukumu, kas valda plašsaziņas līdzekļos, norādot, ka gandrīz visos valodas stilos ir ieplūduši sarunvalodas elementi, kas stilus vienādo un nereti grauj attiecīgā stila integritāti. (Veisbergs 2006/1, 34) un norāda, ka „pašlaik aktuālākais kvalitātes aspekts ir spēja orientēties valodas stilos un lietot tos atbilstoši situācijai”. (Veisbergs 2006/3, 16). Vērtējot labu vai sliktu valodu, pareizu vai nepareizu valodas lietojumu, vienmēr aktuāls ir jautājums, vai runātājs/rakstītājs pats apzinās novirzi no normas.
1. Tehniskais noformējums;
Par nepareizu valodas lietojumu var runāt galvenokārt situācijās, kad tiek pārkāptas situatīvās konvencijas un normas. (sal. ar Veisbergs 2006/1, 34.-35.)–35). Vārda vai frazeoloģisma paaugstinātas vai pazeminātas stilistiskās nokrāsas pilnīga ignorēšana rada negribēta komisma vai ironijas iespaidu, bet dažkārt jau kvalificējama kā nepieklājība. Piemēram, piemiņas brīdī „Balto krustu” kapulaukā, gids, pieminot padomju varas nogalinātos 6. jūlijā: Daļu nošāva.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kā neveiksmīga un arī nepareiza vērtējama žurnālista Kārļa Streipa apzināti izvēlētā vārda maukas lietošana TV raidījumā (tātad publiskā telpā). Šis vārds tika lietots nominatīvsaucošā nozīmē un līdz ar to nevarēja vienlaicīgi veikt stilistiskas funkcijas, lai emocionāli paustu attieksmi un ar nosodījuma ekspresiju raksturotu šos cilvēku grupu (kādas partijas politiķus).
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Attiecībā uz šo gadījumu arī interneta komentētāji un blogotāji, kuri tur rūpirūpējas par valodu, nepalika vienaldzīgi, l. Lūk, fragments no interneta adresē http://m.mosties.org/ieraksti/1330/ 2011.gadā lasītā teksta „Maukas” un izrunāšanās: „Pēc tam, kad par izrunāšanos Latvijas televīzijas ēterā no darba tika atlaists Kārlis Streips, publiskajā telpā vārds «„maukas»” ir kļuvis par teju vai pieņemamu vārdu, kas dažviet pat vairs netiek likts pēdiņās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Faktiski visi vulgārismi un t. s. lamuvārdi tekstā veic šo nosodījuma funkciju. RPar rupjau, vulgāra izteiksmeu uzskatāms ir vārdu savienojumams laizīt vienu vietu, ko Saeimas sēdē lietoja opozīcijā esošais deputāts Aleksandrs Mirskis: Maskavā Kremlī šitādi cilvēki kā ābiķi skrēja un laizīja vienu vietu.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Saeimas priekšsēdētāja S.olvita Āboltiņa bija spiesta aizrādīt: Lūdzu, ievērojiet pieklājības normas! (LR1 Ziņas 31.05.2012.) Necieņa, negatīva attieksme pret izteikuma priekšmetu tiek izteikta ar virkni aizgūto slengismu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;