Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Vācieši savu lidmašīnas pilotu apglabājuši turpat pļavas malā.” (Tvd). Aizkustinošs stāsts ir par 40 metru garo Ulmaņpriedi Turnā, kuru varējis redzēt pat no Valkas. Šis vietvārds neizdzēšams dzīvojis tautas mutē jau gandrīz gadsimtu, pārdzīvojot arī padomju laikus, un jau apvīts daudzām leģendām – daži domā, ka tur Kārlis Ulmanis bērniem dalījis konfektes, citi prāto, ka to Latvijas valsts prezidents būs stādījis.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Galvenos principus vietvārdveidē varam izlobīt arī no dažādu ģeogrāfisko objektu kopu sarakstiem, kurus sastādījuši attiecīgo objektu kategoriju pētniekui vai ierīkotāju grupas (piemēram, nesen atklāto pilskalnu nosaukumu, dižkoku, dzelzceļa staciju utt. nosaukumu saraksti).
6.1. Saistāmība;
Visbiežāk deminutīva piedēkļi tiek izmantoti, lai veidotu atdalīto nekustamo īpašumu daļu nosaukumus (piemēram, Pavasariņi no Pavasariem, Vītoliņi no Vītoliem, Plūdonīši un Plūdoņiem), taču jāatceras, ka šādos gadījumos tas nav vēlams – lietojumā pārāk līdzīgi vietvārdi var radīt jukas. Tiesa ganKā jau minēts, morfoloģiskās derivācija pavisam straujis izmantojums vietvārdu darināšanā samazinājies morfoloģiskās derivācijas izmantojumpavisam strauji samazinājies.
8. Tekstveide;
Dažreiz gan esošie nosaukumi var radīt negatīvas asociācijas (piemēram, Saulriebi, Raizes), taču ne vienmēr tādas tās bijušas vietvārda rašanās brīdī (neiedziļinoties konkrēto mājvārdu patiesajā motivācijā un cilmē, vārds riebt var apzīmēt arī savulaik cienījamu darbību – vārdošanu, savukārt raizes varētu būt saistītas ar vārdu riezt ‘augot veidot’ vai rieža ‘apstrādāšanai nodalīts zemes gabals’).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādās nozarēs kā ekonomika, politika, pedagoģija un vadībzinātne visai izplatīti ir vārdu savienojumi un salikteņi ar leksēmu kapitāls, piemēram, izglītība kā kapitāls, politiskais kapitāls, cilvēka kapitāls, finanšu kapitāls, kultūrkapitāls, sociālais kapitāls, erotiskais kapitāls u. c. Ievadot gGoogle meklētājā cilvēka kapitāls, iegūstam aptuveni 4630 rezultātus (dati no 2014. gada decembra dati).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Attiecīgi, ievadot vienu pašu vārdu kapitāls, redzam, ka tas lietots 352 000 reižu, bet angļu valodā 1 540 000 000 reižu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kvantitatīvā starpība starp vispārīgo terminu un vārdkopterminu rezultātiem tīmeklī ir milzīga, taču vēl lielāka ir atšķirība, ja mēģinām iegūt vārdkopas lingvistiskais kapitāls skaitlisko vērtību no virtuālās vides vārdkopai lingvistiskais kapitāls.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Tā lietota latviski aptuveni 2200 reižu, angliski savukārtsavukārt angliski – 37 100 000 reižu.
6.4. Vārdu secība;
Lai cik ticami vai mazticami būtu skaitliskie virtuālās vides rezultāti, tie nepārprotami atklāj pāris atziņas – kapitāls ir populārs un ekonomikā svarīgs jēdziens un, savukārt vārdkopa lingvistiskais kapitāls tiek lietota retāk, jo ir samērā jauns termins, ko 70. gados ieviesis franču sociologs Pjērs Burdjē (Linguistic CapitalBourdieu 1992, 66).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Jebkura profesionālā saziņa – gan formālā, gan neformālā (piemēram, profesionālais žargons) – ir uzskatāma par attiecīgā speciālista lingvistisko kapitālu, ka. Termina lingvistiskais kapitāls pamatā ir ekonomikas jēdziens, un visbiežāk parādās valodnieku rakstos. Šo faktu var izskaidrot ar valodnieku centieniem izmantot eto lieto valodnieku rakstos. Ekonomikas terminoloģiju, laia palīdz raksturotu valodu kā nemateriālu aktīvu jeb līdzekli. Tāpēc raksta otrajā daļā skaidrots, kā un ar kādiem valodas līdzekļiem uzņēmēji Rīgā izmanto rakstu valodu publiskajā telpā klientu piesaistīšanai un peļņas gūšanai.
8. Tekstveide;
Izglītībā diemžēl sekas var būt ilgtermiņā, ja lingvistisko kapitālu (tātad tādas valodas prasmes un lietojumu, kas ļauj gūt peļņu vai labumu nākotnē) izglītības sistēma mērķtiecīgi aizstāj ar tehniskajām prasmēm un iemaņām, virzot cilvēka attīstību no domājošā cilvēka jeb homo cogens uz tehnisko cilvēku jeb homo technicus, kurš ir precīzs izpildītājs un kļūst par uzņēmuma materiālo aktīvu tāpat kā dators vai darba galds.
7.1. Liekvārdība;
Karolīna Linza (Caroline Linse) rakstā „Linguistic Capital Pays Dividends” („Lingvistiskais kapitāls maksā dividendes”) secina: „Lingvistisko kapitālu ir grūti izteikt skaitļos, taču tam ir milzu vērtība, un tas raksturo valodas kompetenci; taču tā vietā, lai to koptu un attīstītu, to bieži vien pamet novārtā (mans [tulkojums) mans – G. D.].” (Linse 2013, 32) Ir daudzas cilvēces eksistencei svarīgas profesijas, kuru dzīvotspēja ir atkarīga no lingvistiskā kapitāla.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai varam iedomāties bez lingvistiskā kapitāla juristus, logopēdus, tulkus –un tulkotājus, ārstus, skolotājus, psihologus, gidus u. c. profesijau pārstāvjus?
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir pēdējais laiks pārskatīt maz līdz šim nenovērtēto valodas lomu tajās nevalodnieku profesijās, kurās valoda ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai gūtu ne tikai peļņu nākotnē, bet arī nodibinātu labas attiecības gan ar klientu, gan sadarbības partneri, gan pacientu utt. Faktiski jebkuras profesijas finansiālā dzīvotspēja ir atkarīga no darbinieka lingvistiskā kapitāla, tātad tādām valodas prasmēm un lietojuma, kas ļauj gūt peļņu tagadnē un nākotnē.
6.3. Noliegums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To var kāddažreiz novērtēt naudā, kādreiz arī nevar. Jo eEkonomikā bieži vien runā nevis par naudu, bet gan lietderīgumu.” (Autora papildinājums – „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” ar lietderīgumu saprot „spēju apmierināt patērētāja vajadzības” (ESV 2000, 120). Šīs vajadzības ir individuālas, taču tirgus, reklāma un politika šīs vajadzības diktē un cenšas pārliecināt, ka attiecīgo preci vai pakalpojumu klientam vajag attiecīgajā kvalitātē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Robinsona Krūzo gadījumā, līdz viņaš iepazīšanāstas ar Piektdieni, nedos.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Kapitāls arī neiekrīt klēpī. T, jo tā ir investīcija.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Lielā mērā mūsdienu ekonomika ir anglosakšu zinātne – Alfreds Māršals, Adams Smits u. c. JSvarīga ir arī juridiskā komunikācija starp klientau un uzņēmēja starpā. Diemžēl vairs neu. Tā kā cilvēki dažkārt nepārlasa līgumus. Cilvēk, viņi labprāt notic tam, kam grib noticēt. Nepārrunā līguma nosacījumus. Valodas loģikas jautājumi – tie paši līgumi. Starpkultūru komunikācija. Tavs referāts varētu būt rekomendācija personāla vadītājiem atsevišķās darba intervijās piesaistīt valodniekusSvarīgi ir arī valodas loģikas jautājumi – kaut vai līguma nosacījumu izpratne.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Praktiskais raksta materiāls – dažādi uzraksti, tekstu zīmes sabiedriskajā telpā – vākts vairākos Rīgas rajonos – Iļģuciemā, Dzirciemā, Āgenskalnā, Torņkalnā, Vecrīgā, Centra rajonā, Maskavas forštatēpriekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Darbs nevar tikt uzskatīts par pabeigtu, jo uzrakstiskā Rīgaos, afišās, reklāmās Rīgas vizuālais tēls ir mūžam mainīga,s – vecākas rakstu zīmes nomaina jaunākas zīmes.
8. Tekstveide;