Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tevis piedāvātais apraksts balstās instrumentālās fonētikas pētījumos, kas, no vienas puses ir labi, bet, no otras puses, neļauj saskatīt latviešu valodas principiālo specifiku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrkārt, instrumentālās fonētikas pētījumiem pēc būtības piemīt kontinuitāte, tajos nav diskrēto robežu, jo to objekts ir kontinuāls akustisks signāls vai tik pat nepārtrauktas runas orgānu kustības; par robežu starp tādām kategorijām, kā līdzskaņi un patskaņi, mēs varam tikai vienoties, tā neizriet objektīvi no akustisko vai artikulāro pētījumu rezultātiem (šādā ceļā nevar arī noteikt, cik sonoritātes pakāpju valodā ir, jo tās pakāpes nav nekādi pakāpieni, bet gan vairāk vai mazāk līdzens kāpums, „slīidkalniņš”).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodā ir citādāk —i – vienādi funkcionē (šķir zilbes intonācijas) zilbes ar garo patskani un tikai tādas slēgtās zilbes, kurās aiz īsa patskaņa seko skanenis.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Krievu valodā ir vēl citādāk —i – nav īso un garo zilbju atšķirības, resp. VC(C) tipa savienojumi neveido nekādas valodas vienības —– tie ir vienkārši skaņu savienojumi, un viss.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Katrā ziņā izlasīt Tavu tekstu bija interesanti.
3. Vārddarināšana;
Jāsāk jau būtu ar pašu pamatu —– zinātne patiesībā ir tikai prāta vingrošana, kam bieži vien ir visai attāls sakars ar objektīvo realitāti.
1. Tehniskais noformējums;
Jāpiekrīt Xfailiem —– „The truth is out there...”.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Arī dzīvniekiem, pat augiem ir sava „valoda”.
1. Tehniskais noformējums;
Valodu individualitāte balstās psihiskos procesos, bet tos mēs nespējam izskaidrot... Apgalvojumiem, ka instrumentālās fonētikas pētīšanas objekts pēc būtības nav diskrēts un neļauj saskatīt valodas vienību robežas, es varu piekrist tikai daļēji, jo robežas starp dažādām skaņu kategorijām tomēr izriet gan no artikulāriem, gan akustiskiem datiem. „Slidkalniņš” ir vērojams tikai kategoriju iekšienē un retos gadījumos starp akustiski un auditīvi tuviem divu kategoriju locekļiem (piem., /l/ un /u/).
7.1. Liekvārdība;
Mans uzskats, ko gribēju paust —– katrā zilbē tās kodolu veido visskanīgākā/sonorākā skaņa, tāpēc, piem., vārdos kakls vai ministrs beigu zilbes kodolu veidos skanenis, bet vārdos kalns un man —– tikai patskanis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tu raksti, ka latīņu valodā funkcionāli ekvivalentas bija zilbes ar garo patskani un slēgtās zilbes ar īso patskani, bet kas no tā būtu secināms?! Tikai tas, ka akcents tika likts uz temporāli garākajām zilbēm, kuru garumu noteica nevis pēc zilbes kodola garuma, bet zilbes kopējā garuma. :) Kas attiecas uz zilbes intonācijām, tās vispār ir „slidena” tēma, lai uz viņtām atsauktos!
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr negribu, lai mans darbs izskatītos pēc dažu paradigmu reformatoru darbiem, par kuriem jādomā —– kāda jēga reformēt veco un pierasto, ja jaunā sistēma neliek neko labāku vietā?! Laikam jau būs jātaisagatavo fonētikas un fonoloģijas grāmata profesionāļiem, kur tad varēs kārtīgi aprakstīt un pamatot (diskutējot ar tradicionālajām teorijām) manis piedāvātās izmaiņas dažādu jēdzienu interpretācijā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tu saki, ka mēs nespējam izskaidrot, kāpēc kāda runas vienība sastāv no tādām uzn tādām skaņām, bet es arī neizvirzītu (pagaidām?) šo uzdevumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Būtu jau labi, ja mēs tiktu pie vienādas izpratnes par to, no kādām vienībām tas runas segments sastāv... No instrumentālajiem pētījumiem izriet nevis robežas starp kategorijām, bet, varbūt (?) var izrietēt pašas pamatkategorijas, kuru malrobežas gan ir izplūdušas.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Akustiskā realizācija mani... neinteresē. Jo nav viennozīmīgāa sakara starp fiziku un funkciju.
4. Formveidošana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par fonētikas vispārīgumu runājot —– tas, ka kāda pazīme konkrētajā valodā neatšķiras no vispārpieņemtajām, nenozīmē, ka viņatās nav.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, protams, nebūs specifiska pazīme, kas palīdz nošķirt latviešu valodu no citām valodām, bet viena no universālajām pasaules valodu pazīmēm, kas realizēīstenojas arī latviešu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par pētījumu uzdevumu Tu nosaki —– konstatēt to, no kādām vienībām konkrēts runas segments sastāv, neskaidrojot valodas fonoloģisko parādību pamatā esošos psihiskos procesus.
1. Tehniskais noformējums;
Tikai konstatēšana —– tas jau būtu knapi bakalaura līmenis... Man visu laiku šķita, ka ar vienādu izpratni par to, no kādām vienībām katrs runas segments sastāv, nu gan nav problēmu... Segmentus noteikt instrumentāli var tīri labi.
1. Tehniskais noformējums;
Runājot par zilbju skaitu un to robežām, Tu uzreiz iebraunonāci visdiskutablējamākajā jautājumā, kas turklāt nav īsti saistāms ar skaņu kategorijām vien.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;