Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Kāpēc tad pat 3trīs intonāciju apgabalā nav vienotas intonāciju sistēmas?
1. Tehniskais noformējums;
Es drīzāk teiktu, ka „intonācija“” ir kolektīvās piederības marķierisiezīmētāja, nevis tonēma.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpēc jau pieminēju kā piemēru zilbju robežas jautājumu, abet Tu saki „bakalaura darbs”... Latīņu valodā runa tomēr nav par to zilbes daļu, ko sauc par ritmu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā kuru sauc katrā nacionālajā tradīcijā, nav būtisks jautājums —– var visu saukt par zilbes intonācijām, vai toņiem, vai garuma pakāpēm, vai stød’u, vai kā citādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
KPatru divu cilvēku valoda zināmā mērā atšķiras.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par intonāciju nivelēšanos runā, kopš valodniecībā tika pamanījta šoī parādībua, bet 1) tomēr parādībua tika pamanījta, 2) intonācijas tomēr nav vēl galīgi nonivelējušās. /v/ ar /f/ nav funkcionāli nepārojas vs pāris!
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tie tikai akustiski un artikulācijas ziņaā ir līdzīgi, bet funkcionāli tos nekas nesaista (ja runa ir par balsīgumu).
6.1. Saistāmība;
Sistēmas labad arī es pret viņuto neiebilstu, bet arī šis līdzskanis visā Latvijā varbūt nekad nav bijirunāts.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tur jau ir tā lieta, ka dažādi valodnieki saskata vienā un tai pašā valodā dažādus faktus (šajā gadījumā —– dažādus segmentus).
1. Tehniskais noformējums;
Ja salīdzinām cirks un risks —– vienā būs fonoloģiski garā zilbe, bet otrā —– īsa.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tāpēc funkcionāli ir pamats to apvienot ar patskani, nevis ar zilbes ritmas beigām.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt man nešķiet tiesīgs Tavs paskaidrojums, ka skanenis vairāk saistīts ar pēc tā esošām skaņām, tāpēc, ka viņitie visi kopā atrodas pēckodola līdzskaņu grupā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tu taču neteiksi, ka /v/ ir nebalsīgais (kā, piemēram., /p/), balstoties uz analoģijas dzērve —– dzērvju = tulpe —– tulpju... Diez vai piekrītu arī tam, ka individuālas valodas īpatnības nav funkcionāli nozīmīgas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ja jau katra cilvēka valoda funkcionē, tad tās elementi ir funkcionāli nozīmīgi... Vai zilbes intonācijas tiešām tika pamanītas kā reģionālas marķierišķīrējpazīmes, nevis kā nozīmes šķīrējas, par to neesmu pārliecināts, vajagdzētu paskatīties, kā tās tika aprakstījatas 19. gadsimtā.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, ka Tev nav izdevīgi atzīt citas teorijas, jo tad sabruks ar tādām mokām uzbūvētais kāršu namiņš, nav pamats vienas vienīgas teorijas pārsvaram pār citām.
7.2. Mazvārdība;
Tas ir logopēdu un runas patalogu uzdevums —– iedziļināties indivīda runas īpatnībās, bet arī tad tās tiek salīdzinātas ar kolektīvo normu... Par zilbes intonāciju aprakstu vēsturi paskaties gan!
1. Tehniskais noformējums;
Un, kad būsi apskatīsjies, pie reizes paskaties, kā kopš 19. gs. ir mainījusies segmentu izruna, leksika, morfoloģiskā un sintaktiskā sistēma. Un, jJa Tev ļoti nepatīk tas, kas pa šiem 200 gadiem (vai vismaz pēdējiem 70) noticis latviešu valodā, atklāti deklarē, ka Tavs interešu objekts ir latviešu valoda līdz 1940. gadam!
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Ja fonologs nav ar pirkstu taisītnenopietns teorētiķis, viņš nemēģinās secinājumus par valodas skaņu sistēmu un tās likumībām pagrābt no zila gaisa vai vecām grāmatām (runa, tāpat kā valoda nepārtraukti attīstās, un informācija par to noveco), bet interesēsies par objektīviem fonētiskiem faktiem, meklējot būtiskās likumsakarības.
Zilbes kodola jēdzienus tiek definē, izejot nevis no funkcionāliem apsvērumiem, bet gan pēcts, balstoties uz akustiskām un artikulatorām skaņu īpatnībām, nevis uz funkcionāliem apsvērumiem, tātad tas ir fonētikas, nevis fonoloģijas jēdziens. GribotJa ir vēlēšanās šo jēdzienu lietot to fonoloģijā vajag , tad tas jādefinēt to funkcionāli.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tikai viņam palīdzēs nevis instrumentālās, bet gan eksperimentālās fonētikas (= psiholingvistiskie) pētījumi viņam palīdzēs.
6.4. Vārdu secība;