A. Veisbergs raksta: „Sarunvalodā ir daudz aizguvumu un modes vārdu, kas neasociējas ar normatīvajos priekšstatos atzīto.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Dzirnaviņu diametrs -– 7 cm, garums -– 42 cm. (teksts kolektīvās iepirkšanās portālā, 2012) Kā norāda A. Veisbergs, „mutvārdu runas ignorēšana, uzskatot rakstu valodu par vienīgo, ar kuru vērts nodarboties (tātad abu valodas formu pretstatījuma absolutizācija), grauj valodas integritāti”. (Veisbergs 2006/1, 27). Vēl jo vairāk – izvairīšanās no aizguvumiem, kas raksturīgi sarunvalodai, rada hiperkorektu attieksmi arī pret rakstu valodā iepriekš atzītiem terminiem, tiek veidoti un lietoti it kā latviskāki termini – garas un grūti izrunājamas vārdkopas salikteņu vietā.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Sirmajam viss vēl priekšā. (LR1 radiospēle Piramīda 11.08.2012.), uz dullo `‘bez apdomāšanās, uz labu laimi`’ Vienkārši tā uz dullo miniet? (turpat), savārīt ziepes `‘nepareizi rīkojoties sagādāt nepatikšanas sev vai citiem`’ Ja mēs paši nesavārīsim kādas ziepes un to planētu neuzlaidīsim gaisā. (turpat).
1. Tehniskais noformējums;
|
Specifiska un slengismu aktīva lietotāja nominatīvā funkcijā ir sporta joma, tā žurnālists T.ālis Eipurs no Londonas priecīgi ziņo: Jaņos neesam, ir bronza. (LR Ziņas 09.08.2012.1) Samērā jauna tendence, kas līdz ar vārda dižķibele lietojumu iezīmējas jo spilgtāk, ir tādu nestandartam tuvu (vai gluži otrādi – pāri, virs standarta esošu) vārdu lietojums publiskajā telpā, kuru nozīmes papildkomponents, stilistiskā nokrāsa vai lietojuma ierobežotība dažādās latviešu vārdnīcās tiek raksturots ar norādi pārn., novec., apvidv., folkl., poēt. u. tml. Par vārdu dižķibele jau rakstījusi valodniece Ā.Ozola (Ozola 2012)Ā. Ozola, kura secina, ka – vienam un tam pašam vārdam doto norāžu neviendabība dažādās vārdnīcās liecina, ka „visai grūti ir noteikt, vai vārdam dižs piemīt kāds nozīmes papildkomponents, un liela nozīme te ir arī subjektīvajam faktoram” (Ozola 2012).
1. Tehniskais noformējums;
5. Interpunkcija;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Runājot par pašiem lasītājiem, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, skolotāja Anita Vanaga uzskata: „Tas, ka jaunieši mūsdienās vairs nelasa, ir mīts, toties bieži vien patērētais saturs ir svešvalodā, jo jauniešiem nav savu izdevumu, literatūras latviešu valodā.” (Vanaga 2022) Literatūras trūkums latviešu valodā gan nav izteikts, drīzāk varētu diskutēt par izdoto grāmatu māksliniecisko kvalitāti un vērtību.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Nereti autori neorientējas uz kādu konkrētu auditoriju, citi to dara (tas gan uzreiz nenozīmē, ka iecerētā auditorija grāmatu arī pieņems), dažkārt autors/ autore/ izdevēji vāka atvērumā dod norādi "„bērniem un vecākiem"” u. tml. Savukārt apzīmējums "„jauniešu literatūra"” it kā ir precīzs un vienlaikus nēe.
1. Tehniskais noformējums;
6.3. Noliegums;
|
Ja skatāmies formāli, Latvijas Jaunatnes likums nosaka, ka mūsu valstī jaunietis ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem (Jaunatnes likums 2008) (Saeima šogad ir nobalsojusi par grozījumiem likumā, ka nu jau līdz 30 gadiem).
1. Tehniskais noformējums;
|
Protams, trīspadsmitgadnieks un jau pat par 5pieciem gadiem vecāks ir "„citas pasaules"”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Z. Ērgle nenoliedzami bija tā laika populārākā pusaudžu rakstniece (lasītāju atmiņās nodēvēta par tipisku pubertitātes perioda rakstnieci), kura mērķtiecīgi strādāja tieši šai auditorijai, turklāt padomju konjunktūras ietvarosā, aktualizējot minētajam vecumposmam „mūžīgās” tēmas, problēmas, nevairījās apkopot un vēstījumā izmantot tā laika jauniešu slengu (2010. gada izdevumā, kurā iekļautas arī padomju laikā nepublicētās nodaļas un atjaunoti izņemtie fragmenti, ievietota skaidrojošā vārdnīca, kas mūsdienu lasītājam skaidro gan leksiku, gan citas laikmeta zīmes). „Zentu Ērgli 70. un 80. gados ļoti lasīja, bibliotēkās notika visdažādākās pārrunas, rīkoja literārās tiesas, grāmatas kāri tvēra bērni un jaunieši, nolasīja tiktāl, ka zuda lapas un vāki,” saka Ligita Popsujēviča, ilggadēja Lutriņu bibliotēkas vadītāja (Krauja 2020).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Rūmnieka romāna „Ozola grāmata” (1998) apakšvirsraksts ir „Fantastisks detektīvs ar pakaļdzīšanos”, bet Aijas Osmanes stāstu „3:0 mūsu labā” (1995) un „Hei, vecās mizas!“ (1996)” apakšvirsraksti – „Detektīvi tīņiem”.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
|
Izvērtējot detektīvlīniju un tematiku 20. gadsimta 90. gadu un 21. gadsimta sākuma latviešu bērnu un pusaudžu prozā, var secināt, ka priekšplānā noteikti ir ģimenes attiecību tēlojums un sadzīvisko noziegumu tēlojumi (A. Osmanes stāstos „3:0 mūsu labā” un „Hei, vecās mizas!”), uzmanība tiek pievērsta piedzīvojumiem ārpus skolas (Laimoņa. Vāczemnieka detektīvstāstā „Jefiņa glābšanas biedrība” (1991) u. c.), nozīmīgu vietu ieņem „fantastiskie detektīvi”, kuros detektīvintriga vairāk kalpo lasītāju uzmanības piesaistīšanai un noturēšanai līdz grāmatas beigām.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai uzrakstīto tuvinātu mērķauditorijai, autori vairāk vai mazāk pievērš uzmanību valodai, piešķirot tēliem iesaukas, iekļaujot laika zīmes, bet jauniešiem raksturīgo slengu izmanto dialogos. Šādas laikmetīguma izpausmes rezultātā stāsti, romāni ir saistoši tikai attiecīgā laika posma pusaudžiem un drīz vien zaudē savu aktualitāti, jo jauniešu dzīvesstils, intereses, tekstu uztvere, „gadžeti”, mode, sociālie tīkli, iecienītākās mūzikas grupas, ikdienas komunikācijas veidi un valoda pēdējās desmitgadēs mainās ļoti strauji un rakstnieki, ja cenšas to iekļaut savos darbos, ne vienmēr tiek visam līdzi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Nenoliedzami, liela nozīme ir rakstnieka talantam un meistarībai, „mūžīgo” tēmu, jauniešu (pusaudžu) problēmu izklāstā meistarprasmīgi izmantojot minētos laikmetīguma komponentus. Šajā ziņā zīmīgs ir J.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas ir vēstījums par galvenā varoņa, 5. klases skolēna Daumanta Zīles, pirmo „parasto” skolu (līdz tam zēns pēc avārijā iegūtās traumas ir mācījies vairākās palīgskolās, turklāt avārijā viņš zaudējais abus vecākus – pasaules bērnu literatūrā visai plaši izmantots motīvs), pirmo futbola turnīru, kurā divus vārtus izcīnīja Daumants), par pirmo kompāniju, kuras raksturojumā izmantotas iesaukas: („ „[..] mūsu kompānija: Valdis (kādreiz saucām par goliātu), Resnais (patiesībā Andris), Skelets (īstajā vārdā Tālis), Profesors (viņu sauc Uldis), Mērkaķis (patiesībā viņa vārds ir Māris), jokdaris Raimonds, kurš kaut kā iztika bez iesaukas…” (Zvirgzdiņš 2015, 25), par pirmajām romantiskajām jūtām.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Tas bieži vien atbilstošāks būtu 7. vai 8. klases skolēnam, ne piektklasniekam; p. Protams, Daumants pēc rakstnieka ieceres nav „vidusmēra” puika, acīmredzot tādēļ autors atteicies no šim vecumam vēl raksturīgās bērnišķības, un to paspilgtina vēstījums 1. personā.
6.6. Dalījums teikumos;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Gandrīz mīlas stāsts” mazliet atgādina tipiskas amerikāņu filmas ar laimīgajām beigām (kāds izgāztuvē kāds dzīvojošais atrod Ludolfa Liberta, Kārļa Padega u. c. gleznas, ko kopā ar zēniem atdod muzejā un uzrīko lielas svinības.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
|
No vienas puses, šis ir klasisks stāsts pusaudžiem, kurāa darbības vieta ir Latvija un kurā vērojamas no pasaules literatūras aizgūtās tendences – galvenais varonis bārenis, kam vecāki gājuši bojā autokatastrofā, viņam jāiziet nosacītai iniciācijai – sevis apliecināšanas procesam u. c., no otras puses, neraugoties uz angļu valodas lietojumu grāmatas nosaukumā un vietumis tekstā, tā ir visnotaļ latviska – ar mums atpazīstamiem kultūras un sadzīves kodiem (tostarp „zaļā domāšana”, atkritumu šķirošana) un socializēšanās problemātiku. (Rinkeviča 2017) Runājot par personāžu vārdiem un iesauku izvēli, jāpiemin arī 2003. gadā izdotā Māra Runguļa divu stāstu grāmata jauniešiem „Divdabis un Stulbcepure”, kur iesaukās ir ietvertas raksturīgākās tēlu rakstura vai ārējā izskata iezīmes. Ārpus stāsta konteksta šie vārdi šķiet dīvaini un dažkārt pat neizprotami, piemēram, iesauku Stulbcepure meitene ieguva sava ārējā izskata dēļ, jo citiem stulba likās viņas cepure, savukārt vārdā Divdabis atklājas Zigmāra duālais raksturs.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Vītiņas „Ūdenstornis” šogad, 2022. gadā, saņēma Latvijas literatūras gada balvu (LALIGABA) bērnu literatūras kategorijā, grāmata tika nominēta arī starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai kā labākā bērnu un jauniešu grāmata 2021. gadā, turklāt autore pati ir arī ilustratore.
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Izrāde saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā 2019./ 2020. sezonas labākā izrāde pusaudžiem un gada sasniegums oriģināldramaturģijā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Romāns mākslinieciskās kvalitātes ziņā nevar sacensties ar pārējiem rakstā aplūkotajiem jaunākās literatūras piemēriem, bet tēmas kontekstā ir interesants kā jaunas autores darbs jauniešiem par jauniešiem.
7.1. Liekvārdība;
|