|
Valodu kombinācijas vienā zīmē norāda, ka triju valodu uzraksti ir paredzēti 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
|
Turklāt, ja ēstuve ir, piemēram, austrumu restorāns, ēdienkarte skatlogā nereti ir arī ķīniešu valodā. Šādas zīmes var būt pat četrās valodās. Ķīniešu un japāņu hieroglifi un austrumu valodu pārcēlumi šobrīd vēl lielā mērā uzlūkojami kā eksotismi un vizuālā tēla formveides elementi, piemēram, restorāna Tokyo City zīmolā 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Turklāt tulkotajos rakstiskajos tekstos svešādošana kā tekstveides elements un tulkošanas paņēmiens ir izsenis lietota. Jo tālāki ir meklējumi austrumu virzienā, jo lielāku eksotiku var sagaidīt klients – Siam, Thai, bet arī Tai Mai (vienā gadījumā saglabāts rakstības, otrā – izrunas princips). Jaušams, ka nav pārāk nopietna iedziļināšanās Tālo austrumzemju valodu fonētiskajā un rakstības atveidē.
8. Tekstveide; |
|
8. Tekstveide; |
|
Savukārt 6.1. Saistāmība; |
|
Jauniešu mutvārdu saziņā arī saklausīts ze – angļu noteiktā artikula the – lietojums 1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
|
Jāatzīmē kāds aktīvs leksikas jaunpienācējs – jaunvārds latviešu valodā – barists/-a. Šobrīd šī aizguvuma lietojums ir samērā izplatīts 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
|
Savukārt barista ir tik šauras specializācijas bārmenis, ka jāšaubās, vai mums ir tik daudz specifisku espreso kafijas bāru, ka šāda profesija un reizē ar to tās apzīmējums ir realitāte.” (Latviešu valodas aģentūra) Pārcentīgā aizraušanās ar šī nevajadzīgā aizguvuma lieto 3. Vārddarināšana; |
|
Par šī vārda lietojumu vērts ielūkoties 2009. gada „Neatkarīgajās Tukuma ziņās”: 1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 8. Tekstveide; |
|
Viens no populārākajiem apzīmējumiem preču izpārdošanai par pazeminātām cenām ir likvidācija, piemēram, rudens likvidācija, vai arī 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Arī īpašības vārds traks tiek attiecināts uz izpārdošanu un akcijas cenām, jo īpaši savienojumā ar nedēļas dienu nosaukumiem vai lietvārdu cena, piemēram, trakā otrdiena, trakās cenas (šī vārda lietojums noteikti apliecina patērnieciskās kultūras un sabiedrības apsēstību iegūt īpašum 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Izpārdošanas paziņojumiem var pievērst uzmanību ar dažād 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Vien 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Lielāka vērība lingvistiskajam kapitālam jāpiešķir arī darba intervijās, resp 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Taču noteikti jācenšas domāt par radoš 4.3. Īpašības vārds; |
|
Kā zināms, šī perioda laikraksti ir vecajā drukā, un diemžēl mēģinājumi sameklēt kādu no iepriekš minētajiem atslēgas vārdiem 1918. gada presē pierādīja, ka rakstzīmju atpazīšanas īpatnību un kļūdu dēļ korpuss, ko varētu iegūt automātiski, būtu nepilnīgs un prasītu apgūt, kā tieši interesējošie atslēgas vārdi atpazīti, piemēram, vārds latviešu atpazīts gan kā latweeşchu, gan latweeschu, gan latmeeschu u. tml. Galvenokārt šī iemesla dēļ tika nolemts ierobežot aplūkotās periodikas apjomu ar viena mēneša izdevumiem, un tika pārlapoti visi 1918. gada maija izdevumi latviešu valodā: daiļrakstniecības, mākslas un zinātnes laikraksts 1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Sadaļa Periodika veido 60 % no visa korpusa, un tajā proporcionāli ir iekļauti gan nacionālie, gan reģionālie laikraksti, gan arī speciālā un populārā periodika. Atšķirībā no 1918. gada preses LVK2018 atrodams ļoti plašs dažādu periodisko izdevumu klāsts, tādēļ rakstā nav uzskaitīti konkrēti mūsdienu preses izdevumi. No 1918. gada laikrakstiem tika atlasīti fragmenti, kuros minēti lietvārdi latvietis (biežākās vārdformas izveidotajā korpusā – latviešu, latvieši), latvis (biežākā vārdforma – latvju) un īpašības vārds latvisks. 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
|
Korpusos nav veikta salīdzinoša statistiskā analīze, jo tie nav samērojami pēc apjoma, tāpēc raksts tikai sniedz ieskatu vārda apkaimes un semantikas pārmaiņās 1. Tehniskais noformējums; |
|
Tikai divos, bet zīmīgos piemēros konstatēts vārdkopas latvju tauta lietojums teikuma predikatīvajā kodolā teikuma priekšmeta funkcijā: Īsā laikā mūsu mazā latvju tauta ir tik neizsakāmi daudz cietuse; sirds gandrīz izsāpējuse [..]; [..] latvju tauta varēs vienotiem spēkiem izkopt un attīstīt savu kulturelo un nacionālo īpatnību.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Tas liecina, ka semantiskās diferencēšanās process, iespējams, ir jau 3. Vārddarināšana; |