Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tas ir vēstījums par galvenā varoņa, 5. klases skolēna Daumanta Zīles, pirmo „parasto” skolu (līdz tam zēns pēc avārijā iegūtās traumas ir mācījies vairākās palīgskolās, turklāt avārijā viņš zaudējais abus vecākus – pasaules bērnu literatūrā visai plaši izmantots motīvs), pirmo futbola turnīru, kurā divus vārtus izcīnīja Daumants), par pirmo kompāniju, kuras raksturojumā izmantotas iesaukas: („ „[..] mūsu kompānija: Valdis (kādreiz saucām par goliātu), Resnais (patiesībā Andris), Skelets (īstajā vārdā Tālis), Profesors (viņu sauc Uldis), Mērkaķis (patiesībā viņa vārds ir Māris), jokdaris Raimonds, kurš kaut kā iztika bez iesaukas…” (Zvirgzdiņš 2015, 25), par pirmajām romantiskajām jūtām.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Tas bieži vien atbilstošāks būtu 7. vai 8. klases skolēnam, ne piektklasniekam; p. Protams, Daumants pēc rakstnieka ieceres nav „vidusmēra” puika, acīmredzot tādēļ autors atteicies no šim vecumam vēl raksturīgās bērnišķības, un to paspilgtina vēstījums 1. personā.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vītiņas „Ūdenstornis” šogad, 2022. gadā, saņēma Latvijas literatūras gada balvu (LALIGABA) bērnu literatūras kategorijā, grāmata tika nominēta arī starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai kā labākā bērnu un jauniešu grāmata 2021. gadā, turklāt autore pati ir arī ilustratore.
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Izrāde saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā 2019./ 2020. sezonas labākā izrāde pusaudžiem un gada sasniegums oriģināldramaturģijā.
1. Tehniskais noformējums;
Romāns mākslinieciskās kvalitātes ziņā nevar sacensties ar pārējiem rakstā aplūkotajiem jaunākās literatūras piemēriem, bet tēmas kontekstā ir interesants kā jaunas autores darbs jauniešiem par jauniešiem.
7.1. Liekvārdība;
Es esmu ar vienu kāju tornī.” (Vītiņa 2021, 22) Tieša, provocējoša un vienlaikus pārliecinoša ironija rodama dzejoļu krājumā „Netikumīgie”, ko var uzskatīt par 21. gadsimta trešās dekāsmitgades Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā, kurš likumsakarīgi ir tik dažāds: jūtīgs, lecīgs, spurains, nesaprasts, infantils, sirsnīgs, provocējošs, tiešs, destruktīvs, gudrs, dumjš, vientuļš.
7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunā rakstniece iepazīstina arīgan ar galveno varoni Kimu, gan pārējiem romāna tēliem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kristas Betijas romānā „Kima – mana neveiklā dzīve” ir daudz dialogu, īsas teikuma konstrukcijas, laikmeta zīmes un salīdzinoši maz jauniešu ikdienas leksikai raksturīgā, tipiskā.
7.1. Liekvārdība;
Tekstā jaunā autore ir centusies veidot situāciju komikai atbilstošas epizodes, bet romāna valoda ir "kārtīga" – tai nav emocionālās nokrāsas, nav arī valodas komikas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlaikus lakoniskie teikumi slinkam vai steidzīgam lasītājam varētu atvieglināt lasīšanas procesu slinkam vai steidzīgam lasītājam, tomēr, pavirši „pārskrienot” ar acīm pāri tekstam, tas arī paliks nesaprasts.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vītiņa daudz lieto „es” formu, bet – šajā gadījumā tā nav stilistiska neveiklība, bet akcentē subjektīvo pārdzīvojumu un attieksmi akcentējošs elements.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pat rakstot par iespaidiem skolā (tā gan nav dominējošā vieta tekstā), autore neizmanto slengu, žargonus, bet uzsver skolas radītās emocijas un sajūtas: „Skolā jādomā par citaām lietām.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jārisina uzdevumi, kaut kas jāiegaumē, jāpiņķerējas ar vienādojumiem, līdz sāk sāpēt pirksti, vai jāmet cietas bumbas vēsā sporta zālē, kur smird pēc zeķēm.” (Vītiņa 2021, 8) Precīzi jaunajai rakstniecei izdevies raksturot absolventa izjūtas skolas izlaidumā, kas, šķiet, notiek nebeidzami ilgi, kurā visi ir sasvīduši, „Mmazliet laimīgi un mazliet nelaimīgi” (Vītiņa 2021, 119).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vītiņas teikums ir semantiski ietilpīgs, vietām tie ir atdalīti viens no otra ar lielākām atstarpēm un, ņemot vērā pašas kā ilustratores pieredzi, atgādina miniatūru gleznu: „ (--)[..] Koki šalkoja – ššš. (--)[..] Gar upi aug sašķiebusies papeļu aleja.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus dzejoļos iepludinātas alūzijas, folkloras, R.ūdolfa Blaumaņa „Tālavas taurētāja”, Ausekļa, Kronvaldu Ata ideju motīvi, kas lasītājam atgādina par latviešiem nozīmīgu kultūras mantojumu, ko iespējams aktualizēt arī 21. gadsimtā novatorā un gana atraktīvā formātā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vārdi cits ar citu rīvējas, atsijājot tos, kuri paliks kā sava laika zīme.” (KursīteGrīnuma 2001). Arī minētajos tekstos izmantotā jauniešu leksika nav autoru pašmērķis, izpatikšana lasītajam, – tā reprezentē savu laiku, tādējādi parādot 21. gadsimta pirmās puses jaunieša identitātes veidošanos, iekļaušanos pieaugušo pasaulē un pašam/ pašai savas pasaules radīšanu. Avotu un literatūras saraksts Avoti Bugavičute-Pēce 2019 – Bugavičute-Pēce, Rasa.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 8. Tekstveide;
Vai varētu lūgt Tevi izteikt savu viedokli par manu diftongisko savienojumu interpretāciju, ko konspektīvi izklāstu zeīšu turpmāk?
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atbilstoši sonoritātes teorijai zilbes kodolu veido sonoritātes virsotne, t. i., zilbes skaņa ar vislielāko sonoritāti, bet zilbes sākumā skaņas izkārtojas sonoritātes pieauguma secībā (no kreisās uz labo pusi) un zilbes beigās —– sonoritātes samazināšanās secībā (Markus 2000, 9; Roca and Johnson 2000, 255).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Papīra fonologs —– instrumentālajam fonētiķim (2013. g. 17. janvārī) Sveiks, dārgais kolēģi!
1. Tehniskais noformējums;
Universālas, protams, var būt (un pieēc tā vajag tiekbūtu jātiecas) fonoloģisko pētījumu metodes, principi.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;