Ja gramatiskās kļūdas norāda uz valodas lietotāja lingvistisko zināšanu trūkumu, tad vārda nepareiza lietojuma gadījumā runājam par leksiskām kļūdām, bet stilam neatbilstošs vārdu lietojums norāda uz leksikostilistiskām kļūdām. (sal. ar Rozenbergs 1995, 203). A. Blinkena, runājot par valodas kultūru, par vienu no svarīgākajiem faktoriem min stila izjūtu (Blinkena 1968:, 21.-–22.).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
A. Veisbergs, runājot par šodienas valodas kultūru, vērš uzmanību uz stilu sajukumu, kas valda plašsaziņas līdzekļos, norādot, ka gandrīz visos valodas stilos ir ieplūduši sarunvalodas elementi, kas stilus vienādo un nereti grauj attiecīgā stila integritāti. (Veisbergs 2006/1, 34) un norāda, ka „pašlaik aktuālākais kvalitātes aspekts ir spēja orientēties valodas stilos un lietot tos atbilstoši situācijai”. (Veisbergs 2006/3, 16). Vērtējot labu vai sliktu valodu, pareizu vai nepareizu valodas lietojumu, vienmēr aktuāls ir jautājums, vai runātājs/rakstītājs pats apzinās novirzi no normas.
1. Tehniskais noformējums;
|
Par nepareizu valodas lietojumu var runāt galvenokārt situācijās, kad tiek pārkāptas situatīvās konvencijas un normas. (sal. ar Veisbergs 2006/1, 34.-35.)–35). Vārda vai frazeoloģisma paaugstinātas vai pazeminātas stilistiskās nokrāsas pilnīga ignorēšana rada negribēta komisma vai ironijas iespaidu, bet dažkārt jau kvalificējama kā nepieklājība. Piemēram, piemiņas brīdī „Balto krustu” kapulaukā, gids, pieminot padomju varas nogalinātos 6. jūlijā: Daļu nošāva.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Kā neveiksmīga un arī nepareiza vērtējama žurnālista Kārļa Streipa apzināti izvēlētā vārda maukas lietošana TV raidījumā (tātad publiskā telpā). Šis vārds tika lietots nominatīvsaucošā nozīmē un līdz ar to nevarēja vienlaicīgi veikt stilistiskas funkcijas, lai emocionāli paustu attieksmi un ar nosodījuma ekspresiju raksturotu šos cilvēku grupu (kādas partijas politiķus).
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Attiecībā uz šo gadījumu arī interneta komentētāji un blogotāji, kuri tur rūpirūpējas par valodu, nepalika vienaldzīgi, l. Lūk, fragments no interneta adresē http://m.mosties.org/ieraksti/1330/ 2011.gadā lasītā teksta „Maukas” un izrunāšanās: „Pēc tam, kad par izrunāšanos Latvijas televīzijas ēterā no darba tika atlaists Kārlis Streips, publiskajā telpā vārds «„maukas»” ir kļuvis par teju vai pieņemamu vārdu, kas dažviet pat vairs netiek likts pēdiņās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Faktiski visi vulgārismi un t. s. lamuvārdi tekstā veic šo nosodījuma funkciju. RPar rupjau, vulgāra izteiksmeu uzskatāms ir vārdu savienojumams laizīt vienu vietu, ko Saeimas sēdē lietoja opozīcijā esošais deputāts Aleksandrs Mirskis: Maskavā Kremlī šitādi cilvēki kā ābiķi skrēja un laizīja vienu vietu.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Saeimas priekšsēdētāja S.olvita Āboltiņa bija spiesta aizrādīt: Lūdzu, ievērojiet pieklājības normas! (LR1 Ziņas 31.05.2012.) Necieņa, negatīva attieksme pret izteikuma priekšmetu tiek izteikta ar virkni aizgūto slengismu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Lai paustu savu negatīvo attieksmi vai atgādinātu sabiedrībai par kādu nosodāmu darbību vai faktu atsevišķu personu dzīvē, publiskajā telpā lieto nenormētās ikdienas saziņas valodas leksiku, kas jēdzieniski un kontekstuāli saistāma ar šo personu vērtību sistēmu. Žurnālists R.olands Tjarve: Ja kāds ir sašmucējies, kā saka mūsu radioklausītāji, tad viņš [politiķis] atkāpjas [negaidot tiesas spriedumu]. (LR1 21.07.11. Krustpunktā.) Latvijas Radio klausītāji, negatīvi vērtējot deputāta Dzintara Zaķa rīcību nodokļu jautājumā, raksturo viņu (LR1 Krustpunktā. 05.07.2012. ) kā šeftmani. Žurnāliste A.nita Daukšte par deputāta Dz. Zaķa („Vienotība”) rīcību saistībā ar automašīnas iegādi, un izvairīšanos no nodokļu nomaksas atgādina, ka: Savulaik viņi [„Vienotības” deputāti] aizmirsa Kampara [....] latus no tumbočkas.( (LR1 19.07.2012.) Interneta komentētāji visai skarbi izsakās par toreizējo prezidentu Valdi Zatleru, kurš devies uz Olimpiskajām spēlēm Pekinā un tādējādi neizrādot lielu interesi par notikumiem Gruzijmilitāro konfliktu Gruzijas pierobežā, lai gan raksta nosaukums Zatlers sekojot līdzi notikumiem Gruzijā liecina par pretējo: Diemžēl ļaunākā šī ārsta politiskā diagnoze ir apstiprinājusies -– bezmugurkaulnieks, zicpriekšsēdis... :( Jāņem vērā, kaKā norāda Ruta Veidemane, „ikdienišķu sarunvalodas vai vienkāršrunas vārdu, barbarismu un žargonismu lietošana parasti rada iespaidu, ka tiek runāts par kaut ko nesvarīgu, notiek kaut kādu faktu, kaut kādu vērtību piezemēšana, šķiet autors augstu nevērtē cilvēkus, par kuriem raksta, vai vismaz cenšas radīt iespaidu par brīvām attiecībām ar viņiem.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Slengismu apzināta lietošana bez noteikta stilistiska nolūka, neizmantojot piemērotākus sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus, ir valodas kultūrai bīstamāka, jo valodu noplicina. (Stengrevica 2006, 42). Publiskajā telpā raksturīgs slengismu lietojums, lai izteiktu nozīmi, kuru mutvārdu runā visbiežāk vai salīdzinoši bieži apzīmē ar neliterāru vārdu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Neformālās situācijās daudzi latviešu valodas lietotāji diezgan regulāri lieto noteiktu aizgūto slengismu sortimenklāstu. Šāda veida slengismu noturīgumu latviešu valodā daļēji var izskaidrot ar inerci: tādu vārdu ir diezgan daudz, tie tiek lietoti salīdzinoši bieži.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Sirmajam viss vēl priekšā. (LR1 radiospēle Piramīda 11.08.2012.), uz dullo `‘bez apdomāšanās, uz labu laimi`’ Vienkārši tā uz dullo miniet? (turpat), savārīt ziepes `‘nepareizi rīkojoties sagādāt nepatikšanas sev vai citiem`’ Ja mēs paši nesavārīsim kādas ziepes un to planētu neuzlaidīsim gaisā. (turpat).
1. Tehniskais noformējums;
|
Specifiska un slengismu aktīva lietotāja nominatīvā funkcijā ir sporta joma, tā žurnālists T.ālis Eipurs no Londonas priecīgi ziņo: Jaņos neesam, ir bronza. (LR Ziņas 09.08.2012.1) Samērā jauna tendence, kas līdz ar vārda dižķibele lietojumu iezīmējas jo spilgtāk, ir tādu nestandartam tuvu (vai gluži otrādi – pāri, virs standarta esošu) vārdu lietojums publiskajā telpā, kuru nozīmes papildkomponents, stilistiskā nokrāsa vai lietojuma ierobežotība dažādās latviešu vārdnīcās tiek raksturots ar norādi pārn., novec., apvidv., folkl., poēt. u. tml. Par vārdu dižķibele jau rakstījusi valodniece Ā.Ozola (Ozola 2012)Ā. Ozola, kura secina, ka – vienam un tam pašam vārdam doto norāžu neviendabība dažādās vārdnīcās liecina, ka „visai grūti ir noteikt, vai vārdam dižs piemīt kāds nozīmes papildkomponents, un liela nozīme te ir arī subjektīvajam faktoram” (Ozola 2012).
1. Tehniskais noformējums;
5. Interpunkcija;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Runājot par pašiem lasītājiem, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, skolotāja Anita Vanaga uzskata: „Tas, ka jaunieši mūsdienās vairs nelasa, ir mīts, toties bieži vien patērētais saturs ir svešvalodā, jo jauniešiem nav savu izdevumu, literatūras latviešu valodā.” (Vanaga 2022) Literatūras trūkums latviešu valodā gan nav izteikts, drīzāk varētu diskutēt par izdoto grāmatu māksliniecisko kvalitāti un vērtību.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Nereti autori neorientējas uz kādu konkrētu auditoriju, citi to dara (tas gan uzreiz nenozīmē, ka iecerētā auditorija grāmatu arī pieņems), dažkārt autors/ autore/ izdevēji vāka atvērumā dod norādi "„bērniem un vecākiem"” u. tml. Savukārt apzīmējums "„jauniešu literatūra"” it kā ir precīzs un vienlaikus nēe.
1. Tehniskais noformējums;
6.3. Noliegums;
|
Ja skatāmies formāli, Latvijas Jaunatnes likums nosaka, ka mūsu valstī jaunietis ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem (Jaunatnes likums 2008) (Saeima šogad ir nobalsojusi par grozījumiem likumā, ka nu jau līdz 30 gadiem).
1. Tehniskais noformējums;
|
Z. Ērgle nenoliedzami bija tā laika populārākā pusaudžu rakstniece (lasītāju atmiņās nodēvēta par tipisku pubertitātes perioda rakstnieci), kura mērķtiecīgi strādāja tieši šai auditorijai, turklāt padomju konjunktūras ietvarosā, aktualizējot minētajam vecumposmam „mūžīgās” tēmas, problēmas, nevairījās apkopot un vēstījumā izmantot tā laika jauniešu slengu (2010. gada izdevumā, kurā iekļautas arī padomju laikā nepublicētās nodaļas un atjaunoti izņemtie fragmenti, ievietota skaidrojošā vārdnīca, kas mūsdienu lasītājam skaidro gan leksiku, gan citas laikmeta zīmes). „Zentu Ērgli 70. un 80. gados ļoti lasīja, bibliotēkās notika visdažādākās pārrunas, rīkoja literārās tiesas, grāmatas kāri tvēra bērni un jaunieši, nolasīja tiktāl, ka zuda lapas un vāki,” saka Ligita Popsujēviča, ilggadēja Lutriņu bibliotēkas vadītāja (Krauja 2020).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Rūmnieka romāna „Ozola grāmata” (1998) apakšvirsraksts ir „Fantastisks detektīvs ar pakaļdzīšanos”, bet Aijas Osmanes stāstu „3:0 mūsu labā” (1995) un „Hei, vecās mizas!“ (1996)” apakšvirsraksti – „Detektīvi tīņiem”.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
|
Izvērtējot detektīvlīniju un tematiku 20. gadsimta 90. gadu un 21. gadsimta sākuma latviešu bērnu un pusaudžu prozā, var secināt, ka priekšplānā noteikti ir ģimenes attiecību tēlojums un sadzīvisko noziegumu tēlojumi (A. Osmanes stāstos „3:0 mūsu labā” un „Hei, vecās mizas!”), uzmanība tiek pievērsta piedzīvojumiem ārpus skolas (Laimoņa. Vāczemnieka detektīvstāstā „Jefiņa glābšanas biedrība” (1991) u. c.), nozīmīgu vietu ieņem „fantastiskie detektīvi”, kuros detektīvintriga vairāk kalpo lasītāju uzmanības piesaistīšanai un noturēšanai līdz grāmatas beigām.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai uzrakstīto tuvinātu mērķauditorijai, autori vairāk vai mazāk pievērš uzmanību valodai, piešķirot tēliem iesaukas, iekļaujot laika zīmes, bet jauniešiem raksturīgo slengu izmanto dialogos. Šādas laikmetīguma izpausmes rezultātā stāsti, romāni ir saistoši tikai attiecīgā laika posma pusaudžiem un drīz vien zaudē savu aktualitāti, jo jauniešu dzīvesstils, intereses, tekstu uztvere, „gadžeti”, mode, sociālie tīkli, iecienītākās mūzikas grupas, ikdienas komunikācijas veidi un valoda pēdējās desmitgadēs mainās ļoti strauji un rakstnieki, ja cenšas to iekļaut savos darbos, ne vienmēr tiek visam līdzi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Nenoliedzami, liela nozīme ir rakstnieka talantam un meistarībai, „mūžīgo” tēmu, jauniešu (pusaudžu) problēmu izklāstā meistarprasmīgi izmantojot minētos laikmetīguma komponentus. Šajā ziņā zīmīgs ir J.
7.3. Neiederīgs vārds;
|