Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Lietojot frazeoloģismu nevis tā pamatformā, bet ar situatīvām stilistiskām (okazionālām) izpārmaiņām, žurnālisti var panākt veselu virkni dažādu efektu.
4. Formveidošana;
Sinhroniskā aspektā tiek izšķirtas dažādas frazeoloģismu situatīvi stilistiskas variācijas: papildinājums, substitūcija, elipse, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs, alūzija, utt. Vairākas no šīm variācijām tiek īstenotas vienaā teikuma ietvaros (piemēram, frazeoloģiskā zeigma, papildinājums, elipse, substitūcija, inversija, perifrāze, konversija, metatēze, kontaminācija, diminutīva lietojums); betā, piemēram, substitūcija un elipse, taču ir arī tādas frazeoloģismu variācijas diskursā, kuras var pārsniegt vienau teikumau, atkāpes,rindkopu vai pat grāmatas nodaļas ietvarusu, piemēram, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs un alūzija (vairāk par šīm variācijām skat. Oļehnoviča 2012, 32–46). Šādā variētā lietojumā frazeoloģismi iegūst papildus nozīmes nianses, izsaka stilistisko informāciju, kuras niansesu var noteikt, salīdzinot frazeoloģisma pamatformu un tā lietojuma formu un nozīmi diskursā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpieminatzīmē Aleksandra Kuņina (Кунин 1972 a, 1972 b, 1986) ieguldījums angļu valodas frazeoloģijas stilistikas attīstīšanā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uz sinonīmiju balstītas substitūcijas rezultātādēļ frazeoloģisma nozīme visbiežāk tiek vai nu tiek pastiprināta, vai arī tā semantikā nenotiek nekādas nozīmīgas izpārmaiņas, kā, piemēram, šajā ekscerptā, kur frazeoloģismā saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu verbs saiet aizvietots ar verbu nonākt: Saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu – sar. ‘saķildoties, sanaidoties’. (LFV) Oskars neesot no tiem, kas ies pāri līķiem, lai izdarītu nākamo soli karjerā: „Vajag mācēt palikt pie sava viedokļa un nenonākt „ragos”' ar priekšniecību.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turējis gan šļūteni, gan ūdens „stobru”. SAIET (SANĀKT, SAĶERTIES; SAKRIST) RAGOS ar kādu. sar. Saķildoties, sanaidoties. (LFVLatvijas Avīze, 09.03.2011.) Nozīmes pastiprinājums rodas, ja substitūcijai tiek izmantots sinonīms, kas nosauc to pašu lietu vai parādību, bet pastiprina kādu tās pazīmi: izmēru, daudzumu, intensitāti, darbības tempu, stilistisko un/vai emocionālo ekspresivitāti utt., piemēram, sinonīmisku verbu iet – braukt substitūcija pirmajā gadījumā un noiet (nozust) – aizvākties otrajā piemērā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Frazeoloģisma komponenta vai komponentu substitūcijas gadījumos ne vienmēr ir iespējams noteikt tās pamatā esošās semantiskās attieksmes; tādos gadījumos jaunā elementa izvēli nosaka raksta autora komunikatīvais mērķis. Šajos gadījumos ietekme uz frazeoloģisma nozīmi parasti ir nozīmes precizēšana, un variācijas princips ir tēmas norāde.
5.2. Lieka pieturzīme;
Latvijas dabā joprojām ir gan „podi”, kas parasti apzīmē apaļus reljefa objektus, gan „abras”, kas noteikti būs gareni ģeogrāfiski objekti, gan „astes” un „kājas”, kas norāda uz šauru, garu objektu, kurš iestiepjas citā teritorijā, gan „mutes”, kas parasti attiecinātas uz upju ietekām, un kauli, kādā dēvēti zemūdens akmeņi: piemēram, Abru kalni Straupē: garens paugurs ar vairākām ielejām un padziļinājumiem pie Brenču jaunsaimniecības robežāas, Podiņkalns Salacgrīvā: „apaļas formas kalns kāpās pie jūras netālu no Salacgrīvas vidusskolas”, Pods – grava Priekuļu pagastā: „Rauņa kreisā krasta sāngrava; grava tā nosaukta, jo pēc formas atgādina podu”, Upīšmute – peldvieta Staicelē: „skolēnu atpūtas vieta vasarā; tai ir tāds nosaukums, jo tajā vietā tā ir nedaudz platāka un dziļāka, tādēļ labāka vieta, lai peldētos”, Mārtiņa Kauls – krāce Salaspilī Daugavā: „vairāk gan sēklis, no labā krasta uz Mārtiņsalu” (Tvd).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Visilgmūžīgākie visās vietvārdu kategorijās šķiet tie nosaukumi, kas palīdz glabāt tautas atmiņu – kas kalpo kā virsraksti, abreviatūras plašiem un apjomīgiem stāstaiem no vairākus simtus gadu senas pagātnes. Šādi nosaukumi saglabājas arī tad, ja vieta ir sen iznīkusi vai pārveidojusies līdz nepazīšanai.
6.1. Saistāmība;
Jaunāko vākumu vietu stāstos pārestība gan joprojām ieskanas (kā Maizpeļkalna nosaukumu pavadošajā stāstā), bet tā šķiet krietni mērenāka: Kungu kapi jeb Einera kalns, jeb Baronu kapi Annas pagastā: „uzkalns, kurā bija Otes un Kalnienas muižas baronu kapi; senāk, kad vēl pastāvēja Otes muiža, šajā kalniņā, netālu no muižas, tika apglabāts kungs, uzvelts kapa vietai liels akmens ar iegravētu lielu krustu”, Pļintaukas pļava Dunavas pagastā: „radušās 19. gs.adsimtā, kad Dvietes muižkungs devis rīkojumu izcirst mežu”, Maizpeļkalns Rencēnu pagastā: „muižkungs lika zemniekiem kalnu norakt lēzenāku; tas bija smags darbs, par ko viņi saņēma algu”, Kunga līdums pļava un Kunga sils – mežs Tomes pagastā (Tvd).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai cik ticami vai mazticami būtu skaitliskie virtuālās vides rezultāti, tie nepārprotami atklāj pāris atziņas – kapitāls ir populārs un ekonomikā svarīgs jēdziens un, savukārt vārdkopa lingvistiskais kapitāls tiek lietota retāk, jo ir samērā jauns termins, ko 70. gados ieviesis franču sociologs Pjērs Burdjē (Linguistic CapitalBourdieu 1992, 66).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Izglītībā diemžēl sekas var būt ilgtermiņā, ja lingvistisko kapitālu (tātad tādas valodas prasmes un lietojumu, kas ļauj gūt peļņu vai labumu nākotnē) izglītības sistēma mērķtiecīgi aizstāj ar tehniskajām prasmēm un iemaņām, virzot cilvēka attīstību no domājošā cilvēka jeb homo cogens uz tehnisko cilvēku jeb homo technicus, kurš ir precīzs izpildītājs un kļūst par uzņēmuma materiālo aktīvu tāpat kā dators vai darba galds.
7.1. Liekvārdība;
Karolīna Linza (Caroline Linse) rakstā „Linguistic Capital Pays Dividends” („Lingvistiskais kapitāls maksā dividendes”) secina: „Lingvistisko kapitālu ir grūti izteikt skaitļos, taču tam ir milzu vērtība, un tas raksturo valodas kompetenci; taču tā vietā, lai to koptu un attīstītu, to bieži vien pamet novārtā (mans [tulkojums) mans – G. D.].” (Linse 2013, 32) Ir daudzas cilvēces eksistencei svarīgas profesijas, kuru dzīvotspēja ir atkarīga no lingvistiskā kapitāla.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai varam iedomāties bez lingvistiskā kapitāla juristus, logopēdus, tulkus –un tulkotājus, ārstus, skolotājus, psihologus, gidus u. c. profesijau pārstāvjus?
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
To var kāddažreiz novērtēt naudā, kādreiz arī nevar. Jo eEkonomikā bieži vien runā nevis par naudu, bet gan lietderīgumu.” (Autora papildinājums – „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” ar lietderīgumu saprot „spēju apmierināt patērētāja vajadzības” (ESV 2000, 120). Šīs vajadzības ir individuālas, taču tirgus, reklāma un politika šīs vajadzības diktē un cenšas pārliecināt, ka attiecīgo preci vai pakalpojumu klientam vajag attiecīgajā kvalitātē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Robinsona Krūzo gadījumā, līdz viņaš iepazīšanāstas ar Piektdieni, nedos.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Kapitāls arī neiekrīt klēpī. T, jo tā ir investīcija.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Lielā mērā mūsdienu ekonomika ir anglosakšu zinātne – Alfreds Māršals, Adams Smits u. c. JSvarīga ir arī juridiskā komunikācija starp klientau un uzņēmēja starpā. Diemžēl vairs neu. Tā kā cilvēki dažkārt nepārlasa līgumus. Cilvēk, viņi labprāt notic tam, kam grib noticēt. Nepārrunā līguma nosacījumus. Valodas loģikas jautājumi – tie paši līgumi. Starpkultūru komunikācija. Tavs referāts varētu būt rekomendācija personāla vadītājiem atsevišķās darba intervijās piesaistīt valodniekusSvarīgi ir arī valodas loģikas jautājumi – kaut vai līguma nosacījumu izpratne.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Praktiskais raksta materiāls – dažādi uzraksti, tekstu zīmes sabiedriskajā telpā – vākts vairākos Rīgas rajonos – Iļģuciemā, Dzirciemā, Āgenskalnā, Torņkalnā, Vecrīgā, Centra rajonā, Maskavas forštatēpriekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lingvistiskā kapitāla kontekstā tulkotā pilsētajumi ir saistāmai ar tirgus segmentēšanu.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valodu kombinācijas vienā zīmē norāda, ka triju valodu uzraksti ir paredzēti lietošanai tūristiem.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;