Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Daudz grūtību sagādā uzvārdu izskaņas -iņš (arī sieviešu dzimtes -iņa). Preses izdevumos precīzs atveidojums konstatējamcīzs atveidojums ir sastopams preses izdevumos, taču samērā reti: Maris Krastinis [Māris Krastiņš] ŠK 2006 03 04, Solvita Abuoltinia (Solvita Āboltiņa) Kl 2010 03 19, Lyga Zarinia (Līga Zariņa) ŠK 2006 02 04. Šīs uzvārdu izskaņas atveides norma īpaši uzsvērta arī lēmuma grozījumos (VLKK 2004, 169).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti kļūdaini tiek atveidojamts arī pašreizējā Latvijas prezidenta uzvārds – Andris Berzinis [Andris Bērziņš = Bėrzinis] ŠK 2012 03 23.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Lietuviešu valodā Latvijas vietvārdi parasti tiek atveidojamti divējādi: 1) tiek minētas lietuviešu formavietvārdu lietuviskais variants, ko lieto vietējie lietuvieši, un 2) transkribētas latviešu formas – ja lietuvisko formu nav vai arī tās; 2) ja lietuviskā vietvārda varianta nav, atveidojumi nav pietiekami pārbaudītas, iri vai maz izplatītasi, tad Latvijas vietvārdi tiek transkribēti lietuviski (Baluodė, Garšva 1985, 64). Tradicionālās formas Latvijas vietvārdu atveide iekļautas gan speciālās vietvārdu vārdnīcās (LTV 2002, 138–139; VKŽ 1994), gan latviešu un lietuviešu divvalodu vārdnīcu ģeogrāfisko nosaukumu pielikumos, kur atveidoti arī plašāk izplatītie Latvijas vietvārdi (LLV 1964, 842–860; 1995, 601–602; LLKŽ 1977, 731–758; 2003, 802–804).
4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tie funkcionē arī presē, jo nosauc valsts dzīvei nozīmīgas lielākaās pilsētas un upes: Liepāja – Liepoja ŠK 2008 06 26, Bauska – Bauskė ŠK 2009 07 30, Daugavpils – Daugpilis KP 2009/3, 30, Daugava – Dauguva KP 2009/3 32.
4.3. Īpašības vārds;
Patskaņu un līdzskaņu atveides normas vietvārdos ir tādas pašas kā personvārdos, savukārt runājot par galotnēm jāņem vērā, ka vietvārdi bieži vien ir daudzskaitlinieki: vīriešu dzimtes galotne -i lietuviski atveidojamia ar -ai, bet sieviešu dzimtes -as, -es un -is – attiecīgi ar -os, -ės un -ys.
6.1. Saistāmība;
Kaut gan jāpiebilst, ka sieviešu dzimtes daudzskaitlinieki ar galotni -ys ir arī starp Lietuvas vietvārdiem, piemēram., Marcinkonys u. c. (tiesa gan, latviskojot tie kļūst par vienskaitļa sieviešu dzimtes nosaukumiem ar galotni -e – Marcinkone), tāpēc teorētiski nebūtu grūti pareizi lieto arī Cēsu vārdu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lietuvas presē reizēm sastopami izkropļoti Latvijas vietvārdi – tādu rašanās iemeslus var tikai minēt, taču tos atpazīst var tikai tie, kuri zina par reālo notikumu un pazīst Latviju.
6.5. Izteicēja izveide;
Interesanti ir gadījumi, kad simboliskajos nosaukumos tiek lietoti vietvārdi – šeit tie vairs nav jālietuvisko, tos lieto oriģinālvalodas formveidolā. Šeit tikai būtu vērts padomāt par vārdu kārtsecību – loģiskāk izskatītos, ja nomenklatūras vārds (vārdi) būtu pirms nosaukuma.
7.3. Neiederīgs vārds;
Konstatējama kopīga tendence: – jo retāks vai mazāk zināms ir īpašvārds, jo lielāka iespēja kļūdīties, to atveidojot.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Turklāt droši vien vismaz 95 procentos no gadījumiem, kuros, šādus tekstus rakstot, tulkojot vai rediģējot, radīsies dilemma „kols vai domuzīme?”, pilnīgi pietiks ar vienu vienīgu kārtulu: pirms tāda paskaidrojuma, kas sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kuram tas seko, liekam domuzīmi; turpretim pirms paskaidrojuma, kas nav sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam kolu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latviešu valodniecībā, aplūkojot kola un domuzīmes funkcijas, uz tik detalizētu aptvērumu nav arī mēģināts tiekties.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Laimdota Ceplīša, Jāņa Rozenberga un Jāņa Valdmaņa monogrāfijā „Latviešu valodas sintakse” (Ceplītis, Rozenbergs, Valdmanis 1989, 259–260) kola sakarā minēti paskaidrojums un konkretizējums (piebilstot: „nereti uzskaitījuma veidā”), bet domuzīmes sakarā – pamatojums, precizējums, un jēdziena izvērsums (piebilstot: „parasti uzskaitījuma veidā”).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Subfrazālos paskaidrojumus ģgan vieni, gan otri, gan trešie parasti piesaista vienā un tajā pašā veidā – ar domuzīmi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā kā kols nevar nebūt vērsts uz priekšu, uz sekojošo, tas nav izmantojams par izdalītājpieturzīmi: kolus nevar sapārot, lai tādā veidā norādītu, kur beidzas tāds frazāls paskaidrojums, kas neatrodas teikuma beigās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Pie Billes mammuča vai pie Olgas, kamēr Billes mammucis saslienas un saka: – Zini k0o... – un atkal čemodāns un durvju aizciršana. (Belševica 1995, 98) Kols un domuzīme vai tikai domuzīme: divlīmeņu un vienlīmeņa pieeja paskaidrojumu piesaistē Alternatīvā pieeja, kurā kolu vispār nelieto vai, ja lieto, tad tikai tiešās runas vai uzskaitījumu priekšā, ir plaši izplatīta.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tagad nebūt ne „lielās” ziemeļvalstis Eiropas Savienībā nekautrējas izteikties par cilvēktiesību problēmām citviet pasaulē – no Honkongas līdz Burkinafaso, no Venecuēlas līdz Turcijai. (Rīgas Laiks Nr. 9, 2020;, 5. lpp.) No otras puses, digitālajai sistēmai piemīt nenovērtējama priekšrocība: tā ir perfekti piemērota datoriem.
1. Tehniskais noformējums;
Apzīmējumam „pasīvs” līdzi nāca padomju laika stigma – pasīvie neko paši lietas labā negrib darīt. (Ir 08.10.2020.) Ppiemēri ilustrē to, ka vienīgais aspekts, kurā vienlīmeņa pieeja atšķiras no divlīmeņu (bezkola) pieejas, ir frazālo paskaidrojumu piesaiste.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vai Sibīrijā ar vēdertīfu nomiris vai kritis – skaidru ziņu nebija, nekādu dzīvības zīmi arī nav devis. (Belševica 1995, 8) Reizēm Bille ar Anitu drīkstēja paturēt Grietu rokās un nolikt atpakaļ uz kumodes – nekas cits ar Grietu nebija iesākams. (Belševica 1995, 14) Bille netiepās – vai mammuci kāds pārstrīdējis. (Belševica 1995, 17) Egles, kā Billei skaidrots, sargāja māju un dārzu no lielceļa putekļiem, trokšņa, svešām acīm un Ventas klajuma vējiem – vecātēva smalkās ābeles prasīja aizvēju. (Belševica 1995, 26) Zāģētājs pagriež galvu – nu redzamas spurīgās ūsas. (Belševica 1995, 37) Bille ieskatās – cauri kokiem saredzama balta baznīca ar ziliem un zaļiem torņiem. (Belševica 1995, 42) Vecāmāte istabā uz tahtas bija iesnaudusies – viņai uznāca tādi īsi snaudieni. (Belševica 1995, 48) Taču jau vārtos bija redzams – līdz karuselim tāda ļaužu un kārdinājumu burzma, ka tur vis skriešus klāt netiksi. (Belševica 1995, 77) Šīm mantām bija īss mūžs – bumbiņas gumija drīz izstaipījās tā, ka bumbiņa vairs nelēkāja, dzirnaviņu spārni saplīsa. (Belševica 1995, 79) Vienlīmeņa (bezkola) pieeja, kuru pārstāv šie piemēri no „Billes”, tagad daiļliteratūrā tiek izmantota ļoti plaši, taču tā sastopama jau kopš XX20. gadsimta sākuma (piemēram, konsekvents vienlīmeņa pieejas pārstāvis bijis Andrejs Upīts).
1. Tehniskais noformējums;
Imants Ziedonis šo parādību raksturojis ar spārnotu frāzi: „Domu zīme, šī daudznozīmīgā pļāpa, izstumj godīgo kolu.” (Ziedonis 1971, 72). Likteņa ironija: domuzīmes ekspansija skārusi arī „Epifāniju” turpmākos izdevumus (Ziedonis 1997)”.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Vienkāršu vai paplašinātu teikuma locekļu gramatiski neobligāta atdalīšana ar domuzīmēm: Papīra grāmata bija – un joprojām ir – tāds kā totēmisks cietoksnis sadursmē starp digitālā dumpja spēkiem un 20. gadsimta kultūru. (Bariko 2020, 140–141) Tajā ir samanāma kādas civilizācijas rītausma – un tās cēloņi. (Bariko 2020, 109) Teorētiski – un diezgan lielā mērā arī praktiski – ikviens var piedalīties, rakstīt šķirkļus, tos pārveidot un tulkot. (Bariko 2020, 129) Pienāk Lācis – žēlām acīm mutē skatīties un kumosiņu diedelēt. (Belševica 1995, 39) Bet tad viņiem agra rīta dievkalpojumi, tad vēla vakara, tad nakti cauri – un divpadsmit verstis kājām uz baznīcu nācis, tikpat atpakaļ jāiet.. (Belševica 1995, 46) Billi kā raušus parāva uz priekšu – iepazīties, draudzēties. (Belševica 1995, 58) Vanda viņu nekad neapsaukāja par lēvuru, skubināja mēģināt vēl un vēl – uzreiz jau neizdodoties –, bet Bille tad labāk skatījās, kā Vanda griež. (Belševica 1995, 94) Frāžkopa, kurā domuzīme izmantota divās lomās – gan paskaidrojuma piesaistei, gan gramatiski neobligātai savrupināšanai: 2020. gada 10. jūlijā ar Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana dekrētu Svētā Sofija jeb Svētās gudrības bazilika – pēc imperatora Justīniāna pavēles 6. gadsimtā celtais Bizantijas impērijas un visas pareizticīgās pasaules svarīgākais dievnams – no muzeja pārtapa par mošeju. [..] Svētajai Sofijai vienmēr bijusi dziļa garīga, kulturāla un vēsturiska vērtība, un tā tiek uzskatīta par pašu svarīgāko kristiešu dievnamu – ne jau tikai starp pareizticīgajiem. (Rīgas Laiks Nr. 9, 2020, 7. lpp.) Atdalījuma neobligāta pastiprināšana: gramatiski obligāta atdalījuma komatus aizstāj ar domuzīmēm. Ja gramatiski obligātu atdalīšanu, kurā parasti izmanto komatus, gribam pastiprināt ar spēcīgākām pieturzīmēm, komatu vietā izmantojam domuzīmes un iekavas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;