Lai informācija būtu precīza un nepārprotama, dažādos paziņojumos publicistikā viens vietas vai laika apstāklis tiek precizēts ar citu vietas vai laika apstākli, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Talsu rajons un Manhetena nosauc plašāku jēdzienu, resp 2.2. Saīsinājuma izveide; |
No septiņiem divdabjiem latviešu valodā divdabja teicienu var veidot četri: nelokāmais divdabis ar -ot(ies), daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās, darāmās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies un ciešamās kārtas lokāmais divdabis ar -ts, -ta (sīkāk par divdabjiem sk., piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Piemēram, atverot restorānu vai sākot jebkādu biznesu, viņi to dara, domājot tālākā perspektīvā, nevis kā pēc iespējas ātrāk paņemt pēc iespējas vairāk naudas. (S) Vēlāk strādāju par žurnālistu, pārsvarā rakstot par vēsturi itāļu populārākajam laikrakstam Corriere Della Sera. (S) [..] vīrieši, kuru karjeras nav tik veiksmīgas, [..] līdzsvara iztrūkumu vēlas kompensēt, audzinot bērnus un pilnveidojot ģimeni. (C) Nonākot saskarē ar lapām, tārpi pielīp un nevar aizbēgt. (IZ) Jaucot māju, salauž abas kājas. (BD) Jāpatur prātā, ka savrupināms ir divdabja teiciens, resp 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Tā, piem 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; |
Arī nākamajā teikumā savrupinājums ar pieturzīmēm atdalīts nepilnīgi: [..] viņš ir svētījis arī mūs – Māras zemes bērnus, izmainot daudzu dzīves, pasargājot dvēseles no grēkiem. (E) Šajā teikumā savrupinājums Māras zemes bērni robežojas ar divdabja teicienu, kas arī atdalāms no pārējā teikuma.
1. Tehniskais noformējums; |
Reizēm teikums veidots tā, ka savrupinājuma robežas jāmēģina noteikt, balstoties uz semantik 6.1. Saistāmība; |
Tas sakāms arī par publicistikā populāro savrupinājuma veidu, resp 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Savukārt otro teikumu varētu labot tā: Pūcēm, meklējot barību ēku tuvumā, bīstamība slēpjas... Taču labāk šo teikumu pārveidot, darītāju nosaucot nominatīvā nevis datīvā, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Reg 2.4. Īpašvārdu atveide; |
Ne 7.3. Neiederīgs vārds; |
Lietuviešu valodniecības izdevumos un presē publicēts ne viens vien raksts par šiem jautājumiem (Kvašytė 2000; 2003; 2004; 2005), viena publikācija ir arī latviski (Kvašīte 2005).
2.1. Vārdu pareizrakstība; |
Grūtības rodas praksē, kad teorētiskās nostādnes 6.5. Izteicēja izveide; |
Reizēm pieļaujams galotni -as mainīt 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; |
Lielākas grūtības tās nesagādā, taču jāpiebilst, ka latviešu personvārdos, atveidojot lietuviski, neparādīsies lietuviešu valodai raksturīgā galotne -ys.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; |
Vēl viena 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Savukārt uzvārdi, kuri 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Daudz grūtību sagādā uzvārdu izskaņas -iņš (arī sieviešu dzimtes -iņa). Pre 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Nereti kļūdaini tiek atveido 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; |
Lietuviešu valodā Latvijas vietvārdi parasti tiek atveido 4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; |