Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Lai informācija būtu precīza un nepārprotama, dažādos paziņojumos publicistikā viens vietas vai laika apstāklis tiek precizēts ar citu vietas vai laika apstākli, piemēram.: Sestdien, 11. augustā, notiks pašmāju produktu un ražojumu tirdziņš. [..]. (Dz) Nākamie BD numuri iznāks trešdien, 2. maijā, un ceturtdien, 3. maijā. (BD) Jāatceras, ka savrupina tikai viena veida apstākļus, respektīvi., vietas apstākli aiz vietas apstākļa, laika apstākli aiz laika apstākļa un veida apstākli aiz veida apstākļa.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Talsu rajons un Manhetena nosauc plašāku jēdzienu, respektīvi., nozīmē plašāku teritoriju, savukārt Valdemārpils un Grīnviča nosauc šaurāku jēdzienu, proti, šaurāku teritoriju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
No septiņiem divdabjiem latviešu valodā divdabja teicienu var veidot četri: nelokāmais divdabis ar -ot(ies), daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās, darāmās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies un ciešamās kārtas lokāmais divdabis ar -ts, -ta (sīkāk par divdabjiem sk., piemēram., MLLVG I, Paegle 2003, Nītiņa 20011959; Nītiņa 2001; Paegle 2003).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Piemēram, atverot restorānu vai sākot jebkādu biznesu, viņi to dara, domājot tālākā perspektīvā, nevis kā pēc iespējas ātrāk paņemt pēc iespējas vairāk naudas. (S) Vēlāk strādāju par žurnālistu, pārsvarā rakstot par vēsturi itāļu populārākajam laikrakstam Corriere Della Sera. (S) [..] vīrieši, kuru karjeras nav tik veiksmīgas, [..] līdzsvara iztrūkumu vēlas kompensēt, audzinot bērnus un pilnveidojot ģimeni. (C) Nonākot saskarē ar lapām, tārpi pielīp un nevar aizbēgt. (IZ) Jaucot māju, salauž abas kājas. (BD) Jāpatur prātā, ka savrupināms ir divdabja teiciens, respektīvi., divdabis kopā ar tam pakārtotiem teikuma locekļiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tā, piemēram., teikumā Dzīvoju tikai vienu dzīvi – šo un uzņemos atbildību par to. (M) savrupinājums no pārējā teikuma nošķirts ar domuzīmi tikai no vienas puses, taču, kā jau norādīts iepriekš, savrupinājums atdalāms no abām pusēm.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Arī nākamajā teikumā savrupinājums ar pieturzīmēm atdalīts nepilnīgi: [..] viņš ir svētījis arī mūs – Māras zemes bērnus, izmainot daudzu dzīves, pasargājot dvēseles no grēkiem. (E) Šajā teikumā savrupinājums Māras zemes bērni robežojas ar divdabja teicienu, kas arī atdalāms no pārējā teikuma.
1. Tehniskais noformējums;
Reizēm teikums veidots tā, ka savrupinājuma robežas jāmēģina noteikt, balstoties uz semantikasu.
6.1. Saistāmība;
Tas sakāms arī par publicistikā populāro savrupinājuma veidu, respektīvi., divdabja teicienu ar nelokāmo divdabi un lietvārdu vai vietniekvārdu datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju. Šādas konstrukcijas sauc par absolūtā datīva konstrukcijām, kuras izsaka pavaddarbību, tātad teikumā tiek nosaukti dažādi darītāji – viens, kas veic divdabja nosaukto darbību, bet otrs, kas veic ar darbības vārda personas formu nosaukto darbību.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt otro teikumu varētu labot tā: Pūcēm, meklējot barību ēku tuvumā, bīstamība slēpjas... Taču labāk šo teikumu pārveidot, darītāju nosaucot nominatīvā nevis datīvā, piemēram., Pūces, meklējot barību ēku tuvumā, ir apdraudētas, jo var nomedīt saindētus grauzējus. Šeit jāmin Maigones Beitiņas viedoklis par to, ka interpunkcija „ir viens no vissvarīgākajiem teksta organizēšanas līdzekļiem” (Beitiņa 2009, 230). Šādam viedoklim var piekrist, jo bieži vien tieši no pieturzīmju lietojuma atkarīgs, vai teksta adresāts sapratīs rakstīto tā, kā to domājis teksta autors.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Regīina Kvašīte (Regina Kvašytė) Par Latviju lietuviski: īpašvārdu atveide presē Citvalodu īpašvārdu atveide un lietošana plašsaziņas līdzekļos Lietuvā ir gan valodnieku, gan nespeciālistu uzmanības lokā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Neskatraugoties uz principiālām diskusijām, ir izdotas instrukcijas par īpašvārdu atveidi enciklopēdisko izdevumu vajadzībām (NTVR 1986; VLE 2001–2011).
7.3. Neiederīgs vārds;
Lietuviešu valodniecības izdevumos un presē publicēts ne viens vien raksts par šiem jautājumiem (Kvašytė 2000; 2003; 2004; 2005), viena publikācija ir arī latviski (Kvašīte 2005).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Grūtības rodas praksē, kad teorētiskās nostādnes jānepieciešams īstenot.
6.5. Izteicēja izveide;
Reizēm pieļaujams galotni -as mainīt pretar -is (ja personvārdi ir nelabskanīgi vai homonīmi citam jēdzienam), piemēram., Ģirts – Girtis (sal. lietuviešu valodā īpašības vārds girtas ‘piedzēries’).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Lielākas grūtības tās nesagādā, taču jāpiebilst, ka latviešu personvārdos, atveidojot lietuviski, neparādīsies lietuviešu valodai raksturīgā galotne -ys.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Vēl viena galotņpersonvārdu atveides lietuviski īpatnībaīpatnība lietuviešu valodā – nelokāmo galotnfināli -o nelatviskas cilmes personvārdos aizstāj lietuviešu valodas galotne -as: Gvido – Gvidas; Stavro – Stavras.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt uzvārdi, kuri veidodarināti no īpašības vārdiem ar noteikto galotni -ais, -ā, piemēram., Čaklais, Čaklā, lietuviski atbilstoši atveides noteikumiem rakstāmi ar izskaņu -ajis, -aja: Čaklajis, Čaklaja (Girdenis 1996, 8). ŠeitTomēr gan jāsaka, ka jaunākās atveides tendences ir atteikties no izskaņas, kas ļautu saskatīt noteikto galotni, saglabājot tikai nenoteikto galotni.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Daudz grūtību sagādā uzvārdu izskaņas -iņš (arī sieviešu dzimtes -iņa). Preses izdevumos precīzs atveidojums konstatējamcīzs atveidojums ir sastopams preses izdevumos, taču samērā reti: Maris Krastinis [Māris Krastiņš] ŠK 2006 03 04, Solvita Abuoltinia (Solvita Āboltiņa) Kl 2010 03 19, Lyga Zarinia (Līga Zariņa) ŠK 2006 02 04. Šīs uzvārdu izskaņas atveides norma īpaši uzsvērta arī lēmuma grozījumos (VLKK 2004, 169).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti kļūdaini tiek atveidojamts arī pašreizējā Latvijas prezidenta uzvārds – Andris Berzinis [Andris Bērziņš = Bėrzinis] ŠK 2012 03 23.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Lietuviešu valodā Latvijas vietvārdi parasti tiek atveidojamti divējādi: 1) tiek minētas lietuviešu formavietvārdu lietuviskais variants, ko lieto vietējie lietuvieši, un 2) transkribētas latviešu formas – ja lietuvisko formu nav vai arī tās; 2) ja lietuviskā vietvārda varianta nav, atveidojumi nav pietiekami pārbaudītas, iri vai maz izplatītasi, tad Latvijas vietvārdi tiek transkribēti lietuviski (Baluodė, Garšva 1985, 64). Tradicionālās formas Latvijas vietvārdu atveide iekļautas gan speciālās vietvārdu vārdnīcās (LTV 2002, 138–139; VKŽ 1994), gan latviešu un lietuviešu divvalodu vārdnīcu ģeogrāfisko nosaukumu pielikumos, kur atveidoti arī plašāk izplatītie Latvijas vietvārdi (LLV 1964, 842–860; 1995, 601–602; LLKŽ 1977, 731–758; 2003, 802–804).
4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;