Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Patskaņu un līdzskaņu atveides normas vietvārdos ir tādas pašas kā personvārdos, savukārt runājot par galotnēm jāņem vērā, ka vietvārdi bieži vien ir daudzskaitlinieki: vīriešu dzimtes galotne -i lietuviski atveidojamia ar -ai, bet sieviešu dzimtes -as, -es un -is – attiecīgi ar -os, -ės un -ys.
6.1. Saistāmība;
Kaut gan jāpiebilst, ka sieviešu dzimtes daudzskaitlinieki ar galotni -ys ir arī starp Lietuvas vietvārdiem, piemēram., Marcinkonys u. c. (tiesa gan, latviskojot tie kļūst par vienskaitļa sieviešu dzimtes nosaukumiem ar galotni -e – Marcinkone), tāpēc teorētiski nebūtu grūti pareizi lieto arī Cēsu vārdu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lietuvas presē reizēm sastopami izkropļoti Latvijas vietvārdi – tādu rašanās iemeslus var tikai minēt, taču tos atpazīst var tikai tie, kuri zina par reālo notikumu un pazīst Latviju.
6.5. Izteicēja izveide;
Interesanti ir gadījumi, kad simboliskajos nosaukumos tiek lietoti vietvārdi – šeit tie vairs nav jālietuvisko, tos lieto oriģinālvalodas formveidolā. Šeit tikai būtu vērts padomāt par vārdu kārtsecību – loģiskāk izskatītos, ja nomenklatūras vārds (vārdi) būtu pirms nosaukuma.
7.3. Neiederīgs vārds;
Konstatējama kopīga tendence: – jo retāks vai mazāk zināms ir īpašvārds, jo lielāka iespēja kļūdīties, to atveidojot.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Turklāt droši vien vismaz 95 procentos no gadījumiem, kuros, šādus tekstus rakstot, tulkojot vai rediģējot, radīsies dilemma „kols vai domuzīme?”, pilnīgi pietiks ar vienu vienīgu kārtulu: pirms tāda paskaidrojuma, kas sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kuram tas seko, liekam domuzīmi; turpretim pirms paskaidrojuma, kas nav sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam kolu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latviešu valodniecībā, aplūkojot kola un domuzīmes funkcijas, uz tik detalizētu aptvērumu nav arī mēģināts tiekties.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Laimdota Ceplīša, Jāņa Rozenberga un Jāņa Valdmaņa monogrāfijā „Latviešu valodas sintakse” (Ceplītis, Rozenbergs, Valdmanis 1989, 259–260) kola sakarā minēti paskaidrojums un konkretizējums (piebilstot: „nereti uzskaitījuma veidā”), bet domuzīmes sakarā – pamatojums, precizējums, un jēdziena izvērsums (piebilstot: „parasti uzskaitījuma veidā”).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Subfrazālos paskaidrojumus ģgan vieni, gan otri, gan trešie parasti piesaista vienā un tajā pašā veidā – ar domuzīmi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tagad nebūt ne „lielās” ziemeļvalstis Eiropas Savienībā nekautrējas izteikties par cilvēktiesību problēmām citviet pasaulē – no Honkongas līdz Burkinafaso, no Venecuēlas līdz Turcijai. (Rīgas Laiks Nr. 9, 2020;, 5. lpp.) No otras puses, digitālajai sistēmai piemīt nenovērtējama priekšrocība: tā ir perfekti piemērota datoriem.
1. Tehniskais noformējums;
Apzīmējumam „pasīvs” līdzi nāca padomju laika stigma – pasīvie neko paši lietas labā negrib darīt. (Ir 08.10.2020.) Ppiemēri ilustrē to, ka vienīgais aspekts, kurā vienlīmeņa pieeja atšķiras no divlīmeņu (bezkola) pieejas, ir frazālo paskaidrojumu piesaiste.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vai Sibīrijā ar vēdertīfu nomiris vai kritis – skaidru ziņu nebija, nekādu dzīvības zīmi arī nav devis. (Belševica 1995, 8) Reizēm Bille ar Anitu drīkstēja paturēt Grietu rokās un nolikt atpakaļ uz kumodes – nekas cits ar Grietu nebija iesākams. (Belševica 1995, 14) Bille netiepās – vai mammuci kāds pārstrīdējis. (Belševica 1995, 17) Egles, kā Billei skaidrots, sargāja māju un dārzu no lielceļa putekļiem, trokšņa, svešām acīm un Ventas klajuma vējiem – vecātēva smalkās ābeles prasīja aizvēju. (Belševica 1995, 26) Zāģētājs pagriež galvu – nu redzamas spurīgās ūsas. (Belševica 1995, 37) Bille ieskatās – cauri kokiem saredzama balta baznīca ar ziliem un zaļiem torņiem. (Belševica 1995, 42) Vecāmāte istabā uz tahtas bija iesnaudusies – viņai uznāca tādi īsi snaudieni. (Belševica 1995, 48) Taču jau vārtos bija redzams – līdz karuselim tāda ļaužu un kārdinājumu burzma, ka tur vis skriešus klāt netiksi. (Belševica 1995, 77) Šīm mantām bija īss mūžs – bumbiņas gumija drīz izstaipījās tā, ka bumbiņa vairs nelēkāja, dzirnaviņu spārni saplīsa. (Belševica 1995, 79) Vienlīmeņa (bezkola) pieeja, kuru pārstāv šie piemēri no „Billes”, tagad daiļliteratūrā tiek izmantota ļoti plaši, taču tā sastopama jau kopš XX20. gadsimta sākuma (piemēram, konsekvents vienlīmeņa pieejas pārstāvis bijis Andrejs Upīts).
1. Tehniskais noformējums;
Vienkāršu vai paplašinātu teikuma locekļu gramatiski neobligāta atdalīšana ar domuzīmēm: Papīra grāmata bija – un joprojām ir – tāds kā totēmisks cietoksnis sadursmē starp digitālā dumpja spēkiem un 20. gadsimta kultūru. (Bariko 2020, 140–141) Tajā ir samanāma kādas civilizācijas rītausma – un tās cēloņi. (Bariko 2020, 109) Teorētiski – un diezgan lielā mērā arī praktiski – ikviens var piedalīties, rakstīt šķirkļus, tos pārveidot un tulkot. (Bariko 2020, 129) Pienāk Lācis – žēlām acīm mutē skatīties un kumosiņu diedelēt. (Belševica 1995, 39) Bet tad viņiem agra rīta dievkalpojumi, tad vēla vakara, tad nakti cauri – un divpadsmit verstis kājām uz baznīcu nācis, tikpat atpakaļ jāiet.. (Belševica 1995, 46) Billi kā raušus parāva uz priekšu – iepazīties, draudzēties. (Belševica 1995, 58) Vanda viņu nekad neapsaukāja par lēvuru, skubināja mēģināt vēl un vēl – uzreiz jau neizdodoties –, bet Bille tad labāk skatījās, kā Vanda griež. (Belševica 1995, 94) Frāžkopa, kurā domuzīme izmantota divās lomās – gan paskaidrojuma piesaistei, gan gramatiski neobligātai savrupināšanai: 2020. gada 10. jūlijā ar Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana dekrētu Svētā Sofija jeb Svētās gudrības bazilika – pēc imperatora Justīniāna pavēles 6. gadsimtā celtais Bizantijas impērijas un visas pareizticīgās pasaules svarīgākais dievnams – no muzeja pārtapa par mošeju. [..] Svētajai Sofijai vienmēr bijusi dziļa garīga, kulturāla un vēsturiska vērtība, un tā tiek uzskatīta par pašu svarīgāko kristiešu dievnamu – ne jau tikai starp pareizticīgajiem. (Rīgas Laiks Nr. 9, 2020, 7. lpp.) Atdalījuma neobligāta pastiprināšana: gramatiski obligāta atdalījuma komatus aizstāj ar domuzīmēm. Ja gramatiski obligātu atdalīšanu, kurā parasti izmanto komatus, gribam pastiprināt ar spēcīgākām pieturzīmēm, komatu vietā izmantojam domuzīmes un iekavas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par kādu apzinīgu uzvārdu modifikāciju vai kādu apzinīgu piešķiršanu pēc pašu uzvārdu nesēju vēlēšanās gan nevarēsim runāt.” (Blese 1929, 24) Joprojām nav skaidrs, vai 19. gs. pirmajā pusē, kad Vidzemes un Kurzemes zemniekiem tiek piešķirti uzvārdi, viņi varēja tos izvēlēties paši, vai arī tie bija muižkunga vai rakstveža piešķirti.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un vēl varam pievienot dažus uzvārdus, kas lasītājam visdrīzāk liks pasmaidīt: Kraskurin – Ieriķos (Āraišu dr.audze), Maiſeswihrs – Ļaudonā, Wehſchukehninſch – Brentos (Ērģemes dr.audze), Weſchekeningsch – Allažos, Wilkuſchaweiſch – Brentos (Ērģemes dr.audze), Kanneptehws – Rencēnos (Burtnieku dr.audze), Mihlaidehls – Cirstos (Ērgļu dr.audze), Wetzemaate – Inciemā (Turaidas dr.audze), Deewabers – Rankā (Jaunpiebalgas dr.audze), Tuppeljahn – Kūdumā (Straupes dr.audze), Swestemehl – Bērzauneē.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Piemēram, Jaunlaicenes (Opekalna dr.audze) Roces mājās no 19 vīriešiem astoņi ir Jāņi, četri – Jakobi, divi – Simoni un Reiņi, viens – Viļums, Pēteris un Toms, bet no 14 sievietēm trīs ir Annas, Ilzes, Gerdas un Līzes, viena – Maija un Madala.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdz ar to uzvārdu piešķiršanā rodas duāla situācija: „No vienas puses persona, kas izvēlas sev uzvārdu, no otras – pagasta etc. tiesa, kas izlemj, par cik zināmās personas prasība pēc uzvārda pamatota un vai pats izvēlētais uzvārds kā tāds nerunā pretī noteikumiem, un pozitīvā gadījumā ieraksta tiesas protokolā šo izvēlēto uzvārdu, reizē ar to zināmai personai dodot uzvārdu.” (Upelnieks 1936, 250). Atšķirīgās Vidzemes draudzēs uzvārdu došanas process noritējis dažādi, par ko liecina, piemēram, piešķirto uzvārdu saikne ar mājvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Visās minētajās valodās krāsu adjektīvs melns ir daudznozīmeīgs vārds ar ļoti līdzīgu semantiku. „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” adjektīvam melns dotas četras pamatnozīmes: 1.
3. Vārddarināšana;
Ar to tika domāts Ilzenes-Kalncempju-Zeltiņu apvidus, kur dzīvojošo ļaužu daļa valkājuši tumšāku apģērbu, bijuši ar melnīgsnējāku sejas ādas krāsu un tumšmataināki nekā šeit dzīvojošie latvieši.
7.1. Liekvārdība;
Jāpiebilst, ka Schwarzbach ir vāciski runājuošajā telpā izplatīts hidronīmu un apdzīvoto vietu nosaukums, kā arī pazīstams uzvārds.
9.1. Neuzmanības kļūda;