Tie ir aizguvumi, kurus saucam par barbarismiem (bode, štāte, kliņķis, vokzālis, čumedans, gaspaža u. c.), latviskoti citvalodu vārdi (distingēts princis, anoianitātes stāžs, fīnas nianses u. tml.), kā arī svešā valodā atstāti netulkoti vārdi (fine boy, cash u. c.). (Andersons 1975, 57‒–58). Es no savas puses te varētu piepulcminēt vēl daudzus citus profesora neminēnorādītus vārdus, piemēram, blamāža, resistence, lēģeris, dossier’i, protežēt, racija un racionēšana, mizerabls, fontāniņi u. c. (Spekke 1967, 376‒–379) Pāris mēnešus vēlāk žurnāls „Jaunā Gaita” publicēja Valdemāra Ģintera repliku. „Spekkes atmiņās bērnības un jaunības laika izjūtas un refleksijas rakstītas tā laika un vides ikdienas sarunas valodā ar raksturīgiem aizguvumiem no vācu un retāk arī no krievu valodas.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā ir visai zīmīga parādība div- un trijvalodu izplatībai un šo valodu mijiedarbībai.” (Ģinters 1976, 65) Ģinters pārmet Andersonam, ka viņš nav saskatījis šīs kultūrvēsturiski zīmīgās parādības cēloni, bet akcentējis vien dzimtās valodas piesārņošanu. (Turpat.) Interesantā kārtā ask. iepriekš). Abu polemizētāju izteiktās tēzes man šķita saistošas un kalpoja par atspēriena punktu, šķetinot pārdomas par aizguvumu forsētu ienākšanu latviešu valodā laikposmā pēc neatkarības atgūšanas.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Pārmetumi par latviešu valodas piesārņošanu ar svešvārdiem šodien jau ir kļuvuši par ikdienas rutīnu, un šajā grēkā visbiežāk tiek vainoti žurnālisti. (Uzrakstīju iepriekšējo teikumu un konstatēju, ka arī tajā ir trīs svešvārdi, kas veido 14 procentus% no teikumā lietoto vārdu skaita.) Apcerot aizguvumus (un svešvārdus, jo būtībā tie ir jaunākos laikos tapuši aizguvumi no citām valodām un ir pielāgoti dzimtās valodas gramatiskām formām), var nošķirt trīs grupas, kuru šķīrumā būtiska ir attieksme un hronoloģija.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmajā grupā ietilpst hronoloģiskā ziņā seni aizguvumi no mūsu vēsturiskajiem kaimiņiem un līdzcilvēkiem ‒– no vāciešiem, krieviem, lībiešiem un igauņiem, no lietuviešiem, zviedriem u. c. Ikdienā nevienams latviešu valodas lietotājam s nesaklausisa nededzinako svešu vārdios stārķis, ķirsis, pudele, zābaki, kāposti, zvans, liedags, puika, kaija, daile, žagars, siļķe vai nagla.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Otrajā grupā ir aizguvumi, kuri latviešu valodā ienākuši lielākoties 19. gadsimtas. otrajā pusē ‒– 20. gadsimtas. pirmajā pusē, proti, pirms vairākām paaudzēm.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Trešajā grupā ietilpst vārdi, kuri pēdējo 25 gadu laikā lavīnveidā pārplūdinājuši mūsu ikdienu, presi, ziņu kanālus, kuru nozīmes lielai daļai cilvēku ir svešas, un kuru skaidrojums bieži vien vārdnīcās nav atrodams. Šo vārdu ienākšanas straujums psiholoģiski asociējas ar zināmu svešvārdu agresivitāti, kas nu jau reālā trīsvalodiskā vidē raisa bažas (neba ne bez pamatotasjuma!) par draudiem latviešu valodas tīrībai un pat nākotnei. Šī agresivitāte rada tikpat agresīvu pretreakciju, principiāli noraidošu attieksmi pret svešvārdu lietojumu, pūristiskas tendences.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.3. Noliegums;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Mūs neērcinasatrauc tie aizguvumi, kas valodā ienākuši un nostiprinājušies pirms mums, iepriekšējo paaudžu laikā, bet neiecietīgi izturamies pret tiem, kas gāžas pār mums „šeit un tagad”. „Dažkārt mēs izturamies pret valodu kā bargi vecāki, kurus kaitina pubertātes vecumā esošais pusaudzis ‒– pārmetam tradīciju laušanu, vēlamies iegrožot stingrākos rāmjos, nesaprotam, ko viņš saka un domā” ‒– raksta publicists un domātājs Ilmārs Šlāpins (Šlāpins 2013, 5). Apstākļos, kad jaunu vārdu ienākšana dzīvē ir tik dinamiska, ir jāmēģina „pieņemt un saprast jaunvārdus un jaunas nozīmes, kas ieliktas vecajos vārdos, adoptēt aizgūtos vārdus- migrantus no citām valodām, pret kuriem parasti izturamiems ar gluži vai ksenofobisku naidu”. (Turpat.)sk. iepriekš). Tāpēc prātīgākais laikam būtu ievilkt elpu un no seku dramatizēšanas pāriet pie cēloņu analīzes, vismaz pie cēloņu noskaidrošanas.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Visai izsmeļošu ieskatu šeit ieskicēto jautājumu kontekstā sev raksturīgajā vienkāršībā ir sniedzis viens no pazīstamākajiem mūsdienu valodas pētniekiem, britu lingvists Deivids Kristals (David Crystal, dz. 1941). 2004. gadā publicētās grāmatas „Valodas revolūcijaThe Language Revolution” (Crystal 2004) ievadā „Jauna lingvistiskā pasaule” viņš norāda: šobrīd mēs piedzīvojam jaunas lingvistiskās ēras aizsākumu. Šo revolucionāro pāreju, kuru hronoloģiski jo īpaši ierāmē 20. gadsimtas. 90. gadi, raksturo trīs galvenās tendences, un katrai no tām ir globālas ietekmes.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Pirmā ir angļu valodas pārtapšana par globālu valodu, otrā ‒– valodu nāve jeb strauja daudzu valodu izzušana no pasaules lingvistiskās kartes, un trešā ir interneta publiskā pieejamība un kopā ar to (līdzās runai un rakstībai) lingvistiski jaunas saziņas ‒– datorpastarpinātas komunikācijas (computer-mediated communication) ‒– rašanās, kas attīstījusies megaātros temposļoti strauji pēc 1991. gada, kad pasaule iepazina globālo tīmekli jeb www.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Darbodamājoties vienlaikus, šīs trīs tendences ir pašos pamatos ir mainījušas pasaules lingvistisko ekoloģiju. (Crystal 2004, 4‒–5) Angļu valoda kā globāls saziņas līdzeklis jūtami ietekmē citas valodas, pirmām kārtām jau tādējādi, ka nacionālajās valodās strauji pieaug no angļu valodas aizgūto vārdu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Kādu pozīciju šādā situācijā ieņemt? Deivida Kristala pozīcija: tā vietā, lai apkarotu aizguvumus, daudz lielāka jēga ir attīstīt radošas stratēģijas, lai veicinātu to ātrāku integrāciju literatūrā, skolā, sabiedrībā kopumā.
7.2. Mazvārdība;
|
Krietni nopietnāka problēma ir valodas nāve, un tā ir pelnījusi daudz lielāku uzmanību. (Crystal 2004, 42‒–47) Valodas nāvei britu valodnieks ir veltījis speciālu darbu. (Crystal 2000). Par laikmeta izaicinājumiem latviešu valodas kvalitātei un attīstībai lakoniski un precīzi rakstījusi profesore Daina Nītiņa (Nītiņa 2004, 6‒–9).
1. Tehniskais noformējums;
|
Valodas situācija Latvijā, manuprāt, precīzi atbilst Deivida Kristala aprakstītajai shēmai.
7.2. Mazvārdība;
|
Dzelzs priekškara krišana mūs „iesvieda” citas „pasaules valodas” vidē, un šo vidi līdz ar atvērtību pasaulei mēs paši brīvprātīgi pieņēmām.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Tāpat mēs ļoti labi zinām un izjūtam tos noplicinošos „efektus”, kurus datorpastarpinātā komunikācija ir ienesusi latviešu valodā ‒– strupu izteiksmi, angļu vārdu (žargonvārdu) gūzmu, saīsinājumus, atteikšanos no pieturzīmēm, gramatikas likumiem, burtzīmju nomaiņu ar dažādām grafiskām zīmēm utt. Taču šajā īsajā publikācijā mans nolūks bijair apcerēt aizgūto vārdu, pirmām kārtām anglismu, ieplūšanu latviešu valodā bezprecedentanepieredzēti lielā apmērosā.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lingvistiskā revolūcija, par kuru runā Deivids Kristals, laika ziņā sakrīt ar revolucionārām pārmaiņām praktiski visās cilvēka dzīvesdarbības jomās: politikā, ekonomikaā, dzīvesveidā, un tas kardināli ir ietekmējis faktiski visu tautu valodas.
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Tāpat laikā, kad tautu un kultūru kontakti kļūst arvien ciešāki un dinamiskāki, cilvēki bagātināiepazīstas ar tuvāku un tālāku zemju virtuvi, floras un faunas bagātībām, banknotēm un monētām, mūzikas instrumentiem un dejām, dažādiem kultūras priekšmetiem, garīga rakstura parādībām, kam katrā tautā jau ir savs pašnosaukums.
3. Vārddarināšana;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tādējādi ikvienai tautai, kuras dzīvē ienāk šis jaunaisjaunā reālija, ir jārisina problēma, kā to nosaukt – vai veidot savā dzimtajā valodā jaunu vārdu jaunās reālijatās apzīmēšanai, vai integrēt, pielāgot jau esošo citas valodas vārdu atbilstoši savas valodas gramatiskajiem nosacījumiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Parasti tie ir žurnālisti, ar kuru vieglu roku vai mutikas nedomājot jaunās reālijas apzīmējumus nonāk masu informācijlieto plašsaziņas līdzekļos.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tā nu jaunās reālijas apzīmējums jaunajā valodas vidē kādu laiku dzīvo ar savu oriģinālo, bet piedaļēji latviskoto vārdu (piemēram, pievienota latviska galotne: smūtijs, indīpops, kērlings u. tml.).
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|