Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Par kādu apzinīgu uzvārdu modifikāciju vai kādu apzinīgu piešķiršanu pēc pašu uzvārdu nesēju vēlēšanās gan nevarēsim runāt.” (Blese 1929, 24) Joprojām nav skaidrs, vai 19. gs. pirmajā pusē, kad Vidzemes un Kurzemes zemniekiem tiek piešķirti uzvārdi, viņi varēja tos izvēlēties paši, vai arī tie bija muižkunga vai rakstveža piešķirti.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un vēl varam pievienot dažus uzvārdus, kas lasītājam visdrīzāk liks pasmaidīt: Kraskurin – Ieriķos (Āraišu dr.audze), Maiſeswihrs – Ļaudonā, Wehſchukehninſch – Brentos (Ērģemes dr.audze), Weſchekeningsch – Allažos, Wilkuſchaweiſch – Brentos (Ērģemes dr.audze), Kanneptehws – Rencēnos (Burtnieku dr.audze), Mihlaidehls – Cirstos (Ērgļu dr.audze), Wetzemaate – Inciemā (Turaidas dr.audze), Deewabers – Rankā (Jaunpiebalgas dr.audze), Tuppeljahn – Kūdumā (Straupes dr.audze), Swestemehl – Bērzauneē.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Piemēram, Jaunlaicenes (Opekalna dr.audze) Roces mājās no 19 vīriešiem astoņi ir Jāņi, četri – Jakobi, divi – Simoni un Reiņi, viens – Viļums, Pēteris un Toms, bet no 14 sievietēm trīs ir Annas, Ilzes, Gerdas un Līzes, viena – Maija un Madala.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdz ar to uzvārdu piešķiršanā rodas duāla situācija: „No vienas puses persona, kas izvēlas sev uzvārdu, no otras – pagasta etc. tiesa, kas izlemj, par cik zināmās personas prasība pēc uzvārda pamatota un vai pats izvēlētais uzvārds kā tāds nerunā pretī noteikumiem, un pozitīvā gadījumā ieraksta tiesas protokolā šo izvēlēto uzvārdu, reizē ar to zināmai personai dodot uzvārdu.” (Upelnieks 1936, 250). Atšķirīgās Vidzemes draudzēs uzvārdu došanas process noritējis dažādi, par ko liecina, piemēram, piešķirto uzvārdu saikne ar mājvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Visās minētajās valodās krāsu adjektīvs melns ir daudznozīmeīgs vārds ar ļoti līdzīgu semantiku. „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” adjektīvam melns dotas četras pamatnozīmes: 1.
3. Vārddarināšana;
Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšas kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts. 2.
6.1. Saistāmība;
Ar to tika domāts Ilzenes-Kalncempju-Zeltiņu apvidus, kur dzīvojošo ļaužu daļa valkājuši tumšāku apģērbu, bijuši ar melnīgsnējāku sejas ādas krāsu un tumšmataināki nekā šeit dzīvojošie latvieši.
7.1. Liekvārdība;
Varbūt mūsu senču mitoloģizētie priekšstati par dabu bija viens no iemesliem, kādēļ par uzvārdu tika pieņemts tieši Melngailis, nevis vienkārši Gailis, kas gan arī ir sastopams.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāpiebilst, ka Schwarzbach ir vāciski runājuošajā telpā izplatīts hidronīmu un apdzīvoto vietu nosaukums, kā arī pazīstams uzvārds.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Lietojot frazeoloģismu nevis tā pamatformā, bet ar situatīvām stilistiskām (okazionālām) izpārmaiņām, žurnālisti var panākt veselu virkni dažādu efektu.
4. Formveidošana;
Sinhroniskā aspektā tiek izšķirtas dažādas frazeoloģismu situatīvi stilistiskas variācijas: papildinājums, substitūcija, elipse, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs, alūzija, utt. Vairākas no šīm variācijām tiek īstenotas vienaā teikuma ietvaros (piemēram, frazeoloģiskā zeigma, papildinājums, elipse, substitūcija, inversija, perifrāze, konversija, metatēze, kontaminācija, diminutīva lietojums); betā, piemēram, substitūcija un elipse, taču ir arī tādas frazeoloģismu variācijas diskursā, kuras var pārsniegt vienau teikumau, atkāpes,rindkopu vai pat grāmatas nodaļas ietvarusu, piemēram, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs un alūzija (vairāk par šīm variācijām skat. Oļehnoviča 2012, 32–46). Šādā variētā lietojumā frazeoloģismi iegūst papildus nozīmes nianses, izsaka stilistisko informāciju, kuras niansesu var noteikt, salīdzinot frazeoloģisma pamatformu un tā lietojuma formu un nozīmi diskursā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpieminatzīmē Aleksandra Kuņina (Кунин 1972 a, 1972 b, 1986) ieguldījums angļu valodas frazeoloģijas stilistikas attīstīšanā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uz sinonīmiju balstītas substitūcijas rezultātādēļ frazeoloģisma nozīme visbiežāk tiek vai nu tiek pastiprināta, vai arī tā semantikā nenotiek nekādas nozīmīgas izpārmaiņas, kā, piemēram, šajā ekscerptā, kur frazeoloģismā saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu verbs saiet aizvietots ar verbu nonākt: Saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu – sar. ‘saķildoties, sanaidoties’. (LFV) Oskars neesot no tiem, kas ies pāri līķiem, lai izdarītu nākamo soli karjerā: „Vajag mācēt palikt pie sava viedokļa un nenonākt „ragos”' ar priekšniecību.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turējis gan šļūteni, gan ūdens „stobru”. SAIET (SANĀKT, SAĶERTIES; SAKRIST) RAGOS ar kādu. sar. Saķildoties, sanaidoties. (LFVLatvijas Avīze, 09.03.2011.) Nozīmes pastiprinājums rodas, ja substitūcijai tiek izmantots sinonīms, kas nosauc to pašu lietu vai parādību, bet pastiprina kādu tās pazīmi: izmēru, daudzumu, intensitāti, darbības tempu, stilistisko un/vai emocionālo ekspresivitāti utt., piemēram, sinonīmisku verbu iet – braukt substitūcija pirmajā gadījumā un noiet (nozust) – aizvākties otrajā piemērā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Frazeoloģisma komponenta vai komponentu substitūcijas gadījumos ne vienmēr ir iespējams noteikt tās pamatā esošās semantiskās attieksmes; tādos gadījumos jaunā elementa izvēli nosaka raksta autora komunikatīvais mērķis. Šajos gadījumos ietekme uz frazeoloģisma nozīmi parasti ir nozīmes precizēšana, un variācijas princips ir tēmas norāde.
5.2. Lieka pieturzīme;
Lasītājs uztvers autora pausto humoru, ironiju, sarkasmu utt. c. tikai tad, ja spēs atpazīt frazeoloģisma lietojumu konkrētajā diskursā un atsaukt atmiņā tā pamatformu un nozīmi. Šajā sakarā ir jJāatzīst, ka, runājot par frazeoloģiju – vai tā būtu vienkārši lasīšana, vai zinātnisks pētījums, – mēs vienmēr saskaramies ar subjektivitātes problēmu: frazeoloģisma atpazīšana tekstā, tā nozīmes izpratne un kontekstlietojuma interpretācija vienmēr ir atkarīga no lasītāja valodas izjūtas, viņa vispārīgajām zināšanām un redzesloka. Literatūras saraksts Burger 2007 – Burger, Harald.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Latvijas dabā joprojām ir gan „podi”, kas parasti apzīmē apaļus reljefa objektus, gan „abras”, kas noteikti būs gareni ģeogrāfiski objekti, gan „astes” un „kājas”, kas norāda uz šauru, garu objektu, kurš iestiepjas citā teritorijā, gan „mutes”, kas parasti attiecinātas uz upju ietekām, un kauli, kādā dēvēti zemūdens akmeņi: piemēram, Abru kalni Straupē: garens paugurs ar vairākām ielejām un padziļinājumiem pie Brenču jaunsaimniecības robežāas, Podiņkalns Salacgrīvā: „apaļas formas kalns kāpās pie jūras netālu no Salacgrīvas vidusskolas”, Pods – grava Priekuļu pagastā: „Rauņa kreisā krasta sāngrava; grava tā nosaukta, jo pēc formas atgādina podu”, Upīšmute – peldvieta Staicelē: „skolēnu atpūtas vieta vasarā; tai ir tāds nosaukums, jo tajā vietā tā ir nedaudz platāka un dziļāka, tādēļ labāka vieta, lai peldētos”, Mārtiņa Kauls – krāce Salaspilī Daugavā: „vairāk gan sēklis, no labā krasta uz Mārtiņsalu” (Tvd).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Arvien biežāk lauka pētījumos dzirdam ģeogrāfisko objektu grupu nosaukumus – vietvārdus, kas apzīmē precīzi nedefinētas ģeogrāfiskas teritorijas, kuru centrā parasti ir kāda visiem lietotājiem zināma esoša vai zudusi apdzīvota vieta. Šādi vietvārdi kartēs parasti nav atspoguļoti un arī vietējo uztverē par īstiem vietvārdiem netiek uzskatīti, kaut arī par tādiem noteikti saucami. Šādu vietvārdu rašanos, šķiet, veicinājušas sociālas un ģeogrāfiskas pārmaiņas – viensētu iznīkšana un lielo centru attīstība. Tā, pPiemēram, Viesītes novada Elkšņu pagasta Kūdru mājas ar trim kaimiņmājām jau agrākos laikos tika sauktas par Kakta stūri, jo celtas meža ielokā pie paša Sūpes purva, Kausi ir teritorija, kur savulaik bijušas četras saimniecības, kas visas iznīkušas, savukārt teritoriju ap Lieljāņu saimniecību sauc par Kremli, jo tur savulaik izvietota padomju armijas karadaļa.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Visilgmūžīgākie visās vietvārdu kategorijās šķiet tie nosaukumi, kas palīdz glabāt tautas atmiņu – kas kalpo kā virsraksti, abreviatūras plašiem un apjomīgiem stāstaiem no vairākus simtus gadu senas pagātnes. Šādi nosaukumi saglabājas arī tad, ja vieta ir sen iznīkusi vai pārveidojusies līdz nepazīšanai.
6.1. Saistāmība;
Jaunāko vākumu vietu stāstos pārestība gan joprojām ieskanas (kā Maizpeļkalna nosaukumu pavadošajā stāstā), bet tā šķiet krietni mērenāka: Kungu kapi jeb Einera kalns, jeb Baronu kapi Annas pagastā: „uzkalns, kurā bija Otes un Kalnienas muižas baronu kapi; senāk, kad vēl pastāvēja Otes muiža, šajā kalniņā, netālu no muižas, tika apglabāts kungs, uzvelts kapa vietai liels akmens ar iegravētu lielu krustu”, Pļintaukas pļava Dunavas pagastā: „radušās 19. gs.adsimtā, kad Dvietes muižkungs devis rīkojumu izcirst mežu”, Maizpeļkalns Rencēnu pagastā: „muižkungs lika zemniekiem kalnu norakt lēzenāku; tas bija smags darbs, par ko viņi saņēma algu”, Kunga līdums pļava un Kunga sils – mežs Tomes pagastā (Tvd).
2.2. Saīsinājuma izveide;