Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Lai noskaidrotu, kurš no koda jaukšanas veidiem lietots visbiežāk, katrs komentārs tika iedalīts vienā no iepriekš minētajām kategorijām (sk. 1. tabulu).
8. Tekstveide;
Tabulā redzams, ka visbiežāk lietotais tips ir ievietošana, otro vietu ieņem leksikalizācijaēšanās, taču pēdējā vietā ierindojas maiņa.
3. Vārddarināšana;
Koda jaukšanas veidu biežums digitālā satura autoru komentāros Nobeigums Pastāv uzskats, ka jaunieši neapzinās citvalodu ietekmi uz personīgo valodas lietojumu, taču šovasar “„TikTok” lietotni pāršalca jauns mīms, kurā kāda persona izsakās literārā valodā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Anglismu lietojuma popularitātei “„TikTok” ir iespējami vairāki skaidrojumi: Ttīmekļa slengs un mīmi izplatās galvenokārt angļu valodā; Aangļu valodai digitālajā vidē ir augstāks statuss jauniešu vidū; Sslenga lietojums komentāros aktivizē “pūļa efektu”, radot vajadzībukas rada vēlmi pielāgoties vienaudžiem, lai stiprinātu grupas identitāti. Šie apstākļi norāda uz nepieciešamību popularizēt kvalitatīvu un jauniešiem interesējošu saturu latviešu valodā, un šāda iniciatīva jāuzņemas gan pieaugušajiem, gan pašiem jauniešiem, jo identitātes meklējumi šajā vecumposmā ir cieši saistīti ar vienaudžu vērtībām un uzskatiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tomēr jāņem vērā, ka sociālie mediji ir neformālas saziņas vide, kurā jauniešiem iespējams var izpausties sev tīkamā veidā un atkāpties no literārās valodas normām, un šajā globalizācijas laikmetā jaunā paaudze cenšas pielāgot valodu mūsdienu vajadzībām, tāpēc jauniešusi jāaicina pašiem domāt par saviem valodas paradumiem arī neformālā saziņā.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tiesa, arī skatījums no malas, respektīvi., cittautieša skatījums uz latviešu valodas sistēmu, ir visnotaļ noderīgs un ļauj pamanīt kādas valodas iezīmes, ko, ikdienā runādami un domādami savā mātes valodā, ne vienmēr saskatām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Otrkārt, dažādu dzimtās valodas runātāju intuīcija praktiski sakrīt. [..] Intuīcijas daba ir tāda, ka tās izpētes metode neizbēgami var būt tikai introspekcija.
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi vēl nesenā pagātnē populārā tēze par to, ka svešvalodu var iemācīties, nesastatot to ar dzimto valodu un pat pilnībā abstrahējoties no tās, izrādījusies nepatiesa.
7.2. Mazvārdība;
Otrkārt, sintakse ir tā gramatikas joma, kurā visā pasaulē raksturīga īpaša viedokļu daudzveidība visā pasaulē – dažādās sintakses teorijas un to paveidus nevar ne saskaitīt.
6.4. Vārdu secība;
Tādā gadījumā arī salikts teikums uzskatāms par tekstu (Valdmanis 1985:, 69, 73).
1. Tehniskais noformējums;
Pīters Metjūss (Peter Matthews) grāmatā „Syntactic relations” norāda, ka sintaktiskie sakari patiesībā ir daudzveidīgāki, nekā tas tiek uzskatīts vienā no mūsdienu ietekmīgākajām sintakses teorijām – ģeneratīvajā gramatikā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Savukārt determinatīvs sakars iesaista teikumā t. s. brīvos paplašinātājus, kas attiecas uz visu teikumu, nevis vienu vārdu, tātad raksturo situāciju kopumā un parasti atrodas teikuma sākumā: Mežā šalca, kauca plīkšķēja.
1. Tehniskais noformējums;
Par vienkārša teikuma kodolu atzīts gramatiskais centrs, kas vairumā gadījumu latviešu valodā ir divlocekļu (divkomponentu teikumi jeb tradicionālajā terminoloģijā divkopu teikumi, piemēram, Gaisma aust), dažos gadījumos – vienlocekļa (vienkomponenta jeb vienkopas teikumi, piemēram, Krēslo). Šāds skatījums ir tradicionāls, kaut gan būtu iespējams latviešu sintakses aprakstu veidot arī pēc atkarību gramatikas principiem, kur galvenais teikumā ir darbības vārds, respektīvi., izteicējs.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Semantiski nepabeigti, kaut gan gramatiski pilnīgi ir tādi teikumi kā Es satiku [..], Mēs paņēmām [..], Ciems atrodas [..], Bērns uzvedās [..].
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr terminus tēma un rēma nereti piepilda ar dažādu saturu: 1) tēma ir zināmā informācija, rēma – jaunā, 2) tēma ir mazaāk svarīgā informācija, rēma – svarīgākā informācija, 3) tēma ir ziņojuma izejas punkts, rēma – galvenais ziņojuma saturs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Aktuālā dalījuma izteikšanas līdzekļi ir daudzveidīgi – pirmkārt, tā ir prosodija, proti, izteikuma uzsvars, intonācija un pauzes, kas gan rakstītā tekstā nav nepārtprotami nosakāmi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Virkne jautājumu var likties strīdīgai un rosināt diskusijas, var atšķirties dažādu pētnieku izmantotā terminoloģija un arī terminu izpratne jeb jēdziena saturs.
6.1. Saistāmība;
Viedokļi par aplūkotajiem jautājumiem būs dažādi, bet galvenais – lai tāšis izdevums būtu ierosmes avots turpināt izzināt vienu no seniskākajām un tipoloģiski interesantākajām Eiropas valodām. Literatūra Daneš, František.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kāda sagadīšanās! Īsi pirms tam, kad saņēmu ierosinājumu sagatavot rakstu „Valodas prakses” krājumam, jau krietni pavecos žurnāla „Jaunā Gaita” numuros biju izlasījusi vēsturnieku Edgara Andersona un Valdemāra Ģintera viedokļu apmaiņu par Arnolda Spekkes grāmatā „Atmiņu brīži: Ainas, epizodes, silueti” (Spekke 1967) lietoto valodu. Šajā grāmatā Spekke dažās rindās komentē sava uzvārda savdabīgo rakstību un, minējis vairākus argumentus, nosauc pēdējo: „[..] Es nevienam ļauna nedaru, savas ģimenes tradicijas veidojot, kā man tas patīk. [..].” (Spekke 1967, 160) Šī visai pašpārliecinātā frāze, liek aizsvilties profesoram Andersonam: „Katrs jau, protams, var savas ģimenes tradicijas veidot, kā patīk, bet ja Spekke savā grāmatā norāda, cik viņš varonīgi pārstāvējis Latviju un latviešu tautas intereses, tad jāprasa, kāda tam jēga, ja katra latviešu ģimene varēs kropļot un ārdīt latviešu valodu pēc saviem ieskatiem, to piesārņojot ar „anglismiem”, krievismiem, vācu vārdiem un teikumu konstrukcijām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tā ir visai zīmīga parādība div- un trijvalodu izplatībai un šo valodu mijiedarbībai.” (Ģinters 1976, 65) Ģinters pārmet Andersonam, ka viņš nav saskatījis šīs kultūrvēsturiski zīmīgās parādības cēloni, bet akcentējis vien dzimtās valodas piesārņošanu. (Turpat.) Interesantā kārtā ask. iepriekš). Abu polemizētāju izteiktās tēzes man šķita saistošas un kalpoja par atspēriena punktu, šķetinot pārdomas par aizguvumu forsētu ienākšanu latviešu valodā laikposmā pēc neatkarības atgūšanas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;