Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Mūsdienu situācija un nākotnes prognozes Demogrāfiskieos procesius pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir iezīmējušies arraksturo diviem pretējiem vektoriem – uz strauja kopējā iedzīvotāju skaita (to starp arī latviešu) skaita) samazināšanās fona, tomēr pakāpeniski palielinās latviešu un latviski runājošo personu īpatsvars starp palikušajiemo iedzīvotājiemu vidū.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Latvijā, (līdz ar Lietuvu,) ir visstraujākā iedzīvotāju samazināšanās gan Eiropā, gan, šķiet, arī visā pasaulē – 1989. gadā bija 2,67 miljoni, bet 2018. gadā vairs tikai 1,93 miljoni, jeb 72 % no iepriekšējā skaita, kas iznāk apmēram 1 % ik gadus.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Lielākā daļa no šī kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma cēlradusies emigrācijas dēļ (62 %), bet ievērojama daļa ir arī zemās dzimstības radītā negatīvā dabīgā pieauguma dēļ (38 %).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēdējo dekāsmitgažu straujās depopulācijas dēļ latviešu ar, kam dzimtoā valoda ir latviešu valodu, skaits ir nokrities 2018. gada sākumā ir nokrities līdz pat 1,1 miljonam – tas ir zemākais rādītājs kopš vispār tika uzsākta statistiskā uzskaite XIX19. gadsimta beigās.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Taču bīstamākais ir tas, ka arī nākotnē šī tendence turpināsies – latviešu skaits samazināsies gan nepietiekošamās dzimstības, gan pārlieku lielās emigrācijas dēļ.
4.2. Darbības vārds;
Ja projicējam līdzšinējo latviešu ariedzīvotāju, kam dzimtoā ir latviešu valodua, īpatsvaru uz EUROSTAT kopējā iedzīvotāju skaita prognozēm, tad 2030. gadā Latvijā varētu būt tikai 0,97 miljoni, bet 2080. gadā – tikai 0,73 miljoni latviešu ar dzimto latviešu valodu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešiem ir zemi izteikta spēja saglabāt savas valodas lietošanu saziņā ar cittautiešiem, betviņi drīzāk cenšas runāt citiem ērtā valodā -– krieviski, angliski, vai agr, senāk, vāciski.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu pēdējais emigrācijas vilnis izrādās daudz nenoturīgāks savas dzimtās valodas saglabāšanā, nekā iepriekšējā politiskā emigrācija, kas to noturēja ilgāk, bet, paaudzēm nomainoties, arī tur valodas prasme un tās lietojums strauji mazinās.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, Austrālijā, kur pēc oOtrā pasaules kara iebrauca apmēram 20 tūkstoši latviešu bēgļu un kur tautas nesenās skaitīšanās regulāri ir iekļauts mājās lietotās valodas jautājums, latviešu valodas lietojums ģimenēs ir samazinājies no 6,5 tūkstošiem, jeb 34 % no visiem latviešu izcelsmi norādījušiem 1996. gadā, līdz nepilniem 3 tūkstošiem, jeb 14 % nesenajā 2016. gadā (ATS 2016).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Kanādā 2016. gadā no 30,7 tūkstošiem personu, kas norāda latviešu izcelsmi (Latvian Ancestry), latviešu par dzimto valodu ir atzinuši tikai 5,7 tūkstoši (jeb 19 %), bet kā galvenā sarunvaloda mājās tā ir tikai 1,3 tūkstošiem, starp kuriemkuru vidū dominē vecākā paaudze (Kanādas tautas skaitīšana 2016).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt ASV 2016. gadā latviešu izcelsmi norāda 88 tūkstoši (starpno tiem 67 tūkstoši to atzīmē kā pirmo, bet 21 tūkstotis – kā otro izcelsmi), tomēr latviski runā vairs tikai 16 tūkstoši personasu jeb 18 % (2000. gadā vēl bija nepilni 20 tūkstoši) (ASV tautas skaitīšana 2016).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu diasporā darbojas vairāki par simts latviešu nedēļas nogales skoliņasām, tomēr kopējais tajās iesaistīto bērnu skaits ir starpno 1000 unlīdz 2000, kas tiek vērtēts kā 6 % no visiem ārzemēs dzīvojošiem latviešu bērniem.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Lielbritānijā veiktā aptauja norāda, ka jau 15 % no ģimenēm ar bērniem latviski vairs nerunā, kuri. Latvijā to darīja. LUas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktais pētījums “„Latvijas emigrantu kopienas”, kurā tika apkopojottas ziņas par 2000 Latvijas izcelsmes bērniemu, liecina par diasporas bērnu straujo lingvistisko asimilēšanos, to, ka latviešu valdodas prasmes vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai nekādas (Mieriņa 2016).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 6.8. Palīgteikuma tips;
Austrālijas iedzīvotāju skaits, kuri mājās runā latviski, 1991-.–2016. g. Pastāv viedoklis, ka masīvā emigrācija ir Latvijas valstij izdevīga, jo aizbraucēju starpā ir augstāks mazākumtautību īpatsvarprocents, līdz ar to palikušo iedzīvotāju starpāvidū palielinās latviešu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja emigrantu vidū 2011. gadā latviešu bija tikai 39 %, tad 2017. gadā latviešu procents aizbraucēju starpāvidū pakāpeniski ir pieaudzis līdz 53 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt, analizējot gan aizbraukušos, gan atbraukušos no 2011. gada līdz 2017. gadam, migrācijas negatīvajā saldo (85,5 tūkstoši) latvieši devbija vairākumuā – 54% % (LSP 2018), kas tikai nedaudz atpaliek no latviešu vidējā īpatsvara valstī.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visas PSRS laika tautas skaitīšanas uzrādīja pamazām pieaugošu pārkrievoto latviešu skaitu un īpatsvaru, kas pieauga no 19 tūkstošiem (jeb 1,5 % no visiem latviešiem) 1959. gadā līdz pat 36 tūkstošiem (jeb 2,6 %) 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Kā zināms, etniski jaukto ģimeņu pēcnācējiem ir tiesības izvēlēties savu vecāku vai vecvecāku tautību, un bieži tiek izvēlēta formāla piederība latviešiem, kaut par to neliecina ne valoduas prasme, nedz citas etniskās identitātes izpausmes formas.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Līdz ar to mūsdienās oficiālo vai formālo latviešu īpatsvars ir pieaudzis pārilīdz vairāk nekā 62 % no visiem valsts iedzīvotājiem, kambet valodas lietojums ģimenēs atpaliek.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tātad daļa no krievu un citu mazākumtautību jaundzimušo mātēm izmanto iespējasu reģistrēt savus bērnus kā latviešus. Tādā veidā tiek nepamatoti paaugstināts latviešu skaits un īpatsvars valsts oficiālajā statistikā.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;