Novērotā ietekme nav viennozīmīga – dažādi rīki dod priekšroku dažādiem atkarību attēlojumiem. Lai arī ilgu laiku hibrīdu parsētāju algoritmu un mašīnmācīšanās modeļu attīstība nav bijusi aktuāla, salīdzinot ar vienkāršiem un skaitļošanas ziņā efektīviem atkarību modeļiem,Salīdzinot ar vienkāršajiem un skaitļošanas ziņā efektīvajiem atkarību modeļiem, hibrīdu parsētāju algoritmu un mašīnmācīšanās modeļu attīstība ilgu laiku nav bijusi globāla aktualitāte, par to vairāk interesējušies pētnieki, kas pēta morfoloģiski bagātas valodas. Taču tagad jautājums par hibrīdu parsētājiem ir atkal aktualizējies plašāk un jaunākie eksperimenti uzrāda daudzsološus rezultātus (Nivre et al., 2022).
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
|
Hibrīdajam modelim, kas izmantots l“Latviešu valodas sintaktiski marķētajā korpusā”, un UD formālismamodelim ir pietiekami daudz kopīgo elementu, lai būtu iespējams izveidot augstas precizitātes transformāciju vismaz vienā virzienā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pateicoties korpusa apjomam, kvalitātei un savietojamībai, UDLV-LVTBdažādas pētnieku grupas ir veiksmīgi ir izmantotjušas UDLV-LVTB datus četrās CoNLL un IWPT Shared Task sacensībās 2017., 2018., 2020. un 20221. gadā augstas precizitātes trešo pušu parsētāju izstrādei, kā arī jaunāko pašmāju un novērtēšanai. Tāpat korpusa dati ir sekmīgi lietoti parsētāju pētījumos Latvijā.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Proceedings of the 5th International Conference on Human Language Technologies— – the Baltic Perspective (HLT 2012), Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, IOS Press, pp. 185–192.
1. Tehniskais noformējums;
|
Proceedings of the 5th International Conference on Human Language Technologies— – the Baltic Perspective (HLT 2012), Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, IOS Press, pp. 265–272.
1. Tehniskais noformējums;
|
Proceedings of the 7th International Conference on Human Language Technologies— – the Baltic Perspective (HLT 2016), Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 289, IOS Press, pp. 167–173.
1. Tehniskais noformējums;
|
Koncentrējoties uz valodu, šo pašu konstitūcijas ievadu varam izteikt arī tā, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu valodas pastāvēšanu un attīstīstību cauri gadsimtiem. KatramIzvirzot mērķim, ir svarīgi to spēt, lai veicamais darbs būtu izmērītāms, lai varētu sekotu, kā iecerētais tiek pildīts, un lai varētu pārliecināties, ka ilgtermiņā plānotais tiks sasniegts.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Valodas pastāvēšanau vislabāk var tikt mērīta tautas skaitīšanās, analizējot datus par dzimtoās valoduas un citu valodu prasmi, aptverot praktiski visus valsts iedzīvotājus.
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Jau kopš 1897. gada skaitīšanas, kad fiksēja vienīgi dzimto valodu, visās pārējās – 1920., 1925., 1930., 1935., 1941., 1943., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000. un 2011. gada skaitīšanās – ir pat vairāki ar valodu prasmi un dzimto valodu saistīti jautājumi.
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
|
Līdzīgi arī daudzās citās Eiropas un pasaules valstīs tautas skaitīšanās ir iekļauts jautājums par iedzīvotāju etnisko izcelsmi, dzimto vai mātes valodu, kā arī mājās (vai biežāk) lietojamo valodu, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Ungārijā, Lielbritānijā, Īrijā, Šveicē, Austrijā, Luksemburgā, Maltā, Austrālijā, Kanādā, ASV, utt. Diemžēl nākošamā tautas skaitīšana Latvijā, kas ir plānota 2021. gadā, būs pirmā skaitīšana, kura šos svarīgos valodas jautājumus pilnībā ignorēs.
1. Tehniskais noformējums;
4.2. Darbības vārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
|
Varētu vēl diskutēt par to, cik reāli, vai drīzāk nereāli, ir sagaidīt no valsts reģistriem datus, kas atbilstu īstenībai, zinot, cik maz no Latvijas aizbraukušo pilsoņu šo faktu paziņo valsts iestādēm, bet faktas, ka atbildīgie ierēdņi ir izvēlējušies ignorēt visu informāciju par dzimto valodu un valodu prasmēmi, ir nepareizsieņemami, kritizējamsi un maināmsi.
4.1. Lietvārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pat ja skaitīšanas turpmāk tiks veiktas bez patiesas skaitīšanas, bet tikai izvelkot datus no dažādiem reģistriem, tad arīarī tad iedzīvotāju reģistrā ir iespējams iekļaut jautājumus par dzimto valodu, kā tas ir, piemēram, Igaunijā un Somijā, kā arī par valodu prasmi, ģimenes vai mājas valodu, vai tikai latviešu valodas prasmi.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
|
Mūsdienu Latvijas robežās 1897. gadā tika saskaitīti 1,93 miljoni iedzīvotāju, no kuriem latviešu dzimtā valoda bija dzimtā 68,4 %.
6.4. Vārdu secība;
|
Bieži literatūrā tiek citēts pārspīlēti augstais Latvijas iedzīvotāju skaits pirms pPirmā pasaules kara, kurš – tas it kā pārsniedza 2,55 miljonus, taču, kā atzīst pirmais šī skaitļa publiskotājs Marģers Skujenieks, tas ir nepareizs un to nevajadzētu turpmāk lietot, jo tika izmantoti cariskās Krievijas statistikas pārvaldes kļūdainie aprēķini.
2.3. Sākumburti;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Kā norāda Skujenieks, realitātē 1914. gada sākumā Latvijas robežās dzīvoja ne vairāk par 2,3 miljoniem, līdz ar to arī latviešu īpatsvars nebija zemāks par 2/3. NKad tika nodibinotāta neatkarīgua Latvijas valstis, iedzīvotāju skaits postošā kara dēļPirmā pasaules kara dēļ līdz 1920. gadam bija samazinājies līdz 1920.gadam par vienu trešdaļu (nevis par nepilnu miljonu), no kura. No tās mazliet vairāk par pusi Latvijā atgriezās 1920-to20. gadu sākumā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.2. Savrupinājumi;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Simtiem tūkstošu iedzīvotāju, īpaši no Kurzemes un Daugavas krastiem, bija devušies bēgļu gaitās uz Krieviju, Igauniju un tālākām vietām, bet, karam beidzoties, daudziem vairs nebija iespēju atgriezties dzimtenē.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Mazāk zināms fakts irtas, ka Krievijas valdība 1915. gadā nolēma deportēt Kurzemes ebrejus un Vidzemes vāciešus, kā neuzticamus Krievijas-–Vācijas kara frontes joslā, kā rezultātātādēļ apmēram 60 tūkstoši ebreju un vāciešu tika izsūtīti uz Krievijas austrumu un dienvidu provincēm, un daudzi no tiem Latvijā vairs neatgriezās (Dribins 2015).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Postošais karš un rūpniecības sagrāve lika arī desmitiem tūkstošiemu pēdējās dekāsmitgadēs Latvijas pilsētās iebraukušo fabrikas strādnieku atgriezties savā dzimtenē Lietuvā, Polijā vai Krievijā.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpat uz Latvijuā vairs neatgriezās cariskās Krievijas valsts ierēdņi un armijnieki, bet daudzi vācieši Latvijā neatgriezās vai devās prom agrārās reformas dēļ, kuras rezultātā lielajiem zemes īpašniekiem atstāja samērā nelielu īpašuma daļu, bet pārējo izdalīja vietējiem zemniekiem, kuri vēlējās saimniekot savā zemes īpašumā. Tā visa rezultātā 1930-josdējādi 20. gadsimta 30. gados Latvijas iedzīvotāju skaits nostabilizējās ap 1,9 miljoniem (mūsdienu robežās, bez 1944. gadā atņemtā Abrenes apvidus) un turpināja augt pavisam lēnui.
1. Tehniskais noformējums;
4. Formveidošana;
4.1. Lietvārds;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Diemžēl publicētie dati no 1935. gada skaitīšanas par todati par valodu prasmi netika publicēti, taču arhīvā saglabātās ziņas vēl nav apkopotas. Tikai 1920āpēc jāizmanto 1920. gada, 1925. gada un 192530. gada skaitīšanas publikācijdati, kas ļauj spriest par latviešu valodas prasmes izplatību starp cittautiešiemu vidū – tā pieauga no 134 tūkstošiem (jeb 38 %) 1920. gadā līdz 194 tūkstošiem, jeb procentuāli no 38% līdz 43%43 % 1925. gadā. Latviešu valodas prasme turpināja pieaugt un 1930. gadā sasniedza jau 220 tūkstošus jeb 47 % no visiem cittautiešiem.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|