Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4325 vienumi
Novērotā ietekme nav viennozīmīga – dažādi rīki dod priekšroku dažādiem atkarību attēlojumiem. Lai arī ilgu laiku hibrīdu parsētāju algoritmu un mašīnmācīšanās modeļu attīstība nav bijusi aktuāla, salīdzinot ar vienkāršiem un skaitļošanas ziņā efektīviem atkarību modeļiem,Salīdzinot ar vienkāršajiem un skaitļošanas ziņā efektīvajiem atkarību modeļiem, hibrīdu parsētāju algoritmu un mašīnmācīšanās modeļu attīstība ilgu laiku nav bijusi globāla aktualitāte, par to vairāk interesējušies pētnieki, kas pēta morfoloģiski bagātas valodas. Taču tagad jautājums par hibrīdu parsētājiem ir atkal aktualizējies plašāk un jaunākie eksperimenti uzrāda daudzsološus rezultātus (Nivre et al., 2022).
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos;
Hibrīdajam modelim, kas izmantots l“Latviešu valodas sintaktiski marķētajā korpusā”, un UD formālismamodelim ir pietiekami daudz kopīgo elementu, lai būtu iespējams izveidot augstas precizitātes transformāciju vismaz vienā virzienā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pateicoties korpusa apjomam, kvalitātei un savietojamībai, UDLV-LVTBdažādas pētnieku grupas ir veiksmīgi ir izmantotjušas UDLV-LVTB datus četrās CoNLL un IWPT Shared Task sacensībās 2017., 2018., 2020. un 20221. gadā augstas precizitātes trešo pušu parsētāju izstrādei, kā arī jaunāko pašmāju un novērtēšanai. Tāpat korpusa dati ir sekmīgi lietoti parsētāju pētījumos Latvijā.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Proceedings of the 5th International Conference on Human Language Technologies— – the Baltic Perspective (HLT 2012), Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, IOS Press, pp. 185–192.
1. Tehniskais noformējums;
Proceedings of the 5th International Conference on Human Language Technologies— – the Baltic Perspective (HLT 2012), Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 247, IOS Press, pp. 265–272.
1. Tehniskais noformējums;
Proceedings of the 7th International Conference on Human Language Technologies— – the Baltic Perspective (HLT 2016), Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, Vol. 289, IOS Press, pp. 167–173.
1. Tehniskais noformējums;
Koncentrējoties uz valodu, šo pašu konstitūcijas ievadu varam izteikt arī tā, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu valodas pastāvēšanu un attīstīstību cauri gadsimtiem. KatramIzvirzot mērķim, ir svarīgi to spēt, lai veicamais darbs būtu izmērītāms, lai varētu sekotu, kā iecerētais tiek pildīts, un lai varētu pārliecināties, ka ilgtermiņā plānotais tiks sasniegts.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Valodas pastāvēšanau vislabāk var tikt mērīta tautas skaitīšanās, analizējot datus par dzimtoās valoduas un citu valodu prasmi, aptverot praktiski visus valsts iedzīvotājus.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jebkuras aptaujas savukārt aptver daudz mazāk par 1 % no visiem valsts iedzīvotājiem, līdz ar to iegūtie rezultāti var stipri svārstīties un, turklāt tie nebūt nav visaptveroši.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau kopš 1897. gada skaitīšanas, kad fiksēja vienīgi dzimto valodu, visās pārējās – 1920., 1925., 1930., 1935., 1941., 1943., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000. un 2011. gada skaitīšanās – ir pat vairāki ar valodu prasmi un dzimto valodu saistīti jautājumi.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;
Līdzīgi arī daudzās citās Eiropas un pasaules valstīs tautas skaitīšanās ir iekļauts jautājums par iedzīvotāju etnisko izcelsmi, dzimto vai mātes valodu, kā arī mājās (vai biežāk) lietojamo valodu, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Ungārijā, Lielbritānijā, Īrijā, Šveicē, Austrijā, Luksemburgā, Maltā, Austrālijā, Kanādā, ASV, utt. Diemžēl nākošamā tautas skaitīšana Latvijā, kas ir plānota 2021. gadā, būs pirmā skaitīšana, kura šos svarīgos valodas jautājumus pilnībā ignorēs.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Varētu vēl diskutēt par to, cik reāli, vai drīzāk nereāli, ir sagaidīt no valsts reģistriem datus, kas atbilstu īstenībai, zinot, cik maz no Latvijas aizbraukušo pilsoņu šo faktu paziņo valsts iestādēm, bet faktas, ka atbildīgie ierēdņi ir izvēlējušies ignorēt visu informāciju par dzimto valodu un valodu prasmēmi, ir nepareizsieņemami, kritizējamsi un maināmsi.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un vēl nedaudz vairāk Latvijas iedzīvotāju toreiz netika skaitīšanā satikti, bet tomēr tika iekļauti skaitīšanas rezultātos, pieņemot, ka tieviņi atrodas tikai īslaicīgā prombūtnē, nevis ilgstošā emigrācijā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pat ja skaitīšanas turpmāk tiks veiktas bez patiesas skaitīšanas, bet tikai izvelkot datus no dažādiem reģistriem, tad arīarī tad iedzīvotāju reģistrā ir iespējams iekļaut jautājumus par dzimto valodu, kā tas ir, piemēram, Igaunijā un Somijā, kā arī par valodu prasmi, ģimenes vai mājas valodu, vai tikai latviešu valodas prasmi.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Mūsdienu Latvijas robežās 1897. gadā tika saskaitīti 1,93 miljoni iedzīvotāju, no kuriem latviešu dzimtā valoda bija dzimtā 68,4 %.
6.4. Vārdu secība;
Latvijas Valsts Vvēstures arhīvā saglabātās 1897. gada tautas skaitīšanas personu uzskaites lapas (LVVA 2018) ļauj secināt, ka dažviet iedzīvotāju dzimtā valoda ir reģistrēta nekorekti – piemēram, vairumam tagadējo Ūdrīšu, Kombuļu un Krāslavas pagastu iedzīvotāju lielais vairums tika atzīmēti arpar dzimto tika norādīta baltkrievu dzimto valodua, kaut arī visas pārējās skaitīšanas tur fiksējušas neapšaubāmu latviski runājošu latviešu pārsvaru un tāds ta, kas tāds ir arī mūsdienās.
2.3. Sākumburti; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Bieži literatūrā tiek citēts pārspīlēti augstais Latvijas iedzīvotāju skaits pirms pPirmā pasaules kara, kurš – tas it kā pārsniedza 2,55 miljonus, taču, kā atzīst pirmais šī skaitļa publiskotājs Marģers Skujenieks, tas ir nepareizs un to nevajadzētu turpmāk lietot, jo tika izmantoti cariskās Krievijas statistikas pārvaldes kļūdainie aprēķini.
2.3. Sākumburti; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Kā norāda Skujenieks, realitātē 1914. gada sākumā Latvijas robežās dzīvoja ne vairāk par 2,3 miljoniem, līdz ar to arī latviešu īpatsvars nebija zemāks par 2/3. NKad tika nodibinotāta neatkarīgua Latvijas valstis, iedzīvotāju skaits postošā kara dēļPirmā pasaules kara dēļ līdz 1920. gadam bija samazinājies līdz 1920.gadam par vienu trešdaļu (nevis par nepilnu miljonu), no kura. No tās mazliet vairāk par pusi Latvijā atgriezās 1920-to20. gadu sākumā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Simtiem tūkstošu iedzīvotāju, īpaši no Kurzemes un Daugavas krastiem, bija devušies bēgļu gaitās uz Krieviju, Igauniju un tālākām vietām, bet, karam beidzoties, daudziem vairs nebija iespēju atgriezties dzimtenē.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Mazāk zināms fakts irtas, ka Krievijas valdība 1915. gadā nolēma deportēt Kurzemes ebrejus un Vidzemes vāciešus, kā neuzticamus Krievijas-–Vācijas kara frontes joslā, kā rezultātātādēļ apmēram 60 tūkstoši ebreju un vāciešu tika izsūtīti uz Krievijas austrumu un dienvidu provincēm, un daudzi no tiem Latvijā vairs neatgriezās (Dribins 2015).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;