Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Latviešu un krievu valodas prasme tautībām, 1920.-–2000. g. Apriņķu griezumāos jau 1920. gadā visur dominēja latviešu valodas pratēji, izņemot Ilūkstes apriņķīi (45 %), kā arī jaunpievienotāo Abrenes un Piedrujas (Indras) apvidus iedzīvotāju starpā, kur latviski prata vien 6% % iedzīvotāju.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt tie cittautieši, kuri dzīvoja izkaisīti apdzīvotās vietās ar augstu latviešu īpatsvaru, ātri vien šo valodu apguva un acīmredzami arī lietoja.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā latviešu valodu 1920. gadā un 1925. gadā prata attiecīgi 84 % un 85 % no visiem valsts iedzīvotājiem un, kas pamazām pieauga līdz 86 % 1930. gadā. Līdz ar to var pieņemt, ka 1935. gadā tas būtu varējis pieaugt līdz kādiem 887–88 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz 1938/./1939. mācību gadam latviski mācošos skolēnuskolēnu, kuri mācījās latviski, īpatsvars pieauga līdz 81 %, krieviski – nokritās pavisam nedaudz – līdz 7,2 %, ebreju valodās saglabājās tie paši 4 %, toties strauji nokritās skolēnu, kuri mācījās vāciski (līdz 2,6 %) un poliski (līdz 1 %) mācošos skolēnu, īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos;
Otrais pasaules karš nesa jaunas iedzīvotāju ciešanas un tāo sastāva izpārmaiņas.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība;
Samazināšanās notika par spīti lēnam latviešu valodas prasmes pieaugumam mazākumtautību vidū – no 19 % 1970. gadā līdz 22 % 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Lielākā daļa no šī kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma cēlradusies emigrācijas dēļ (62 %), bet ievērojama daļa ir arī zemās dzimstības radītā negatīvā dabīgā pieauguma dēļ (38 %).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja projicējam līdzšinējo latviešu ariedzīvotāju, kam dzimtoā ir latviešu valodua, īpatsvaru uz EUROSTAT kopējā iedzīvotāju skaita prognozēm, tad 2030. gadā Latvijā varētu būt tikai 0,97 miljoni, bet 2080. gadā – tikai 0,73 miljoni latviešu ar dzimto latviešu valodu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešiem ir zemi izteikta spēja saglabāt savas valodas lietošanu saziņā ar cittautiešiem, betviņi drīzāk cenšas runāt citiem ērtā valodā -– krieviski, angliski, vai agr, senāk, vāciski.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu pēdējais emigrācijas vilnis izrādās daudz nenoturīgāks savas dzimtās valodas saglabāšanā, nekā iepriekšējā politiskā emigrācija, kas to noturēja ilgāk, bet, paaudzēm nomainoties, arī tur valodas prasme un tās lietojums strauji mazinās.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt ASV 2016. gadā latviešu izcelsmi norāda 88 tūkstoši (starpno tiem 67 tūkstoši to atzīmē kā pirmo, bet 21 tūkstotis – kā otro izcelsmi), tomēr latviski runā vairs tikai 16 tūkstoši personasu jeb 18 % (2000. gadā vēl bija nepilni 20 tūkstoši) (ASV tautas skaitīšana 2016).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja emigrantu vidū 2011. gadā latviešu bija tikai 39 %, tad 2017. gadā latviešu procents aizbraucēju starpāvidū pakāpeniski ir pieaudzis līdz 53 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visas PSRS laika tautas skaitīšanas uzrādīja pamazām pieaugošu pārkrievoto latviešu skaitu un īpatsvaru, kas pieauga no 19 tūkstošiem (jeb 1,5 % no visiem latviešiem) 1959. gadā līdz pat 36 tūkstošiem (jeb 2,6 %) 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Kā zināms, etniski jaukto ģimeņu pēcnācējiem ir tiesības izvēlēties savu vecāku vai vecvecāku tautību, un bieži tiek izvēlēta formāla piederība latviešiem, kaut par to neliecina ne valoduas prasme, nedz citas etniskās identitātes izpausmes formas.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Līdz ar to mūsdienās oficiālo vai formālo latviešu īpatsvars ir pieaudzis pārilīdz vairāk nekā 62 % no visiem valsts iedzīvotājiem, kambet valodas lietojums ģimenēs atpaliek.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tātad daļa no krievu un citu mazākumtautību jaundzimušo mātēm izmanto iespējasu reģistrēt savus bērnus kā latviešus. Tādā veidā tiek nepamatoti paaugstināts latviešu skaits un īpatsvars valsts oficiālajā statistikā.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdz ar to jau tuvākajā nākotnē vairs nebūs iespējams pārliecināties, vai latviešu valodas izplatība un tās lietojums uzlabojas vai nēe, jo tas vairs netiks mērīts, un l. Līdz ar to tiek apdraudētsa viensa no Latvijas valsts izveidošanas mērķiem -– garantēt latviešu valodas pastāvēšanu cauri gadsimtiem – īstenošana. Šo kļūdu ir iespējams labot un i. Ir jāatjauno dzimtās valodas, latviešu valodas prasmes un/vai ģimenē lietojamās valodas iekļaušanua nākamajās tautas skaitīšanās.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Katrs sociālajos medijos aktīvs jaunietis prot prasmīgi iekļaut anglismu slay vai akronīmu WDYM ikdienas saziņā ar citiem vienaudžiem, bet tiem, kas atrodas ārpus šī digitālā “burbuļa”, šādi vārdi var šķist kā pilnīgi jauna valoda, jo slengismu klāsts kļūst plašāks, bet to lietojums – īslaicīgāks.
1. Tehniskais noformējums;
Digitālajā vidē, kurā dominē angļu valoda, ir svarīgi sekot līdzi, kā latviešu valoda pielāgojas sociālo mediju tekstu evolūcijai un kādā veidā tā mijiedarbojas ar to ietekmē pārējāms valodāmas, kas sastopamas plašajā tīmeklī. Šajā rakstā sniegts ieskats par jauniešu valodas lietojumu vienā no pašlaik vispopulārākajām mobilajām lietotnēm "„TikTok"”, īpašu uzmanību pievēršot valodas koda jaukšanai, visbiežāk lietotajām vārdformām un jaunvārdu nozīmju darināšanas tendencēm, ņemot vērā latviešu un angļu valodas kopīgās iezīmes un valodu jaukšanasparalēla lietojuma iemeslus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sociālo tīklu loma mūsdienās Sociālie mediji nenoliedzami kļuvuši par svarīgu komunikācijikdienas sastāvdaļu – tie savieno mūsniedz iespēju komunicēt ar visdažādākajiem cilvēkiem, un piekļūt informācijuai un viedokļiem ātrumā, kādu iepriekš vēl neesam pieredzējuši.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;