Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Simtiem tūkstošu iedzīvotāju, īpaši no Kurzemes un Daugavas krastiem, bija devušies bēgļu gaitās uz Krieviju, Igauniju un tālākām vietām, bet, karam beidzoties, daudziem vairs nebija iespēju atgriezties dzimtenē.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Mazāk zināms fakts irtas, ka Krievijas valdība 1915. gadā nolēma deportēt Kurzemes ebrejus un Vidzemes vāciešus, kā neuzticamus Krievijas-–Vācijas kara frontes joslā, kā rezultātātādēļ apmēram 60 tūkstoši ebreju un vāciešu tika izsūtīti uz Krievijas austrumu un dienvidu provincēm, un daudzi no tiem Latvijā vairs neatgriezās (Dribins 2015).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Postošais karš un rūpniecības sagrāve lika arī desmitiem tūkstošiemu pēdējās dekāsmitgadēs Latvijas pilsētās iebraukušo fabrikas strādnieku atgriezties savā dzimtenē Lietuvā, Polijā vai Krievijā.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat uz Latvijuā vairs neatgriezās cariskās Krievijas valsts ierēdņi un armijnieki, bet daudzi vācieši Latvijā neatgriezās vai devās prom agrārās reformas dēļ, kuras rezultātā lielajiem zemes īpašniekiem atstāja samērā nelielu īpašuma daļu, bet pārējo izdalīja vietējiem zemniekiem, kuri vēlējās saimniekot savā zemes īpašumā. Tā visa rezultātā 1930-josdējādi 20. gadsimta 30. gados Latvijas iedzīvotāju skaits nostabilizējās ap 1,9 miljoniem (mūsdienu robežās, bez 1944. gadā atņemtā Abrenes apvidus) un turpināja augt pavisam lēnui.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Kaut arī 1935. gada tautas skaitīšanas publicētie rezultāti uzrāda latviešu īpatsvara pieaugumu līdz 77% mūsdienu robežās(VSP 1937), tomēr, analizējot arhīvā saglabātās tautas skaitīšanas kartiņasītes (LVVA 1308. fonds), var secināt, ka vairums no šī pieauguma ir tautības ieraksta labojumi.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Proti, ir vismaz 15 tūkstoši personu kartiņasīšu, īpaši Ilūkstes un Daugavpils apriņķosī, kur kāds pēc skaitītāja veiktajiem ierakstiem tajās ir labojis iedzīvotāju tautību no poļa, krieva, baltkrieva vai lietuvieša visbiežāk uz latvieti, bet retumis arī uz poli vai lietuvieti (Mežs, Nēmets 2014).
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība;
No šodienas skatupunkta būtu svarīgi noskaidrot, kā toreiz mainījās latviešu valodas prasmes īpatsvars, cik liela daļa no mazākumtautībāmu pārstāvju to apguva un lietoja ikdienā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Diemžēl publicētie dati no 1935. gada skaitīšanas par todati par valodu prasmi netika publicēti, taču arhīvā saglabātās ziņas vēl nav apkopotas. Tikai 1920āpēc jāizmanto 1920. gada, 1925. gada un 192530. gada skaitīšanas publikācijdati, kas ļauj spriest par latviešu valodas prasmes izplatību starp cittautiešiemu vidū – tā pieauga no 134 tūkstošiem (jeb 38 %) 1920. gadā līdz 194 tūkstošiem, jeb procentuāli no 38% līdz 43%43 % 1925. gadā. Latviešu valodas prasme turpināja pieaugt un 1930. gadā sasniedza jau 220 tūkstošus jeb 47 % no visiem cittautiešiem.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu un krievu valodas prasme tautībām, 1920.-–2000. g. Apriņķu griezumāos jau 1920. gadā visur dominēja latviešu valodas pratēji, izņemot Ilūkstes apriņķīi (45 %), kā arī jaunpievienotāo Abrenes un Piedrujas (Indras) apvidus iedzīvotāju starpā, kur latviski prata vien 6% % iedzīvotāju.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arhīvā saglabātās 1935. gada tautas skaitīšanas personu kartiņaītes ļauj ievākt ziņas arī par valodu prasmēmi, taču milzīgais apjoms liedz apkopot statistiku par visu valsti.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds;
Savukārt tie cittautieši, kuri dzīvoja izkaisīti apdzīvotās vietās ar augstu latviešu īpatsvaru, ātri vien šo valodu apguva un acīmredzami arī lietoja.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā latviešu valodu 1920. gadā un 1925. gadā prata attiecīgi 84 % un 85 % no visiem valsts iedzīvotājiem un, kas pamazām pieauga līdz 86 % 1930. gadā. Līdz ar to var pieņemt, ka 1935. gadā tas būtu varējis pieaugt līdz kādiem 887–88 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz 1938/./1939. mācību gadam latviski mācošos skolēnuskolēnu, kuri mācījās latviski, īpatsvars pieauga līdz 81 %, krieviski – nokritās pavisam nedaudz – līdz 7,2 %, ebreju valodās saglabājās tie paši 4 %, toties strauji nokritās skolēnu, kuri mācījās vāciski (līdz 2,6 %) un poliski (līdz 1 %) mācošos skolēnu, īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos;
Otrais pasaules karš nesa jaunas iedzīvotāju ciešanas un tāo sastāva izpārmaiņas.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība;
No pirmskara aptuveniem 88 %, latviski protošo iedzīvotāju īpatsvars strauji nokritās līdz 65 % 1970. gadā, un turpināja samazināties arī nākošamajās skaitīšanās – attiecīgi līdz 63 % 1979. gadā un 62 % 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Samazināšanās notika par spīti lēnam latviešu valodas prasmes pieaugumam mazākumtautību vidū – no 19 % 1970. gadā līdz 22 % 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Līdz ar to šis īpatsvars nokritās no 62 % līdz 52 % un acīmredzami būtu nokrities zem 50 %, ja PSRS vara nebūtu sagruvusi.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu situācija un nākotnes prognozes Demogrāfiskieos procesius pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir iezīmējušies arraksturo diviem pretējiem vektoriem – uz strauja kopējā iedzīvotāju skaita (to starp arī latviešu) skaita) samazināšanās fona, tomēr pakāpeniski palielinās latviešu un latviski runājošo personu īpatsvars starp palikušajiemo iedzīvotājiemu vidū.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Latvijā, (līdz ar Lietuvu,) ir visstraujākā iedzīvotāju samazināšanās gan Eiropā, gan, šķiet, arī visā pasaulē – 1989. gadā bija 2,67 miljoni, bet 2018. gadā vairs tikai 1,93 miljoni, jeb 72 % no iepriekšējā skaita, kas iznāk apmēram 1 % ik gadus.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Lielākā daļa no šī kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma cēlradusies emigrācijas dēļ (62 %), bet ievērojama daļa ir arī zemās dzimstības radītā negatīvā dabīgā pieauguma dēļ (38 %).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;