Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Jāsaka, ka arī tas nav sevišķīpaši daudz (it sevišķi, ja salīdzinām ar otru simbolvārdu, par kuru runāšu mazliet vēlāk), un subjektīvā atmiņa liecina, ka runātajā valodā šī vārda lietojums bijis krietni intensīvāks.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pārdomas par vārda peidžeris savdabīgo likteni bija arī viens no impulsiem, kas mudināja mazliet uzmanīgāk palūkoties uz vārdiem, kuri aiziet, kautlai gan parasti vairāk uzmanības centrā ir tie, kuri atnāk, tiem veltīta arī vārdnīca – Intas Rozenvaldes „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca” (2004).
1. Tehniskais noformējums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pazīme, pēc kuras šos vārdus identificēt, ir lietošanas biežums: par „aizgājējiem” saucami vārdi, kas savulaik lietoti samērā intensīvi, bet mūsdienās to lietošanas biežums krasi samazinājies, mūsdienu tekstos tie sastopami sporādiski, Līdzsvarotajā korpusā palaikam nav arī neviena fiksējuma.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bez šaubām, visvieglāk pamanāmās leksiskās pārmaiņas ir politiski ideoloģisko pārmaiņu izraisītas, saistītas ar t. s. leksisko sovetismu (sal., piem.ēram, Oструвка 2010) un padomju okupācijas laika reāliju un to apzīmējumu aiziešanu vēsturē.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tiktāl viss bija puslīdz paredzami: protams, ka vārdi, kas nosauc toreizējās valsts iekārtas tipiskākos elementus un to atribūtus, bija tolaik ļoti bieži lietoti un mūsdienās savukārt zaudējuši aktualitāti. Šādu vārdu sakarāRunājot par šādiem vārdiem, vēl varētu vienīgi pieminēt, ka vārds komjaunietis ar 179 lietojumiem vēl iekļāvies biežāk lietoto vārdu astotajā simtā, bet vārds komunists ar 131 lietojumu gan palicis nedaudz aiz pirmā tūkstoša robežām (cita starpā, acīmredzot tāpēc, ka vienā rindā ar pionieris un komjaunietis savulaik bieži tika lietota vārdkopa partijas biedrs, nevis leksēma komunists).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kontrasts ir pamatīgs (pārrēķinot procentuāli, apmēram 160 pret vienu1), tomēr vēl spilgtāka aina paveras periodikas portālā.
1. Tehniskais noformējums;
Daudzu okupācijas laika gadu garumā šis vārds latviski publicētos periodiskos izdevumos lietots četrdesmit un pat piecdesmit tūkstošus reižu katru gadu; pavisam nedaudz lietojuma biežums samazinās astoņdesmitajos gados, kad vārdlietojumu skaits katru gadu ir starp trīsdesmit un četrdesmit tūkstošiem.
7.1. Liekvārdība;
Pārskatot lietošanas biežuma secībā izkārtoto vārdu sarakstu Biežuma vārdnīcā, lai atrastu tos vārdus, kas aizgājuši tālumā, starp otrā tūkstoša vārdiem pamanāmi vēl daži sovetismi (kas, protams, nav pārsteigums): plēnums (87 lietojumi), ģenitīvenis Vissavienības- (86), sociālisms (83), piecgade (78), komunisms (72), sovhozs (71), brigadieris (71). Bet tTurpat līdzās, vēl joprojām otrajā biežāk lietoto vārdu tūkstotī (kas beidzas ar 62 reizes fiksētiem vārdiem), ir arī daži tādi zinātnes un tehnikas (vairāk gan tehnikas) termini, kuru lietojums mūsdienās jūtami gājis mazumā. Šis fakts varētu būt daļēji skaidrojams arī ar zinātniski tehnisko tekstu acīmredzami nepamatoti lielo īpatsvaru (apmēram 33 %) Biežuma vārdnīcas vārdu izlasē, tomēr dažu terminu lietošanas biežums, salīdzinot ar mūsdienām, ir pārsteidzošs (kaut gan, protams, katram no šiem pārsteigumiem atrodams savs lietišķs skaidrojums).
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līderis starp savulaik bieži lietotajiem – ideoloģiski pilnīgi neitrālajiem – terminiem, kas ne ar vienu vienīgu lietojumu nav iekļuvuši mūsdienu Līdzsvarotajā korpusā (kaut gan turklāt šim korpusam pamatā ir piecreiz lielāks tekstu apjoms nekā Biežuma vārdnīcai), ir vārds lignīns (LVBV – 77 lietojumi, apmēram 1700. vieta). Šim vārdam ir divas nozīmes (patiesībā homonīmi): kā ķīmijas terminam ‘organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā’ un kā medicīnas terminam ‘plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu’ (LLVV IV 691).
1. Tehniskais noformējums;
Savulaik ļoti populāra bijusi ķīmijas termina nozīme, piemēram, kādā 1964. gada „Padomju Jaunatnes” numurā (10.07) varam lasīt frāzi: “Lignīns – neizsmeļama nākotnes ķīmijas izejviela”; šķiet, retāk pieminēts medicīnā izmantojamais lignīns.
1. Tehniskais noformējums;
Terminu kontaktors, kas nozīmē ‘elektronisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma’ (LLVV IV 349), Biežuma vārdnīcas autori pamanījuši 68 reizes, Līdzsvarotā korpusa veidotāji – ne reizi, Google meklētājs – tomēr diezgan daudzas reizes (neminēšu konkrētos skaitļus, jo tie neatspoguļo precīzi reālo vārdlietojumu skaitu); terminam caurvelce (kāds metālapstrādes instruments) Biežuma vārdnīcā 66 fiksējumi, Liīdzsvarotajā korpusā – neviena, Google meklētājā – daži.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdz ar radikālām pārmaiņām poligrāfijā „aizgājis tālumā” gan burtlicis pats, gan viņa burtene ‘kaste ar iedalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai’, kam bija 60 fiksējumi Biežuma vārdnīcā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Portāls Pwww.periodika.lv rāda, ka vārds stahanovietis samērā intensīvi latviskos izdevumos lietots līdz 1954. g.adam, vēlākos gados sastopami sporādiski lietojumi, bet šī vārda padomisko konotāciju izmantošanu mūsdienās demonstrē portālā citētais laikraksta „Latvietis Amerikā” 2001. g.ada 10. novembra numurs: “[..] stahanovietis ar lielu āmuru, uzrāpies katedrāles kupolā, dauza nost krustu”.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Triecienarmijas karavīrs’ (LLVV 72, 620; otrajā, ar militāro jomu saistītajā, nozīmē vārds lietots krietni retāk, nekā pirmajā nozīmē, par ko liecina arī tas, ka LLVV sastādītāji nav otrās nozīmes skaidrojumam pievienojuši nevienu vārdlietojuma piemēru; pirmā nozīme citētajā vārdnīcā savukārt raksturota ar norādi vēst., kura saīsinājumu sarakstā atšifrēta ar “„vēsturisks, attiecas uz agrākajiem laikiem” (ibid.Turpat, 7)).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Periodikā vārds visintensīvāk lietots 1940.–1941. g.adā, pēckara gadu maksimums sasniegts 1960. g.adā (611 lietojumu).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Varam atcerēties, ka šo vārdu piecdesmito gadu sākumā tika mēģināts ieviest arī skolas dzīvē: papildus teicamniekiem, kas mācījās tikai uz piecniekiem, tika slavēti trieciennieki, kam liecībās nebija sliktākas atzīmes par četrinieku (protams, piecballu sistēmā).
6.5. Izteicēja izveide;
No Biežuma vārdnīcas datiem varam gūt priekšstatu par laikmetam raksturīgiem vārdiem vispārinātā statistiski skaitliskā skatījumā, savukārt šo vārdu lietošana konkrētā tekstā spilgti atklājas, ieskatoties kādā senākā laikraksta numurā. Šoreiz paraugam izvēlēts 1957. gada 1. novembra „Cīņas” numurs.
1. Tehniskais noformējums;
Tātad ģenitīvenis padomju- šai laikrakstā lietots 31 reizi; un tomēr tikai nedaudz no šī iespaidīgā vārdlietojumu skaita (kurā turklāt nav iekļauti īpašvārdi, piem.ēram, Padomju Latvija) atpaliek kolhozs (28) un komunists (26).
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana;