Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4914 vienumi
Latvijai saistošais starptautisko tiesību standarts izriet no 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu, kurai Latvija pievienojās 1997. gadā.
7.2. Mazvārdība;
Kādi, jūsuprāt, ir iemesli?
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ministre norādīja, ka MI regulējums šobrīd ir starptautisku diskusiju centrā, un Latvijai jābūt aktīvai dalībniecei šajā procesā, lai nepaliktu tehnoloģiskās attīstības ēnā.
5.2. Lieka pieturzīme;
Levits skaidroja, ka MI ir instruments, bet tas nevar kļūt par vērtību noteicēju -– nedrīkst pieļaut, ka MI aizstāj cilvēka emocijas un filozofiju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Viņa uzsvēra, ka nepieciešams ir jāstiprināta sabiedrības izpratnie par MI radītajiem riskiem un jāattīstīta tehnoloģiskusi rīkusi, kas palīdz identificēt dezinformāciju.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēc viņa paustā, aizvadītajā gadā kopumā ir izdevies novērst vismaz 12 miljonu eiro zaudējumu, tomēr līdzpilsoņiem izkrāpts vairāk -– 15 miljoni. “Varētu sacīt, ka tas ir tāds vidējais ātrums jau trīs gadus pēc kārtas, ka mūsu pilsoņiem tiek izkrāpts vidēji viens miljons eiro mēnesī, kas ir ļoti iespaidīga summa,” atzina J.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt, raugoties uz krāpšanas veidu tendencēm, pērn telefonkrāpšanā izdevies novērst – 5161 gadījumsu – apmēram tikpat daudz krāpšanu, cik krāpniekiem izdevies realizēt – 5 220, bet investīciju krāpšanā 2024. gada rādītājiem gan ir daudz pozitīvāka tendence – 2914 īstenoti gadījumi iepretim 10 878 novērstajiem (plašāk skat. 1. tabulu un 3. tabulu).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Domājot par tiem, kā īpaši būtisku finanšu nozares pārstāvis akcentējauzsvēris faktu, ka šīs daudzās krāpšanas faktiski notikušas ar pašu cietušo iesaisti jeb maksājumu apstiprinājumu vai dalīšanos ar saviem identifikācijas rīkiem un datiem, kas krāpniekiem ļauj piekļūt viņu naudai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai gan dažkārt tieši šādos gadījumos upurus, ja tie padalās ar informāciju, kāds cenšas no tā atrunāt un brīdināt par iespējamu krāpšanu, nereti tam nav panākumu, un viss tāpat beidzas ar parkā uz soliņa atstātu vai “drošībniekam” nodotu naudu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Koncentrēšanos tieši uz padziļinātu krimināllietu izpēti M. Plepis izskaidroja ar darba grupas konstatēto, “ka attiecībā uz ieilgušām lietām un termiņiem lielākas problēmas ir tieši krimināllietās”.
3. Vārddarināšana;
Tajā arī bijis vislielākais ilgstošo krimināllietu uzkrājums, rēķinot uz vienu tiesnesi -– 2,12 lietas, un tas ir acīmredzami vairāk nekā citās tiesās.
1. Tehniskais noformējums;
Kā izriet no darba grupas prezentācijas, tie ir sekojoššādi: 1) izmaiņas tiesas darba organizācijas plānos vai iespējās; 2) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc tiesas iniciatīvas; 3) nav ieradies prasītājs vai prokurors; 4) nav ieradies prasītāja pārstāvis; 5) nav ieradies prasītāja advokāts; 6) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc prasītāja puses iniciatīvas; 7) nav ieradies atbildētājs vai apsūdzētais; 8) nav ieradies atbildētāja pārstāvis; 9) nav ieradies atbildētāja advokāts; 10) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc atbildētāja puses iniciatīvas; 11) nav ieradies cietušais; 12) nav ieradies liecinieks; 13) nav ieradies cits procesa dalībnieks; 14) iespējamība veikt procesuālas darbības, kas atrisina lietu pēc būtības; 15) tehniski šķēršļi nodrošināt lietas izskatīšanu; 16) cits, augstākiepriekš nedefinēts lietas izskatīšanas atlikšanas iemesls.
7.3. Neiederīgs vārds;
Papildus tika apzināts starpkaru perioda teorētiskais mantojums un sekmēta zinātniskaā jaunrade. Edgara. Meļķiša zinātniskajā redakcijā par tiesību teorijas un juridisko metožu mācības problēmām tika sagatavoti vairāki rakstu krājumi un universitātes zinātnisko rakstu izdevumi, kā arī žurnālā “Likums un Tiesības” daudz vietas tika atvēlēts tiesību normu piemērošanas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds;
Vienlaikus arī paliek spekulatīvais jautājums, – vai mākslīgais intelekts kādreiz neaizvietos cilvēku kā tiesību normu piemērotāju.?
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tāpat kā pirmās un otrās instances tiesās, arī kasācijas instancē turpinās pēdējo gadu pārliecinošā tendence -– saņemto lietu skaita samazināšanās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tieslietu padomes lēmums nosaka, ka Senātā ir 36 senatori, no kuriem viens ir Augstākās tiesasT priekšsēdētājs, 11 senatori ir Administratīvo lietu departamenta (ALD) locekļi, 15 senatori darbojas Civillietu departamentā (CLD), bet deviņi – Krimināllietu departamentā (KLD). Šobrīd nav aizpildītas divas senatoru vakances (pa vienai CLD un KLD), tātad Senāts pašlaik darbojas 34 senatoru sastāvā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Aplūkojot lietu “caurlaidību”, ko Eiropas Komisijas tiesu efektivitātes institūcija CEPEJ (Council of Europe European Commission for the efficiency of justice) mēra ar lietu izskatīšanas koeficientu, Augstākās tiesasT rādītājs pagājušajā gadā ir bijis 100 procenti%.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
A. Strupišs arī norādīja, ka Latvijas tiesu statistiskos rādītājus ietekmē fakts, ka pie tiesu varas pēc 2018. gadā veiktās reformas, kad zemesgrāmatu tiesneši tika iekļauti tiesnešu kopskaitā, tiek pieskaitītas amatpersonas, kas nodarbojas ar tiesai netipisku funkciju, kas nav saistīta ar juridisku strīdu izskatīšanu, proti, ar zemesgrāmatu vešanu. Šīs reformas rezultātā tiesnešu skaits Latvijā palielinājies par 15 %.
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt tuvākajos 3-4trīs četros gados ir paredzama liela tienešu skaita pensionēšanās, ņemot vērā viņu vecuma struktūru.
1. Tehniskais noformējums;
Tas stigmatizē homoseksualitāti, to pielīdzinot pedofilijai, un rada priekšnoteikumus sabiedrības neiecietībai pret principā visām seksuālās identitātes formām, izņemot vīrišķīgiem vīriešiem un sievišķīgām sievietēm.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;