Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Tomēr kopumā, atskatoties pagātnē, Romas vārds Latvijā ir bijis piešķirts vismaz 23 objektiem (Lvv VI 498–499): Ruõma – jaunsaimniecība Braslavā (1957) (mūsdienās lietojama daudzskaitļa formā – Romas Ģ(Ģ)), zemniekmāja Burtniekos (E I 90) (mūsdienās pierakstīts tikai daudzskaitlī Ruõmas (1974), Romas Ģ(Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ērgļos p(p) (Roma (Ģ)), Ruõma †nespējnieku māja Jelgavā (jeb Vecã- Ruõma;, pie Vircavas ceļa) (1959), zemniekmāja Kauguros (E I 94) (māja celta jaunākā laikā un pašats saimniekas tāo nosauktacis pēc Itālijas Ruomas parauga p(p), Ruõmas (1977), Romas (Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ļaudonā (E I 20), Roma †viensēta Zaubē Ģ(Ģ), Ruoma – pļava Upesgrīvā (Krintu māju pļava) (1985); Ruõmas gŗava un Ruõmas kruogs Asītē (Pl IV 14) (grava pie Asītes skolas, “„tur arviên bij izrîkuôjumi” (1955, 1977), †kruogs pie Romas gravas (1955)), Ruõmas kalns Jaunpiebalgā (Leikaros) (1971), Ruõmas kruogs †kruogs Jelgavā (tur bijusi nespējnieku māja) (1959), acīmredzot tas pats objekts Ruõmas kruogus Svētē (E II 84, (Pl V 431), Rùomas pagrabs – †muižas pagrabs Koknesē (1961), Ruõmas smēde – †smēde un Ruõmas upīte Asītē (smēde pie Romas gravas;, upīte tek gar Asītes skolu) (1955).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mūsdienās Jelgavas novada Valgundes pagastā ir apdzīvota vieta Bulgārija Ģ(Ģ) un apvidus Bulgārija Vecumniekos Ģ(Ģ).
1. Tehniskais noformējums;
Par nosaukumu izcelsmi precīzu ziņu nav; tiek minēts iespējamais sakars ar krievu-–turku karu un zaldātiem, kas, atgriezušies no kaujām Bulgārijā un ieguvuši zemi.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Latgalē – Svariņu pagastā – ir zināms arī kalna nosaukums Balgoreja // Bulgārija (“„kalnā bijis augļu dārzs””) (VLK 2020, 31).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Vienīgais vēl lietojamtais ir meža nosaukums Krievzeme Vaivē (VLK 2020, 31).
4.2. Darbības vārds;
Tomēr ticamāk, ka Maskavas vārdu pirms 300 gaduiem, glābjoties no Pētera I vajāšanām, sev līdzi atveduši vecticībnieki. (Kanepone 2021, 36) J.
6.1. Saistāmība;
Endzelīna krājumos acīmredzot šis ciems minēts Naujenē (E II 171, (Lvv II 381).
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas vietvārdu vārdnīcā vēl minēti šādi toponīmi: Maskava // “„Muskau” – zemniekmāja Ķoņos (E I 95), Maskavas kruogs Koknesē (1958), Maskaveņa – krievu apdzīvots ciems Preiļos (E II 172), Maskaviņa – zemniekmāja Meņģelē (E I 51, (Lvv II 381). Šie vārdi galvenokārt saistāmsi ar krievu tautības iedzīvotājiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Visai plaši Latvijas teritorijā ir bijis izplatīts Ukrainas vārds – reģistrēti vismaz 12 objekti: Ukraina – apdzīvota vieta Drabešos (šeit dzīvojot iebraucēji) (1972), ciems Vīksnā (toponīmiskajā kartītē ir paskaidrojums, ka tur dzīvojot krievu tautības iedzīvotāji, kas arī devuši šio nosaukumu, jo tur esot auglīga zeme) (1963), Jaunā Ukraina – apdzīvota vieta Kosā (uz dzīvi te apmetušies iebraucēji) (1971), Ukraine – māja Šķilbēnos (1976).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot šī vietvārda izvēle Latvijā ir motivēta trejādi: 1) attiecīgā apvidū apmetušies citas tautības iedzīvotāji:; 2) laba, ražīga zeme:; 3) nomaļa, attāla vieta (Balode 1997, 69).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Krievijas pierobežā, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, ir Balkanu kalni.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Dagdas novada Erzernieku pagastā ir kalns vārdā Balkans Ģ(Ģ).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Gadās arī pārceltie vietvārdi, kas ieceļojuši tepat, no kaimiņvalsts Lietuvas, piemēram: vairāki mājvārdi Šau͂ļi – Pilskalnē (Pl II 297), Rudbāržos (Pl I 55), Palan͂gas – muižas nosaukums Valtaiķos (Pl I 63), Palanga – pļavas vārds Skrundā (Pl I 159, (1976), Palangas valgums (sk. pārdomas par Palangas vārda iespējamām cilmes hipotēzēm Laumane 1996, 111,; Lvv III 81–82), Ņemane – Mēmeles upes paralēlnosaukums (Pl II 343) (sal.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Palestine – apdzīvota vieta Baltinavā (1974), Palestina – lauks un pļava Kārsavā (1963), Palestīna – pļava Auros (1959), Palestīna (agrāk Kaiķelis) – zemniekmāja Panemunē (informants ir sniedzis ziņas, ka “„visi īpašnieki esot bijuši ebreji”) (1949).
1. Tehniskais noformējums;
Jordāna – tā sauc arī mūsdienās sauc Ogres novada Taurupes pagasta apvidu Ģ(Ģ), kas radies no upes vārda Jordāna – Taukātnītes ieteka Ogrē (VLK 2020, 31) un kas neapšaubāmi saistīts ar attiecīgo upes un valsts nosaukumu Tuvajos Austrumos, kas bieži pieminēta Bībelē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Singapūras – valsts Āzijas dienvidaustrumos – vārds ir fiksēts divos neoficiālos Latvijas vietvārdos: Siñgapũra – pussala un pagastdaļa Salā, starp Lielupi un Babītes ezeru (oficiālais nosaukums – Pussala) (1964), “„Singapūra” – zvejvieta Ventspilī, aptuveni 15 jūras jūdzes vai vēl tālāk no krasta (Laumane 1996, 237). Āfrikas vietvārdi Latvijā Daži vietvārdi no Āfrikas kontinenta ir sasnieguši Latviju, iespējams, caur Bībeli vai citu kultūvēsturisko literatūru.
1. Tehniskais noformējums;
Tā ir bijusi apdzīvota vieta, izaugveidojusies pie Ēģiptes (Aegypten) mācītājmuižas (Ēģipta – muiža Kurcumā (Pl II 293 k), minēta 1825. g.adā kā ”„Eģipte”) un zirgu pasta stacijas. Ēģiptei ir zināms paralēlnosaukums – Vilkumiests, kur bijis Vilkumiesta pastorāts, kurā mācījies arī Rainis. Ēģiptes vārda izcelsmi mūsdienās neviens nevar paskaidrot.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pat uz baznīcas zīmoga ir bijis nevis krusts, bet Heopsa piramīda. Ēģiptes evanņģēliski luteriskā draudze dibināta 1567. g.adā pēc hercoga Jēkaba pavēles.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Pār tiltiņu no no Luiziānas villas varēja nonākt Floridā. (Kanepone 2021, 35) Arī Dienvidamerikas vietvārds Brazīlija ir pazīstams Latvijā: tā tiek saukta viensēta Kalkūnes pagastā netālu no Daugavpils (Ģ); eksotiskā vārda autors esot muižnieks, kurš tā nosaucis jauniegūtu aizaugušu zemes gabalu (Kanepone 2021, 36).
7.1. Liekvārdība;
Arī daudzie mājvārdi Alpi (Bārtā, Birzgalē, Laucienā, Mārupē, Morē, Tadaiķos, Tērvetē u.  c. ) (Ģ) tikai pa daļai varētu būt saistīti ar Eiropas kalnu grēdas nosaukumu: J.
1. Tehniskais noformējums;