Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8283 vienumi
Tāpat kā vācu un franču valodā vārds plaģiāts apzīmē gan parādību (cita autora darba vai tā daļas publicēšanu (publiskošanu) ar savu vārdu), gan kokrētādu darbu vai tā daļu, kas uzdota par savu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Gan vārdnīcās, gan rakstu avotos atrodam arī vārdu plaģiators (‘cilvēks, kas izdarījis plaģiātu’) un plaģiēt (vācu plagiiren – ‘nodarboties ar plaģiātu’).
1. Tehniskais noformējums;
Tā tas ir noticis jau 20. gs., kad uz formu „plaģiātisms” mudinājis krievu valodas vārds плагиаторство (mudināja tos, kas neieskatījās krievu-latviešu vārdnīcā), taču šādi vārdlietojumi ir ļoti nelielā skaitā salīdzinājumā ar vārdu plaģiāts.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienās „plaģiātismu” provocē angļu vārds plagiarism, jo cilvēki domā, ka angļu vārdam ar fināli -ism jādod latviešu atbilsme ar tādu pašu fināli, un viņi neizmanto vārdnīcas – lielākajā un jaunākajā angļu-latviešu vārdnīcā dots plagiarism – plaģiāts (ALV 2007, 759).
1. Tehniskais noformējums;
UnTurklāt šī vārdnīca raisa daudzas pārdomas ne vien par vārdu atlasi, bet arī par vārdu semantikas un etimoloģiju pasniegskaidrošanu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otrkārt, pēdējos 20 gados oficiālās saziņas veidotāju literārās (standartizētās) valodas prasme ir ievērojami pazeminājusies, nereti terminu grozīšanu, aizstāšanu un tradicionāli lietoto terminu nerespektēšanu izraisiījusi burtiska angļu valodas paraugu pārņemšana.
4.2. Darbības vārds;
Pētot valodu saskares lingvistisko aspektu, A.ina Blinkena atzīst, ka valodu kontaktu rezultātā „no vienas valodas citā tiek pārņemti gan atsevišķi vārdi, gan skaņas, gan gramatisko formu un konstrukciju paraugi” (Blinkena 1988, 22).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā, piemēram., Latvijas un Lietuvas pierobežā – Dienvidkurzemē, Dienvidzemgalē, Augšzemē, Latgalē – raksturīga latviešu un lietuviešu valodu lingvistiskā mijiedarbība un savstarpēja ietekme.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Vidzemes ziemeļrietumu pierobežas izloksnēm raksturīgia baltu un Baltijas jūras somu valodu kontaktu mijiedarbe.
6.1. Saistāmība;
Ir zināmi atsevišķi plašāki pētījumi par pierobežas izloksnēm, piem., Rucavu (A.nna Ābele, L.iene Markus-Narvila), Aknīsti (K.rišjānis Ancītis), Gārseni, Lašiem, Prodi (V.ilma Šaudiņa), Ērģemi, Lugažiem, Valku (S.ilvija Raģe), Šķilbēniem (B.eatrise Reidzāne) u.  c., tomēr latviešu lingvistikvalodniecībā joprojām trūkst plaša zinātniska pētījuma par atsevišķu Latvijas pierobežas izlokšņu un to kaimiņvalodu savstarpējo mijiedarbi un ietekmi visos valodas līmeņos.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tieši citas valsts pierobežā mītošās latviešu izloksnes mūsdienu lingvistikvalodniecībā ir maz pētītas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, lietuviešu valodnieks K.Kazimiers Garšva (Kazimieras Garšva) secinājis, ka ārpus Lietuvas teritorijas izdzīvojušas tieši tās lietuviešu izloksnes, kurās tikusi atbalstīta un veicināta kultūra un izglītība dzimtajā valodā (Garšva 2011, 6).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
XX gs. pirmajā pusē E.milis Melngailis lieto terminu Aizrobežas Rucava (Balčus 2007, 213), tā norādot uz latviešu apdzīvotu ciemu palikšanu aiz Latvijas robežas.
2.2. Saīsinājuma izveide;
No vienas puses, tā ir radniecīga vairākām Dienvidrietumkurzemes izloksnēm, piemēram., Dunikas, Nīcas, Rucavas izloksnēm, no otras puses, to ietekmē ziemeļžemaišu izloksnes un lietuviešu literārā valoda.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Būtiņģes un Sventājas latviešu kopienas identitātes mainīgums saistāms ar daudziem procesiem sabiedrībā: gan iekšējiem (valsts iekšējā migrācija, iedzīvotāju etnisko proporciju izmaiņas, paaudžu novecošanās process, lietuviešu valodas īpatsvars u.  c.), gan ārējiem (starptautiskiem) faktoriem (Latvijas un Lietuvas juridisku valodas un kultūrvides saglabāšanas dokumentu trūkums XX gs. sākumā, Latvijas atbalsta trūkums lingvistiskās situācijas uzlabošanā XX–XXI gs.).
1. Tehniskais noformējums;
Valodas izmaiņu raksturojums Telpiskritoriālā nošķirtība veicinājusi ne tikai arhaisku valodas īpatnību saglabāšanos, bet arī citas lingvistiskas izmaiņas izloksnē.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par jaunu parādību izloksnē uzskatāma līdzskaņu g, k, l, n, t mīkstināšana pēc lietuviešu valodas parauga, kad konsonantlīdzskaņi lietuviešu valodā tiek mīkstināti palatālu patskaņu e, ē, i, ī un diftongvskaņa ie priekšā (Straupeniece 2011, 341).
7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi var sacīt, ka Sventājas izloksnes savdabību, salīdzinot ar citām Dienvidrietumkurzemes izloksnēm, ir veicinājuši gan ārējie (izloksnes izolēšanācija no latviešu valodas attīstības procesiem), gan iekšējie (valodu kontakti, ietekme) faktori.
3. Vārddarināšana;
Līdztekus mērķis nav arī lingvistiskais “„populisms”, iztapīgi izvairoties no jebkāda kritiska vērtējuma, bet gan analītiski un kritiski iezīmēt dažas norises latviešu valodā, kuru ietekme jau ir izrādījusies vai var izrādīties pietiekami nozīmīga.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Valoda un norma, pareizais un nepareizais – vai un kādā ziņā tas ir būtiski Diskusijas un pat saasināti strīdi par valodas izpārmaiņām un t. s. tīrību nav raksturīgi tikai Latvijai, tomēr te attieksmē pret šo jautājumu reizēm ir vērojams īpašs sakāpinājums.
3. Vārddarināšana;