Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Vidusjūras klimata ietekmē, tiek iegūti ļoti labas kvalitātes produkti, un, tā kā to apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu.
5.2. Lieka pieturzīme;
No Itālijas visā pasaulē gadsimtu laikā visā pasaulē izplatījušies ļoti daudzu ēdienu pagatavošanas varianti, kas atspoguļo dažādo šīs valsts reģionu vēsturi un tiem raksturīgus produktus.
6.4. Vārdu secība;
Kulinārijā sākās izteikta orientācija uz franču virtuvi. Franču virtuvi, bet to savukārt jau agrāk bija ietekmējusi Itālija [...] k. Kultūras ietekmju virzība aptvēra arī Baltiju -– tās augstāko sabiedrības kārtu galdā 18. gs. jau bija tai laikā Eiropā populārie dažādas izcelsmes -– vācu, franču, itāļu, angļu, holandiešu u. c. tautu – ēdieni.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvijā izmantoja vācu valodā izdotās pavārgrāmatas, bet, tā kā par pavāriem muižās strādāja lielākoties latviešu zemnieki, bija nepieciešamas pavārgrāmatas arī latviešu valodā. (Dumpe 1999, 49). Piemēram, 1796. gadā latviešu valodā tulkotajā pavārgrāmatā iekļauts vārds Ttorte (< it. torta < lat. tortus), savukārt J.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
ItāļViņu izpratnē pagatavošanas prasmetā rodama reģionālās virtuves vienkāršībā, kas ietver augstvērtīgu izejvielu klāstu, prasmi pareizos daudzumos un kombinācijās ēdienam pievienot garšvielas un citas sastāvdaļas, kā arī to sagatavot un pasniegt, iesakot kopā ar piemērotāko dzērienu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nekas šajā itāļiem raksturīgajā procesā, sākot no izejvielu atlases līdz ēdiena servēšanai, itāļiem nav nejaušs, un tas nav tikai ēdiena uzņemšanas brīdis, bet drīzāk baudas mirklis.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Varbūt tāpēc vēl arvien tālu aiz Itālijas robežām ne tikai izsmalcinātu, bet arī demokrātisku restorānu un kafejnīcu ēdienu un dzērienu kartēs ir atrodami apzīmējumi, kas, ja ne pēc saturāa, tad pēc nosaukumāa tiek saistīti ar itāļiem un/vai Itāliju.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Tas liecina par vēlmi atdarināt itāļušīs tautas virtuvi, ieviest un pat pārveidot tās ēdienus, izmantojot Latvijā pieejamos produktus tādās kombinācijās, kādas itālim pat neienāktu prātā! Teiksim. Piemēram, pasniegt makaronu piena zupu vai ((pār)vārītu, nevis al dente) pastu ar kečupu un majonēzi. Šī raksta nolūks nav kritizēt itāļu vai latviešatšķirīgu pieeju ēdiena sagatavošanā, bet pievērst lasītāja uzmanību ne tikai valodas, bet arī ēšanas starpkultūru niansēm. 2012. gadā pētījumu kompānijas „GfK” veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Kā uzsver „GfK” pārstāve Ilze Kronberga, '' apgalvo: „Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus.
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Publiskajā telpā vēl ir grūti runāt par makaronu ēšanas kultūru Latvijā, un pašreizējos patēriņa ieradumus stipri ietekmē “„pagātnes mantojums”.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
PētījumAptaujā to parāda arī aplami gatavošanas paradumi vai apgalvojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Katrs trešais uzskata, ka, vārot makaronus, jāpievieno eļļa vai buljona kubiņš, pēc vārīšanas jānoskalo zem auksta ūdens strūklas vai arī – makaroni ir neveselīgs ēdiens, rada lieko svaru, un, jo makaroni ir dzeltenāki, jo vairāk to sastāvā ir olas. Katrs ceturtais pēc vārīšanas makaronus aplej ar eļļu, lai tie nesaliptu, kas ir kļūdais pieņēmums.''” (Sk. „GfK” aptauja.) 20 gadu laikā Latvijas tirgū ir ievests ievērojams daudzums dažādu iItāļulijas produktiu, izdotas itāļušīs valsts virtuves mākslai veltītas grāmatas.
4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rīgā esošie itāļu restorāni interesentiem piedāvā iespēju apgūt kulinārijas prasmes itāļu ēdienu gatavošanas kursos;, pilnveidot zināšanas, kā pareizāk pagatavot itāļušos ēdienus mājas apstākļos vai nogaršot šos ēdienus un dzērienus, piedāvā tos nogaršot vietējos restorānos, picērijās, kafejnīcās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jautājums, vai, atverot ēdienkarti, ikvienam ir saprotami latviešu valodā lietotie itāļu ēdienu terminnosaukumi?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Itāļu valodā pasta (it. pasta) ir virsjēdziens pārtikas produktam, ko parasti gatavo no kviešu miltiem, bet makaroni (it. maccheroni)— – apakšjēdziens, t. i., viena (konkrēti caurulīšveida) pastas forma no vairāk nekā 300 cietās pastas formām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Jaunākajai paaudzei, kas prot svešvalodas, bet neprot krievu valodu, ir raksturīga tendence pārņemt aizguvumus no sev zināmāscitām svešvalodasām.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
ViņaBārmenim ir jāpārzina ap 30 dažādi kafijas pagatavošanas un pasniegšanas veidi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Rīgā, ja mājas lapas www.innocent.lv informācija atbilst šī brīža realitātei, darbojas viena no Università del caffè (Kafijas universitāte) 23 filiālēm, kurā profesionālu un praktizējošu speciālistu vadībā var iegūt starptautiski atzītu Bbarista (latviski varētu tulkot – kafijas meistara) sertifikātu.
2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Nr. 6.
1. Tehniskais noformējums;
Rādās, ka tas nav tikai subjektīvs iespaids, zinātnes attīstības tempi pieaug, šķiet, ģeometriskā progresijā (sal.: “„Šodien cilvēces kopējā zināšanu kapacitāte divkāršojas ik desmit gadus.” (Švarcs 2015)), un tiem līdzi arī pārmaiņu tempi daudzās citās dzīves jomās.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viens no tiem, pavisam necils un neideoloģisks vārdiņš, kas nav vēl atrodams 1973. gadā izdotajā „Latviešu valodas biežuma vārdnīcas” apvienotajā sējumā (LVBV; turpmāk – Biežuma vārdnīca) un gandrīz (šis „gandrīz” nozīmē vienu vienīgo fiksējumu) nav vairs pārstāvēts „Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā” (LK; turpmāk – Līdzsvarotais korpuss), kaut gan kādubrīd ir bijis visnotaļ ikdienišķs un regulāri lietots.
1. Tehniskais noformējums;