Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8283 vienumi
No vienas puses, nereti izmantojam pamatfaktus, piemēram: cilvēka valoda izsenis ir evolucionējusi (tās vēsturiskā rekonstrukcija aptver ne vairāk kā 7000 gadus, lai gan valodu pirmsākumi iesniedzas vismaz 200 000 gadus senā pagātnē (Tallerman, Gibson 2012, 508)); valodu kontakti ir fundamentāls valodas pilnveides un tātad – arī valodas nākotnes priekšnosacījums; visām valodām ir raksturīgas kopīgas iezīmes, kas izriet, piemēram, no dzīves vides, cilvēka psihoemocionālo un sociālo vajadzību un īpaštnību līdzības (saistībā ar aizguvumiem šis fakts ir gan viens no iemesliem, gan viens no izskaidrojumiem, kāpēc, ņemot vērā valodu atšķirības, aizgūšana tomēr notiek un ir iespējama);); no vienas puses, valodas nenovēršamās pārmaiņas – to atzīst pat lielākie pūristi – nav uzskatāmas nedz par vēlamām, nedz nevēlamām. N; no otras puses, apsvērumi šo atziņu starptelpā ir daudz sazarotāki, komplicētāki un katrā ziņā – ne “„melns” vai “„balts” kategorijās sakārtojami.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Saistībā ar valodas normām, valodas apguvi un izmantošanu Stīvs Klainedlers (Steve Kleinedler) norāda trīs priekšrakstu grupas: dzimtās valodas lietojuma normas (fonētiskās, sintaktiskās, morfoloģiskās) – noteikumi, kurus dzimtās valodas lietotāji zina un izmanto pat tad, ja šie likumi nav īpaši mācīti; didaktikas līmeņa normas: valodas likumi, kuru mācīšana veido priekšstatus par labu/sliktu jeb pareizu/nepareizu valodas lietojumu; ieteikumi pilnvērtīgākai saziņai: stilistiski ieteikumi, lai izteiktos skaidri un saprotami (Kleinedler 2018). Īpaši būtisks ir pirmais līmenis, jo šī kompetence nosaka to, vai dzimto valodu patiešām pārvaldām pienācīgi.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Un tās nebūt neizriet tikai no latviešu valodas mācību satura skolā, bet no vispārējās vides un tajā dominējošajiem apstākļiem, kuros ne mazsvarīgi ir lingvistiskās attieksmes un valodas prestiža aspekti.
7.1. Liekvārdība;
Klainedlers vēl piebilst, ka valoda, kuru mēs ikdienā lietojam, mainās nemitīgi, gadu no gada, un izpārmaiņu vērtējuma aspektā nozīmīgs kritērijs ir saziņas efektivitāte – vai mēs saprotam viens otru. Šo atziņu var aplūkot sasaistē ar valodnieces Maijas Baltiņas lekcijās dzirdēto ne mazāk ietilpīgo atziņu, ka valodā kļūdu nav.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Valoda “„nepieder” standartam vai normai, vai valodniekiem ar sistēmas ievērošanas prasību.
1. Tehniskais noformējums;
Izmaiņas nevar pārvērst par ļaunuma deēmonu un nevar arī vienkāršot – tāpat kā jebkura norise valodā, arī šī ir daudzveidīga un daudzslāņaina.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Irina Levontina (Ирина Левонтина), piekrizdama tiem, kas saka, ka ne mēs valdām pār valodu, bet valoda – pār mums (Левонтина 2015, 8), atgādina, ka valodas organisms ir pārsteidzoši dzīvīgs; tam grūti kaut ko uztiept; jauni vārdi vai jaunas vārdu nozīmes liecina par attiecīgu nepieciešamību; ar laiku šīs nozīmes tiek atmestas vai pieņemtas kopā ar jauno saturu (Левонтина 2016, 17-–18).
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, reizēm norādījumi tomēr izriet no vienkāršotas pieejas dažādām runas situācijām. Arī jJaunieši joprojām izmanto šos kalkus (arī tad, ja nav dziļu krievu valodas zināšanu).
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Ikdienas lietojuma situācijās, iespējams, būtu lietderīgi nevis censties šādas vienības izsvītrot no jauniešu un citu latviešu valodas lietotāju runas, bet paskaidrot attiecīgos valodnieciskos aspektus, dažādus lietojuma kontekstus (piemēram, vēsturiskā lietojuma situācijas vai stilizācija) un pārrunāt variantus, kas arī ir pieejami latviešu valodā, piemēram, runa ir, atkarībā no konteksta – šādi piemēri, turpmākie piemēri, turpmākajā tekstā norādītie piemēri u. c. Tādējādi paplašinās izpratne, bagātinās valodas resursu krājumi un netiek novilktas robežas, kuru nepieciešamība ne vienmēr ir pavisam skaidra.
8. Tekstveide;
Priedēkļu un prievārdu sāga Nav datu, laikas ļautu spriestu par valodas vēsturisko situāciju šajā latviešu valodas lietojumaattīstību šajā jomā, tomēr var novērot tendenci latviešu valodā īpatnēji izmantot priedēkļus.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tas pats sakāms par darbības vārdu pielietot salīdzinājumā ar formvārdu bez priedēkļa – abi nozīmē vienu un to pašu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Attiecībā uz darbības vārdu apmācīt, iespējams, varētu izvirzīt apsvērumu, ka apmācīt iezīmē darbības pilnīgu vai daļēju pabeigtību, atsaucoties uz līdzīgas formstruktūras darbības vārdiem, piemēram, apdarīt.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, žurnālistiskās pētniecības vietnē Re:Baltica lasāmā raksta “„Kāpēc mēs šo rakstījām” (RB 2019) nosaukumā vietniekvārds izskatās kā tiešs tulkojums no angļu valodas (this), lai gan varētu ieteikt, piemēram, izteiksmi „Kāpēc mēs par to rakstījām”.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpat jāpiekrīt vērojumam, ka norādāmie vietniekvārdi arvien biežāk pildaveic gluži to pašu funkciju, ko angļu valodā veic noteiktais artikuls, turklāt šī funkcija kļūst tik ierasta, ka to runā nepamana ne tikai jaunieši: Man ir radusies tāda sazvērestības teorija, ka viņa tajā Krievijas visnotaļ intelektuālajā mākslas vidē vienkārši neizturētu konkurenci (RL 2019, 30).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valoda nekad nav bijusi “„tīra”; ne velti kopš pirmo latviešu intelektuāļu laikiem ir plaši apspriesta citu valodu ietekme un nepietiekams izteiksmes latviskums.
1. Tehniskais noformējums;
Arī pašlaik aizguvumus izmantojam aizgūtnēm, it īpaši sarunvalodā un neformālajā rakstveida saziņā. Taču to netrūkst arī oficiālos dokumentos.
7.2. Mazvārdība;
Nomainoties iekārtām un apgūstot jauno dzīvestelpas realitāti, sabiedrības un līdz ar to arī kultūras, tostarp valodas lietojuma, izmaiņas, bija neizbēgamas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ikdienas novērojami audiovizuālajos plašsaziņas līdzekļos liecina par līdzīgu situāciju (šo gleznu man komisionēja, faktori kaskadējas, dalībnieki profitēja no piešķirtā finansējuma). Reizēm tiek pārņemtas arī izteiksmes konstrukcijas (es esmu vairāk pārliecināta (no angļu valodas more confident), kasŠāda aizgūtā izteiksme ir tikpat neveiklas kā bezgaumīgi tiešs tulkojums.
8. Tekstveide;
Ne velti, jaunieši ir visraksturīgākie “„pārkāpēji”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Iespējams, ka attiecīgā izteiksme gluži vienkārši atsvaidzina saziņu, dod iespēju “„izkāpt” no valodas rutīnas.
1. Tehniskais noformējums;