Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8283 vienumi
Nevēlamu praksi var ilustrēt ar informāciju no Pekinas: Vēstniece Ingrīda Levrence piedalās latviešu valodas apmācības programmas atklāšanā Pekinā. [..] 7. septembrī Pekinas Starptautisko studiju universitātē (Beijing International Studies University) tika uzsākta latviešu valodas bakalaura programmas apmācība. [..] uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu aģentūras atbalstu apmācīs pasniedzējs no Latvijas. (Vēstniece 2015) Otrkārt, par nevēlamu uzskatāms vārda apmācība lietojums, runājot par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, sal.: [..] par pāreju uz apmācību tikai latviešu valodā. nepareizs lietojums [..] valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā. pareizs lietojums [..] apmācības ilgums 6 – –8 gadi. [..]. nepareizs lietojums Mācību ilgums 4 gadi. pareizs lietojums Treškārt, bieži vien daudzskaitļa forma apmācības tiek lietota vārda mācības vietā. Šāda prakse ir nevēlama.
1. Tehniskais noformējums;
Pat zinot par jēdzienu definīcijām un vārdu semantikas daudzšķautnainību, tulkotāji nereti pakļaujas burtiskas atbilsmes inercei, kas rada terminoloģisku nekonsekvenci dažādu organizāciju dokumentu tulkojumos. zZinātne un tehnika – zinātne un tehnoloģija 21. gs. vērojama gan objektīvi pamatota un apzināta, gan arī stihiska latviešu vārdu krājuma reorganizācija.
2.3. Sākumburti;
Apbrīnojami ātri latvieši nonākuši angļu valodasun bez administratīva spiediena latvieši kļuvuši pilnīgāi atkarībāgi no angļu valodas, jo būtībā gandrīz visas pārmaiņas rodas angļu valodas ietekmē. Šo pārmaiņu intensitāte liek secināt, ka latvieši angļu valodai pakļaujas stiprāk nekā pagātnē krievu valodai (Baldunčiks 2010).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Viena no izteiksmīgākajām šīs tendences ilustrācijām ir vēl pavisam nesen bieži lietotās vārdkopas zinātne un tehnika aizstāšana ar „zinātne un tehnoloģija”.
1. Tehniskais noformējums;
Lai arī par šo jautājumu jau ir rakstīts (Baldunčiks 2008,; Pommers 2012), pretrunas, ko latviešu valodā rada burtiskais pārcēlums no angļu valodas (science and technology), liek turpināt argumentētu diskusiju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dzīvē visi šie 3 posmi nav viens no otra stingri nošķirami, sevišķi 2. un 3. posms. (KV 1940, 42377-42378) Šāds vārda tehnika traktējums saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, par ko liecina, piemēram, pielikumi („Zinātne un Tehnika”) vai plašas rubrikas („Zinātnes un tehnikas pasaulē”, „Zinātnes un tehnikas jaunumi” u.  tml.) laikrakstos. 1960. gadā sāka iznākt žurnāls „Zinātne un Tehnika”.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds „technika” ir ļoti plašs jēdziens, kas aptveŗ visādus mašīntechnikas un būvtechnikas izgudrojumus, mājsaimniecības piederumus, darba rīkus un zinātniskus atklājumus. [..] Vārds „technika” šai tematā attieksies uz visu, kam kāds sakars ar mašīnām valsts un privātā dzīvē; saimnieciskā, sabiedriskā vai polītiskā novadā; civīlā vai militārā nozarē, lauksaimniecībā un mežkopībā, tirdzniecībā un satiksmē; publiskā, privātā vai mājsaimniecībā; tāpat arī darba rīki, darba mašīnas, celtniecības un satiksmes mašīnas, mašīnas pārtikas un citu patēriņa preču ražošanai; mašīnas un ierīces, ko lieto medicīnā, slimnīcās, gāzes un elektrības ģenerēšanai, ūdens būveēs un hidrauliskās spēkstacijās; kaŗa techniskie līdzekļi; fabriku un darbnīcu iekārtas; techniskās mācību un pētniecības iestādes. [..]. Kā redzams, zinātne aptveŗ visas cilvēces pieredzi zinātnē, sistēmās, metodēs, darba rīkos.. [..]. Kā zinātne, tā technika – abas ir svarīgi faktori tautas dzīvē. (Technikas Apskats 1962, 35, 1) Mainoties paaudzēm, angļu valodas ietekme ievērojami pieauga,. 20. gs. 80.–90. gados svešatnes tautiešu rakstu avotos jau dominē vārdu salikums „zinātne un tehnoloģija” un vārds tehnoloģija senākās tehnikas vietā.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Spilgts piemērs ir trimdas dzejnieka Roberta Mūka raksts „Vai tehnoloģijai ir dvēsele?” (Karogs 1990, 10, 127-–134), kur vārds tehnoloģija lietots kā angļu valodā, un tas noteikti nebija īsti saprotams Latvijas lasītājiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kopš vārda tehnoloģija pirmā lietojuma latviešu rakstu valodā 1860. gadā (Juris Alunāns), šā aizguvuma sākotnējā semantika (‘tehnisko amatu mācība’; ‘dabas lietu izmantošanas mācība’) daudzus gadu desmitus kardināli nemainījās, kļuva precīzāki un mūsdienīgāki jēdziena skaidrojumi, sal.: Technoloģija (gr. logos, zinātne, mācība) – zinātniskā arodu mācība, kas iztirzā materialu apstrādāšanas problemas.
5.2. Lieka pieturzīme;
Diemžēl šī stabilā terminu lietojuma tradīcija sašķobījās jau pie pirmās nopietnākas saskarsmes ar angļu valodu 20. gadsimtas. 90. gados.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Izskaidrojums ir vienkāršs – angļu valodā tiek lietota vārdkopa science and technology, taču semantiski tā nav pilnīgi atbilstošs ekvivalents līdzšinējam kopjēdzienam ‘zinātne un tehnika’.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vārdam technology bez nozīmes ‘tehnoloģija’ ir arī vairākas citas nozīmes: ‘tehnika’, ‘tehniskās [lietišķās] zinātnes’, ‘aparatūra’, ‘līdzekļi’, ‘metode(s)’, ‘paņēmiens (-i)’.
7.2. Mazvārdība;
Sliktākais pavērsiens šajā terminoloģiskajā konfliktsituācijā bija Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu nekompetenta rīcība, ieviešot burtisko tulkojumu „zinātne un tehnoloģija(s)” oficiālajos dokumentos un normatīvajos aktos. Šādos apstākļos arī daudzi zinātnieki ar sirmām galvām, kas visu mūžu bija darbojušies vienā jēdzieniskā sistēmā, bija spiesti pielāgoties citai sistēmai kaut vai administratīvās saziņas dēļ.
1. Tehniskais noformējums;
Pašlaik informācijas telpā un ministriju dokumentos dominē apzīmējums „zinātne un tehnoloģija(s)” vai, atsevišķi izdalot, „tehnoloģija(s)”.
1. Tehniskais noformējums;
Svarīgi, ka, tulkojot no vācu (Wissenschaft und Technik) vai krievu (наука и техника) valodas, gandrīz nekad netiek izraudzīts variants „zinātne un tehnoloģija”.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu literārās valodas vārdnīca (LLVV) diezgan precīzi atspoguļo vārda misija semantiku 20. gs. ietvarā.
7.1. Liekvārdība;
Taču turpmākā dokumentu plūsma angļu valodā un tulkojumos pieauga, daudzie semināri, vieslekcijas, un projekti ļoti ietekmēja Latvijas pārstāvju un dalībnieku lingvistisko domāšanu un valodas izteiksmi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Minētajā dokumentā vārda misija pamatnozīme formulēta šādi: „[..] īsi un precīzi izteikts paziņojums par organizācijas pastāvēšanas nolūku”.
1. Tehniskais noformējums;
Lai arī pēdējos 15 gados cilvēki ar vāju latviešu valodas prasmi šo vārdu (ar nozīmi ‘redzējums’, ‘nākotnes redzējums’) sporādiski lietojuši, latviešu valodā tam tradicionāli ir cita nozīme, kas neatbilst projektā dotajai vārda vīzija definīcijai: „[..] formulēts organizācijas galvenais nākotnes mērķis un atbilde uz jautājumu – kāda organizācija vēlas kļūt.” Vārds vīzija latviešu valodā līdz 20. gs. beigām lietots ar nozīmi, kas formulēta jau pirmajā zināmajā vārda reģistrācijā 1885. gadā: Kahdâ preekşchlaşijumâ profeşors Mendels Berlinê runaja par halluȝina3iju, illuſiju un wiſiju.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds vīzija ir sastopams arī rakstos par Kristus apustuļiem, kā arī psihiatru diskursleksikā.
7.3. Neiederīgs vārds;