Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Gadījumos, kad šāds vārds jau agrāk bijais reģistrēts un vārdnīcā ir skaidrots, tas ir minēts pie attiecīgā personvārda tekstā.
6.5. Izteicēja izveide;
Personvārdi, kas veidodarināti no sugas vārdiem Personvārdi, kas veidodarināti no sugasvārdiem, lielākoties ir latviskas cilmes.
7.3. Neiederīgs vārds;
Arī O.jārs Bušs (2003, 57), rakstīdams par latviskas cilmes personvārdantroponīmiem, min, ka patiesi latviski personvārdi ir tie, kam ir tieša atbilsme ar kādu latviešu valodas sugas vārdu (Bušs 2003, 57). Šajā rakstā analizēto personvārdu, kas veidoti no sugasvārdiem, lokā saskatāma diezganajiem sugasvārdu cilmes personvārdiem vērojama arī plaša semantiskā tematika.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka veidodarināts no attiecīgā uzvārda (skat. 2.7.); Āris Sēlis < sēlis (sēļu cilts piederīgais), iespējams, darināts no tāda paša uzvārda (Siliņš 1990, 287); Āris Taifuns < taifūns; Edīte Astrīde Usvara < ? uzvara; Elīna Upe < upe.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nav izslēgts, ka personvārds veidodarināts no uzvārda; Gustavs Lācis < lācis (Siliņš 1990, 205).
7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti šīs apakšgrupas personvārdi tiek darināti ar piedēkļiem, piemēram., deminutīvās nozīmes piedēkļiem -īt-, -iņ- (Mierīte, Lapiņa, Ziediņa). Šajā darbā analizēto personvārdu, kas veidodarināti no sugasvārdiem, vidū saskatāma diezgan plaša semantiskā daudzveidība.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu antroponīmiskajā sistēmā ir izplatīta parādība, kad tās pašas vai līdzīgas saknes personvārdi atrodami gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē, piemēram.: Gunta (6111), Guntis (6079); Daina (4974), Dainis (5960); Andris (21096), Andra (1206). Šie ir jau pierasti šāda tipa vārdu pāri.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Deminutīvi jeb pamazināmās formas ir pierastasi ikdienas saziņā, īpaši tāsie izplatītasi, uzrunājot mazus bērnus.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Izņēmumi vienīgi var būt tādi vārdi, kas lietojumā jau nostiprinājušies kā deminutīvi (Rudīte, Sarmīte, Skaidrīte). Ojārs. Bušs (Bušs 2003, 58) min, ka šāda parādība vairāk raksturīga sieviešu vārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī reto personvārdu apskatā šī parādība biežāk novērojama starp sieviešu personvārdiem. Nvārdu materiāls apstiprina šo novērojumu: no 34 šīs grupas personvārdiem, kas darināti ar deminutīviema piedēkļiem, 24 ir sieviešu vārdi un 10 – vīriešu vārdi.
8. Tekstveide;
Daudzos gadījumos bāzes personvārdi paliek neskaidri (sk. Aiguta, Ritmārs). Šādos gadījumos tikai vārda radītājs var sniegt precīzu informāciju par jaunradītā personvārda avotvārdiem.
1. Tehniskais noformējums;
Reti sastopamo priekšvārdu (kā vienīgo vai pirmo vārdu) piemēri: Aiguta – veidodarināts no vecāku personvārdiem Aija un Gotfrīds (radinieki un draugi saukuši par Guti); Helvaldis – ? veidodarināts, savienojot personvārdus Helviga, Helga u. c. sieviešu personvārdus ar Hel- un vīriešu personvārdu Valdis; Laineanna – veidodarināts no personvārdiem Laine un Anna; Lidvaldis – ? veidodarināts no personvārdiem Lidija un Valdis.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Siliņa vārdnīcā minēts šis personvārds un skaidrots kā verbu lidot un valdīt darinājums (Siliņš 1990, 214); Lijamāra – veidodarināts no personvārdiem Lija un Māra; Ritmārs – veidodarināts, savienojot divus personvārdus, piemēram., Rita un Māris, Ritvars un Māra u.  tml., tomēr iespējams, ka iespaidojis personvārds Ritvars; Rozevita – veidodarināts no personvārdiem Roze un Vita; Zemelita – ? veidodarināts no personvārdiem Zemvaldis un Elita vai Melita.; Zigvija – veidodarināts no personvārdiem ar saknēm Zig- un Vij-.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dainvita; Mirdza Mirlita – veidodarināts no personvārdiem ar sakni Mir- un sakni vai izskaņu -Lita; Nilsmihaels Mariansgabriels – veidodarināts no personvārdiem Marians un Gabriels; Patrīcija Džekvelīne – iespējams, veidodarināts, savienojot personvārdus Džeks un Akvelīne; Sanija Anraita – veidodarināts, savienojot personvārdus Andris un Raita vai citus personvārdus ar saknēm An- un Rait-.
7.3. Neiederīgs vārds;
Darinot jaunus personvārdus, bieži tiek savienotas avotvārdu saknes (Zigvija, Dainvita), tomēr konstatēti arī gadījumi, kad no vārda saglabāta tikai kāda skaņu kopa (Aiguta, Liguna).
7.2. Mazvārdība;
Piemēram, Latvijā reģistrēti 3912 Aināri, bet tikai viens Aimārs, 4375 Artjomi, bet viens Artjons, 9180 Ievas, bet viena Eiva u.  tml. Ne tik populāru, īpaši svešo vārdu pārveidošana arī ir diezgan izplatīta Latvijā. Šādas parādības cēlonis varētu būt vecāku personiski estētiski priekšstati par personvārdu, kā arī īpašas oriģinalitātes meklējumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nereti šie vārdi ir radušies citu, eksotisku valodu ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Dažos gadījumos (skat. Eļļe, Ģerģis) pat varētu domāt par kļūdainu pierakstu, lai gan Pilsonības un migrācijas datu bāzē šādas kļūdas ir mazticamas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Siliņa vārdnīcā atrodams līdzīgais Dženārs, kas veidodarināts no personvārda Januārijs (Siliņš 1990, 104); Edugars – pārveidots personvārds Edgars; Edvalda – iespējams, pārveidojums no personvārda Ēvalda < senaugšvācu valodā ēva ‘likums’ un waltan ‘valdīt’ (Siliņš 1990, 122); Eiva Krista – ? pārveidots no personvārda Ieva (Siliņš 1990, 110); Eivalds – pārveidots personvārds Ēvalds (sk. Siliņš 1990, 122); Elojs – ? pārveidots personvārds Alojs, kas savukārt radies no personvārda Aloizs.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau esošo latviešu personvārdu pārveidojumi ir dažādi.
7.2. Mazvārdība;