Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8265 vienumi
Gandrīz visi šie apzīmējumi bija vai nu identiski aizguvumi, vai pēc kontaktvalodu paraugiem “„pārkopētas” (kalkotas) valodas vienības.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds izglītība (vispirms – izglītot) radās diezgan īpatnējā veidā, paplašinot no vācu un krievu valodas atšķirīgu semantisko lauku. 1868. gadā Atis Kronvalds savās publikācijās centās izteikt ‘izglītošanas’, ‘izkopšanas’ jēdzienu un aktivizēja vārdu daiļš un glīts vārddarināšanas potenciālu, paplašināja darbības vārdu glītot garīgā glītuma (civilizēta, izkopta stāvokļa) virzienā un pēc vācu ausbilden parauga pievienoja iz- (/izglītot (Kronvalds 1868; Kronvalds 1868a).
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Pamazām ap vārdu izglītība veidojās stabilu vārdu savienojumu kopums (profesionālā izglītība, arodizglītība, tehniskā izglītība u.  c.), jo latviešu valodā bija nepieciešami izglītības sistēmas attīstības komponentu apzīmējumi.
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna vadītā RLB Valodniecības nodaļa 30. gados sniegusi, no mūsdienu literārās valodas viedokļa, divus pareizus (vispārīgs raksturojums, vispārīgi nosacījumi) un vienu nepareizu (vispārīgie dziesmu svētki) ieteikumu (Endzelīns 2002, 46;, 165;, 171).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Arī turpmākajos gadu desmitos minēto vārdu lietojums būtiski nemainījās, vēl 50. gadu rakstu avotos paralēli pareizajiem apzīmējumiem vispārīgā izglītība, vispārīgā valodniecība, vispārīgā bioloģija atrodama „vispārējā izglītība”, „vispārējā valodniecība”, „vispārējā bioloģija” u.  tml. Protams, termins vispārējā izglītība tika lietots arī ar tam atbilstošo nozīmi, piemēram, runājot par obligātu vispārējo septiņgadīgo izglītību (izglītību visiem).
1. Tehniskais noformējums;
Māksla 1989, 3, 20 1988. gadā latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss, bet 1989. gadā Latvijas sabiedrības spiediena rezultātāietekmē LPSR Augstākā padome pieņēma Valodu likumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ne vārdnīcās dotie normatīvie ieteikumi, ne valodnieku aizrādījumi, ne arī LZA Terminoloģijas komisijas 2013. gada 21. maija lēmums par terminu vispārīgā izglītība (izglītība, kas dod iespēju apgūt vispārīgas zināšanas un prasmes dažādos savstarpēji nesaistītos mācību priekšmetos, kas skolēnu sagatavo izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā) nav pārliecinājuši Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās amatpersonas par aplamā termina „vispārējā izglītība” maiņu, jo arī ministrijas jaunākajos oficiālajos dokumentos lietots nepareizais apzīmējums.
1. Tehniskais noformējums;
Piebilstams, ka līdzīgi vācu un krievu valodai arī angļu valodā aplūkojamo latviešu īpašības vārdu (vispārīgs, vispārējs) semantika izsakāma ar vienu vārdu – general, tāpēc tulkotājiem ir jāpārzina dažādie savienojumi ar šo vārdu un to pareizās latviešu atbilsmes latviešu valodā. aApmācība 19. gs. beigās informācijā par rezervistu un zemessargu iesaukšanu uz mācībām laikraksti sāk lietot vārdus apmācība un apmācīšana.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Kārtībniekiem bija uzdots ielenkt un pārmeklēt Biķernieku mežu. [..]. Policija 1937, 5, 223 Latvijas Lauksaimniecības kameras mazpulku nodaļa saņēmusi mazkalibra šautenes, kuŗas izsniegs mazpulkiem apmācībām šaušanā.
1. Tehniskais noformējums;
Zemgales Balss 1937, 107, 4 Aizsargu apmācības. [..] ..Rēzeknē notika taktiskās apmācības, kuŗas vadīja aizsargu štāba apmācības daļas priekšnieks kapt. Ķikulis. [..]. Latgales Vēstnesis 1937, 37, 5 Īpaši pēdējā citātā ir redzama nevēlamā prakse, kad mācības nosauc par „apmācībām”, arī „apmācību daļa” skan nelatviski.
1. Tehniskais noformējums;
Pēc 2.Otrā pasaules kara par dominējošo kontaktvalodu atkal kļūst krievu valoda, un latviešu valodas runātāji vārdus apmācīt un apmācība lieto kā krievu обучать un обучение burtiskas atbilsmes.
1. Tehniskais noformējums;
Tas ir kādos dDziesmu vai deju svētkos noķerts kadrs, kur priekšplānā, fotoobjektīvam muguras uzgriezušas, stāv trīs tautu meitas.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība;
Padomju Jaunatne 1965, 52, 3 [..] klātienes studentiem ļautu saīsināt eksāmenu sesiju, pagarināt mācību periodu, kas, pārejot uz saīsināto apmācības laiku (4 gadiem) nav liels.
1. Tehniskais noformējums;
Viensējuma Latviešu valodas vārdnīcā (LVV) vārda apmācība definīcija jau ir aizgājusi nevēlamā virzienā (acīmredzot izmantota arī kāda krievu valodas vārdnīca), jo likt pirmo uzsvaru uz teorētiskajām zināšanām ir pretrunā ar šā vārda praktisko ievirzi, sal.: apmācība -as, s.
7.2. Mazvārdība;
Nevēlamu praksi var ilustrēt ar informāciju no Pekinas: Vēstniece Ingrīda Levrence piedalās latviešu valodas apmācības programmas atklāšanā Pekinā. [..] 7. septembrī Pekinas Starptautisko studiju universitātē (Beijing International Studies University) tika uzsākta latviešu valodas bakalaura programmas apmācība. [..] uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu aģentūras atbalstu apmācīs pasniedzējs no Latvijas. (Vēstniece 2015) Otrkārt, par nevēlamu uzskatāms vārda apmācība lietojums, runājot par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, sal.: [..] par pāreju uz apmācību tikai latviešu valodā. nepareizs lietojums [..] valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā. pareizs lietojums [..] apmācības ilgums 6 – –8 gadi. [..]. nepareizs lietojums Mācību ilgums 4 gadi. pareizs lietojums Treškārt, bieži vien daudzskaitļa forma apmācības tiek lietota vārda mācības vietā. Šāda prakse ir nevēlama.
1. Tehniskais noformējums;
Pat zinot par jēdzienu definīcijām un vārdu semantikas daudzšķautnainību, tulkotāji nereti pakļaujas burtiskas atbilsmes inercei, kas rada terminoloģisku nekonsekvenci dažādu organizāciju dokumentu tulkojumos. zZinātne un tehnika – zinātne un tehnoloģija 21. gs. vērojama gan objektīvi pamatota un apzināta, gan arī stihiska latviešu vārdu krājuma reorganizācija.
2.3. Sākumburti;
Apbrīnojami ātri latvieši nonākuši angļu valodasun bez administratīva spiediena latvieši kļuvuši pilnīgāi atkarībāgi no angļu valodas, jo būtībā gandrīz visas pārmaiņas rodas angļu valodas ietekmē. Šo pārmaiņu intensitāte liek secināt, ka latvieši angļu valodai pakļaujas stiprāk nekā pagātnē krievu valodai (Baldunčiks 2010).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Viena no izteiksmīgākajām šīs tendences ilustrācijām ir vēl pavisam nesen bieži lietotās vārdkopas zinātne un tehnika aizstāšana ar „zinātne un tehnoloģija”.
1. Tehniskais noformējums;
Lai arī par šo jautājumu jau ir rakstīts (Baldunčiks 2008,; Pommers 2012), pretrunas, ko latviešu valodā rada burtiskais pārcēlums no angļu valodas (science and technology), liek turpināt argumentētu diskusiju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dzīvē visi šie 3 posmi nav viens no otra stingri nošķirami, sevišķi 2. un 3. posms. (KV 1940, 42377-42378) Šāds vārda tehnika traktējums saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, par ko liecina, piemēram, pielikumi („Zinātne un Tehnika”) vai plašas rubrikas („Zinātnes un tehnikas pasaulē”, „Zinātnes un tehnikas jaunumi” u.  tml.) laikrakstos. 1960. gadā sāka iznākt žurnāls „Zinātne un Tehnika”.
1. Tehniskais noformējums;