Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Hauzenberga-Šturma) Preses tekstos datīva novietojums teikuma beigās ne vienmēr ir motivēts: DB jau vēstījis, ka asi iebildumi pret valsts naudas piešķiršanu bijuši premjeram. (Dienas Bizness) (labāk – [..] premjeram bijuši asi iebildumi pret valsts naudas piešķiršanu); [..] šobrīd ātro kredītu izsniegtais apjoms ir nedaudz samazinājies, kas ir iepriecinoši, ņemot vērā, ka šādi pakalpojumi ir ļoti neizdevīgi patērētājiem. (Dienas Bizness) (labāk – [..] patērētājiem šādi pakalpojumi ir ļoti neizdevīgi).
1. Tehniskais noformējums;
Par neprecīzu vārdu secību teikumā saistībā ar teikuma vērsumu jeb aktuālo dalījumu rakstījis Aldis Lauzis: „Emocionāli neitrālā teikumā rakstu valodā vārdus vajadzētu virknēt tā, lai vārdu kārta iespējami labāk iezīmētu teikumā paustās domas virzību.
1. Tehniskais noformējums;
Izmantojot valodu kā saziņas līdzekli, mēs esam spiesti par to interesēties ―– mēs vērtējam vārdu krājumu, gramatisko uzbūvi, skanējumu un spējam ietekmēt arī valodas attīstību, piemēram., izvēloties kādu no variantiem, turklāt ne vienmēr valodas normām atbilstošu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai gan par atkāpēm no ortoepijas normām rakstījuši daudzi valodnieki (Bendiks 1965; Ceplītis 1985, 1986; Freimane 1993; Kalnača 1987; Mieze 1985; Laua 1997; Strautiņa, Šulce 2009; Šulce 2005 u. c.), aplūkotās kļūdas un novirzes atkal un atkal parādās ne tikai ikdienas sarunvalodā, bet arī publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums;
Lai arīgan runas korpuss galvenokārt būs paredzēts runas tehnoloģiju izstrādei, tas būs pieejams arī runātās valodas pētniekiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tajos dzirdami vairāk nekā tūkstotis runātāju; no tiem 42 % ir sievietes, 58 % —– vīrieši.
1. Tehniskais noformējums;
Atkāpes vokālisma lietojumā Daudzas atkāpes no valodas normas vērojamas patskaņu, retāk —– divskaņu izrunā.
1. Tehniskais noformējums;
Tās var būt gan kvantitatīvas —– īsā patskaņa vietā tiek runāts garš un garaā vietā —– īss, gan kvalitatīvas —– kvalitatīvi atšķirīgu patskaņu un divskaņu jaukšana (Strautiņa, Šulce 2009, 19), piemēram., a, ā lietojums noteiktās darbības vārdu formās, platā un šaurā patskaņa e, ē lietojums un svārstības patskaņu kvantitātē internacionālas cilmes vārdos.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds;
Svārstības patskaņu kvantitātē Visbiežāk patskaņi [a] un [ā] tiek jaukti I1. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formās: liekas vietā lieto liekās, saucas —– saucās, atšķiras —– atšķirās, darbojas —– darbojās, rodas —– rodās, attiecas —– attiecās, beidzas —– beidzās, atrodas —– atrodās, cenšas —– cenšās, izdodas —– izdodās, jūtas —– jūtās, dodas —– dodās, sākas —– sākās, jācenšas —– jācenšās, griežas —– griežās, jāgriežas —– jāgriežās, ņemas —– ņemās, ierodas —– ierodās, slēpjas —– slēpjās, pienākas —– pienākās, jātiecas —– jātiecās, vienojas —– vienojās, tiekas —– tiekās, notiekas —– notiekās u. c. Piemēram, Kādas blusas stāsta autora kapavieta atrodās Rīgā Meža kapos (run1, LTV1_100_g_kulturas_2012-06-06), Šis te eksponāts saucās Mūžīgās klavieres (run605, LTV1_LabritLatvija!_2013-05-31).
1. Tehniskais noformējums;
Retāk ar nepareizu garu [ā] lieto II2. un III3. konjugācijas atgriezenisko darbības vārdu tagadnes 3. personas formas, piemēram., uzlabojas vietā lieto uzlabojās, iedomājas —– iedomājās, atmaksājas —– atmaksājās, uzstājas —– uzstājās, veidojas —– veidojās; gribas —– gribās, negribas —– negribās, vēlas —– vēlās, uzticas —– uzticās, sūdzas —– sūdzās u. c. Piemēram, ([..)] cik viņa ilgi redz vēl dzīvošot un ka viņai gribās to atstāt visu kādam citam (saruna1); jo man gribās saprast, kāpēc viņas ir tik svarīgas (run66, LTV1_100_g_kulturas_2012-10-02).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Protams, šīs formas ir dzirdamas, piemēram., žurnālistu, aktieru, valodnieku u. c. runā, tomēr tikpat bieži runātāji lieto arī formas ar īsu patskani.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vienlīdz izplatītas ir formas gan ar īsu patskani, gan ar garu. Runājot Hermaņa Bendika vārdiem, „kāpēc gan pretoties valodas dabiskajai attīstībai, ko rosina saziņas skaidrības un ekonomijas motīvi un kāpēc neveicināt šo dabisko attīstību arī ar rakstību, ja jau valodas attīstība gājusi un iet pāri pašreizējās rakstības celtajiem -ām, -āt šķēršļiem.” (Bendiks 1965, 107) Patskaņu garumi, iespējams, tieši izlokšņu ietekmē, var saīsināties arī citās darbības vārdu formās un divdabjos (Freimane 1993, 145–146), piemēram., garā patskaņa [ī] vietā tiek runāts īsais patskanis [i] (izmācījām ―– izmācijām, stāstīja ―– stāstija, saistīja ―– saistija, gadījies ―– gadīijies, izvirzīju ―– izvirziju), garā patskaņa [ū] vietā tiek runāts īsais patskanis [u] (dabūju ―– dabuju).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Atkāpes no ortoepijas normām rodas: 1) nediferencētās rakstības dēļ,; 2) mainoties izrunas nosacījumiem,; 3) izlokšņu un citu valodu ietekmē (Freimane 1993, 146).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vērojamas svārstības īpašvārdu, piemēram., Ventspils, Zemgale, izrunā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Turklāt līdzskanis [j], nonākot vienā zilbē ar īso patskani [i], tiek pakļauts pozicionālai fonētiskai pārmaiņai —– tas daļēji vokalizējas.
1. Tehniskais noformējums;
Patskanis tiek elidēts arī vairākos aizgūtos vārdos, kuros ir vairāk nekā trīs zilbes, piemēram., interesanti, intereses, interesants, interesē (tiek izlaists patskanis e); bibliotēka (tiek izlaists patskanis o); universitātes, oriģināls, oriģināldarbiņš (tiek izlaists patskanis i).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā kā aplūkotajā audiomateriālā ir iekļauta to cilvēku runa, kuru izrunā jūtama dzimtās izloksnes ietekme, tika novērota neliterāra [n] izruna pozicionālā varianta [ŋ] vietā, piemēram., vārdus konkrēts, banka, anglis izrunā ar priekšējo mēleni, nevis ar pakaļējo atbilstoši literārās normas prasībām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdzskaņu zudums Spontānā runā plaši izplatīts pozicionālais līdzskaņu zudums ―– līdzskanis [t] zūd ne tikai vārdos svētdiena, sestdiena, bet arī vārdos atkal, atpakaļ, partikulā kaut, īpaši tad, ja tā ir savienojumā ar kādu citu vārdu, piemēram., kaut gan, kaut kas, kaut kur.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Salīdzinoši bieži partikulā vai apstākļa vārdā tad zūd līdzskanis [d], piemēram., ko ta tu darīsi?
7.1. Liekvārdība;
Kombinēta tipa atkāpes fonēmu lietojumā Spontānā runā mēs cenšamies pēc iespējas ekonomēt valodas līdzekļus, atvieglot artikulāciju, tādēļ bieži runā vērojams skaņu zudums, kas sekmē gan pozicionālas skaņu pārmaiņas vārdos, gan zilbju skaita samazināšanos. Ļoti bieži kombinēta tipa atkāpes aplūkotajos spontānas runas ierakstos vērojamas darbības vārda vajadzēt (nevajadzēt) un īpašības vārda vajadzīgs formās: tiek elidēts patskanis a, savukārt līdzskanis j, nonākot tautosillabiskā pozīcijā ar patskani a, vokalizējas, t. i., rodas pozicionāls divskanis, piemēram., vajadzētu > vaidzētu, vajadzēja > vaidzēja, vajag > vaig , nevajag > nevaig, vajadzēs > vaidzēs, nevajadzētu > nevaidzētu, nevajadzēja > nevaidzēja; vajadzīgs > vaidzīgs, vajadzīgi > vaidzīgi , vajadzīgie > vaidzīgie, vajadzīga > vaidzīga, vajadzīgs > vaidzīgs.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;