Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Empīriskā/ zinātniskā daļa.
1. Tehniskais noformējums;
Vai valsts institūcijas un izglītības sistēmizglītības sistēma un valsts institūcijas ir izteikušas attieksmi pret negatīvajiem stereotipiem?
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība;
Pētījumi būtu jāveic vairākos virzienos, nosakot attieksmi 1) pret valsti, kurā runā šo valodu, 2) pret attiecīgo nāciju vai etnosu, 3) pret valodu kā tādu, 4) pret valodas runātājiem, 5) pret valodas paveidiem (heterostereotipu vai autostereotipu aspektā), 6) pret variantiem visos valodas līmeņos (ietverot arī. priekšstatus par «„labu»” vai «„pareizu»” valodu).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pilnīgs stereotipu karšu apkopojums” (Tsvetkov 2016). Šādi materiāli, kas gan nebalstās uz nopietniem socioloģiskiem pētījumiem, tiešām ir uzjautrinoši, tomēr, kā ikvienā jokā, tajos ir daļa patiesības.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turklāt multietniskas valstis ārvalstnieku skatījumā parasti tiek identificētas ar tās titulnāciju, kā Igaunija ar igauņiem vai Slovākija ar slovākiem.
7.1. Liekvārdība;
Jāatceras arī vārdi “„ierunāta tālāk reproducēta patiesība”.
1. Tehniskais noformējums;
Pie pozitīvajiem vai vismaz neitrāliem autostereotipiem varētu pieskaitīt bieži tiražētos apgalvojumus “„Latvija ir zaļākā valsts pasaulē”, “l„Latvieši ir dziedātāju tauta”, pie negatīvajiem – “„Latvija ir nabadzīga valsts”, “l„Latvieši ir skaudīgi un nesaticīgi”, “k„Kur divi latvieši, tur trīs partijas”, “l„Latvieši ir izēdāji”.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, savulaik apgalvojumi “„Latvija ir maza valsts”, “l„Latvieši ir sērdieņu tauta”, “l„Latvieši pārcietuši 700 verdzības gadus” varbūt arī ietvēra pozitīvu pašvērtējumu, bet pašlaik šo patiesībai neatbilstošo stereotipu ietekme uz tautas pašapziņu drīzāk ir negatīva.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Lai ilustrētu izteikto viedokļu atšķirību par valodu iezīmēm, piemēram aplūkosim kaut vai vienu kritēriju – valodas “„skaistumu”.
1. Tehniskais noformējums;
Valodu “„skaistuma” jeb labskanības vērtējums, kaut arī tajā var saskatīt zināmas eifoniskas likumsakarības, ir atkarīgs galvenokārt no subjektīviem faktoriem.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, par nelabskanīgākajāmo valodāmu interneta vietnē thetoptens.com, kur mēģināts ranžēt dažādu jomu parādības vai notikumus, atzītas amerikāņu angļu valoda, vietnē zankrank.com – vjetnamiešu, turku, ķīniešu, arābu, kazahu, vācu, volofu, somāliešu, zulu, valoda, vietnē youtube.com – vācu, korejiešu, japāņu, ķīniešu, vjetnamiešu, taju, ivrits, arābu, hindi, spāņu valoda.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu valoda ir viena no senākajām pasaules valodām. Viks.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un neaizmirsīsim, ka mūsu un leišu valodas ir vissenākās Eiropas valodas, ka pamatā visai indoeiropiešu valodu saimei, vērtība pasaules mērogā [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_ butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Šis apgalvojums būtu pieskaitāms pie pozitīvajiem vai vismaz neitrālajiem autostereotipiem, jo tā lietojuma konteksts liecina par mērķi stiprināt lepnumu par latviešu valodu.
1. Tehniskais noformējums;
Faktiski par latviešu valodu varam runāt tikai kopš mūsu ēras 5.- –7. gadsimta, kad baltu ciltis sašķēlās tagadējo latviešu un lietuviešu priekštečos, latviešu kā tautības valoda konsolidējās 10.-–12. gadsimtā, literārā valoda sāka veidoties 17. gadsimtā.
1. Tehniskais noformējums;
Salīdzinājumam – piemēram, tamilu valoda izveidojās 3000 gadu p. m. ē., aramiešu – 1000 g.adu p. m. ē., korejiešu – 600 g.adu p. m. ē., armēņu – 450 g.adu p. m. ē.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tikai 300 valodaās pasaulē runā vairāk nekā viens miljons cilvēku – un latviešu valoda ar apmēram 2, 3 miljoniem runātāju pašreiz apzināto 7099 valodu kopumā ir apmēram 200 - –250 “„lielākā” valoda.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Protams, mūsu galvenās konkurentvalodas – angļu un krievu valoda – pieder pie “„ļoti lielo” valodu grupas, tādēļ stingri jāšķir absolūtais un salīdzinošais valodas runātāju skaits.
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, ka daļa šī stereotipa uzturētāju to uztver kā pozitīvu zīmi (“„maza, tātad sargājama”).
1. Tehniskais noformējums;
Valsts vadošo personu runās un rakstos lietoto vārdu skaits, skolnieku un skolotāju vārdu krājums, visbeidzot katastrofāli nepareizā latviešu valoda šodienas plašsaziņas līdzekļos [. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633152-petijums_nav_pamata_uzskatit_ka_latviesu_valoda_butu_apdraudeta, 05.11.2016].) Latviešu valodā tik tiešām ir visdažādāko leksikas slāņu vārdi, kas lietojami atšķirīgu tipu tekstos, un atkal viss atkarīgs no runātāja izglītotības un valodas izjūtas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Daces Strelēvicas-Ošiņas grāmatā “„Kāpēc mēs gribam, lai valoda ir pareiza?” (2011) vispusīgi analizēta sabiedrības pretrunīgā attieksme pret valodas “„pareizību”, kā arī koleģiālajām institūcijām, kas darbojas valodas standartizācijā.
1. Tehniskais noformējums;