Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Atšķirīga ir veselo skaitļu apzīmējumu un daļu skaitļu apzīmējumu locīšana. a) Pārskats par veselo skaitļu apzīmējumu vārdu locīšanu.
7.1. Liekvārdība;
Skaitļa vārdu savienojumos, kas beidzas ar vārdiem no viens līdz deviņi, loka tikai pēdējo komponentu atbilstoši šī vārda locīšanas paradigmai, piem.ēram, divi simti piecdesmit divi kilometri, divi simti piecdesmit divu kilometru, divi simti piecdesmit diviem kilometriem, divi simti piecdesmit divus kilometrus utt. Ja skaitļa vārdu savienojums apzīmē pilnus desmitus, simtus, tūkstošus, miljonus, miljardus (divi desmiti, pieci simti, septiņi miljoni), loka savienojuma abus komponentus, piem.ēram, pieci simti klausītāju, pieciem simtiem klausītāju, piecos simtos klausītāju. b) Skaitļa vārda trīs locīšana ir atšķirīga.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir norādīts, ka decimāldaļu skaitļa vārdi ir gan lokāmi, gan nelokāmi atkarībā no pēdējā komponenta lokāmības vai nelokāmības, piem.ēram, viens, komats, divdesmit pieci ir lokāms skaitļa vārds, bet viens, komats, divpadsmit – nelokāms.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pret šādu lietojumu nebūtu pamats iebilst, un tātad decimāldaļu skaitļua vārdu locīšana var būt divējāda: vārdu savienojumā var locīt tikai pēdējo komponentu, bet var arī locīt visus lokāmos komponentus atbilstoši to locīšanas tipam.
4.1. Lietvārds;
Apzīmējot desmitus, simtus un tūkstošus, vienu un to pašu jēdzienu var izteikt gan ar lokāmu, gan ar nelokāmu skaitļa vārdu, piem.ēram, jānobrauc divi simti // divsimt kilometru; laukumā bija apmēram trīs tūkstoši // trīstūkstoš cilvēku.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Atsevišķos gadījumos nelokāmie skaitļa vārdi var iegūt lokāmas formas, piem.ēram, pulksteņa laika apzīmējumos: Veikals atvērts no desmitiem līdz astoņpadsmitiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Par skaitļa vārda trīs saistījumu ar lietvārdiem sk. 3. tabulu. b) Ja skaitļa vārdi divi, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi ir saistīti ar vīriešu dzimtes lietvārdu, kurš apzīmē laiku, mēru, svaru, tilpumu un līdzīgas dimensijas, tad lietvārds kopā ar skaitļa vārdu parasti ir daudzskaitļa akuzatīvā, piem.ēram, Māsa dzīvo Itālijā jau divus gadus. Ķirbis bija gandrīz astoņus kilogramus smags.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Mūsdienās tā joprojām ir atzīta un lietojama. Šāds paralēlformu lietojums ir raksturīgs gadījumos, kad skaitļa vārds un lietvārds saistīts ar īpašības vārdiem vecs, ilgs, dziļš, plats, šaurs, garš, liels, smags, augsts u. tml., piem.ēram, piecus gadus vecs bērns // pieci gadi vecs bērns, divus metrus dziļa aka // divi metri dziļa aka, simt piecdesmit četrus metrus plats kanāls // simt piecdesmit četri metri plats kanāls .
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Aizvien biežāk tradicionālo mediju saturu, šādos gadījumos, veido tieši tvītos publicētā informācija un attēli.
5.2. Lieka pieturzīme;
Skaitļa vārdiem, kas ar pirmo komponentu pus- darināti no kārtas skaitļa vārdiem trešais, ceturtais, nav nominatīva formas; tos lieto, sākot ar ģenitīvu pustreša, pusceturta, un ar lietvārdu tie saskaņojas visos locījumos, piem.ēram, Atšķirībā no daudzām citām tautām latviešu garīgajai izpausmei nebija atvēlēts ilgs laiks —– tikai pustreša gadsimta [..]. (www.news.lv/Briva_Daugava) . Salikteņi ar pus- un skaitļa vārdiem piektais, sestais utt. mūsdienu latviešu valodā nav raksturīgi. e) Decimāldaļu skaitļa vārdu un lietvārdu saistījums ir atkarīgs no skaitļa vārdu savienojuma pēdējā komponenta, kurš piesaista lietvārdu atbilstoši attiecīgo lokāmo vai nelokāmo skaitļa vārda likumībām (sk. nodaļu par decimāldaļu skaitļa vārdu locīšanu).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Valsts valodas (to sauc arī par oficiālo valodu, mūsdienās citās Eiropas un pasaules valstīs to sauc arī par nacionālo valodu) un citu valodu attieksmes sabiedrībā veido valodas situāciju jeb valodu funkcionēšanas apstākļu kopumu (Baltiņš, Druviete 2017, 161), kas ir cieši saistīts un atrodas savstarpējā mijiedarbībā ar citiem šī kopuma elementiem, piemēram, lingvistisko attieksmi, valodu statusu, valodu lietojumu u.  c. Jeb pavisam vienkārši – tā ir valodas dzīve sabiedrībā un sabiedrības dzīve valodā, kas ir arī galvenais sociolingvistikas izpētes priekšmets, un regulāra šīs dzīves novērošana ļauj konstatēt valodas situācijas dinamiku un attīstības virzienus, kas ir pamatā prognozēm par būtisko turpmākās valodas politikas izstrādē valstī. Īpaši ņemot vērā šī rakstu krājuma populārzinātnisko raksturu, arīTāpat norises valodā ir interesantas un noteikti pamanāmas ikvienam valodas runātājam un sabiedrības loceklim, ne tikai tiem, kas profesionāli iesaistīti valodas pētniecībasā, mācīšanasā, lietošanasā u.  c. jomās.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Rakstā apkopoti daži pēdējās LVA veiktās valodas situācijas izpētes (LVA aptauja 2019) dati, kuri parāda galvenos Latvijas valodas situācijas raksturlielumus, piemēram, latviešu valodas prasmi, citu valodu prasmi, valodu lietojumu dažādās jomās, kas to ietekmē, u.  c. Tas arī noteica raksta struktūru, kur mēģināts sniegt atbildes uz pamatjautājumiem, par ko, starp citu, LVA nereti tiek saņemti jautājumi gan no žurnālistiem, gan visas sabiedrības.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vērtējot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju izmaiņas (sk. 2. att.) gan vēsturiski, gan pašlaik, apmēram pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu garumā, jāņem vērā, ka šķietami latviešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju īpatsvars pieaug, tomēr līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos tas pieaug pavisam nedaudz, turklāt skaitliski tas arvien samazinās.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dati: CSP IRE010 Pašlaik, turpinoties Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumam gan migrācijas, gan negatīva dabiskā pieauguma ietekmē, latviešu īpatsvars attiecīgibā pret citu tautību skaitu pieaug, tādējādi arī pieaugot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju īpatsvaram.
Savukārt latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju vecuma struktūra rāda, ka visbiežāk dzimtātieši jaunākiem cilvēkiem latviešu valoda ir jaunākiem cilvēkiemdzimtā valoda: apm. 69 % līdz 24 gadiem, 64,5 % no 25 līdz 34 gadiem, 60,6 % no 35 līdz 44 gadiem, 58,7 % no 45 līdz 54 gadiem, 53,5 % no 55 līdz 64 gadiem, 55,8 % no 65 gadiem un vecākiem cilvēkiem (Valodas situācija Latvijā 2021, 58).
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Tātad Latvijā latviešu valodas runātāju skaits samērā tuvu sakritīsīt (konkrētu valodas runātāju skaitu, kā jau minēts iepriekš, noteikt ir gandrīz neiespējami) ar Latvijas iedzīvotāju skaitu (sk. 3. att.).
6.5. Izteicēja izveide;
Vēl vienu būtisku latviešu valodas runātāju daļu veido arī diasporas latvieši, kur latviešu valodas runātāju skaitu ir noteikt ir vēl sarežģītāk, ņemot vērā kaut vai tokaut tādēļ vien, ka nav iespējams precīzi noteikt, cik liela ir Latvijas diaspora kopumā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dati, kas precīzāk aprakstīti jaunajā LVA valodas situācijas izpētes izdevumā (Valodas situācija Latvijā 2021, 148–178), atklājrāda vairākas tendences latviešu valodas prasmes un lietojuma pārmaiņās diasporā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas iezīmē gan vispārīgas tendences etniskā mantojuma, kultūras un valodas saglabāšanā diasporā, kur saikne ar izcelsmes kultūru samazinās līdz ar paaudžu nomaiņu (Spolsky 2017, 3), gan mūsdienu transnacionālā dzīvesveida ietekmētos migrācijas procesus, kā rezultātā, visdrīzāk, kvantitatīvie dati par labu latviešu valodas labu prasmi diasporā pēdējo piecu sešu gadu laikā ir strauji pieauguši (sk. 5. att.). 5. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodas prasmes pašvērtējums diasporā, respondentu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat savas latviešu valodas zināšanas?”: 2014. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;