Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Tāpēc jo būtiski ir paraudzīties uz to, ko rāda pētījumu dati gan par latviešu valodas lietotāju izvēlēm dažādās situācijās, gan arī par lingvistiskās attieksmes ietekmi uz valodas izvēli saziņas situācijā.
7.1. Liekvārdība;
Jomu iedalījums var būt atšķirīgs atkarībā no detalizācijas pakāpes, parasti izšķirt šādas sociolingvistiskās jomas: ģimene, reliģija, izglītība, darba attiecības, uzņēmējdarbības, publiskās informācijas, tiesībsargājošās iestādes, veselības aprūpe, militārā joma (Baltiņš, Druviete 2017, 172).
6.5. Izteicēja izveide;
Ar sociolingvistiskās jomas jēdzienu cieši saistīts ir sociolingvistiskās funkcijas jēdziens.
6.5. Izteicēja izveide;
Valodas izvēli saziņas situācijās ietekmē valodas lietotāju pieredzes, dažādie apstākļi, nosacījumi, attieksmes, uzskati, pārliecības utt., par kuru lomunozīmi valodas dzīvē sniedzatklāj regulāra situācijas izpēte.
4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vislielākā respondentu daļa latviešu valodu lietoja oficiālajās saziņas jomāsā, kā arī publiskajā neformālajā vidē, bet mazāk – privātajās saziņas jomāsā: 93–97 % no visiem respondentiem bija sazinājušies darbā, valsts un pašvaldību iestādēs, mācību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, ikdienas situācijās uz ielas, veikalā u.  tml., n Nedaudz mazāk respondentiu lietoja latviešu valodu sociālajos tīklos (90 %) un privātajās jomās, t. i., saziņā ar ģimeni un draugiem (83–87 %). Šie dati atklāj to, vai un cik liels respondentu īpatsvars vispār lieto latviešu valodu ikdienas saziņālatviešu valoda ikdienas saziņā vispār tiek lietota un cik liels ir šādu respondentu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Aptaujas dati ļauj noskaidrot arī to respondentu īpatsvaru, kuri ikdienā lieto tikai vai pārsvarā latviešu valodu. Šo respondentu īpatsvars ir mazāks, taču, salīdzinot ar iepriekšējos valodas situācijas izpētes posmos iegūtajiem datiem, arī šajā rādītājā lielākajā daļā saziņas situāciju ir vērojams pieaugums, kas parāda latviešu valodas lietojuma paplašināšanos (sk. 6. att.).
7.2. Mazvārdība;
Latvijas iedzīvotāju saziņā līdzās latviešu valodai tiek lietota krievu valoda, kaut tās lietojums gan demogrāfisku iemeslu, gan valodas prestiža sarukuma, gan labākas latviešu valodas prasmes rezultātādēļ turpina samazināties, bet, īpaši dažās jomās (piem.ēram, sociālie tīkli, saziņa darbā ar klientiem, augstākā izglītība u.  c.), turpina pieaugt angļu valodas lietojums, kas savukārt atspoguļo šīs valodas prestiža pieaugumu visā pasaulē.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodas lietojums dažādās saziņas situācijās: 2012. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;
Kā rāda valodas prasmes līmeņa un valodas lietojuma dažādās situācijās datu korelācija, tieši augsts latviešu valodas prasmes augsts līmenis visvairāk nosaka tikai vai pārsvarā latviešu valodas lietošanu šajās jomās: ikdienas publiskajā saziņā uz ielas, veikalā u.  tml., uzrunājot nepazīstamus cilvēkus, valsts un pašvaldību iestādēs un veselības aprūpes iestādēs (Valodas situācija Latvijā 2021, 96).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Dati: LVA aptauja 2019 Pašlaik latviešu valodas lietojumam sabiedrībā ir neliels pieaugums, ko nodrošina latviešu valodas prasmes uzlabošanās respondentu grupā, kam tā nav dzimtā valoda, valstī noteiktās prasības valodu lietojumam publiskajās saziņas jomās un demogrāfiskās izmaiņas. Tajā pašā laikā vērojamsBet, kā tas iezīmējās jau iepriekšējā posma izpētē, ka līdz šim otru sabiedrībā populārāko valodu – krievu (kas tajā pašā laikā ir pietiekami lielas sabiedrības daļas dzimtā valoda) – vismaz prasmes, pagaidām vēl ne lietojuma, ziņā sāk nomainīt angļu valoda, īpaši jaunākās paaudzes vidū.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Veidojot vispārīgu apkopojumu par teritorijām, kur latviešu valoda tiek lietota visbiežāk, secināms, ka patiešāmgalvenie ir iedzīvotāju etnodemogrāfiskie rādītāji ir galvenais rādītājs – novados, atsevišķās novadu daļās, pagastos, pilsētās un pilsētu daļās latviešu valoda tiek lietota visbiežāk tur, kur dzīvo visvairāk latviešu (sk. 8. att.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat arī šis nelielais salīdzinājums parāda to, cik liela loma latviešu valodas: latviešu valodas vides nodrošināšanā ir ļoti svarīgi, lai latvieši kā dzimtās valodas runātājui latviešu valodasu lietojumam visās ikdienas situācijaās un latviešu valodas labas prasmes tiem, kam tāi tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, nodrošinotbūtu labas latviešu valodas vidiprasmes.
8. Tekstveide;
Latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvars un visu respondentu neatkarīgi no dzimtās valodas latviešu valodas lietojums ikdienas saziņas situācijās ārpus mājas (veikalos, uz ielas u.  tml.) dažādās vietās.
1. Tehniskais noformējums;
Rīgā kā valsts ekonomiskajā centrā, galvaspilsētgalvaspilsētā, ekonomiskajā un attīstības centrā ir labāka iedzīvotāju ekonomiskā situācija un plašāka strādājošo iesaiste sociolingvistiskajās un nodarbinātības jomās (piemēram, valsts iestādēs, izglītības iestādēs, pakalpojumu jomā), kur noteikta obligāta valodas prasmes nepieciešamība.
6.4. Vārdu secība;
Laba vai ļoti laba latviešu valodas prasme pašvērtējumā dažādās vecuma grupās, respondenti – dzimtā valoda nav latviešu valoda.
7.2. Mazvārdība;
Angļu valoda pamazām sāks iegūt otrās vairāk prastās valodas vietu (vēl ne sabiedrības ikdienas saziņā un darbā lietotās gan, bet tas droši vien arī ir laika jautājums) pēc latviešu valodas, nomainot līdz šim sabiedrībā kopumā otro visbiežāk prasto krievu valodu.
6.5. Izteicēja izveide;
To rāda dati par samērā straujo angļu valodas prasmes pieauguma tendenci tieši jaunākās paaudzes vidū, kur būtiski ir dati nevis dati kopumā, bet tieši rādītājā “„Prot angļu valodu labi un ļoti labi”, kas kopš 2009. gada pieaudzis no apmēram 34 % līdz apmēram 48–50 % 2019. gadā (Valodas situācija Latvijā 2021, 66).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā liecina pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem, atklājot arī likumsakarību starp labu valodu prasmi un pozitīvu lingvistisko attieksmi (sk. 11. att.), kur i. Izriet dažas vispārīgāas tendences: jo jaunāks respondents, jo labāka latviešu valodas prasme un biežāk tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo biežāk arī neatkarīgi no vecuma tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo pozitīvāka lingvistiskā attieksme. 11. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Respondentu atbildes, novērtējot apgalvojumu “„Man patīk runāt latviski”.
1. Tehniskais noformējums;
Kā minēts iepriekš, šajā grupā ir sasniegts apmēram 90 % īpatsvars, kas nemainās jau vairākus gadu garumā, ks. Tas nozīmē, ka iespējamā auditorija ir sasniegta un tā ir ļoti liela.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.8. Palīgteikuma tips;