Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Ilze Lokmane Valodas praktiķu un teorētiķu vērojumi un ieteikumi 12 gadu garumā „ – Vai dzīvē vispār kas ir pilnīgi skaidrs? – Kaut kas liekas skaidrs šobrīd, tas arī jāpieraksta, lai citi to pēc tam nokritizē un liek priekšā savu izpratni.” (nNo Jura Grigorjeva un Alekseja Andronova diskusijas krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 9. laidienā.) Periodiska zinātniska vai populārzinātniska izdevuma, tāpat kā katra atsevišķa pētnieka dzīvē pienāk brīdis, kad gribas pārskatīt izdarīto, novērtēt veiksmes un neveiksmes, apjaust perspektīvas un pārdomāt nākotnē darāmos darbus. Šī raksta mērķis ir atskatīties uz Latviešu valodas aģentūras veidotā izdevuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 11 laidienos (2005–2016) iekļautajām publikācijām.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Valoda kā tautas un indivīda identitātes izpausme Ikvienam vispārīgās valodniecības, valodas kultūras, stilistikas un citu filoloģisku priekšmetu docētājam, gluži tāpat kā jebkuram dzimtās valodas skolotājam, nācies atbildēt uz mācēnu vai arī pašam sev uzdotajiem jautājumiem par vienota valodas paveida – literārās valodas jeb kopvalodas, jeb standartvalodas – nepieciešamību un izveides principiem.
1. Tehniskais noformējums;
Autors raksturo principus, kas tiek izmantoti terminradē (sistēmiskums, viennozīmīgums, semantiska precizitāte, īsums, labskanība u. c.) un uzsver, ka tos visus vienlaicīgi ievērot visbiežāk nav iespējams, tāpēc kādam vai kādiem no tiem jādod priekšroka: „Latviešu terminoloģijā pārlieka nozīmība tiek piešķirta precizitātei un visu jēdziena nianšu sablīvēšanai terminā – tas nenovēršami sagarina terminu.” (Veisbergs 2010, 84) Garu salikteņu un vārdkopterminu vietā dažkārt būtu iederīgi metaforiski termini vai pat motivēti aizguvumi, jo, kā rāda terminoloģijas vēsture, „nevajadzīgi, neizdevušies, ķēpīgi jaundarinājumi valodā parasti neiesakņojas un paliek viendieņi” (Veisbergs 2010, 81).
1. Tehniskais noformējums;
Pētīšanas vērti ir arī tādi daudzveidīgi leksiskas slāņi kā neoficiālie urbanonīmi – slengismi, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (Doniņa &, Balode 2015), un iesaukas (Zuģicka 2011).
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, vai konsekvents tehnisku rakstuzīmju, kā domuzīmes, defises un pēdiņu, lietojums ir tikai sīkums, vai tomēr ne?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tāpēc interesi un nopietnas pārdomas raisa arī Ievas Plēsumas un Laimutes Balodes raksts par retajiem personvārdiem latviešu valodā (Plēsuma &, Balode 2013).
1. Tehniskais noformējums;
Neparasts personvārds dažos gadījumos var sekmēt personisko pašpārliecinātību, bet biežāk gan tas var radīt psiholoģiskas problēmas saskarsmē ar apkārtējiem – cilvēki ar ļoti neparastiem vārdiem, kā arī tā vai tādiem vārdiem, ko viegli sagrozīt un izsmiet, mēdz ciest no kontaktēšanās grūtībām (Plēsuma &, Balode 2013, 56, 83).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Lasītāji tiek informēti arī par jaunām iespējām un metodēm valodas izpētē – līdzsvarota latviešu valodas korpusa izveidi un izmantošanas iespējām (Andronova &, Andronovs 2011), latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas projektu (Vanags 2014), kopīgo un atšķirīgo fonētisko parādību izpratnē Latvijā un pasaulē (Grigorjevs 2011). … un citi Šī apakšnodaļa nebūt nav veidota pēc pārpalikuma principa – te gribas pieminēt virkni interesantu atradumu, kas izdevumu padara krāsaināku un daudzveidīgāku.
1. Tehniskais noformējums;
Dažas „instrumentālā fonētiķa” atziņas no šīs diskusijas: „[..] zinātne patiesībā ir tikai prāta vingrošana, kam bieži vien ir visai attāls sakars ar objektīvo realitāti. [..] Cilvēks (it īpaši jau zinātnieks) tikai mēģina sev pieejamās informācijas druskas (kas bieži vien nebūt neraksturo visu kopumu) salikt noteiktā loģiskā sistēmā, jo mums ir tieksme skatīt pasauli un visu mums apkārt kā cēloņsakarību ķēdi.
1. Tehniskais noformējums;
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 13.–20. lpp. Druviete 2013 – Druviete, Ina.
1. Tehniskais noformējums;
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
ME atrodams “vārdadiena” ar atsauci uz “„Mājas Viesa Mēnešrakstu”, minot arī vārdkopterminu “vārda diena” un vācu valodas ekvivalentu “der Namenstag”.
1. Tehniskais noformējums;
Vārdadienu atzīmēšanas paradums ir viena no latviskajām tradīcijām, kura sakņojas pietiekami senā laikā un, pēc dažu etnogrāfijas pētnieku domām, to svinēšana XIX gs. bijusi krietni populārāka par dzimšanas dienām. Tolaik turklāturklāt tolaik vairums zemnieku kārtas latviešu nemaz precīzu savas dzimšanas dienas datumu neesot no galvas zinājuši (protams, baznīcas grāmatās tas bijis reģistrēts, taču arī tad daudz precīzāks bijis kristīšanas datums), bet teikuši, piemēram, “„dzimis ap Jurģiem” vai “„ap Andrejiem”.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Tiesa, bijusi diezgan liela atšķirība starp gadskārtu ritumā nozīmīgām dienām (piemēram, Jurģu, Jāņu, Pēteru, Miķeļu u. c. vārdadienām), kas bija vispārēji atzīmējamas dienas un ar laiku kļuva par plašiem svētkiem, kuru nosaukumā bija personvārds daudzskaitļa formā (kā Mārtiņi, Andreji).
1. Tehniskais noformējums;
Katras šādas dienas nozīmība turklāt mēdz arī mainīties dažādu apstākļu rezultātāietekmē, piemēram, plašāka Valentīndienas svinēšana ir pēdējo aptuveni 15-–20 gadu fenomens, kas savukārt cieši saistīts ar šo svētku komercializēšanu, bet ap 1990. gadu uzsāktā Lūcijas dienas svinēšana pēc īslaicīgas intereses dziļākas pēdas nav atstājusi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patrika dienas atzīmēšanau 17. martā atbilstoši īru tradīcijām cieši saistīta ar latviešu diasporas grupas rašanos Īrijas Republikā pēdējo 20 gadu laikā; par otro atzīmējamo dienu grupu galvenokārt interesējušies tautas tradīciju pētnieki, tādējādi, piemēram, “„Latviešu konversācijas vārdnīcā” vai P. Šmita apkopoto latviešu tautas ticējumu sējumos varam atrast virkni norāžu, ko mūsu senči mēdza darīt vai nedarīt noteiktās dienās, kādām dabas parādībām tad bija pievēršama īpaša vērība u. c. Visos šajos gadījumos līdzīgi pirmajai grupai attiecīgā vārdadiena kalendārā pastāv jau sen un ir cieši saistīta ar noteiktu datumu, kaut gan visai ticams, ka dažu laika novērojumu tradīcija iegājusies vēl laikā, kad Latvijas teritorijā bija spēkā juliāņu kalendārs; vairums mūsdienās lietoto vārdu, kas apritē ienākuši hronoloģiski vēlākā laikā (lielākoties pēdējo 120-–130 gadu laikā), nesaistās ar noteiktu visas tautas tradīciju, arī to saikne ar noteiktu datumu ir mazānav tik cieša un laika gaitā nereti mainījusies.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide;
Raugoties uz to, kā tapis esošais latviešu vārdadienu saraksts kalendāros, jāteic, ka tas pamatos veidojveidojies, pamatojoties uz evaņģēliski luteriskāso tradīcijas ietvaros,u un pārņemot vāciski iespiesto kalendāru praksi.
6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tomēr ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus par kopīgajām tendencēm: kopējais kalendārvārdu skaits pakāpeniski pieaudzis no tikai viena (un pat dažas dienas ar baznīcas gadā nozīmīgām dienām pat izlaižot) līdz maksimums piecpieciem vārdiem konkrētā dienā (piemēram, 14. septembrī), īpaši krasi pieaudzis sieviešu vārdu skaits; tika daļa vārdu palikusi nemainīga simts gadu laikā (kopš 1913. gada) kāsimts gadu laikā (kopš 1913. gada) nemainīga palikusi tikai daļa vārdu – Elīza, Beta, Regīna, Bruno, Albertīne u. c.; vairāki vārdi „pārceļojuši” no vienas dienas uz citu gan tajā pašā mēnesī (piemēram, Knuts no 24. uz 26. septembri), gan visa gada ietvaroslaikā (Zeltmatim Gundega bija 20. septembrī, bet jau 1942. gadā tā ir pašreizējā vietā 28. aprīlī, savukārt Balvām vārdadiena tagad tiek atzīmēta 23. decembrī); jaunu vārdu pievienošana jau esošajiem tikai daļā gadījumu saistīta ar kopīgu etimoloģiju vai skanējumu, dažkārt ievērots princips, apvienojot aizgūtu un latviskas cilmes vārdu (10. septembrī Jausma, Albertīne vai 27. datumā Ādolfs, Ilgonis), bet bieži vien ārēji viegli pamanāms princips paliek neskaidrs; nav vērojama tendence noteikt, ka katrā dienā būtu jābūt vismaz vienam vīriešu un sieviešu vārdam.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aplūkojot esošos kalendārus, viņš secinājis, ka tajos vismaz trešā daļa vārdu netiekot lietoti, kā piemērus minot tāZeltmatis minējis tādus vārdus kā Noass, Lats, Ābrams, Jonatāns, Lebrehts, Pankrātijs, Sulpīcijs u. c. Uzskatot sevi par Ausekļa darba turpinātāju, viņš tomēr atteicās no dažiesm 1879. gada kalendārā ievietotajiem neveiksmīgi darinātiem un dzīvē nesastopamiem vārdiem (Dievdots, Nenoziedzis, Kaitekla, Pareģe), to vietā liekot citus jauki skanošus vārdus kā Balva, Glezna, Jausma.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pretstatā Auseklim viņš no saraksta izmetis tikai dažus mazāk izplatītus sveštautiešu vārdus (piemēram, Ērihs, Eižens, Kamilla, Hektors, Fanija, Justīne, Florentīne), bet populārākos vārdus (Ādolfs, Emīls, Arturs, Emma, Minna) Zeltmatis uzskatījis par vajadzīgu atstāt vismaz pagaidām atstāt.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;