Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Vīķe-Freibergas aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. Statistikas griezumā, rēķinot pēc vidējajiem iekļaujošo vietniekvārdu rādītājiem, jau augstākmMinētajiem prezidentiem seko pašreizējā prezidenta Egila Levita runu statistika, unas, bet krietni zemāks šo vietniekvārdu lietojuma vidējais rādītājs ir Albertam Kviesim, Andrim Bērziņam un Valdim Zatleram.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tāpat bieži lietotas ir anaforas jeb atsauces uz iepriekš teikto ar vietniekvārdu vai vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu palīdzību.
7.1. Liekvārdība;
Zatlers ir iestājies par nacionālās pašapziņas veidošanu, uzsvēris latviešu valodas lomu sabiedrības saliedēšanā, kā arī veicinājis dialogu ar mazākumtautībām Latvijā (president.lv). Ņemot vērā ekonomisko krīzi, kuru viņa prezidentūras laikā piedzīvoja Latvija, par viņprezidenta galvenajiem uzdevumiem kļuva politiskās stabilitātes nodrošināšana, valsts starptautiskās reputācijas veicināšana, dialogs ar sabiedrību, regulārs atbalsts valdībai kritiskos brīžos.
7.3. Neiederīgs vārds;
Zatlera neatkarības runās, kur sastopami arī retoriskie jautājumi, kas principbūtībā ir apgalvojumi jautājuma formā, kas. Tie netiešā veidā liek klausītājam domāt, ka runātājs veido dialogu, un iedziļināties konkrētajā jautājumā, meklējot atbildi, taču faktiski atbilde vai nu tieši seko uzdotajam jautājumam, vai ir integrēta tālākā tekstā, tā liekot. Tādējādi klausītājam domāšķiet, ka tasviņš piekrīt teiktajam vai pats ir atbildējis uz uzdoto jautājumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Retoriskie jautājumi bieži integrēetver papildus lingvistiskās vai diskursīvās stratēģijas, kas palīdz konstruēt vai atspoguļot, vai, tieši otrādi nojauk, mainīt uzskatus par kādu noteiktu (šajā gadījumā nācijas) tēlu.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vīnes pētnieku grupa Rūutas Vodakas (Ruth Wodak) vadībā šo diskursīvo stratēģiju sauc par nacionālās identitātes konstrukciju diskursā (Wodak et al. 2009).
2.4. Īpašvārdu atveide;
Nacionālā identitāte kā grupas piederības sajūta, kas balstīta uz vēstures, kultūras un kolektīvās atmiņas, kā arī kopējuīgu nacionālo simbolu mentālu modeli, ja netiek “„novesta līdz galējībai, ir pozitīvs spēks”, atzīst Māris Baltiņš un Ina Druviete (2017, 45). Vēl rakstā neminēts taču iIetekmīgs lingvistiskās manipulācijas un arī argumentācijas un pārliecināšanas līdzeklis ir metafora.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Jāpiemin gan, ka pēdējos gadu desmitos šis valodas fenomens vairs netiek skatīts vientikai kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet drīzāk kā “„kognitīvs cilvēka apziņu ietekmējošs domāšanas un pieredzes fenomens” (Liepa 2009, 16) , jeb, kā raksta kognitīvās lingvistikas pētnieki Džordžs Leikofs (George Lakoff) un Marks Džonsons (George Lakoff and Mark Johnson 1980), “mēs domājam metaforās un dzīvojam ar tām” (Lakoff, Johnson 1980).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Citiem vārdiem -– metafora ir domāšanas procesa sastāvdaļa, kas sarežģītus konceptus skaidro ar jau zināmiem un sabiedrības kolektīvajā domā iesakņotiem jēdzieniem, piemēram, “: No visiem Latvijas novadiem, laukiem un pilsētām plūda ļaužu straumes, lai satecētu kopā sirmās Daugavas krastos un vītu ciešākas savstarpējas draudzības un vienības saites.” (A. Kviesis 31.12.1936.), kur Šeit Latvijas novadi atspoguļoti kā visas Latvijas upes, kas kopīgi saplūst vienā lielā vienotā veselumā Daugavā, akcentējot tautas vienotību.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Daugava ir ne tikai visiem zināma Latvijas upe, bet arī viens no tautas nacionālajiem simboliem, kastā tiek dēvēta par tautas likteņupi.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Metaforiski rāmais upes plūdums sasaucas ar A. Kvieša personību – viņš tiek uzskatīts par pasīvu prezidentu, jo pieļāva Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa organizēto 1934. gada 15. maija apvērsumu bez pretestības.
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan A. Kviesis palika amatā līdz prezidentūras laika beigām, viņam nebija reālas varas.
6.1. Saistāmība;
Tur cīnījās civilizētā pasaule pret netaisnību, pret varmācību, kura grasījās apņemt visu civilizēto pasauli; piespiesta no Vācijas dūres, latviešu tauta ņēma šai cīņā visdedzīgāko dalību. (J. Čakste 18.11.1919.). Šeit personifikācija kā metaforas formapaveids tiek lietota, lai parādītu valsti kā cilvēku un tās karaspēku kā dūri, kas rada asociācijas ar draudiem, briesmām un negatīvām emocijām tautas kolektīvajā atmiņā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savu galveno funkciju “– „valsts reprezentāciju” pildīj– veicis, atrodot “„zelta vidusceļu starp pārspīlētu ceremonialitāti vai teatrālismu un nolaistu galvu vai pašapziņas trūkumu” (president.lv).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Metaforu lietojums prezidentu runās mijas ar salīdzinājumiem, kuru mērķis ir sarežģītus konceptus vai domas atspoguļot klausītājam saprotamā un emocionāli saistošā formā, piemēram, salīdzinot pasauli ar okeānu un pasaules karus ar vētrām, kuras var vai nevar prognozēt ar “„politikas barometra” palīdzību: Patreizējo nenoteikto politisko stāvokli visā pasaulē var pielīdzināt okeānam, kas, pasaules karu sabangots, vēl šodien nevar nomierināties un ļaut pie pirmās vētras ļaut vaļu savam aklajam postošam dabas spēkam.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Līdzīgi politisko partiju darbība tiek pozitīvi atainota arī citās pirmo vLatvijas Valsts prezidentu uzrunās, piemēram, “: Kā valsts iekšējā, tā ārējā dzīvē mums veicami lieli, svarīgi uzdevumi. Šī lielā darba un pienākuma apziņa lai mazina nesaskaņas un pretešķības valsts iekšējā dzīvē starp pilsoņiem un starp politiskajām partijām.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Nav svarīgi, kādas izcelsmes tautībai tie pieder, vai kāda būtu viņu dzimtā valoda: latviešu, krievu, vai kāda cita.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vīķi-Freibergu var uzskatīt par ideālu politiskuo līderi, jo viņa aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. V. Vīķes-Freibergas runās bieži parādāsPrezidentes runās vērojama valodas līdzekļu daudzveidība, kas detalizētai analīzei ir kā “„resursu karnevāls”.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā piemēru var minēt paralēlismu un otrās personas daudzskaitļadaudzskaitļa pirmās personas vietniekvārda “mēs” lietojumu, kas diskursā skatāms kā iekļaušanas stratēģija, kā arī atbildības dalīšanas stratēģija, kad atbildība par pateikto pāriet no vienas personas “es” unz grupu “mēs”.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vīķe-Freiberga nodala savu viedokli un lomu Latvijas attīstības veicināšanā un sabiedrības lomu (es ticu Jjūsu spējām), taču, atkal atgriežoties pie vietniekvārda “mēs”, parāda prezidenta vienotību ar tautu.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;