Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Nedrīkstētu domāt, ka par valodas apguvi turpmāk nebūtu jādomā vēl vairāk, tieši otrādi – līdzās tam, ka nepieciešams darbsjāveicina latviešu valodas prasmes kvalitātes pieauguma veicināšanās, kas nodrošinās arī pozitīvu lingvistisko attieksmi, jāpievērš uzmanība tādām pēdējo gadu aktualitātēm kā mūsdienu globalizācijas un migrācijas radītajai dažādībai, kas ir liels izaicinājums tieši valodas apguves procesa nodrošināšanai, un valodu konkurences radītajām valodu prestiža pārmaiņām sabiedrībā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tādējādi valodas situācijas dinamikā vērojamas pārmaiņas svešvalodu prasmē un lietojumā: vēl pirms desmit gadiem angļu valodas lietojums ikdienā sabiedrības dzīvē bija lielākoties nepieciešamnepieciešams lielākoties atsevišķās jomās (tūrismā, starptautiskajā uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, jauniešu subkultūrās u. c.), taču pašlaik gan angļu valodas pratēju skaita, gan valodas prasmes līmeņa pieauguma, gan prestiža ziņā jaunākās paaudzes respondentu grupā tā kļūst par otru svarīgāko valodu Latvijā lietoto valodu kopumā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Paplašinoties un kļūstot daudzveidīgākai starptautiskajai komunikācijai, svešvalodu saimē Latvijā ienāk arī dažādas citas valodas, kas, satarp citu, varētu veicināt arī izpratni par sabiedrības un indivīda daudzvalodības attieksmēm un nozīmi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Dati par labāku latviešu valodas prasmi respondentiem, kuriem tā nav dzimtā valoda, parāda arī to, ka viņu attieksme ir pozitīva un latviešu valoda tiek lietota biežāk tieši neformālās situācijās. Tāpat aArī latviešu valodas lietojums ikdienā – darbā, uz ielas, veikalā, ar draugiem un radiem utt. – ir tas, kas visvairāk motivē runāt latviski cilvēkus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
7.1. Liekvārdība;
Aptaujas veicējs: SIA “„Aptauju aģentūra”, pasūtītājs: Latviešu valodas aģentūra.
1. Tehniskais noformējums;
Daira Vēvere (Piltenes) izloksnes prestižs jaunākās paaudzes runātāju apziņā Pētījumā aprakstīts (Piltenes) izloksnes prestižs jaunākās paaudzes – galvenokārt jauniešu – runātāju apziņā. Šis nosaukums dots iekavās tādēļ, ka, jo nevar viennozīmīgi sacīt, ka tikai Piltenē dzīvojošie jaunieši vērtē savu izloksni tā, kā tas atspoguļots šajā rakstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Domājuams, ka līdzīgi savu izloksni uztver arī citur Augškurzemē dzīvojošie jaunieši, varbūt pat Latgalē dzīvojošie.
6.5. Izteicēja izveide;
Latviešu dialektoloģijā tradicionāli tiek pētīta vecākās paaudzes runātāju valoda, un arhaiskās izlokšņu parādības. Šis raksts neatspoguļo valodas vēstures pētījumus, bet gan sociolingvistiskus novērojumus par izlokšņu lietojumu, kas arī ir vērtējams kā darbs dialektoloģijā. Valodniece Aija Janelsiņa-Priedīte šajā sakarā raksta, ka „sociolingvistika ir viena no jaunākajām valodniecības nozarēm, kura sākumā bija ļoti cieši saistīta ar dialektu pētniecību, tikai varbūt mazliet citādā plāksnē, nekā mēs tradicionāli domājam par dialektoloģiju.” (Janelsiņa-Priedīte 1991, 86) Vērts pieminēt, ka valodniece Dace Markus, arī nodarbojusoties ar līdzīga rakstura pētījumiem, viņa raksta: „Daļēji šie pētījumi robežojas ar Latvijā tradicionālo dialektoloģijas jomu, tomēr dažādu vecuma grupu valodas izpēte tiek veikta plašāk, ņemot vērā sociolingvistiskas atziņas, analizējot arī starpkultūru sakarus, izglītības un kultūrvidi, kurā informanti dzīvo. Šajā jomā Latvijā vēl ir daudz neapzināta, tādēļ pētījumiem ir ļoti plašas iespējas un tie tiek turpināti.” (Markus 2009, 203) Izloksnes prestižs jauniešu apziņā ir interesants izpētes objekts zinātniekam, kam rūp izlokšņu pastāvēšana, kurš zina, ko tās sevī glabā un ka tām ir liela vērtība.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Lai gan jaunieši tiek mudināti runāt tā, kā ikdienā, tāpat ir jūtams mulsums, kas atspoguļojas valodā, tiek piedomāts piear tāo, ko saka, cilvēks maina savus runas paradumus.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiebilst, ka intervētājs runā savā dzimtajā izloksnē -– Piltenes izloksnē, kas dabiskā situācijā rosinātu arī informantus runāt izloksnē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jaunieši sevi identificē un kā sauc savu runu/valodu?! Zināms, ka tautā cilvēkus, kuri dzīvo Ventspilī un tās apkārtnē, dēvē par ventiņiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas vairāk interesē valodniekus un novadpētniekus, arī skolotājus.
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Grūtāk ir runāt venteniski, nekā pareizi.” Vai būtu jāpielāgojas rīdzinieku runai?
1. Tehniskais noformējums;
Arī vēl šodien dialektā runājošos bieži vien uzskata par neizglītotiem.” (Janelsiņa-Priedīte 1991, 86) Daļa jauniešu uzskata, ka dialekti kropļo valodu, bet citi domā, ka tiem ir jāpastāv, jo tie veido identitāti.
7.2. Mazvārdība;
Ja lepojas ar vietu, no kurienes cēlies, tad runā savā izloksnē, būtiski ir pareizi pasniegt savu runu: „Cilvēks, kurš runā bez galotnēm, liekas lauķis.
1. Tehniskais noformējums;
Ne viens vien jaunietis lepojas par savu izloksnes prasmi: „Es runāju kā kuru reizi, citreiz piedomāju, citreiz vispār nē un laižu vaļā ventiņu valodu un maucu visas galotnes visiem vārdiem nost, plus vēl ar uzsvaru.” „ Neteikšu, ka kaunos no šī runas veida, patiesībā, pat mazliet lepojos, jo bieži cilvēki no citām Latvijas pusēm prasa, vai māku, un tad es māku.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, kad esmu mājās, vai kā garšo!” Jo vairāk jauniešu novērtēs savu izloksni un to lietos, tā vēljo ilgāk tā pastāvēs.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Daudziem noteikti ir grūti iedomāties savu ikdienu bez viedtālruņa, viedpulksteņa, datora, planšetes, televizora vai kādas citas tehniskas ierīces, jo tās būtiski atvieglo sadzīvi, un pamazām kļūst par daļu no mūsu identitātes.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Moderno tehnoloģiju lietošanas biežums ir atkarīgs no dažādiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem apstākļiem, tomēr statistikas dati liecina, ka 2022. gadā apmēram 63,1 % pasaules iedzīvotāju veido t. s. digitālo sabiedrību (Statista 2022), proti, tā ir cilvēces daļa, kas izmanto dažādas digitālās iespējas ikdienā.
1. Tehniskais noformējums;
Tā praksē tikai ieviests termins, kas apzīmēja ciparu kodus informācijas apmaiņai.
9.1. Neuzmanības kļūda;