Tajā viņš atbilstoši Lāčplēša kara ordeņa domes lēmumam, uzaicina kalendāru izdevējus pārcelt vārdu «Lāčplēsis” no 17. oktobra uz 11. novembri, kad dibināts Lāčplēša kara ordenis.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Viņš krasi vērsās pret daudzu Vecās derības cilmes vārdu esamību latviešu kalendārā (paplašinot šo izpratni pat līdz Jānim, Miķelim, Tomam, Jāzepam un Jēkabam), kā arī pret citiem, viņaprāt, vairs nelietotiem aizgūtiem vārdiem, kā Romāns, Silvestris, Minjona, Tusnelda, Bonifācijs, Ella (viņam tā asociējās ar elli), Ferdinands, Teodosija (Sanders 1932).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
To vietā bijuši ieteikti daudzi veiksmīgi latviski atvasinājumi un aizguvumi no baltu mitoloģijas (Aina, Ausma, Mirdza, Velta, Maiga, Auseklis, Austris, Ziedonis), bet bijuši arī gluži dīvaini un citādi gluži nepieņemami vārdi (Vilkulauzis, Spēklauzis, Ragpūtis, Gaišreģis, Dzestra, Vargribis, Pikols, šai sarakstā minotēta arī Laumua, jo tā esot ļauna teiksmu būtne,).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Blese, kurš arī sniedza plašāku atskatu par tākomisijas darbību (Blese 1936).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Dažkārt maldīgi kalendāros atrodamos vārdus maldīgi dēvē par oficiālo kalendārvārdu sarakstu, tomēr tas nekad nav aptvēris visus lietotos personvārdus, un tam ir ieteikuma raksturs, neierobežojot vecāku tiesības izvēlēties saviem bērniem vārdus un Dzimtsarakstu departamenta darbiniekiem – tos reģistrēt (ja vien tvārdiem netrūkst galotnes vai nav citu neatbilstību latviešu valodas normām). Šajā sarakstā iekļauti latviešu lingvistiskajā kopienā tradicionāli lietotie un populārākie vārdi, tādēļ laiku pa laikam (parasti reizi 3-–4 gados) šo sarakstu nepieciešams nedaudz precizēt un papildināt.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Plašāk par tajā veiktajām pārmaiņām pēckara gados lasāms šajā krājumā ievietotajā D. Liepas rakstā. Katrā gadījumā šim mērķim tad izveidota īpaša speciālistu komisija, kura pieņem attiecīgu lēmumuĀrijas Iklāvas un Dites Liepas rakstā „Kas Daiļprātiņam kopīgs ar Dārdzīti?”. Kopš Valsts valodas centra pēdējās būtiskās funkciju paplašināšanas 2009. gadā, tkad centram pievienojota valsts aģentūru “a „Tulkošanas un terminoloģijas centrs”, kalendārvārdu komisija uz sēdēm ir pulcējusies divas reizes – 2011. un 2014. gadā. Šajās reizēs komisijāsēdēs darbojās valodnieki, kas specializējušies personvārdu jautājumos, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta un Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti, pieņemot lēmumus; lēmumi pieņemti pēc konsensa principa. 2011. gadā saraksts tika papildināts ar 12 sieviešu un 9 vīriešu vārdiem, nemainot iepriekšējos darbības principus, kas balstījās uz vārda cilmi, nozīmi un labskaņu, tāvārda lietojuma biežumu un stabilitāti, kā arī tā tradicionalitāti un atbilstību latviskajām vārddošanas tradīcijām.
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Lai novērstu pārspīlētu kalendārvārda saraksta pieaugumu un veidotu labāk saprotamas ronbežas starp latviešu tradicionālo vārdadienu kalendāru un paplašināto vārdadienu sarakstu, pēdējā komisijas sēdē 2014. gadā lēmumu pieņemšanā tika ievēroti nedaudz citādi principi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tāpat lielāka nozīme piešķirta vārdu baltiskajai cilmei un faktam, ka šis vārds kādreiz latviskajā kalendārā jau bijis, bet no tā laika gaitā kādu iemeslu dēļ ir izņemts.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Saistībā ar šīs komisijas darbības analīzi konstatējams, ka runa ir par oficiālās informācijas avotu, nevis tiesību avotu, proti, tiesību principu, ko jurisprudence atzīst par pašsaprotamu, respektīvi., par tādu, kas nav jāpierāda un nav jāpakļauj kritikai. Ņemot vērā faktu, ka latviskā vārddošanas un vārdadienu svinēšanas tradīcija neapšaubāmi ir būtisks un raksturīgs tautas nemateriālās kultūras būtisks un raksturīgs elements, kas tieši attiecināms arī uz nacionālo identitāti un sabiedrības integrāciju, Valsts valodas centrs joprojām paliek ieuzskatosa, ka kalendārvārdu saraksta uzturēšana drīzāk atbilstus drīzāk būtu jāuztur Kultūras ministrijas atbildības sfērai.
2.2. Saīsinājuma izveide;
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Par būtiskākajām šāda risinājuma priekšrocībām jāmin privātpersonas interesēm vairāk atbilstošāks lēmumu pieņemšanas raksturs, vienlaikus skaidrāk uzsverot vārddošanas tradicionālo raksturu un pasargājot sarakstu no īslaicīgām modes tendencēm, un saglabājot tajā pašlaik reti lietotus, bet vēsturiski nozīmīgus vārdus, kam ir būtiska nozīme latviešu gadskārtu tradīcijās.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10. Sekundāra kļūda;
|
Diemžēl, pagaidām sarunas ar Kultūras ministriju un tās pārraudzības iestādēm nav novedušas pie konkrētāka risinājuma.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Mīti un leģendas par valodu pasauli atrodamasi vai visu tautu folklorā, tāsie nodotasi no paaudzes paaudzē, tāpēc tik stabili ir iesakņojušies sabiedrības apziņā.
6.1. Saistāmība;
|
Sabiedrībā izplatītu t. s. ierunāto viedokļu lielā ietekme uz valodas lietojumu sakņojas galvenokārt kompleksā parādībā, ko zinātnē apzīmē ar terminu lingvistiskā attieksme.
1. Tehniskais noformējums;
|
Kā raksta Jānis. Valdmanis, «„[..] lingvistiskās attieksmes analīze liecina, ka lingvistiskās attieksmes maiņa uz iespējami pozitīvāku ir pats aktuālākais valodas politikas uzdevums, kas veidotu motivāciju ne tikai valodas apguvei, bet arī tās lietošanai"” (Valdmanis 2012, 299).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Bet kā mums raksturot tā sauktos “maldīgos pieņēmumus”?
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Termins mīts dominē Rrietumu sociolingvistikā (piemēram, pazīstamākā grāmata par šai rakstā aplūkoto problemātiku saucas “„Valodas mīti” (Bauer, Trudgill (eds.) 1998). Šajā grāmatā vairāku valstu valodnieki identificējuši un aprakstījuši 21 anglofoniskajās valstīs izplatītus “ „mītus” par valodām, no kuriem visbiežāk sastopami ir seši: 1) vārdu nozīmēm laika gaitā jāpaliek nemainīgām,; 2) mūsdienu bērni vairs neprot ne lasīt, ne rakstīt,; 3) amerikāņi maitā angļu valodu,; 4) televīzijas ietekmē visi sāk runāt vienādi,; 5) dažās valodās runā ātrāk, nekā citās,; 6) angļu valodā nedrīkst teikt it’s me, jo me ir akuzatīvs. 2003. gadā P. Tradžils savā “„Sociolingvistikas glosārijā” devis šādu definīciju: “„Valodas mīti ir tādi uzskati par valodu vai valodām, kam plaši tic cilvēki, kas nav lingvisti, bet kuri īstenībā nav patiesi, kā plaši izplatītā pārliecība, ka dažas valodas ir “„primitīvākas” par citām, vai uzskats, ka valodas pārmaiņas var un vajag nobremzēt.” (Trudgill 2003, 76). Ņemot vērā termina mīts semantiku latviešu valodā resp. tā saistību ar dziļi simbolisko apziņas slāni un ierobežotās iespējas tos atspēkot, jo mīti loģiskai atspēkošanai parasti nepakļaujas, parkā piemērotāku terminu lingvistiskās attieksmes veidošanā, turpmāk izmantosim terminu stereotipi.
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Dido (Didot) 1796. gadā. 20. gadsimta 30. gados šo terminu sāka attiecināt uz realitātes atspulgu prātā, bet pašlaik tas apzīmē sociāli reproducētus klišejiskus pieņēmumus par jebkuru parādību, sociālu grupu, tās darbību u. tml. No sociālās psiholoģijas viedokļa stereotipi ir kognitīvas struktūras, kas ietver noteiktas gaidas jeb ekspektācijas.
1. Tehniskais noformējums;
|
Stereotipi veidojas socializācijas procesā iepriekšējo paaudžu, vienaudžu, plašsaziņas līdzekļu u. c. ietekmē.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tie balstās universālā cilvēku vēlmē iedalīt pasauli kategorijās, jo: 1) tas ir kognitīvi ekonomiski – ja grupa kategorizēta, nav jāvāc informācija par katru tās locekli,; 2) tas ļauj prognozēt indivīdu rīcību,; 3) dihotomija savs/svešs rada drošības izjūtu un vairo pašapziņu, tātad ir arī zināms pašaizsardzības mehānisms.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Lingvistiskie aizspriedumi visbiežāk saistās ar sociāliem signāliem, kas tiek uztverti saistībā ar kādas personas vai personas grupas lietoto valodu vai runu (akcents, vārdu krājums, sintakse u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
|