|
Viņa noskaidroja, ka runu veido 55 % līdzskaņu un 45 % patskaņu.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Nesaule (Лоренц, Несауле 1963) analizēja 60 000 lielu daiļliteratūras tekstu burtu kopu. 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; |
|
Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss (Levāne-Petrova 2012) ir izstrādāts 2013. gadā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, un tajā noteiktās proporcijās ir iekļauti dažādu tipu teksti: periodika (55 %), daiļliteratūra (20 %), zinātniskie teksti (10 %), normatīvie akti (8 %), LR Saeimas stenogrammas (2 %) un dažādi citi teksti (5 %).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
LVRK aptuveni līdzīgās daļās ietverti vīriešu (54 %) un sieviešu (46 %) runas ieraksti, ņemot vērā arī runātāju piederību konkrētai vecumgrupai (16–24, 25–51 vai 51–75) un latviešu valodas prasmi (dzimtā valoda; nav dzimtā valoda; dzimtā valoda, bet izrunā jūtamas dzimtās izloksnes īpatnības) (Pinniset et 1. Tehniskais noformējums; |
|
No 1. Tehniskais noformējums; |
|
Lai gūtu priekšstatu par korpusa izmēru, 1. tabulā 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Vārdformu skaits 2.3. Sākumburti; |
|
Izmantojot relatīvā biežuma rādītājus, jauniegūtos datus iespējams salīdzināt ar citiem analoģiskiem datiem. 2. tabulā latviešu valodā sastopamie burti ir sakārtoti alfabētiskā secībā un tiem ir pie 4.1. Lietvārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
|
Vārdu garums 20. g 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Tiek apskatīti divi dažādi vidējie vārda garumi, ko var izrēķināt no 1. tabulā dotajiem skaitļiem: vidējais vārda garums, kas iegūts, izdalot burtu skaitu vārdlietojumos ar vārdlietojumu skaitu 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Tie ir, piemēram, izsauksmes vārdi o, ā, ū, ī, saikļi i – 1. Tehniskais noformējums; |
|
Lai izpētītu, cik liela daļa no vārdiem ir darināta ar priedēkļiem, automātiski tika i 3. Vārddarināšana; |
|
Jāpiemin, ka šādā veidā iegūtā statistika nav 1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
|
Vārdnīcā netiek uzskaitīti visi vārdi ar priedēkļiem, jo daļā gadījumu vārda nozīmē ar priedēkli ir izskaidrojama, zinot atsevišķi vārda un priedēkļa nozīmi, piemēram, vārd 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Tajā pašā laikā ir vārdi, kuriem priedēkļa pievienošana maina nozīmi, piemēram, vārdam rakstīt (‘veidot burtus ar rakstāmrīku’) pievienojot priedēkli pa-, vārds parakstīt nozīmē ne tikai 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Tabulā ir arī redzams, kāds ir burtu rangs, ieskaitot vārdus ar priedēkli, un kāds būtu burta rangs, ja netiktu skaitīti vārdi ar priedēkli.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Statistika liecina, ka tādu vārdu, kas sākas ar burtu p un kuru garums ir no 2 līdz 6 burtiem, ir mazāk nekā 10 % no 1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; |
|
Tā kā vienu un to pašu burtu var izmantot dažādu latviešu valodas skaņu atspoguļošanai, kā arī burts var būt burtu kopas sastāvdaļa, burtu un skaņu biežumu saraksts atšķiras, piemēram, i burts ir otr 4.4. Cita vārdšķira; |
|
To biežs lietojums vērojams arī 20. g 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Līga Romāne-Kalniņa, Indra Karapetjana Latvijas 1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; |