Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3809 vienumi
Latviešu valodas daktīilo zīmju lietošanu var apgūt, izmantojot LNS interneta mājaslapas sadaļu “„Zīmju valoda”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tās nevar pielīdzināt neverbālās komunikācijas žestiem, jo, kā zināms, neverbālās komunikācijas līdzekļi galvenokārt tiek izmantoti informācijas emocionālā aspekta izpausmei (Boyes – -Braem 1992).
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tas tiek arī papildināts un pilnveidots, atkarībā no NZV lietotāja izmantotāja kultūras un zināšanu līmeņa.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Viena no tām ir tēlainība jeb līdzība ar attēlojamo objektu. Šo fenomenparādību sauc arī par manuālo zīmju ikionismu. Šī iemesla dēļ ilgstoši tika uzskatīts, ka manuālo zīmju abstrakcijas līmenis ir zemāks nekā vārdam.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr, arī ikonismam manuālajās zīmēs ir atšķirīgi līmeņi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt zīmei ŠOKOLĀDE ir saskatāma līdzība gan ar attēlojamo priekšmetu un darbībai ar to, gan ar darbību, kas tiek veikta ar šokolādi.
7.2. Mazvārdība;
Manuālajām zīmēm, kas tiek izmantotas komunikācijas procesā, bieži tiek mainīta fonoloģiskā struktūra, piemēram, atkarībā no konkrētās situācijas, var tikt mainīta zīmes veidošanas vieta, vispārpieņemtās divroku zīmes attēlotas ar vienu roku, mainīgas pazīmes var būt arī kustības temps, apjoms, kustību atkārtošana u. c. Turklāt NZV komunikācijas procesā kopā ar patstāvīgajām manuālajām zīmeēm tiek izmantoti arī citi elementi., piemēram, proformas jeb klasificējošās zīmes.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ar šādu zīmju palīdzību ir iespējams vienlaicīgi parādīta priekšmeta formu, lielumu, tā izmantošanu vai kustības virzienu utt. Tās apzīmē nevis specifiskus objektus, bet līdzīgas objektu grupas, piemēram, vairāku grāmatu atrašanos grāmatplauktā vai uz galda, automašīnu drūzmēšanos uz ielas, daudzu mēbeļu atrašanos vienā telpā utt. klases.
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Parasti proformas izmanto teikumos, kad tieši tiek nosaukts vai kontekstuāli apzīmēts kāds no attiecīgajai klasegrupai piederošajiem objektiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Proformu lietojuma izpēte latviešu NZV ir izaicinājums šīs saziņas sistēmas lingvistiskajai pētniecībai nākotnē.
7.1. Liekvārdība;
Tomēr, līdzīgi kā vārdiem, tām ir gramatiskās nozīmes. Pateicoties tam ir iespējams, tāpēc var nošķirt vairākas manuālo zīmju gramatiskās klasevārdšķiras, t. i., priekšmetu un dzīvu būtņu apzīmējumus jeb nominatīvās zīmes, darbību un stāvokļu apzīmējumus, īpašību apzīmējumus, palīgzīmes un norādošās zīmes, kas tiek izmantotas līdzīgi vietniekvārdiem verbālajā valodā. Šādā manuālo zīmju dalījumā ir jārēķinās ar dažām īpatnībām.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10. Sekundāra kļūda;
Daudzskaitļa nozīme NZV izpaužas arī ar leksisku līdzekļu palīdzību, piemēram, nominatīvās zīmes saistījumā ar zīmēm DAŽI, ABI, DAUDZ, NESKAITĀMI u. c. Šādos gadījumos vispirms tiek apzīmēts priekšmets (vienskaitlī), kam seko kvantitātes apzīmējumi.
1. Tehniskais noformējums;
Savukārt manuālajām zīmēm, kas apzīmē darbību, ir raksturīgas gan specifiskas gramatiskās izpausmes, gan arī tādas pazīmes, kādas raksturīgas latviešu valodas darbības vārdiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Attiecīgi nepabeigtas darbības nozīme dažkārt tiek izteikta, izmantojot darbības zīmju atkārtošanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Tas attiecas arī uz manuālo zīmju gramatiskāo laika izteiksmiu. Šim nolūkam tiek izmantotas zīmes laika attiecību un stāvokļa apzīmēšani, piemēram, izmantojot zīmes ŠODIEN, VAKAR, RĪT u. c. Šādu zīmju veidošanas pamatā ir telpiskais princips. Šim nolūkam zīmju valodā kalpo laika ass.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem šajā jomā ir amerikāņu pētnieces Penijai Bejai-Brīmsai (P. Beyes– Braem)NZV pētījumos gūtā atzinumsņa, ka NZV zīmju secība atbilst tēmas – rēmas principam.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt zīmes, kas apzīmē darbību vai īpašību, neatrodas izteikuma sākumā. Īpašības apzīmējums tiek novietots pēc zīmes, uz kuru tas attiecāas, bet darbības apzīmējumi tiek novietoti izteikuma beigās.
4. Formveidošana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Attiecīgi modalitātes izteiksmes līdzekļi, piemēram, noliegums, vai uzruna, noslēdz izteikumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Līdzīgi, kā mutvārdu runā, arī NZV komunikācijas procesā ir vērojama tendence saīsināt izteikumus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Bez tā varētu arī iztikt, jo NZV liela nozīme ir arī nemanuālajiem līdzekļiem: sejas mīmikai, ķermeņa pozai, kustību intensitātei u.  c. Runātāja sejas, acu izteiksme, stāja, ķermeņa poza utt. ir zīmju valodas izteikuma gramatiskās struktūras elementi.
1. Tehniskais noformējums;