Līdzīgi politisko partiju darbība tiek pozitīvi atainota arī citās pirmo vLatvijas Valsts prezidentu uzrunās, piemēram, “: Kā valsts iekšējā, tā ārējā dzīvē mums veicami lieli, svarīgi uzdevumi. Šī lielā darba un pienākuma apziņa lai mazina nesaskaņas un pretešķības valsts iekšējā dzīvē starp pilsoņiem un starp politiskajām partijām.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
7.2. Mazvārdība;
|
Nav svarīgi, kādas izcelsmes tautībai tie pieder, vai kāda būtu viņu dzimtā valoda: latviešu, krievu, vai kāda cita.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Vīķi-Freibergu var uzskatīt par ideālu politiskuo līderi, jo viņa aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. V. Vīķes-Freibergas runās bieži parādāsPrezidentes runās vērojama valodas līdzekļu daudzveidība, kas detalizētai analīzei ir kā “„resursu karnevāls”.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vīķes-Freibergas runās apgalvojuma teikumi šķietami ieņemgūst pavēles vai aicinājuma formu, kas skaidri atbilst pārliecināšanas definīcijai.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Papildus tam jānorāda, ka atslēgas vārdu “Latvija, mēs, varena, dižena” atkārtojums tekstā netieši liek klausītājam fokusēties uz šiem vārdiem un paturēt tos atmiņā ilgāk, jebproti, tie tiek pārnesti uz ilgtermiņa atmiņu, un šādunoglabāti ilglaicīgajā atmiņā. Šādās parādes runu gadījumās labi izvēlēti atslēgas vārdi iesakņojas kolektīvajā atmiņā, konstruējot nacionālo identitāti.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citāts ir spilgts piemērs ideāla pilsoņa jeb “Homo Llatviensis” diskursīvajai konstrukcijai, kur tiek nosauktas ideāla pilsoņa vērtības un īpašības, kam seko pamudinājums uz tāda pilsoņa pareizu rīcību.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Tāpat, lietojot salīdzināšanas paņēmienujumus (mēs esam tikpat labi, gudri, izveicīgi, radoši) kā citi), tiek stiprināta kolektīvā pašapziņa, un, uzsverot kolektīvajā atmiņā iesakņojušās vērtības vai īpašības, kas tiek piedēvētas latvietim (mēs esam daudz strādīgāki par dažu labu citu), klausītāja emocijasi tiek noskaņotasi emocionāli labvēlīgi pret aicinājumamu vai konkrētai runātāja iecerētaio rīcībai. “u: Mēs esam stipra tauta !
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Mēs esam raženi !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs esam skaisti !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs zinām , ko mēs gribam !
1. Tehniskais noformējums;
|
Un ko mēs gribam , to mēs varam !
1. Tehniskais noformējums;
|
Ko mēs varam , to mēs darām !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs iesim un darīsim visi , lai Latvija būtu skaista , lai Latvija būtu dižena , lai Latvija būtu varena , un ne tikai tauta , bet arī valsts !
1. Tehniskais noformējums;
|
Vīķes-Freibergas uzrunās, piemēram, valsts neatkarības atjaunošanas svētkosLatvijas Republikas Proklamēšanas dienā, kur papildus “Homo Llatviensis” konstrukcijai diskursā tiek konstruēta arī kopīgā politiskā nākotne un atspoguļota kopīgā politiskā pagātne, kā atsauce uz to slikto, kas ir bijis, un to labo, kas sekos. Šāda veida konstrukcijas parasti ietver nosacījumu “– ja” mērķa auditorijas rīcība atbildīs aicinājumam. “: Mūs nevar vairs uzvarēt ar spēku – mēs esam tagad visspēcīgākās alianses locekļi, kāda vien pasaulē ir pastāvējusi.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā saglabāja mūsu tautas dziesmu un deju, Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos skandējot “„Gaismas pili” un “„Jāņu vakaru”. (G. Ulmanis 18.11.1997.) Savas prezidentūras laikā G.untis Ulmanis devis ieguldījumu kolektīvās atmiņas radīšanā. Šajā runā viņš norāda uz totalitāro režīmu bijušajā PSRS, ko nosodījis savās ārvalstu vizītēs un aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt. “Nekad nav par vēlu mācīties. Nekad nav par vēlu lepoties ar savu tautu un stiprināt savu valsti. Un ir īstais laiks kopā turpināt veidot mūsdienīgu, demokrātiskdarīt to pašu. Redzams, ka iekļaušanas stratēģija konstruē nacionālo garu un pašapziņu visu prezidentu run atvērtu Latviju. Tā, lai mēs plaukstam un pārsteidzam pasauli vēl simtiem gadu! Svinēsim šo simtgadi! Un dzīvosim katru dienu tā, lai nākamajā 18. novembrī ikviens no mums ar vēl lielāku lepnumu un pārliecību varētu teikt: “Es esmu Latvija.” Dievs, svētī Latviju!” (R. Vējonis 18.11.2017.) “ās, tomēr Andris Bērziņš tautu uzrunā vairāk tieši nekā netieši, jo viņa runās ir mazāks metaforu, spilgtu īpašības vārdu vai paralēlismu lietojums: Mēs neesam nomale, mēs esam centrs.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Tā ir realitāte, un, šādi domājot, mums jāveido savas valsts nākotne, turklāt tāda nākotne, kas nebalstās uz parādu nastu nākamajām paaudzēm.” (A. Bērziņš 18.11.2012.). Redzams, ka iekļaušanas stratēģija konstruē nacionālo garu un pašapziņu visu prezidentu runās, tomēr, A. Bērziņa runās parādās vairāk tieša nekā “netieša” tautas uzruna, jo ir mazāks metaforu, spilgtu īpašības vārdu vai paralēlismu lietojums. Atsevišķās runās parādās retoriskie jautājumi, kam parasti seko tieša un skaidra atbilde.
7.1. Liekvārdība;
|
Arī R.aimonda Vējoņa runās neparādās spilgti lingvistiskās pārliecināšanas vai manipulācijas līdzekļi, runas drīzāk skatāmas kā dialogs ar tautu, kurā prezidents izsaka savu viedokli vai aicinājumu, un tautas atbilde nav iepriekš noteikta, bet interpretējama. Nekad nav par vēlu mācīties. Nekad nav par vēlu lepoties ar savu tautu un stiprināt savu valsti. Un ir īstais laiks kopā turpināt veidot mūsdienīgu, demokrātisku un atvērtu Latviju. Tā, lai mēs plaukstam un pārsteidzam pasauli vēl simtiem gadu! Svinēsim šo simtgadi! Un dzīvosim katru dienu tā, lai nākamajā 18. novembrī ikviens no mums ar vēl lielāku lepnumu un pārliecību varētu teikt: „Es esmu Latvija.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
8. Tekstveide;
|
Visi augstākiepriekš minētie lingvistiskie paņēmieni ir ļoti spēcīgi rosina emocijuas un rīcību veicināšanaiveicina rīcību, un atkarībā no to lietojuma mērķa var sasniegt plašu ietekmes zonu.
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Iekļaujot diskursā stratēģijas un tajās lietotos paņēmienus, kas klausītājus uzrunā emocijasonāli, kombinācijā ar faktiem un realitātes nosaukatainošanu, šķiet, var panākt vairāk un uzrunāt lielāku mērķa auditorijas daļu, nekā vienkārši tiešā veidā pasniedzot lielu daudzumu informācijas, skaitļu un faktu, kas daļai auditorijas neko neizsaka un attiecīgi var netpalikt nesadzirdēti (Romāne 2017).
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Cilvēku uztvere par kādu noteiktu abstraktu tēmu (piemēram, valsts vai identitāte) veidojas diskursā, līdz ar to diskursa veidotājam ir iespēja ietekmēt klausītāju domas, emocijas, uztveri, pārliecību un ilgtermiņā arī rīcību.
7.2. Mazvārdība;
|