Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Visplašāko tautas slāņu aktivāciju aizsāka laikrakstā "„Padomju Jaunatne"” publicētais Ainas Blinkenas raksts "„Par latviešu valodas statusu -– vēlamo un esošo"” (Blinkena 1988), pēc kura tika saņemtas vēstules ar 307 875 personu parakstiem, paužot skaidru atbalstu latviešu valodas valstiskā statusa noteikšanai.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Rezultātā 1988. gada 29. septembrī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā norādīja, ka latviešu valodai piešķirams valsts valodas statuss, ir jāveicina tās vispusīga attīstība un apguve, kā arī līdz 1989. gada 1. janvārim jāizstrādā likumprojekts par latviešu valodas un citu valodu lietojumu.
6.5. Izteicēja izveide;
Taču jau tolaik tiesībzinātnieks Dītrihs Lēbers pauda viedokli, ka ar deklaratīvu normu ir par maz (Aug izpratne, grūst aizspriedumi 1988): "„Manuprāt, likumdošanas aktiem jābūt pēc iespējas konkrētākiem.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas PSR valsts valodas un citu valodu lietošanas kārtību nosaka Valodu likums."” Šis pants tika ietilpināts Konstitūcijas III daļā "„Latvijas PSR nacionāli valstiskā un administratīvi teritoriālā iekārta"”).
1. Tehniskais noformējums;
Lai tiesiski korekti definētu latviešu valodas un citu valodu lietojumu, tapa Latvijas PSR vValodu likums, kurš tika pieņemts 1989. gada 5. maijā.
2.3. Sākumburti;
Mazāk konkrēts bija 21. pants par šī likuma ievērošanas pārraudzību, kuru atbilstoši noteiktajam īsteno "„Latvijas PSR Augstākās Ppadomes Prezidija Valodas komisija, bet rajonos (pilsētās) attiecīgās Tautas deputātu padomes"”, jo minētā Augstākās Ppadomes komisija bija konsultatīvs orgāns bez pilna laika darbiniekiem, bet vietvaras aktivitātes lielā mērā noteica attiecīgās apdzīvotās vietas etnodemogrāfiskais sastāvs un reformu piekritēju vai konservatīvo spēku dominance.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Augstākās Ppadomes Valodas komisija 32 cilvēku sastāvā (priekšsēdētājs I.mants Daudišs, priekšsēdētāja vietniece A. Blinkena) tika izveidota 1989. gada 22. septembrī (Par Latvijas PSR.., 1989).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Vienlaikus darbojās darbojas Ministru Ppadomes Valodu likuma izpildes nodrošināšanas komisija, kurai bija jāgādā par valsts valodas ieviešanas jautājumu kompleksuiem (rakstāmmašīnas, tulkošanas iekārtas, mācību līdzekļi, nauda utt.) un jāpārrauga, kā likums tiek īstenots (Klišāns 1989).
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Par galvenajiem darba virzieniem tika izvirzīti šādi (Bartkevičs 1990): — nodrošināšana ar latviešu valodas pasniedzēju kadriem; — pieaugušo iedzīvotāju mācīšana; — bērnu, skolu jaunatnes un studentu mācīšana; — mācību metodiskais nodrošinājums; — latviešu valodas lietošana lietvedībā; — materiāli tehniskais nodrošinājums.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēc jauna Augstākās Ppadomes sastāva ievēlēšanas un 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas Valodu komisija tika izveidota no jauna, sašaurinot tās sastāvu līdz 18 personām un par tās priekšsēdētāju ieceļot Daini Īvānu un par viņa vietnieci – Ainu. Blinkenu (Izveidota.. Literatūra un Māksla 30.06.1990.).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti;
Tikai 1991. gada pavasarī komisijā tika pieņemts "Nolikums par latviešu valodas kā Latvijas Republikas valsts valodas prasmi un tās pārbaudi" (Nolikums.. 1991). CValsts valodas centra tapšana Jau pēc pilnīgas valstiskās neatkarības atgūšanas presē parādījās raksti presē, ka institucionālais ietvars pilnvērtīgai Valodu likuma normu iedzīvināšanai ir nepietiekams, tādēļ apdraudēts termiņš, – 1992. gada 5. maijs, kad šī likuma normām jāstājas spēkā pilnā mērā.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Lai Valodu likums nepaliktu tīri deklaratīvs, jāīsteno šādi pasākumi (Ābiķis 1991): 1) attiecīgie likumi (kodeksi) jāpapildina ar pantiem, kas paredz atbildību par šī likuma pārkāpumiem; 2) "„laikus jāizveido valsts valodas inspekcija, kas kontrolētu, kā tiek izpildīts Valodu likums un citi normatīvie akti"”; 3) Augstākajā Ppadomē jāizveido jauna valodas komisija, jo esošā "„darbojas ļoti vāji vai, pareizāk sakot, nestrādā vispār"”; 4) "„valdību reorganizējot, jāizveido institūcija, kas spētu izstrādāt un, galvenais, īstenot valsts valodas ieviešanas programmu"”, jo esošās valdības iestādes, arī "„dekoratīvais Nacionālo attiecību departaments to neveic"”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Augstākās Ppadomes 1991. gada 19. novembra sēdē par valsts lietu ministru tika apstiprināts Jānis Dinēvičs, nododot viņa pakļautībā Ministru Ppadomes tieši pārraudzītās struktūras (Egle 1991).
2.3. Sākumburti;
Dinēviča pārraudzībā 1992. gada 13. februārī tika nodibināts Valsts valodas centrsVC, par tā direktori ieceļot Dzintru. Hiršu (Andersons 1992).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tajā pašā dienā Augstākās Ppadomes pPrezidija sēdē tika reorganizēta Latvijas valodu komisija, kuras darbs līdz tam bijis visai neregulārs, samazinot tās skaitlisko sastāvu un pārdēvējot to par Valsts valodas komisiju.
2.3. Sākumburti;
Kopējās pūles bija saistītas ar Valodu likuma spēkā stāšanās datumu 1992. gada 5. maijā, jo joprojām nebija paveikti visi vajadzīgie priekšdarbi, lai pēc šī termiņa visas likuma normas patiesi būtu iedzīvinātas, nevis formāli pastāvētu tikai formāli.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Plašā intervijā Dz. Ābiķis uzsvēra, ka līdz šim valdībā nebija izveidota konkrēta institūcija, kas nodarbotos ar valodas politiku, tādēļ jo īpaši svarīgi, lai tās priekšgalā būtu kompetents un enerģisks vadītājs (Priedīte 1992). 1992. gada pirmajos mēnešos kā valdībā, tā Augstākajā Ppadomē notika aktīvs darbs gan garpie Latvijas PSR Valodu likuma grozījumiem, gan pie citiem tiesību aktiem, kas noteica valodas prasmes atestācijas kārtību un atbildību par pārkāpumiem valsts valodas jomā.
2.3. Sākumburti; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Rezultātā 1992. gada 31. martā tika pieņemts likums "„Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās RepublikasSR Valodu likumā"”.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Hirša (Kudapa 1992), paredzēja vValodu likuma īstenošanai paredzēja izveidot trīs jaunas institūcijas: Valsts valodas inspekciju, Valsts atestācijas komisiju un Valsts valodas centruVC, kuras administratīvi nebūtu saistītas, bet savā starpā sadarbotos.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība;
Pēc viņas skaidrojuma (Kudapa 1992): "„Atestācijas komisija tiek veidota Izglītības ministrijā, jo tieši tur ir viss nepieciešamais: speciālisti, metodiskie materiāli, mācību programmas.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;